Noteikumu projekts

25-TA-2249
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ceturtās un piektās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma  19. panta 6. un 13. punktu 
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka: 
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākumu "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" (turpmāk – pasākums) ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – ceturtā atlases kārta) un piekto projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – piektā atlases kārta) (turpmāk kopā - ceturtā un piektā atlases kārta);
1.2.
pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķi;
1.3.
pasākuma ceturtajai un piektajai atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus; 
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķis ir mazināt vēsturiski radīto kaitējumu dabas resursiem vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, revitalizējot purvu, mežu, ūdenstilpju ekosistēmas un atjaunojot to funkcionalitāti, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī stiprinot to spēju piesaistīt oglekļa dioksīdu. Piektās atlases kārtas papildu mērķis ir veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju, ierīkojot ilggadīgos un paludikultūru stādījumus, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot šo teritoriju izmantošanu un ekonomisko aktivitāti reģionos.
3.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķteritorijas un īstenošanas vietas ir Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu 2020.–2030. gadam 3. pielikumā “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas” (turpmāk – pamatnostādņu 3. pielikums) minētās teritorijas, kas atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju.
4.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un privātpersonas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā ir šo noteikumu 3. punktā minētās teritorijas, kurās paredzēts īstenot revitalizācijas pasākumus.
5.
Pasākuma ceturto un piekto atlases kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:
5.1.
iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti ieguldījumi pamatnostādņu 3. pielikumā minētajās teritorijās vismaz 5 100 hektāru platībā (ceturtajā atlases kārtā  – 150 hektāri, piektajā atlases kārtā – 4 950 hektāri);
5.2.
rezultāta rādītājs – aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektos iekļautajām teritorijām, sasniedzot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz – -30 000 (ietaupījumu vismaz 80 000) oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu gadā (ceturtajā atlases kārtā – -5 000, piektajā atlases kārtā – -25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu gadā).
6.
Šo noteikumu 5.1. apakšpunkta iznākuma rādītāja faktisko vērtību apliecina pieņemšanas-nodošanas akts par projekta darbību veikšanu vai nozares eksperta vai valsts iestādes atzinums, akts vai apliecinājums, kurā norādīta uz projektu attiecināmā platība un īstenotais revitalizācijas darbību veids.
7.
Šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību sasniegšanu apliecina finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), veicot emisiju aprēķinu atbilstoši atbildīgās iestādes metodiskajiem norādījumiem par aplēstajām siltumnīcefekta gāzu emisijām vai revitalizācijas stratēģijās norādītajam aprēķinam.
8.
Pasākuma ceturto atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, bet pasākuma piekto atlases kārtu – atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
9.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
10.
Pasākuma ceturtās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējuma apmērs ir vismaz 2 361 656 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 2 007 407 euro, un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta vai arī pašvaldības finansējums, par kuru nav saņemts komercdarbības atbalsts, vai privātais finansējums, ja kā sadarbības partneris tiek piesaistīta privātpersona atbilstoši šo noteikumu 16.1. apakšpunktam, – vismaz 354 249 euro.
11.
Pasākuma piektās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējuma apmērs ir vismaz 16 616 085 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 14 123 672 euro, līdzfinansējums, ko veido privātais finansējums vai, ja atbilstoši šo noteikumu 16.2. apakšpunktam kā sadarbības partneris tiek piesaistīta pašvaldība, arī pašvaldības budžeta vai pašvaldības līdzfinansējums, par kuru nav saņemts komercdarbības atbalsts, vismaz 2 492 413 euro.
12.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
13.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā viena projekta īstenošanai maksimālais pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums ir 800 000 euro, bet īstenojot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, attiecināmās izmaksas nepārsniedz 600 000 euro.
14.
Maksimālais attiecināmais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 35. un 69. punkta nosacījumus. Nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta vai pašvaldības līdzfinansējums, par kuru nav saņemts komercdarbības atbalsts, vai privātais līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no attiecināmajām izmaksām.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms)
15.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir:
15.1.
pasākuma ceturtajā atlases kārtā - pašvaldības, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas šo noteikumu 3. punktā minētās teritorijas un kuras minētas pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem izstrādātajā un atbildīgajai iestādei iesniegtajā nodevumā par pašvaldību īpašumā esošo kūdras ieguves vietu izvērtējumu kā degradētām teritorijām, kurās iespējams īstenot revitalizāciju;
15.2.
pasākuma piektajā atlases kārtā - privātpersona, kuras īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas šo noteikumu 3. punktā minētās teritorijas vai īpašnieka pilnvarota persona.
16.
Projekta iesniedzējs pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, pirms projekta īstenošanas uzsākšanas slēdzot sadarbības līgumu vai vienošanos par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 17. punktā minēto prasību nodrošināšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā:
16.1.
pasākuma ceturtajā atlases kārtā privātpersonu, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas šo noteikumu 3. punktā minētā teritorija;
16.2.
pasākuma piektajā atlases kārtā pašvaldību vai citu privātpersonu, kuras īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas šo noteikumu 3. punktā minētā teritorija.
17.
Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
17.1.
plāno projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu atbilstoši šo notikumu 5. punktā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 10. un 11. punktā norādītajam pieejamajam finansējumam;
17.2.
iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo nekustamo īpašumu;
17.3.
nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši revitalizācijas stratēģijām un kompetentu iestāžu un ekspertu norādījumiem par teritoriju apsaimniekošanas darbībām pēc projekta noslēgšanas, tostarp nodrošina, ka netiek uzsākta kūdras ieguve visā projekta dzīves ciklā, kas iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi;
17.4.
nodrošina revitalizējamo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu un sociālekonomisko novērtējumu veikšanu;
17.5.
lai izvērtētu šo noteikumu 22. ​​​​​ un 23.1. apakšpunktā paredzēto atbalstāmo revitalizācijas veidu un nodrošinātu principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas izvērtēšanu, ņem vērā pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros veiktās inventarizācijas ietvaros izstrādāto attiecīgās teritorijas revitalizācijas stratēģiju, kurā noteikti atbalstāmie risinājumi un darbības, un izvērtēta principa "piesārņotājs maksā" piemērošana. Ja šāda revitalizācijas stratēģija nav izstrādāta, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) jāsaņem kompetentu iestāžu, speciālistu vai ekspertu sugu un biotopu, purvu, hidroloģijas vai citu ar kūdras ieguves vietu rekultivāciju saistītā jomā atzinumi. Atzinumos jābūt pamatotam atbilstošam revitalizācijas veidam un īstenojamām darbībām, ņemot vērā teritorijas ietekmējošos faktorus un plānoto revitalizācijas darbību lietderību. Papildus atzinumam, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) jāsniedz informācija, lai pamatotu principa “piesārņotājs maksā” nepiemērošanu.
18.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā projektā, kurā netiek sniegts komercdarbības atbalsts, projekta darbību rezultātā var rasties ieņēmumi (piemēram, no koksnes un šķeldas realizācijas), šo ieņēmumu uzskaitei projekta iesniedzējs nodrošina finanšu analīzes veikšanu atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Pamatojoties uz finanšu analīzē norādīto neto ieņēmumu apmēru, kas tiek precizēts atbilstoši faktiskajam, ne vēlāk kā pirms pēdējā maksājuma veikšanas, tiek samazināts Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansējuma apmērs. Pēc projekta darbību pabeigšanas, īstenojot renaturalizāciju un ūdenstilpju izveidi, kas attiecināma uz dabas aizsardzības prasību īstenošanu, ieņēmumi ik gadu projekta dzīves ciklā nepārsniedz 50 procentus no attiecīgās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem un tiem jābūt norādītiem finanšu analīzē.
19.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus un vienā projekta iesniegumā var iekļaut darbības vienā vai vairākās šo noteikumu 3. punktā minētajās teritorijās.
20.
Projekta iesniedzējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms) saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
III.Atbalstāmās darbības
21.
Projekta iesniegumā paredzētās darbības atbilst Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā un Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020. – 2030. gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
22.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros atbalstāma ir šādu darbību veikšana šo noteikumu 3. punkta minētajās teritorijās saskaņā ar šo noteikumu 17.5. apakšpunktā minētajām revitalizācijas stratēģijām vai atzinumiem, kas tiek segtas saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku (turpmāk - metodika):
22.1.
renaturalizācija;
22.2.
meža ieaudzēšana un agrotehniskā kopšana;
22.3.
meža ieaudzēšanai nepieciešamās ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve;
22.4.
ūdenstilpju izveide;
22.5.
citas ar projekta īstenošanu saistītās atbalstāmās darbības, kas tiek segtas saskaņā ar metodiku.
23.
Piektajā atlases kārtā papildus šo noteikumu 22. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām ir atbalstāma:
23.1.
ilggadīgo stādījumu un to audzēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide;
23.2.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana;
24.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāma revitalizācijas stratēģijas izstrāde.
IV.Atbalsta saņemšanas nosacījumi un komercdarbības atbalsta regulējums, īstenojot renaturalizāciju un ūdenstilpju izveidi
25.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma renaturalizācija un ūdenstilpju izveide šo noteikumu 3. punktā minētajās teritorijās un atbilstoši šo noteikumu 17.5. apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem par revitalizācijas stratēģijām vai atzinumiem, kuros iekļauti norādījumi darbību īstenošanai.
26.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā, īstenojot renaturalizāciju un ūdenstilpju izveidi, atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas nosaka un izmaksā saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto metodiku, piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas par vienas vienības izmaksu likmēm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 53. panta 1. punkta "b", “d” un “e” apakšpunktam.
27.
Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir norādījis, ka projekta īstenošanas teritorijā paredzēts atjaunot purvu un/vai izveidot ūdenstilpju ekosistēmu un projekta dzīves cikla laikā netiks īstenota saimnieciskā darbība, un projekta ietvaros ir sniedzis atbilstošu apliecinājumu, kurā norādīts, ka projekta noslēgumā tiks saņemts sertificēta dabas eksperta (sugu un biotopu) purvu jomā atzinums par renaturalizētās teritorijas un ūdenstilpes atjaunošanā īstenoto darbību atbilstību purviem vai putniem nozīmīgu ūdenstilpju atbilstību, tad netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
28.
