Ministru kabineta noteikumi Nr. 381
Rīgā 2024. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 25 55. §)
23-TA-748
Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma apkarošanas pasākumus, personu un institūciju kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu, cūku dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, rīcību ar cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes produktiem, cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tostarp līķiem, skarto objektu un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību.
2.
Termins "Āfrikas cūku mēris" ir epizootiska rakstura cūku dzimtas (Suidae) dzīvnieku (turpmāk – cūka) infekcijas slimība Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas Regulas (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku, pielikuma 37. punkta izpratnē.
3.
Šos noteikumus piemēro Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu nodrošināšanai papildus prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos dzīvnieku veselības, veterināro zāļu, pārtikas un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā:
3.5.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – regula Nr. 1069/2009);
3.6.
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011).
4.
Turēto cūku un savvaļas cūku vakcinācija pret Āfrikas cūku mēri notiek saskaņā ar regulas 2023/361 3. panta 1. punkta nosacījumiem.
II.Valsts pārvaldes institūciju kompetence
5.
Uzraudzību un kontroli veic:
5.1.
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja Āfrikas cūku mēra gadījums ir apstiprināts vai tas ir klasificēts kā domājams savvaļas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri;
5.2.
dienests, ja Āfrikas cūku mēra gadījums ir apstiprināts vai tas ir klasificēts kā domājams turētu cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.
6.
Dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu saskaņā ar regulas 2023/594 56. panta un IV pielikuma prasībām sagatavo nacionālo rīcības plānu, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Eiropas Savienībā. Nacionālo rīcības plānu apstiprina dienesta ģenerāldirektors un Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.
7.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") veic Āfrikas cūku mēra laboratorisko diagnostiku – ierosinātāja apstiprināšanu vai noliegšanu iesūtītajā paraugā – un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju.
8.
Dienests Āfrikas cūku mēra gadījumu klasificē kā domājamu vai apstiprinātu Āfrikas cūku mēra gadījumu saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu "brīvs no slimības" papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 9. pantu.
9.
Cūku mēra gadījuma diagnostiskos izmeklējumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), 34. panta nosacījumiem.
10.
Dienests izstrādā un uztur atjauninātu ārkārtas situācijas plānu un – attiecīgā gadījumā – norādījumu rokasgrāmatu saskaņā ar regulas 2016/429 43. pantā noteiktajām prasībām.
12.
Dienests:
12.1.
pēc Āfrikas cūku mēra gadījuma apstiprināšanas nosūta informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Komisijas 2020. gada 7. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2020/2002, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 piemērot attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz Savienības uzraudzības programmu un izskaušanas programmu iesniegšanas un ziņošanas un statusa "brīvs no slimības" atzīšanas pieteikuma formātiem un procedūrām un attiecībā uz datorizētu informācijas sistēmu, 3. pantā;
12.2.
sadarbojas ar Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumos iesaistītajiem operatoriem, plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, informējot par Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem;
12.3.
nosaka I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu un sniedz informāciju Eiropas Komisijai par I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā iekļautajām Latvijas administratīvajām teritorijām;
12.4.
ievērojot regulas 2023/594 52. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu, sagatavo un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" rīkojumu. Rīkojumā nosaka Latvijas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu teritorijas, kurās medniekiem atļauts no nomedītajām savvaļas cūkām neņemt paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāju.
III.Vispārīgie pienākumi operatoram, kas tur cūkas
13.
Operatoram ir pienākums nodrošināt:
13.1.
par 60 dienām vecāku cūku līķu pēcnāves apskati un patologanatomisko sekciju;
13.2.
reizi nedēļā paraugu ņemšanu virusoloģiskiem izmeklējumiem Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanai vai noliegšanai no katrā epidemioloģiskajā vienībā mirušām ne mazāk kā divām cūkām vai diviem sivēniem, kas sasnieguši 60 dienu vecumu.
14.
