23-TA-2876
Noteikumi stacionārām psihiatriskās ārstniecības iestādēm par vienotiem iekšējās kārtības standartiem pacientu ierobežošanai un pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanai
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 69.1 panta trešo un devīto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti pacienti, kuri nogādāti psihiatriskajā ārstniecības iestādē līdz tiesas lēmumam un pacienti, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, tajā skaitā pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus līdzekļus (turpmāk – pacients);
1.2.
to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē (turpmāk - ārstniecības iestāde) un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).
2.
Ārstniecības persona pacientam var piemērot šādus Ārstniecības likumā noteiktos ierobežojošos līdzekļus:
2.1.
fizisku ierobežošanu, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai;
2.2.
mehānisku ierobežošanu, izmantojot ierobežojošas saites vai siksnas (turpmāk - mehāniskā ierobežošana);
2.3.
medikamentu ievadīšanu pacientam pret viņa gribu;
2.4.
ievietošanu novērošanas palātā.
3.
Ierobežojošo līdzekļu veidu nosaka ārstējošais ārsts vai dežūrārsts, pamatojoties uz konkrētā pacienta radīto tiešo apdraudējumu un ievērojot Ārstniecības likumā paredzētos nosacījumus.
4.
Pacienta ierobežošanu iespēju robežās neveic citu pacientu klātbūtnē, un tā nedrīkst notikt ar citu pacientu iesaisti. Ierobežošanas pasākumi veicami iespējami uzmanīgi un neaizskarot pacienta cieņu.
5.
Uzsākot pacienta ierobežošanu, ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pacientam mutiski izskaidro ierobežojošo līdzekļu piemērošanas iemeslu.
6.
Aizliegts piemērot ierobežojošos līdzekļus pacienta sodīšanas nolūkā.
7.
Par katru ierobežošanas gadījumu ārstniecības persona izdara ierakstu pacientu ierobežošanas gadījumu reģistrācijas žurnālā (pielikums).
8.
Ja šo noteikumu 11., 12. vai 13. punktā minēto ierobežojošo līdzekli piemēro nepilngadīgam pacientam, ārstniecības persona nekavējoties par to informē pacienta likumisko pārstāvi. Par likumiskā pārstāvja informēšanu vai apstākļiem, kādēļ to nav izdevies veikt, izdara ierakstu šo noteikumu 7. punktā minētajā žurnālā.
II.Kārtība, kādā pacientu ierobežo, izmantojot ierobežojošus līdzekļus
9.
Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro fizisku ierobežošanu, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai, ievēro, lai izmantotais spēks būtu samērīgs. Fizisku ierobežošanu, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai, var piemērot arī kombinācijā ar citiem ierobežošanas veidiem.
10.
Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro mehānisku ierobežošanu, pacientam tiek liegta iespēja brīvi kustēties vai piekļūt savam ķermenim. Piemērojot šo ierobežojošo līdzekli, ievēro šādas prasības:
10.1.
mehāniskai ierobežošanai var izmantot ierobežojošus līdzekļus rokām, kājām, krūšu daļai un viduklim;
10.2.
uzliekot ierobežojošas saites vai siksnas, nodrošina, lai tās piegulētu cieši un pacients nevarētu atbrīvoties no tām, taču siksnas un saišu cilpas ļautu pacientam kustināt rokas un kājas, pievēršot uzmanību tam, lai nerastos asinsrites traucējumi;
10.3.
ārstniecības persona pacienta veselības stāvokli pārbauda ne retāk kā ik pēc 15 minūtēm;
10.4.
pacients nepārtraukti ierobežotā stāvoklī var atrasties ne ilgāk kā divas stundas vienā ierobežošanas reizē. Pēc šā laikposma pacientu atbrīvo un vērtē viņa uzvedību. Ja pacients psihisku traucējumu dēļ turpina radīt apdraudējumu, viņa atkārtota mehāniska ierobežošana pieļaujama ne agrāk kā pēc 10–15 minūtēm no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes.
11.