Minimālā platība, kurā projekta ietvaros var īstenot renaturalizāciju vai ūdenstilpju izveidi ir 0,5 hektāri.
29.
Pasākuma ceturtās un piektās kārtas ietvaros, īstenojot renaturalizāciju, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), lai saņemtu izmaksu par renaturalizēto teritoriju, sadarbības iestādē iesniedz eksperta purva jomā vai sertificēta dabas eksperta (sugu un biotopu) atzinumus par īstenoto renaturalizācijas darbību atbilstību ekosistēmas turpmākai attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai, kurā jānorāda informācija par renaturalizācijas platību un par to, vai ir atjaunota augstā vai zemā purvu ekosistēma.
30.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros, īstenojot ūdenstilpju izveidi, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), lai saņemtu  izmaksu par izveidoto ūdenstilpi, sadarbības iestādē jāiesniedz hidroloģijas vai hidrotehnisko būvju eksperta atzinums par ūdenstilpes izveidi un tās atbilstību projekta mērķim, kurā jāiekļauj informācija par ūdenstilpes platību un to raksturojošajiem parametriem (dziļumu, gultnes raksturu, krastu lēzenumu u.c. raksturlielumiem), kas apliecina, ka ir izveidota ūdenstilpe. Papildus Būvniecības informācijas sistēmā ir jābūt veiktai atzīmei par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai būvdarbu pabeigšanu.
31.
Izveidojot ūdenstilpes, tajās ietver bridējputnu un niedrāju putnu dzīvotnes elementus, piemēram, lēzenus krastus un seklūdens joslas.
32.
Projekta izmaksas, īstenojot šo noteikumu 25. punktā minētos revitalizācijas veidus, ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra, taču projekts kopumā nedrīkst būt pabeigts un projekta darbības pilnībā īstenotas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, kas tostarp ir atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr.  651/2014) 6. panta 5. punkta "n" apakšpunktam, kas nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu.
33.
Komercdarbības atbalstu, ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros īstenojot šo noteikumu 25. punktā minētos revitalizācijas veidus, izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu, kad atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunktu, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
33.1.
1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
33.2.
1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
33.3.
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts komersantam uzņēmumu grupas līmenī, ja uz kādu no komersantiem attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
33.4.
1. panta 4. punkta "c" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušam komersantam, kuram uzņēmumu grupas līmenī konstatējama  vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija;
33.5.
1. panta 5. punkta nosacījumi par pasākumiem, kuriem nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
33.6.
45. panta 3. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu darbībām, kas paredzētas, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku, radītos zaudējumus;
33.7.
45. panta 4. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu remediācijai vai sanācijai pēc elektrostaciju slēgšanas un kalnrūpniecības vai ieguves darbību izbeigšanas;
33.8.
45. panta 5. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu kompensācijas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību;
33.9.
45. panta 5. punkta nosacījumi par principa "piesārņotājs maksā" ievērošanu.
34.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
35.
Ja šo noteikumu 25. punktā minēto revitalizācijas veidu īstenošanai tiek piešķirts komercdarbības atbalsts, saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. panta 9. punkta "b" apakšpunktu un 10. punktu, tad atbalsta intensitāte ir šāda:
35.1.
mazajiem uzņēmumiem – 85 procenti;
35.2.
vidējiem uzņēmumiem – 80 procenti;
35.3.
lielajiem uzņēmumiem – 70 procenti.
36.
Mazais un vidējais uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumam, lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
37.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz tās spēkā esības beigām.
38.
Šo noteikumu 33.3. ​​​​​​ un 33.4. apakšpunktā  iekļautos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
V.Atbalsta saņemšanas nosacījumi un komercdarbības atbalsta regulējums, īstenojot meža ieaudzēšanu, meža ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izveidi, atjaunošanu vai pārbūvi un ieaudzētā meža agrotehnisko kopšanu
39.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma meža ieaudzēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu un ieaudzētā meža agrotehniskā kopšana, kā arī meža ieaudzēšanai nepieciešamās meža ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve, šo noteikumu 3. punktā minētajās teritorijās un saskaņā ar šo noteikumu 17.5. apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem par revitalizācijas stratēģijām vai atzinumiem, kuros iekļauti norādījumi darbību īstenošanai.
40.
Atbalstu meža ieaudzēšanai, ieaudzētā meža labvēlīgas augšanas nodrošināšanai nepieciešamās ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī pasākuma piektās atlases kārtas ietvaros ieaudzētā meža agrotehniskajai kopšanai pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas nosaka un izmaksā saskaņā ar metodiku, piemērojot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas ar vienas vienības izmaksu likmēm atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta "b", “d” un “e” apakšpunktam.
41.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros meža ieaudzēšana, meža ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūve, atjaunošana un ieaudzētā meža agrotehniskā kopšana kvalificējas kā komercdarbības atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem un tas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
42.