Operators šo noteikumu 13. punktā minēto pienākumu izpildei pieaicina praktizējošu veterinārārstu, kas:
14.1.
veic cūku līķu pēcnāves apskati un patologanatomisko sekciju, kuras laikā ņem vienu no šādiem paraugiem laboratoriskai izmeklēšanai visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai patologanatomiskās sekcijas laikā ir vai nav atklātas patoloģiskas izmaiņas audos:
14.1.1.
apmēram 50 mililitru asiņu nesarecējušās daļas;
14.1.2.
iekšējo orgānu paraugus – vienu ceturtdaļu liesas, pusi no vienas nieres, mandeles un dažus limfmezglus, kuros novērotas redzamas izmaiņas;
14.2.
nosūta šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētos paraugus laboratoriskai izmeklēšanai institūtam "BIOR", lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
IV.Pasākumi savvaļas cūku populācijā domājama un apstiprināta Āfrikas cūku mēra gadījumā
15.
Savvaļas cūkas līķa atradējs nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu, par atrasto līķi ziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā cūkas līķis ir atrasts, dienestam vai Valsts meža dienestam.
16.
Aizliegts savvaļas cūkas līķim izņemt iekšējos orgānus, novilkt ādu vai izdarīt citas darbības, kas var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus, izņemot gadījumu, ja ņem paraugu laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
17.
Savvaļas cūkas līķa atradējs šo noteikumu 16. punktā minētos paraugus saskaņā ar oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto dienesta rīkojumu nosūta laboratoriskai izmeklēšanai institūtam "BIOR", lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
18.
Aizliegts pārvietot savvaļas cūkas Latvijas teritorijā, kā arī no Latvijas teritorijas uz citām dalībvalstīm un trešajām valstīm.
19.
Mednieks pēc savvaļas cūkas nomedīšanas:
19.1.
rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu medībās;
19.2.
ņem paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai institūtam "BIOR" saskaņā ar oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto dienesta rīkojumu, lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni;
19.3.
identificē to tādā veidā, lai nodrošinātu, ka šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētais paraugs ir sasaistāms ar ķermeni un tā orgāniem;
19.4.
uzglabā to līdz šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētā parauga laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.
20.
Ja nomedīto savvaļas cūku paredzēts laist pārtikas apritē, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām mednieks rīkojas šādi:
20.1.
nomedītai savvaļas cūkai nav atļauts atdalīt galvu un noņemt ādu;
20.2.
uzglabā to temperatūrā no 0 līdz + 7 ℃, kā arī ievēro normatīvo aktu prasības par medījamo dzīvnieku un to gaļas apriti un piegādi nelielā apjomā galapatērētājam.
21.
Saņemot negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu – Āfrikas cūku mēris atsūtītajā paraugā nav konstatēts –, medniekam I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto savvaļas cūku ķermeņus ar ādu atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes objektu laišanai pārtikas apritē, ja:
21.1.
ir saņemta dienesta atļauja par II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītās savvaļas cūkas ķermeni;
21.2.
medījumu apstrādes objekts, pamatojoties uz objekta operatora iesniegumu, ir dienesta novērtēts atkāpju piemērošanai saskaņā ar regulas 2023/594 46. pantā noteiktajām prasībām.
22.
Mednieks šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto atļauju saņem dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā savvaļas cūka ir nomedīta, pēc tam, kad ir iesniedzis iesniegumu un dokumentu, kas apliecina negatīvu laboratoriskā izmeklējuma rezultātu – Āfrikas cūku mēris atsūtītajā paraugā nav konstatēts.
23.
Ja šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētā parauga laboratoriskais izmeklējums apstiprina Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni, mednieks nodrošina, ka nomedītās savvaļas cūkas ķermenis ar ādu, galvu un tam piederošiem orgāniem tiek pārstrādāts, sadedzināts vai aprakts saskaņā ar šo noteikumu 35. punktā noteiktajām prasībām.
24.
Ja ir nomedītas vairākas savvaļas cūkas un kādai no tām šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētā parauga laboratoriskais izmeklējums apstiprina Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni, mednieks nodrošina, ka visu nomedīto, saskarē ar Āfrikas cūku mēra inficēto ķermeni vai tā orgāniem nonākušo savvaļas cūku ķermeņi ar ādu, galvu un tiem piederošiem orgāniem tiek pārstrādāti, sadedzināti vai aprakti saskaņā ar šo noteikumu 35. punktā noteiktajām prasībām.