Nepilngadīgam pacientam mehānisku ierobežošanu piemēro tikai kā galējās nepieciešamības līdzekli, ievērojot šo noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktā minētās prasības, kā arī šādas prasības:
11.1.
ārstniecības persona pacienta veselības stāvokli pārbauda ne retāk kā ik pēc 10 minūtēm;
11.2.
pacients nepārtraukti ierobežotā stāvoklī var atrasties ne ilgāk kā vienu stundu vienā ierobežošanas reizē. Pēc šā laikposma pacientu atbrīvo un vērtē viņa uzvedību. Ja pacients psihisku traucējumu dēļ turpina radīt apdraudējumu, viņa atkārtota mehāniska ierobežošana pieļaujama ne agrāk kā pēc 15–30 minūtēm no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes.
12.
Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro medikamentu ievadīšanu pret pacienta gribu, ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pārskata pacientam iepriekš nozīmēto medikamentozo terapiju un, ja nepieciešams, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, veic medikamentozās terapijas korekcijas, izdarot par to ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
13.
Ja pacientam kā ierobežojošu līdzekli piemēro ievietošanu novērošanas palātā, ievēro šādas prasības:
13.1.
pilngadīgu pacientu, kas ievietots novērošanas palātā, ārstniecības persona pārbauda ne retāk kā ik pēc 15 minūtēm;
13.2.
nepilngadīgu pacientu, kas ievietots novērošanas palātā, ārstniecības persona pārbauda ne retāk kā ik pēc 10 minūtēm;
13.3.
pacients novērošanas palātā var atrasties ne ilgāk kā četras stundas;
13.4.
pacienta atkārtota ievietošana novērošanas palātā pieļaujama ne agrāk kā pēc 24 stundām no iepriekšējās ierobežošanas pārtraukšanas reizes;
13.5.
novērošanas palāta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
III.Kārtība, kādā pārtrauc lietot ierobežojošos līdzekļus
14.
Lēmumu par ierobežojošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanu pieņem ārstējošais ārsts vai dežūrārsts, ievērojot Ārstniecības likumā paredzētos nosacījumus.
15.
Pirms ierobežojošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ārstējošais ārsts vai dežūrārsts vērtē pacienta satraukuma līmeni, uzvedību un runu, veicot pārrunas.
16.
Ierobežojošo līdzekļu lietošanu ārstējošais ārsts vai dežūrārsts pārtrauc pakāpeniski, mierīgi runājot ar pacientu un vienlaikus vērtējot pacienta uzvedību.
17.
Pacientam tūlīt pēc ierobežojošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ārstējošais ārsts vai dežūrārsts izskaidro, ka ierobežojošie līdzekļi lietoti viņa paša un apkārtējo personu drošības interesēs.
IV.Kārtība, kādā veicama pacientu un sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana un priekšmeti, kurus aizliegts turēt ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem)
18.
Ārstniecības personālam ir tiesības un pienākums lūgt un pacientam ir pienākums uzrādīt nodaļā ienesamos priekšmetus un personiskās mantas. Pirms personīgo mantu pārbaudes ārstniecības personāls pacientam paskaidro pārbaudes mērķi. Pacienta un viņa privāto mantu pārmeklēšanu iespējami uzmanīgi, neaizskarot pacienta cieņu, izdara tā paša dzimuma ārstniecības iestādes darbinieks.
19.
Pārmeklēšanas laikā pie pacienta atrastos priekšmetus, kuri atbilst šo noteikumu 22.punktam, ārstniecības iestādes darbinieks atņem uz laiku līdz pacients tiek izrakstīts (par vielām, kuras klasificējas kā Latvijā aizliegtās vielas, tiek ziņots Valsts policijai), izņemot 22.9 un 22.10 apakšpunktā minētās lietas, kuras personāls ir tiesīgs izmest.
20.
Neatļautos priekšmetus ar pacienta piekrišanu var atdot pacienta tuviniekiem vai glabāt ārstniecības iestādē.
21.