Minimālā platība, par kuru finansējuma saņēmējam aprēķināmas izmaksas, īstenojot meža ieaudzēšanu un ieaudzētā meža agrotehnisko kopšanu, kā arī pasākuma ietvaros ieaudzējamā meža platība, nav mazāka par 0,5 hektāriem, kas atbilst Meža likumam un normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti, bet īstenojot ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvi, pārbūvi vai atjaunošanu, tās parametri nav mazāki kā vienas vienības vērtība, kas noteikta metodikā.
43.
Īstenojot meža ieaudzēšanu, jāievēro šādi nosacījumi:
43.1.
neveido monoaudzes lielākas par diviem hektāriem. Ja ieaudzētā monoaudzes platība ir lielāka par diviem hektāriem, tad veido dažādu koku sugu piemistrojumu. Mežaudžu ieaudzēšanai izmanto tās koku sugas, kuras normatīvajiem aktos par meža ieaudzēšanu ir noteiktas kā izmantojamas meža ieaudzēšanai;
43.2.
saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas;
43.3.
stādāmais materiāls ir atbilstošs normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu;
43.4.
nodrošina, ka tiek ievēroti aizsargjoslu likumā ietvertie ierobežojumi, kas var tikt attiecināti uz īstenošanas teritoriju.
44.
Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir:
44.1.
projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), kurš ir administratīvi sodīts saskaņā ar Meža likuma 51. pantu ceturto, sesto, astoto, 10., 11., 12., 14., 15. vai 16. daļu un sodāmība nav dzēsta;
44.2.
par Ziemassvētku eglīšu stādījumiem;
44.3.
par koku audzēšanu īscirtmeta atvasājos, ātraudzīgo koku audzēšanu enerģijas ražošanai, kā arī tādu sugu audzēšanu, kas nav vietējās sugas;
44.4.
par tāda meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo skaitu, lai atzītu mežaudzi par ieaudzētu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu;
44.5.
par meža ieaudzēšanu ilggadīgo zālāju platībās, tostarp tādās, kas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai putnu dzīvotnēm zālājos, kuras atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības.
45.
Atbalstu ieaudzētās mežaudzes agrotehniskajai kopšanai, lai novērstu lakstaugu, puskrūmu, nevēlamu krūmu un koku atvašu konkurenci ap mērķsugas kokiem, izmaksā, ievērojot šādus nosacījumus atbilstoši projekta iesniegumā sniegtajai informācijai:
45.1.
izmaksu veic ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā līdz 2029. gada 31. decembrim;
45.2.
atbalstu piešķir par to mežaudžu agrotehnisko kopšanu, kas ierīkotas, īstenojot meža ieaudzēšanu pasākuma ceturtās un piektās kārtas ietvaros.
46.
Atbalstu ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai nepiešķir:
46.1.
dabiskās ūdenstecēs un ūdenstilpēs;
46.2.
par drenu un drenu kolektoru iegādi un uzstādīšanu.
47.
Atbalstu ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā piešķir tikai tādas ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvē, atjaunošanā vai pārbūvē, kura atrodas finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim (ja attiecināms) ir apbūves tiesība.
48.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), lai saņemtu izmaksu par meža ieaudzēšanu, saskaņā ar metodiku sagatavo un, izmantojot Meža valsts reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, Valsts meža dienestā iesniedz pārskatu par veikto meža ieaudzēšanu, kam pievieno:
48.1.
stādāmā materiāla izcelsmi un piegādi apliecinošu dokumentu kopiju;
48.2.
ieaudzētā meža platības skici. Vienā skicē iekļauj vienas darbības īstenošanas teritorijas grafisko attēlu ar piesaisti stigai, trasei, robežzīmei, grāvim, izcirtuma malai mērogā 1: 2000, 1 : 5000 vai 1 : 10 000. Piesaisti nenorāda, ja vismaz vienai no platību ārējām robežām (virsotnēm) ir norādītas koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā, skice var būt zīmēta Valsts meža dienesta ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā;
48.3.
pašvaldības saskaņojumu, ja plānošanas dokumentos meža ieaudzēšanas nav tieši norādīta atbilstoši šo noteikumu 75.9. apakšpunktam;
48.4.
saskaņojumus ar institūcijām, kas noteiktas Aizsargjoslu likumā, ja meža ieaudzēšana pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros īstenota aizsargjoslās.
49.
Valsts meža dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 48. punktā noteiktās informācijas saņemšanas:
49.1.
pārbauda ieaudzētās mežaudzes;
49.2.
platību nosaka ar precizitāti +/– 2,5 x P/10000, kur P ir poligona perimetrs metros. Ja pārskatā norādītā platība atšķiras no pārbaudē noteiktās platības, pārsniedzot pieļaujamo kļūdu līdz divām zīmēm aiz komata, atbalsta aprēķinam saskaņā ar metodiku izmanto pārbaudē uzmērīto platību;
49.3.
pieņem lēmumu par mežaudzes atbilstību ieaudzētam mežam un to paziņo finansējuma saņēmējam, sadarbības partnerim (ja attiecināms) un sadarbības iestādei, izmantojot Meža valsts reģistru un oficiālās elektroniskās adreses kontu.