V.Dzīvnieku veselības prasības turēto cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikā izmantojamo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kā arī dzīvu turēto cūku un to reproduktīvo produktu pārvietošanai
25.
Cūkgaļas produktus, arī apvalkus, kas iegūti no regulas 2023/594 2. pielikuma A daļā noteiktajā zonā turētām cūkām, atļauts pārvietot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ja attiecīgie gaļas produkti, arī apvalki, ir apstrādāti risku mazinošā nolūkā atbilstoši regulas 2020/687 7. pielikumā noteiktajām prasībām.
26.
Aizliegumu pārvietot turētās cūkas starp I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un ārpus šīm zonām nepiemēro regulas 2023/594 9. panta 2. un 3. punktā noteiktajos gadījumos.
27.
No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos reproduktīvos produktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 10. panta 2. un 3. punktā noteiktajos gadījumos.
28.
No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā noteiktajos gadījumos.
29.
No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūto svaigo gaļu un gaļas produktus, arī apvalkus, atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 12. panta 2. un 3. punktā noteiktajos gadījumos.
30.
Veterinārais sertifikāts nav nepieciešams, lai pārvietotu:
30.1.
I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētās cūkas ārpus attiecīgās ierobežojuma zonas Latvijas teritorijā;
30.2.
svaigu cūkgaļu un cūkgaļas produktus, arī apvalkus, Latvijas teritorijā regulas 2023/594 19. panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos;
30.3.
svaigu cūkgaļu un cūkgaļas produktus, arī apvalkus uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti regulas 2023/594 19. panta 5. punktā minētajā gadījumā, ja tie ir marķēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, ar kuru svaiga gaļa, gaļas produkti, arī apvalki, marķēti objektos, kas ir atzīti atkāpju piemērošanai atbilstoši regulas 2023/594 44. panta 1. punkta prasībām;
30.4.
no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtus reproduktīvos produktus Latvijas teritorijā ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 20. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
30.5.
no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtus otrās un trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Latvijas teritorijā ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 21. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
30.6.
no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtu lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus dzīvnieku izcelsmes produktus Latvijas teritorijā ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām regulas 2023/594 53. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
30.7.
no savvaļas cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Latvijas teritorijā ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām regulas 2023/594 55. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;
30.8.
no turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir ierobežojumu zona, kas izveidota saskaņā ar regulas 2020/687 21. panta 1. un 2. punkta prasībām, un kurus pārvieto ārpus šīs zonas Latvijas teritorijā.
31.
Regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punktā un 40. panta 3. punktā noteiktajos gadījumos satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā, atļauts aizvietot ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu, ja:
31.1.
dienesta inspektors vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē transportlīdzekļa operatoram izsniedz aktu par blakusproduktu konteinera noplombēšanu;
31.2.
plomba ir noņemta, dienesta inspektors vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē aizstāj to ar jaunu un noformē jaunu aktu.
32.
Svaigo cūkgaļu un cūkgaļas produktus, arī apvalkus, marķē ar veselības marķējumu vai – attiecīgā gadījumā – identifikācijas marķējumu saskaņā ar regulas 2023/594 47. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem (pielikums).
33.
Mazumtirdzniecības uzņēmums, kas atrodas ierobežojumu zonu teritorijā, kuras izveidotas saskaņā ar regulas 2020/687 21. panta 1. punkta prasībām, kā arī II vai III līmeņa ierobežojumu zonā, pārstrādājot svaigu cūkgaļu, lai izplatītu savu produkciju ārpus ierobežojumu zonām, izpilda šādas prasības:
33.1.
iesniedz dienestā iesniegumu, uz kura pamata dienests to novērtē saskaņā ar regulas 2023/594 46. pantā minētajām prasībām;
33.2.
iegūto produkciju izplata tikai Latvijas teritorijā, informāciju par to norādot gan produkcijas marķējumā, gan pavaddokumentos;
33.3.
iegūto produkciju tieši piegādā galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju.
34.
Aizliegumu pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus šīm zonām, kā arī visā Latvijas teritorijā no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtu, lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus šo dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus nepiemēro regulas 2023/594 49. pantā minētajos gadījumos, ja nodrošināta tās 51. un 52. pantā noteikto prasību izpilde.