Pacientiem ārstniecības iestādē aizliegts turēt un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) šādus priekšmetus:
21.1.
sprādzienbīstamus un ugunsbīstamus priekšmetus un viegli uzliesmojošas vielas (piemēram, pirotehniskas vielas un izstrādājumus, sērkociņus, šķiltavas, sveces, izsmidzināmos līdzekļus). Ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumos nosaka gadījumus, kad ārstniecības personāls drīkst izsniegt sērkociņus smēķējošiem pacientiem;
21.2.
asus, duramus, griezīgus priekšmetus (piemēram, nažus, dakšas, stikla un metāla traukus, lauskas, žiletes, šķēres, nūjas, zīmuļu asināmos, kastetes, jebkurus citus priekšmetus, kas var kalpot kā ieroči);
21.3.
alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās un citas apreibinošās vielas;
21.4.
medikamentus (bez ārsta nozīmējuma);
21.5.
elektroniskās ierīces (piemēram, fotoaparātus, videokameras, elektriskās sildīšanas ierīces, ventilatorus, diktofonus u.c.);
21.6.
sadzīves ķīmijas līdzekļus un spirtu saturošus līdzekļus;
21.7.
pornogrāfiska satura vai vardarbību saturošu audioprodukciju, videoprodukciju un literatūru, intīmpreces un erotiska rakstura priekšmetus;
21.8.
pielāgotas durvju atslēgas;
21.9.
bezalkoholiskus dzērienus atvērtos iepakojumos;
21.10.
lielā daudzumā pārtikas produktus, kas ātri bojājas;
21.11.
nelicencētus tabakas izstrādājumus, kā arī nelegāli iegādātas elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kā arī tabakas aizstājējproduktus un augu smēķēšanas produktus;
21.12.
skaidru naudu un vērtslietas pacientiem ar izteiktiem veselības traucējumiem. Ierobežojumu nosaka ārstējošais ārsts.
22.
Ārstniecības iestādes darbiniekiem ir pienākums pārbaudīt pacientam adresētu sūtījumu (pienesumu) un to nepieņemt, ja tas atbilst šo noteikumu 21. punktam.
23.
Ja nepieciešams, izvērtējot situāciju un iespējamo apdraudējumu pacienta vai citu pacientu drošībai, ārstniecības iestādes vadītājs var noteikt aizliegumu turēt un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 21. punktā.
24.
Ārstniecības iestādei ir tiesības ierobežot mobilās viedierīces lietojumu, ja tiek konstatēts, ka pacients veic šādas darbības:
24.1.
atrodoties ārstniecības iestādē, nodara kaitējumu sev vai apkārtējām personām attiecībā uz personu privāto datu aizsardzību un finansiālo stāvokli;
24.2.
izmanto mobilo viedierīci glābšanas dienestu nepamatotiem izsaukumiem;
24.3.
izmanto viedierīci draudu izteikšanai, agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās;
24.4.
kaitē vai traucē savam vai citu pacientu ārstēšanās procesam.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2876 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2876 Nr]
Pacientu ierobežošanas gadījumu reģistrācijas žurnāls
__________________________________________________________________________________________________________________________________________
(psihiatriskās ārstniecības iestādes vai ārstniecības iestādes psihiatriskās nodaļas nosaukums)
pacientu ierobežošanas gadījumu reģistrācijas žurnāls
Nr. p. k. |
Pacienta vārds, uzvārds (atbilstoši ierakstam personas medicīniskajā dokumentācijā) |
Personas kods | Ierobežojošo līdzekļu lietošanas sākuma laiks | Ierobežojošo līdzekļu lietošanas beigu laiks | Ierobežojošo līdzekļu piemērošanas iemesls | Ierobežojošo līdzekļu lietošanas laikā nodarītie miesas bojājumi (ja tādi ir bijuši) |
Informācija par likumiskā pārstāvja informēšanu (nepilngadīgam pacientam) | Cita informācija | Ārsts (paraksts) | ||
| datums | laiks (stunda, minūte) |
datums | laiks (stunda, minūte) |
||||||||