50.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā nodrošina, ka projekta īstenošanas platībai ir skaidri iezīmētas ārējās robežas dabā un īstenotās darbības dabā ir identificējamas, kā arī nodrošina piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
51.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), lai saņemtu izmaksu saskaņā ar metodiku par ieaudzētā meža agrotehnisko kopšanu, sagatavo apliecinājumu un pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā saskaņā ar metodiku ietverta informācija par zemes vienības kadastra numuru vai apzīmējumu, par meža kvartālu un nogabalu, un īstenotās agrotehniskās kopšanas platību.
52.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), lai saņemtu izmaksu par ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmu izbūvi, pārbūvi vai atjaunošanu, iesniedz sadarbības iestādei pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā norādīta darbību īstenošanas vieta un informācija par izbūvētās, atjaunotās vai pārbūvētās meliorācijas sistēmu garumu.
53.
Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros darbībām meža ieaudzēšanai, meža ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmu izbūvei, atjaunošanai vai pārbūvei un ieaudzētā meža agrotehniskajai kopšanai, kas īstenotas saskaņā ar metodiku, piemērojams de minimis atbalsts saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, ja ievēroti arī visi turpmāk minētie regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi:
53.1.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības nozarēs, kas neietilpst regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. ​2023/2831 1. panta 2. punktu, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
53.2.
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) kā komersantam jau piešķirtais un plānotais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu 300 000 euro apmērā no iepriekšējos trijos gados no plānotā atbalsta piešķiršanas dienas. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē piešķirtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem;
53.3.
de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
53.4.
de minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegts atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Ja papildu de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi;
53.5.
de minimis atbalstu, ko piešķir atbilstoši šiem noteikumiem, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu;
53.6.
de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
54.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
55.
Darbību izmaksas ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra, taču projekts kopumā nedrīkst būt pabeigts un tā darbības pilnībā īstenotas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
VI.Atbalsta saņemšanas nosacījumi, attiecināmās izmaksas un komercdarbības atbalsta regulējums ilggadīgo stādījumu un paludikultūru izveidē
56.
Pasākuma piektajā atlases kārtā ir atbalstāmas darbības degradētu vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijā, īstenojot ilggadīgo stādījumu izveidi, kas ir atbilstošas šo noteikumu 23. punktā uzskaitītajām atbalstāmajām darbībām un saskaņotas ar šo noteikumu 3. punktā un 17.5. apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Par attiecināmām izmaksām uzskatāmas tikai tādas, kas ir tieši saistītas ar ilggadīgo stādījumu izveidi.
57.
Pasākuma piektās atlases kārtas ietvaros, īstenojot ilggadīgo stādījumu izveidi, plāno tiešās attiecināmās izmaksas.
58.
Pasākuma piektās atlases kārtas tiešās attiecināmās ilggadīgo stādījumu un to audzēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
58.1.
projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
58.1.1.
hidroģeoloģiskā vai melioratīvā modeļa izstrādes un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas;
58.1.2.
hidrologa atzinuma par jaunizveidojamās apūdeņošanas sistēmas ietekmi uz pazemes un virszemes ūdensobjektiem (ja attiecināms) izmaksas;
58.1.3.
būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (ja attiecināms);
58.1.4.
autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
58.1.5.
revitalizācijas saskaņošanas izmaksas;
58.1.6.
atjaunoto teritoriju apsaimniekošanas plānu izstrādes izmaksas;
58.1.7.
ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma, kā arī tehnisko noteikumu sagatavošanas izmaksas;
58.2.
teritorijas sagatavošanas izmaksas ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, tostarp:
58.2.1.
attīrīšanas no nevēlamās zemsedzes un uzkrātajiem materiāliem, kas attiecināmi uz revitalizācijas veiksmīgu īstenošanu (celmu, siekstu izvešana, attīrīšana no nevēlamās zemsedzes, paaugas likvidācija un izvākšana, būvju nojaukšana, vēsturiskās būvtehnikas un citu materiālu utilizācija), izmaksas;
58.2.2.
virsmas apstrādes izmaksas atkarībā no īstenojamā revitalizācijas veida (līdzināšana, frēzēšana, dziļirdināšana, aparšana un citas līdzīgas tehniskas darbības);
58.2.3.
projekta īstenošanai un turpmākai apsaimniekošanai nepieciešamās piekļuves infrastruktūras (piemēram, pievedceļu, tehnoloģisko ceļu, brauktuvju un ar to saistītās infrastruktūras) izbūves, atjaunošanas un nojaukšanas izmaksas, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu - ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņus un horizontālo un vertikālo apzīmējumu iegādes un izvietošanas izmaksas, kas nepieciešami piekļuves infrastruktūras pieņemšanai ekspluatācijā, nepārsniedzot astoņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
58.3.
hidrotehnisko un melioratīvo pasākumu izmaksas atbilstoša hidroloģiskā stāvokļa nodrošināšanai, tostarp:
58.3.1.
esošās ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmu (tai skaitā ūdensnoteku, novadgrāvju un grāvju) atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas vai demontāžas izmaksas;
58.3.2.
caurteku atjaunošanas, izveidošanas un demontāžas izmaksas;
58.3.3.
hidrotehnisko būvju (dambju un aizsprostu) nojaukšanas un demontāžas izmaksas;
58.3.4.