35.
Visi Latvijas teritorijā savāktie savvaļas cūku līķi, visas to ķermeņa daļas un iekšējie orgāni, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no savvaļas cūkām, kuras ir slimas vai domājami slimas ar Āfrikas cūku mēri, saskaņā ar regulas 1069/2009 8. panta "a" punkta "v" apakšpunktu ir pirmās kategorijas materiāls. Ar Āfrikas cūku mēri slimo turēto cūku izcelsmes blakusprodukti saskaņā ar regulas 1069/2009 9. panta "f" punkta "i" apakšpunktu ir otrās kategorijas materiāls. Visus iepriekšminētos turēto cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus:
35.2.
sadedzina vai aprok teritorijā, kurā iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atbilstoši regulas 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā un regulas 142/2011 15. panta pirmās daļas "a" apakšpunktā un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļā noteiktajām prasībām, ja ir saņemta dienesta atļauja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu šāda veida likvidēšanai;
35.3.
aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši noteikumos par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām noteiktajām prasībām vai atļautā atkritumu poligonā, ievērojot regulas 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 1. un 3. punktā minētos nosacījumus;
VI.Skarto objektu un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība
36.
Ja iestājas regulas 2020/687 15. panta 1. punktā minētie apstākļi un pēc tiem ir īstenoti pasākumi apstiprināta Āfrikas cūku mēra gadījumā, dienests uzdod operatoram tīrīt, mazgāt un dezinficēt skarto objektu un attiecīgā gadījumā īstenot kukaiņu un grauzēju kontroli saskaņā ar regulas 2020/687 15. panta prasībām.
37.
Operatoram ir pienākums objekta tīrīšanas, mazgāšanas, dezinfekcijas un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroles laikā visus pasākumus dokumentēt speciāli iekārtotā žurnālā, kas pieejams uz vietas objektā.
38.
Šo noteikumu 37. punktā minētajā žurnālā operators norāda konkrēto pasākumu īstenošanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas līdzekli, izmantotā līdzekļa daudzumu, kā arī par īstenotajiem pasākumiem atbildīgo personu. Žurnālu operators glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.
39.
Transportlīdzekļa operatoram, kas pārvadā turētas cūkas, turētu cūku reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri iegūti no turētām cūkām vai savvaļas cūkām, ir pienākums:
39.1.
nodrošināt transportlīdzekli ar dezinficēšanas aprīkojumu, kurā iepildīts pret Āfrikas cūku mēri iedarbīgs dezinfekcijas šķīdums;
39.2.
nodrošināt transportlīdzekļa riteņu un transportlīdzekļa vadītāja apavu dezinfekciju katru reizi pēc kravas iekraušanas un izkraušanas;
39.3.
uz vietas galamērķa objektā pēc katras pārvadājuma reizes nekavējoties nodrošināt visaptverošu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju attiecīgajam transportlīdzeklim un konteineram, kurā pārvadā dzīvniekus un to produktus pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to vai cauri tai;
39.4.
papildus regulas 2016/429 104. panta 1. punktā noteiktajam, dokumentējot transportlīdzekļa un konteinera tīrīšanas, mazgāšanas, kā arī dezinsekcijas un dezinfekcijas pasākumus, norādīt konkrēto pasākumu īstenošanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto dezinfekcijas līdzekli, izmantotā līdzekļa daudzumu, kā arī par īstenotajiem pasākumiem atbildīgo personu. Pierakstus glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.
VII.Noslēguma jautājums
40.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis 2004, 28. nr.; 2009, 57., 157. nr.; 2013, 158., 223. nr.; 2014, 167., 220. nr.; 2015, 59., 128., 167., 220. nr.; 2016, 24., 77., 152., 169., 194., 227. nr.; 2017, 11., 36., 51., 128., 148., 183., 223. nr.; 2018, 5., 58., 79., 128., 149., 162., 179., 187. nr.; 2019, 42., 114., 187., 211., 245. nr.; 2020, 61., 165., 181., 242. nr.; 2021, 92. nr.).
Ministru prezidentes, kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Zemkopības ministrs A. Krauze
Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
noteikumiem Nr.381
Veselības marķējuma vai identifikācijas marķējuma paraugs