apūdeņošanas sistēmas izveides, kas ietver ūdenstilpes izveidi, ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvi, pārbūvi vai atjaunošanu, hidrotehnisko būvju (dambju un aizsprostu) būvniecības izmaksas, lai nodrošinātu apūdeņošanas sistēmas izveidošanu un nodrošinātu stādījumiem atbilstošu mitruma līmeni;
58.3.5.
izmaksas ūdens resursu efektīvai izmantošanai – ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, ūdens atkārtotai izmantošanai, ūdens patēriņa mērīšanas sistēmas iegādei un uzstādīšanai;
58.3.6.
videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu (piemēram, akmeņu krāvumu, sedimentācijas baseinu, divpakāpju grāvju, meandru un citu risinājumu) ierīkošanas izmaksas,  tostarp arī mākslīgā mitrāja izveides izmaksas, lai no jaunizveidotajiem stādījumiem notekošo ūdeni;
58.4.
izmaksas par tehnikas un iekārtu iegādi virszemes pretsalnas aizsardzībai (pretsalnas laistīšana, gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), pilienu laistīšanai ar precīzu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietojumu (ūdens padeves un spiediena nodrošināšanas iekārtas, filtrācijas iekārtās, caurules, individuālie pilinātāji, vadības un automatizācijas iekārtas, mēslojuma dozatori u.c.) un krusas aizsargtīkliem;
58.5.
ilggadīgo stādu piemēram, krūmmelleņu, parastās niedres un augu pavairojamā materiāla, piemēram lielogu dzērveņu stīgu, izmaksas, kā arī purva videi raksturīgo augu donormateriāla ievākšanas izmaksas donorteritorijās un to reintrodukcijas (izkliedēšanas) un transportēšanas izmaksas;
58.6.
stādījumu ierīkošanas izmaksas;
58.7.
barības vielu iegādes un izkliedes izmaksas, tostarp analīžu izmaksas augsnes, ūdens kvalitātes un biogēno elementu novērtēšanai;
58.8.
stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar to uzstādīšanu;
58.9.
stādījumu kopšanas, kā mulčēšana (zāģskaidas, frēzkūdra, u.c.), stādījumu ķemmēšanas un stīgu apgriešanas, krūmu veidošanas, nezāļu ierobežošanas izmaksas;
58.10.
kaitēkļu aizsardzības izmaksas, tostarp arī dabisko līdzekļu pret kaitēkļiem izmantošanas izmaksas un slimību un kaitēkļu bojāto zaru utilizācijas un izvākšanas no stādījumiem izmaksas;
58.11.
mēslošanas plāna izstrādes izmaksas, pamatojoties uz agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem, kas balstīti uz augšņu vai augu lapu audu analīžu rezultātiem, kuri nav vecāki par vienu gadu;
58.12.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
59.
Projektā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kas nepārsniedz četrus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu un izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izmantošanu pirms izmaksu veikšanas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) saskaņo ar sadarbības iestādi.
60.
Izmaksu attiecināmība, īstenojot ilggadīgo stādījumu izveidi, ir šāda:
60.1.
ilggadīgo stādījumu izveidi īsteno mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi un attiecināmas ir šo noteikumu 58. un 59. punktā minētās izmaksas saskaņā ar regulas Nr. 2022/2472 14. pantu;
60.2.
šo noteikumu 58.12. apakšpunktā minētās izmaksas 100 procentu apmērā finansē no Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma;
60.3.
izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem, īstenojot ilggadīgo stādījumu izveidi, nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 75.3. apakšpunktā minētās izmaksas.
61.
Minimālā platība, par kuru finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) piešķirams atbalsts ilggadīgo stādījumu izveidē, nav mazāka par 0,5 hektāriem.
62.
Ogulāju pavairošanai un stādīšanai izmanto pārbaudītu standarta vai sertificētu pavairojamo materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritēriju un aprites noteikumiem.
63.
Lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, mēslošanas plānu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.
64.
Ilggadīgo stādījumu ierīkošanu apliecina:
64.1.
paludikultūru gadījumā – pieņemšanas–nodošanas akts, kurā norādīta ierīkotā platība, izmantotais primārās lauksaimniecības stādījuma veids un stādījumu ierīkošanas laiks, kā arī iesniedzama ģeotelpiskā karte, kas skaidri norāda paludikultūru izvietojumu;
64.2.
ilggadīgo ogulāju, piemēram, krūmmelleņu, lielogu dzērveņu, u.c. purvam raksturīgo ogu gadījumā – Lauku atbalsta dienesta uzturētās lauku bloka kartes apliecinājums, kurā reģistrēti jau izveidotie stādījumi.
65.
Komercdarbības atbalstu pasākuma piektajā atlases kārtā īstenojot ilggadīgo stādījumu izveidi piešķir saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES)  2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk - regula Nr. 2022/2472) 14. panta 3.punkta “a” un “b” apakšpunktu, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie regulas Nr. 2022/2472 nosacījumi:
65.1.
 2. panta 52. punkta nosacījumi, ka atbalstu piemēro mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu atbilstoši regulas Nr. 2022/2472 1. panta 1. punkta 2. apakšpunkta “i” punktam;
65.2.
1. panta 3. punkta “c” un “d” apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem kādos nepiemēro regulu Nr. 2022/2472;
65.3.
1. panta 4. punkta “a” apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts komersantam uzņēmumu grupas līmenī, ja uz kādu no komersantiem attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;
65.4.
1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušam komersantam, kuram atbilstoši regulas Nr. 2022/2472 2. panta 59. punktā minētajam - uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu;
65.5.
1. panta 6. un 7. punkta nosacījumi par pasākumiem, kuriem nepiemēro regulu Nr. 2022/2472;
65.6.
14. panta 5. punkta nosacījumiem, par atbalsta piešķiršanu tikai tādam projektam, kuram ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu pirms projekta apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas (ja attiecināms);
65.7.
14. panta 6. punkta 4. apakšpunkta “iv” punktā ietvertie nosacījumi, ka ja tiek izveidota apūdeņošanas sistēmā, kura ietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus, kuriem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānā ar ūdens daudzumu saistītu iemeslu dēļ stāvoklis noteikts sliktāks par labu, jāpanāk faktisks ūdens patēriņa samazinājums, kas palīdz sasniegt un uzturēt labu ūdensobjektu stāvokli. Ūdens patēriņa samazinājuma nosacījums nav attiecināms, ja saņemts hidrologa atzinums, ka apūdeņošanas sistēma neietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus;
65.8.
14. panta 7. punkta nosacījumi par izmaksām, kas nav attiecināmas;
65.9.
14. panta 9. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu viengadīgo augu iegādei un stādīšanai, nosusināšanas darbiem, dzīvnieku iegādei un instalāciju ierīkošanai, kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma;
65.10.
14. panta 10. punkta nosacījums par 2013. gada 17.decembra Eiropas parlamenta un padomes regulu (ES) Nr. 1308/2013  Eiropas parlamenta un padomes regula (ES) Nr. 1308/2013 ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 noteikto aizliegumu vai ierobežojumu ievērošanu, kā arī atbalsta sniegšanu augkopības sektoram.
66.
Ja projekta darbības, izņemot šo noteikumu 58.1.3. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādi, ir uzsāktas un izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.
67.
Ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītus darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tai skaitā ievērojot arī regulas Nr. 2022/2472 2. panta 53. punktā minēto nosacījumu par projekta darbu vai darbību sākumu un regulas Nr. 2022/2472 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir saistīti ar šo noteikumu 58.1.3. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām. Ja projekta darbības, izņemot šo noteikumu 58.1.3. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādi, ir uzsāktas un izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.
68.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas diena atbilstoši regulas Nr. 2022/2472 2. panta 21. punktā minētajam ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
69.
Maksimālā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma intensitāte šo noteikumu 58. un 59. punktā minēto izmaksu segšanai, izņemot 58.12. apakšpunktā minētājām izmaksām, ievērojot regulas Nr. 2022/2472 14. panta 11. punktu, ir 65 procenti.
70.
Šo noteikumu 65.3. un 65.4. apakšpunktā iekļautos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
71.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2022/2472 pieņem līdz 2030. gada 30. jūnijam.
VII.Pasākuma un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
72.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
73.
Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām (ja attiecināms), īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru, organizējot cenu aptaujas, izvēloties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu un pamatojot izvēli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
74.
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, nav uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, izņemot šādus gadījumus:
74.1.
projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN), izņemot gadījumos, kad finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir komercdarbības atbalsta (t.sk. de minimis, regulas Nr. 651/2014 un regulas Nr. 2022/2472) saņēmējs, jo tad PVN tiešajām attiecināmajām izmaksām var tikt attiecināms tikai tādā gadījumā, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;
74.2.
projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj euro (ieskaitot PVN), ja tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
75.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā:
75.1.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas pasākumus šādā apjomā: 
75.1.1.
pasākuma ceturtajā atlases kārtā nodrošina pasākumus atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.- 2027. gada plānošanas periodā un Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
75.1.2.
pasākuma piektajā atlases kārtā, ja finansējuma saņēmējs ir fiziska persona, sadarbības iestāde, ievērojot šo noteikumu 75.1.1. apakšpunktā minēto normatīvo aktu un vadlīniju prasības, nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanu publicējot informāciju par projektu. Projekta iesniedzējs apliecina, ka neiebilst pret projektu raksturojošās informācijas publicēšanu;
75.1.3.
pasākuma piektajā atlases kārtā, ja finansējuma saņēmējs ir juridiska persona, finansējuma saņēmējs nodrošina sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu A4 izmēra plakāta vai līdzvērtīgu paziņojumu juridiskās personas tīmekļvietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par projektu un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts, ievērojot šo noteikumu 75.1.1. apakšpunktā minēto normatīvo aktu un vadlīniju prasības;
75.2.
pasākuma ceturtajā atlases kārtā savā tīmekļvietnē ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
75.3.
sedz projekta izmaksu pieaugumu no saviem līdzekļiem. Finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru (ja attiecināms), kuri īsteno darbības atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam,  projekta izmaksu pieaugumu, kuru finansēšana būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansē no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta;
75.4.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
75.5.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no saimnieciskās darbības, kā arī nodalot projekta ietvaros veiktās darbības, par kurām tiek saņemts komercdarbības atbalsts, no darbībām uz kurām netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums;
75.6.
nodrošina projekta civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu un projekta iesniegumā noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
75.7.
nodrošina, ka nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā tiek īstenotas projektā paredzētās darbības, visa projekta dzīves cikla laikā ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā vai turējumā vai arī atrodas nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) ir spēkā esošas apbūves tiesības;
75.8.
nodrošina, ka piešķirtais komercdarbības atbalsts netiek apvienots ar finansējumu no citas atbalsta programmas, kuras finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām;
75.9.
revitalizāciju īsteno atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām vai saskaņo ar pašvaldību, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, kurā tiks īstenotas projekta darbības, ja teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav tieši norādīts atbilstošs nekustamā īpašuma lietošanas mērķa veids; 
75.10.
nodrošina zemes lietojuma veida vai nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas ierosināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu un lietojuma veida maiņu (ja attiecināms);
75.11.
nodrošina, ka revitalizācija tiek īstenota atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām (ja attiecināms);
75.12.
nodrošina, ka revitalizācijas darbību īstenošana negatīvi neietekmēs apkārt esošās ūdenstilpes un apkārt esošo teritoriju ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas funkcionalitāti, kā arī un netiks izmainīts to hidroloģiskais stāvoklis, kā arī teritorijās, kur ilggadīgie stādījumi līdz šim nav audzēti, to ierīkošana jāparedz tā, lai tie neapdraudētu blakus esošo teritoriju renaturalizācijai vai paludikultūru audzēšanai nepieciešamā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;
75.13.
nosaka pienākumu būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem ievērot horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" prasību projekta ietvaros:
75.13.1.
ievērojot koku ciršanas un ieaudzētā meža agrotehniskās kopšanas darbību īstenošanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā (ja attiecināms);
75.13.2.
īstenojot ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmas izbūvi, pārbūvi vai atjaunošanu normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos, atbalstu par ūdens līmeņa regulācijas (meliorācijas) sistēmu pārbūvi un atjaunošanu piešķir par videi saudzīgu meliorācijas sistēmu izbūvi;
75.13.3.
nodrošina, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos un sugu dzīvotnēs, kas reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu portālā "Ozols", projekta darbības tiek īstenotas saskaņā ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju dabas aizsardzības plāniem (ja attiecināms), īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem (ja attiecināms) vai, ja nav spēkā esošu dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plānu vai noteikumu, tad saskaņā ar sertificēta dabas (sugu un biotopu) eksperta atzinumu par darbību atbilstošu ietekmi uz biotopiem un sugu dzīvotnēm un, ja attiecināms, hidrologa atzinumu par plānotā ūdens līmeņa režīma izmaiņām un to ietekmi uz apkārtējām teritorijām, tostarp:
75.13.3.1.
ūdens līmeņa regulēšanas (meliorācijas) sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve netiek īstenota, ja to nepieļauj īpaši aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plāns vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ja ūdens līmeņa regulēšanas (meliorācijas) sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve ir pieļaujama, tad tā tiek saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi;
75.13.3.2.
ja mežs tiek ieaudzēts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai Eiropas Savienības nozīmes biotopā, projekta īstenotājs saņem Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu, bet mikroliegumu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu gadījumā - dabas (sugu un biotopu ekspertu) atzinumu par darbību atbilstību.
76.
Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar metodiku, piemērojot vienas vienības izmaksu likmes un metodikā noteiktos aprēķinus un nosacījumus to noteikšanai. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms ceturtās un piektās kārtas atlases izsludināšanas.
77.
Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina šo noteikumu 18. punktā minēto ieņēmumu uzskaiti gada griezumā un sadarbības iestādē iesniedz atbilstošu informāciju pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja ieņēmumi projekta dzīves ciklā pēc projekta darbību pabeigšanas, īstenojot renaturalizāciju un ūdenstilpju izveidi, pārsniedz šo noteikumu 18. punktā minēto apmēru, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nekavējoties informē par to sadarbības iestādi.
78.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts komercdarbības atbalsts.
79.
Sadarbības iestāde informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un komercdarbības atbalstu apliecinošos dokumentus glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts pēdējais atbalsts.
80.
Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam, regulas Nr. 2022/2472 9. panta 1. punktam un normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu.
81.
Ja tiek pārkāpti regulas Nr.  651/2014, regulas Nr. 2023/2831 vai regulas Nr. 2022/2472 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
82.
Pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 50 procentus no projektam piešķirtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma.
83.
Avansa maksājuma izlietošanas laiks finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) nepārsniedz sešus mēnešus. Pašvaldībām avansa maksājumi jāplāno atbilstoši to spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.
84.
Sadarbības iestādei, revīzijas iestādei, Eiropas Komisijai vai Eiropas Komisijas ekspertiem ir tiesības pieprasīt finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) visus projekta izmaksas pamatojošos dokumentus un veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.
85.
Ja papildu komercdarbības atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.
86.
Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai tā daļa projekta dzīves cikla laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds