24-TA-27
Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu " 32.18 panta septīto daļu, 32.21 panta desmitās daļas 1., 2. un 6. punktu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta pirmo daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (turpmāk – atļauja) darbību veikšanai likuma "Par piesārņojumu" (turpmāk - likums) 2. pielikumā I. sadaļā minētajām piesārņojošajām darbībām;
1.2.
informāciju, kas iekļaujama iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā;
1.3.
kārtību, kādā operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, kā arī sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu emisiju un darbības līmeņa ziņojumu un informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām;
1.4.
kārtību, kādā Valsts vides dienests (turpmāk - dienests) pārbauda un apstiprina šo noteikumu 1.3. punktā minētos ziņojumus;
1.5.
kārtību, kādā verificētāji nodrošina likuma 32.21 panta sestajā un septītajā daļā minēto operatoru ziņojumu verificēšanu un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai.
1.6.
kārtību, kādā tiek novērtēta potenciālo operatoru atbilstība atļaujas saņemšanai saskaņā ar likuma 32.16 panta pirmo daļu un 32.18 panta prasībām.
2.
Noteikumi attiecas uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta kāda no likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētajām darbībām, kā arī uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas atbilst likuma 32.16 panta septītajai daļai (turpmāk – iekārta) un saistītām darbībām, kas ietilpst iekārtu robežās.
3.
Operators šo noteikumu 4., 36. un 50. punktā minēto iesniegumus par atļaujas izdošanu, tās grozījumiem un atcelšanu iesniedz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu.
2.Kārtība, kādā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas nosacījumi
2.1.Kārtība, kādā iesniedz un izvērtē iesniegumu atļaujas saņemšanai
4.
Operators sagatavo iesniegumu atļaujas saņemšanai (turpmāk – atļaujas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un tam pievieno:
4.1.
atļaujas iesniegumā norādīto informāciju pamatojošus dokumentus;
4.2.
procedūru aprakstus saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, ar grozījumiem, (turpmāk – regula Nr. 2018/2066) I pielikuma 1. sadaļu.
5.
Pirms šo noteikumu 4. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas operators ir tiesīgs iesniegt dienestā sākotnējai izvērtēšanai informāciju par iekārtas atbilstību vai neatbilstību likuma 2. pielikuma I. sadaļai.
6.
Šo noteikumu 5. punktā minētās sākotnējās izvērtēšanas ietvaros dienests:
6.1.
nosaka iekārtas atbilstību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tvērumam;
6.2.
piemēro likuma 2. pielikuma I. sadaļā noteiktos nosacījumus un izņēmumus.
7.
Papildus šo noteikumu 4. punktā minētajam operators, ja uz to attiecināmas attiecīgās prasības, iesniedz:
7.1.
ja operators savā darbībā izmanto biomasu Enerģētikas likuma izpratnē, vai jauktu kurināmo ar biomasas frakciju:
7.1.1.
informāciju par izmantoto biomasas frakcijas noteikšanas metodi un aprēķiniem, tai skaitā par paraugu ņemšanas un analīžu metodēm vai izmantotajām aplēses metodēm, kas atbilst regulas Nr. 2018/2066 39. pantā noteiktajam un II pielikuma 2.4. sadaļā definētajām prasībām par biomasas frakcijas pakāpēm;
7.1.2.
ja biomasas frakciju nosaka ar laboratoriskajām analīzēm, informāciju par izmantoto analītisko metodi un tās atbilstību dienesta apstiprinātam standartam un tā analītiskajām metodēm. Ja analītiskā metode nav tehniski piemērojama vai rada nesamērīgas izmaksas, operators iesniedz pamatojumu alternatīvas aplēses metodes izmantošanai atbilstoši regulas Nr. 2018/2066 39. panta 2. punktam;
7.1.3.
pierādījumus par attiecīgā kurināmā biomasas frakcijas atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā noteikts regulas Nr. 2018/2066 38. panta 5. punktā. Šo kritēriju saturs un to pierādīšanas kārtība tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 686).
7.2.
ja operators izmanto atkritumus Atkritumu likuma izpratnē vai atkritumu kurināmo vai jauktu kurināmo ar biomasas (biogēno) frakciju un attiecīgā plūsma tiek tieši sadedzināta Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautā stacionārajā iekārtā, operators biomasas frakcijas noteikšanas, un ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriju piemērošanas procedūras aprakstā var norādīt, ka atsevišķs siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins plūsmai nav attiecināms. Dienests atzīt šādu atvieglojumu, ja izpildās šādi nosacījumi:
7.2.1.
plūsmai nav attiecināmas augšupējo posmu emisijas, un operatora iesniegtā emisiju ietaupījuma vērtība no atkritumu pārstrādes un transportēšanas emisijām ir nenozīmīgas un konservatīvi novērtēta, nepārsniedzot 80%;
7.2.2.
plūsmas sadedzināšanā iegūtais siltums tiek izmantots produktu ražošanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautā stacionārā iekārtā;
7.2.3.
operators ikgadējā emisiju ziņojumā (turpmāk - emisiju ziņojums) norāda informāciju, kas ļauj identificēt plūsmu un biomasas frakciju, kā arī izmantotās atsauces vērtības un norādi par piemēroto atvieglojumu.
7.3.
operatora kontrolē esošo mērīšanas sistēmu atbilstību apliecinošos dokumentus un informāciju par darbības datu noteikšanu, kas pamato:
7.3.1.
mērījumu rezultātu izmantošanu darbības datu noteikšanai saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 27. pantu, nodrošinot šīs regulas 28. pantā minēto par operatora kontrolē esošām mērīšanas sistēmām noteikto nosacījumu izpildi;
7.3.2.
beramkravu darbības datu noteikšanai izmantoto masas bilances metodoloģiju, ja papildus regulas Nr. 2018/2066 27. panta 2. punktā minētajām metodēm operators izmanto neatkarīgus kvalificētus vērtētājus, kas darbības datus nosaka saskaņā ar zinātniskiem standartiem.
7.4.
informāciju par oksidācijas koeficienta noteikšanas metodi, ja iekārtā tiek lietoti vairāki kurināmie un attiecībā uz konkrēto oksidācijas koeficientu jāizmanto 3. pakāpe, saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 37. panta 2. punktu.
7.5.
informāciju, kas pamato zemākā sadegšanas siltuma un emisijas faktoru noteikšanas metodi un izmantotās zemākā sadegšanas siltuma vērtības, ja operators izmanto kurināmo, kas nav komerciālais standarta kurināmais regulas Nr. 2018/2066 3. panta 32. punkta izpratnē, un pierādījumus par 1 % novirzes robežas ievērošanu saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 31. panta 4. punktu.
7.6.
paraugu ņemšanas plānu, kā noteikts regulas Nr. 2018/2066 33. pantā, ja operators emisiju aprēķina faktorus nosaka, izmantojot analīzes.
7.7.
informāciju, kas pamato citu analīžu veikšanas biežumu, nekā attiecīgajam kurināmajam vai materiālam norādīts regulas Nr. 2018/2066 VII pielikumā.
8.
Lai izstrādātu atļaujas iesniegumā norādāmos priekšlikumus monitoringa veikšanas nosacījumiem, operators atbilstoši regulai Nr. 2018/2066 nosaka iekārtas kategoriju, avota plūsmu kategorijas (ja piemērojams) un monitoringa robežas.
9.
Operators emisiju monitoringam piemēro uz aprēķiniem vai uz mērījumiem balstītu metodoloģiju saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 21. panta nosacījumiem. Attiecīgo metodoloģiju operators izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus:
9.1.
uz aprēķiniem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no avotu plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas, ar laboratoriskām analīzēm noteiktos papildu parametrus vai standartlielumus;
9.2.
uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju var izmantot, lietojot regulas Nr. 2018/2066 24. pantā noteikto standarta metodi vai 25. pantā noteikto masas bilances metodi;
9.3.
uz mērījumiem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no emisijas avotiem, izmantojot attiecīgās siltumnīcefekta gāzes koncentrācijas nepārtrauktus mērījumus dūmgāzēs un dūmgāzu plūsmas mērījumus, kā arī ļauj veikt oglekļa dioksīda pārvietošanas monitoringu starp iekārtām, kurās notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas un pārvietotās gāzes plūsmas mērīšana.
10.
Dienests atļauj operatoram apvienot uz aprēķiniem balstītās metodoloģijas standarta metodi, masas bilances metodi un uz mērījumiem balstīto metodoloģiju dažādiem emisiju avotiem un avotu plūsmām no vienas iekārtas, ja pēc šādas apvienošanas nerodas neuzskaitītas emisijas vai dubulta emisiju uzskaite.
11.
Ja operators neizvēlas uz mērījumiem balstīto metodoloģiju, tas savas iekārtas darbībai piemēro uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju, kas norādīta regulas Nr. 2018/2066 IV pielikumā, izņemot gadījumu, ja operators atļaujas iesniegumā dienestam pietiekami pamato, ka šīs metodoloģijas izmantošana nav tehniski iespējama, rada nesamērīgas izmaksas vai cita metodoloģija nodrošina augstāku vispārējo emisiju datu pareizību.
12.
Operators izņēmuma gadījumā var nepiemērot šo noteikumu 9. punktā minēto metodoloģiju un izmantot regulas Nr. 2018/2066 22. pantā noteikto samazinājuma metodoloģiju, piemērojot to dažām avotu plūsmām vai emisiju avotiem, ja tiek ievēroti regulas Nr. 2018/2066 22. pantā noteiktie nosacījumi.
13.
Ja dienests, veicot šo noteikumu 5. punktā noteikto sākotnējo izvērtēšanu, konstatē, ka ir izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem iekārta nav iekļaujama Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, iekārtas operatoram nav jāsagatavo un jāiesniedz dienestā šo noteikumu 4. punktā minētais iesniegums, ievērojot pienākumu saglabāt pierādījumus par minēto nosacījumu izpildi vismaz piecus gadus.
14.
Operators, kura iekārtai ir zems emisiju līmenis saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 47. panta 2. punktu, var sagatavot un izmantot vienkāršotu monitoringa plānu šo noteikumu 8. punktā minēto priekšlikumu izstrādei.
15.
Operators, kura iekārta veic tādu likuma 2. pielikumā I. sadaļā minēto darbību, kas rada N2O emisijas, nedrīkst izmantot šo noteikumu 14. punktā minēto vienkāršoto monitoringa plānu.
16.
Šo noteikumu 14. punktā minētais operators:
16.1.
veic vienkāršotu riska novērtējumu par to, vai kontroles darbības un šo kontroles darbību procedūras ir samērīgas ar raksturīgajiem riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru, piemēram, darbības datu, emisiju aprēķina faktoru, datu noteikšanas mērīšanas līdzekļi, atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, pirms tiek ņemta vērā attiecīgo kontroles darbību ietekme) un apzinātajiem kontroles riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, ko kontroles sistēma laikus nenovērš vai nekonstatē un neizlabo);
16.2.
pamato vienkāršota monitoringa plāna lietošanu.
17.
Operators atļaujas iesniegumu un tā pielikumus iesniedz:
17.1.
45 darbdienas pirms likuma 32.18 panta ceturtajā daļā minēto periodu sākuma;
17.2.
45 darbdienas pirms likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētās darbības paredzētās uzsākšanas.
18.
Dienests 10 darbdienu laikā pēc atļaujas iesnieguma saņemšanas izvērtē un rakstiski informē operatoru par nepieciešamo papildu informāciju, ja atļaujas iesniegumā nav norādīta visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, vai papildu dokumentiem, ja atļaujas iesniegumam nav pievienoti visi attiecīgie apraksti vai pielikumi vai nav pievienoti informāciju pamatojoši dokumenti.
19.
Ja operators atļaujas iesniegumā vai tā pielikumos iekļautajai informācijai ir piešķīris komercnoslēpuma statusu, operators šo informāciju iesniedz atsevišķi, pievienojot attiecīgu norādi par komercnoslēpuma statusa piešķiršanu.
20.
Vienlaikus ar atļaujas iesniegumu operators iesniedz iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai par izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā vai iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu šādos gadījumos:
20.1.
ja atļaujas iesniegumā iekļautā informācija atšķiras no atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai iekļautās informācijas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā iekļautās informācijas;
20.2.
ja atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai jāizdara grozījumi, pamatojoties uz likumu "Par piesārņojumu", vai jāveic būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā.
21.
Ja operators nav ievērojis šo noteikumu 20. punktā minētos nosacījumus, dienests 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai izsniegšanas vai pārskatīšanas procedūras uzsākšanu un informē par to attiecīgo operatoru.
22.
Pamatojoties uz šo noteikumu 21. punktā minēto dienesta lēmumu, operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, sagatavo un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas iesniedz šo noteikumu 20. punktā minēto informāciju dienestā.
23.
Ja emisiju monitoringa vajadzībām tiek izmantotas laboratoriju veiktas analīzes, operators nodrošina atbilstību regulas Nr. 2018/2066 34. pantam.
2.2.Sabiedrības līdzdalība iesniegumu izvērtēšanā
24.
Iesniegums, tajā iekļautā informācija un pievienotie pielikumi ir pieejami sabiedrībai, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju.
25.
Dienests divu darbdienu laikā pēc dienas, kad saņemta visa nepieciešamā informācija atļaujas iesniegums vai iesniegums par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem šo noteikumu 36.1. un 36.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, ievieto to dienesta tīmekļvietnē, norādot termiņu, kas nav mazāks par 15 darbdienām, līdz kuram sabiedrība var iesniegt priekšlikumus. Dienests minēto iesniegumu elektroniski nosūta:
25.1.
tā novada pašvaldībai vai pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas operatora stacionārā tehnoloģiskā iekārta;
25.2.
ministrijai;
25.3.
valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs).
26.
Dienests divu darbdienu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas informē par tiem operatoru, norādot termiņu, kas nav mazāks par piecām darbdienām, līdz kuram operatoram jāsniedz skaidrojums par saņemtajiem priekšlikumiem.
2.3.Monitoringa plāna sagatavošana un atļaujas izsniegšana
27.
Dienesta amatpersona pirms atļaujas pirmreizējās izsniegšanas jaunai iekārtai izvērtē operatora iesniegto monitoringa plānu, kas sagatavots saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066, apskata attiecīgo iekārtu un 15 darbdienu laikā sagatavo atzinumu par iesniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 4. un 7. punktā minētajām prasībām.
29.
Dienests izsniedz operatoram atļauju termiņos, kas ir noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, ņemot vērā to, vai konkrētajam operatoram ir piešķirama atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai nepieciešams reģistrēt C kategorijas piesārņojošas darbības.
30.
Lemjot par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, dienests izvērtē:
30.1.
operatora iesniegtos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu un regulas Nr. 2018/2066 prasībām;
30.2.
saņemtos valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības priekšlikumus un operatora skaidrojumu par tiem saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu.
31.
Dienests izsniedz atļauju atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam atļaujas saturam.
2.4.Atļaujas un tajā iekļautā monitoringa plāna grozījumi
32.
Operators katru gadu, sagatavojot emisiju ziņojumu, izvērtē iespējas uzlabot atļaujā noteikto monitoringa metodoloģiju.
33.
Regulas Nr. 2018/2066 69. panta 2. un 3. punktā noteikto informāciju operators dienestā iesniedz šādos termiņos:
33.1.
A kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "a" apakšpunktu) – reizi piecos gados līdz attiecīgā gada 30. jūnijam;
33.2.
B kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "b" apakšpunktu) – reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 30. jūnijam;
33.3.
C kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "c" apakšpunktu) – reizi divos gados līdz attiecīgā gada 30. jūnijam.
34.
Ja šo noteikumu 73. punktā minētajā verifikācijas ziņojumā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2067) 27., 29. un 30. punktu ir norādīti uzlabojumu ieteikumi vai nenovērstās nebūtiskās neatbilstības, operators līdz tā paša gada 30. jūnijam:
34.1.
iesniedz dienestā ziņojumu, kurā apraksta, kā un kad ir novērsis vai plāno novērst verificētāja atklātās neatbilstības un īstenot ieteiktos uzlabojumus;
34.2.
sniedz pamatojumu tam, ka verifikācijas ziņojumā iekļauto ieteikumu izpilde operatora izmantoto monitoringa metodoloģiju neuzlabotu, kā arī, ja ieteikumu izpilde radīs nesamērīgas izmaksas, iesniedz dienestam pierādījumus par šo izmaksu nesamērīgumu.
35.
Šo noteikumu 34. punktā minēto informāciju dienests izvērtē 25 darbdienu laikā un pieņem bez iebildumiem, ja atzīst to par pamatotu, vai informē operatoru par nepieciešamajiem grozījumiem, nosakot termiņu, līdz kuram operatoram tie ir jāveic.
36.
Operators veic grozījumus iekārtas monitoringa plānā un iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, kurš sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, šādos gadījumos:
36.1.
ja operators plāno izmaiņas iekārtā, tās darbībā vai iekārtas darbības līmenī sakarā ar jaudas samazināšanu vai iekārtas paplašināšanu, tai skaitā iegūstot savā īpašumā visas citam operatoram piederošās stacionārās tehnoloģiskās iekārtas vai īrējot visas citam operatoram piederošās stacionārās iekārtas;
36.2.
regulas Nr. 2018/2066 14. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos;
36.3.
monitoringa plānā veicamas būtiskas izmaiņas regulas Nr. 2018/2066 15. panta 3. punktā noteiktajos gadījumos;
36.4.
ja mainītie emisiju aprēķina faktori nodrošinās emisiju noteikšanu ar lielāku precizitāti.
37.
Šo noteikumu 36.1. un 36.3. apakšpunktā minētajā gadījumā operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz dienestā vismaz 45 darbdienas pirms izmaiņu ieviešanas likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētajā darbībā vai monitoringa plāna nosacījumos.
38.
Šo noteikumu 36.2. un 36.4. apakšpunktā minētajā gadījumā operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz dienestā vismaz 15 darbdienas pirms izmaiņu ieviešanas likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētajā darbībā vai monitoringa plāna nosacījumos.
39.
Dienests 15 darbdienu laikā pārbauda šo noteikumu 37. un 38. punktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju par operatora plānotajām izmaiņām, kā arī, ja nepieciešams, pagarina termiņu, kādā jāpieņem lēmums par grozījumu veikšanu atļaujā. Operators pieprasīto informāciju iesniedz 15 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas.
40.
Dienests pēc šo noteikumu 39. punktā minētās pārbaudes pabeigšanas izdara grozījumus operatoram izsniegtajā atļaujā, kā arī, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai nosacījumu pārskatīšanu.
41.
Dienests var pieņemt lēmumu atteikt izdarīt grozījumus esošajā atļaujā, ja, veicot šo noteikumu 39. punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:
41.1.
operatora iesniegtie priekšlikumi monitoringa plāna grozījumiem neatbilst regulas Nr. 2018/2066 nosacījumiem un neveicinās precīzāku emisiju monitoringu;
41.2.
informācija, kas saistīta ar iesniegtajiem grozījumiem, nav patiesa un neatbilst situācijai iekārtā;
41.3.
operators nav iesniedzis papildu informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu.
42.
Dienests var pieņemt lēmumu par atļaujas grozījumu procedūras uzsākšanu, ja operators šo noteikumu 37. un 38. punktā noteiktajā kārtībā nav iesniedzis iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, bet dienests ir konstatējis izmaiņas iekārtas darbībā, ņemot vērā:
42.1.
šo noteikumu 73. punktā minēto verifikācijas ziņojumu, kurā ir ierosināts uzlabot vai grozīt iepriekš sagatavoto un apstiprināto monitoringa plānu;
42.2.
operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniegto pārskatu;
42.3.
operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, iesniegto informāciju.
43.
Ja dienests ir uzsācis šo noteikumu 42. punktā minēto atļaujas grozījumu procedūru, operators veic izmaiņas iekārtas monitoringa plānā un 10 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem.
44.
Ja operators šo noteikumu 43. punktā minētajā kārtībā nav iesniedzis dienestā iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, dienests izdara grozījumus šim operatoram izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā šo noteikumu 42. punktā minēto informāciju.
45.
Ja mainās iekārtas operators, dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, 10 darbdienu laikā pēc operatora iesnieguma saņemšanas par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, nemainot atļaujas derīguma termiņu un nosacījumus.
46.
Ja operators, kurš saskaņā ar izsniegto atļauju emisiju monitoringam izmanto vienkāršotu monitoringa plānu, pārsniedz regulas Nr. 2018/2066 47. panta 2. punktā noteiktās robežvērtības, operators kopā ar šo noteikumu 55. punktā minēto emisiju ziņojumu iesniedz dienestā pamatojumu, saskaņā ar kuru attiecīgās robežvērtības pēdējo piecu ziņošanas gadu laikā nav tikušas pārsniegtas un tās netiks pārsniegtas, sākot no nākamā ziņošanas gada un turpmāk.
47.
Dienests 20 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 46. punktā minēto pamatojumu un pieņem lēmumu atļaut operatoram arī turpmāk izmantot vienkāršotu monitoringa plānu vai pieņem lēmumu neapstiprināt iesniegto pamatojumu, uzdodot operatoram izstrādāt jaunus priekšlikumus monitoringa plānam.
48.
Dienests ne retāk kā reizi piecos gados pārskata operatoriem izsniegtās atļaujas. Ja pēc pārbaudes dienests pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus atļaujā, tas 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē operatoru.
49.
Ja operators saskaņā ar likuma 32.24 pantu ir iekļauts iekārtu sarakstā, kuru ministrija atbilstoši spēkā esošajam regulējumam izstrādājusi kādam no likuma 32.18 panta ceturtajā daļā minētā 10 gadu perioda piecu gadu ciklam, iesniedzot šo noteikumu 36. punktā minēto iesniegumu par monitoringa plāna grozījumiem, kā monitoringa plāna pielikumu, ja attiecināms, iesniedz monitoringa metodikas plānu vai tā grozījumus, kā noteikts Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģētās regulas (ES) 2019/331, ar kuru nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (turpmāk – regula Nr. 2019/331) 8. un 9. pantā.
2.5.Atļaujas atcelšana
50.
Operators, kura iekārta veic tādas likuma 2. pielikumā I. sadaļā minētās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma 2. pielikumā I. sadaļā minētos rādītājus, var iesniegt dienestā iesniegumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu.
51.
Dienests izvērtē šo noteikumu 50. punktā minēto iesniegumu un 20 darbdienu laikā pieņem lēmumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu.
52.
Dienests pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas atcelšanu, ja:
52.1.
tas konstatē, ka iekārta ir beigusi savu darbību, tai skaitā ja operators savas iekārtas neizmanto ražošanā vai to izmantošana nav iespējama, operators visas savā īpašumā esošās stacionārās tehnoloģiskās iekārtas ir demontējis, pārdevis vai izīrējis (nodevis iekārtas ekspluatācijā citam komersantam, tāpēc iekārtu izīrētājs vairs neveic likuma 2. pielikuma I. sadaļā minēto darbību, kuru savukārt veic iekārtu īrētājs);
52.2.
tas secina, ka attiecīgā iekārta, kura ir veikusi likuma 2. pielikuma I. sadaļā minēto darbību, vairs neveic nevienu no likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētajām darbībām vai, ka attiecīgā iekārta vairs neatbilst likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētās darbības nosacījumiem;
52.3.
operators ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju vai neievēro atļaujā minētos nosacījumus;
52.4.
operators nav iesniedzis informāciju par iekārtas darbības būtiskām izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 38. punktu;
52.5.
operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja ir atcelta saskaņā ar likumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, vai operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir zaudējusi spēku;
52.6.
operators ir svītrots no C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju saraksta.
53.
Ja dienests konstatē, ka esoša stacionārā iekārta atbilstoši likuma 2. pielikuma I. sadaļā noteiktajam nav iekļaujama šā likuma 32.24 panta pirmajā daļā minētajā iekārtu sarakstā, atļauja attiecībā uz šo iekārtu zaudē spēku ar nākamā attiecīgā piecu gadu cikla sākuma dienu, kas noteikta saskaņā ar likuma 32.18 panta ceturto daļu. Dienests par atļaujas spēka zaudēšanu rakstiski paziņo operatoram.
3.Ziņojumu sagatavošana, pārbaude un apstiprināšana
3.1.Emisiju ziņojuma, darbības līmeņa un klimatneitralitātes ziņojuma sagatavošana
54.
Operators saskaņā ar viņam izsniegto atļauju:
54.1.
veic emisiju monitoringu visām iekārtām, kurās tiek veiktas likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētās darbības;
54.2.
dokumentē un arhivē informāciju par monitoringa veikšanu un iegūtajiem rezultātiem.
54.3.
nodod emisijas kvotas, kas līdzvērtīgas iekārtas kopējām emisijām attiecīgā kalendārā gada laikā, atbilstoši verificētam emisiju ziņojumam, ievērojot likuma 32.27 panta cetrutajā daļā noteikto termiņu.
55.
Operators emisijas monitoringa rezultātus norāda emisiju ziņojumā. Emisiju ziņojumu sagatavo, izmantojot ETS informācijas sistēmu, un ņemot vērā regulas Nr. 2018/2066 X un X.a pielikumā noteikto gada ziņojumu minimālo saturu.
56.
Operators saskaņā ar likuma 32.28 pantu kopā ar emisiju ziņojumu sagatavo arī informāciju par to finanšu līdzekļu izlietojumu, kurus operators attiecīgajā kalendāra gadā ir guvis, pārdodot emisijas kvotas, kas viņam bija piešķirtas bez maksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par emisijas kvotu piešķiršanas kārtību stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem. Informācijā norāda iegūto finanšu līdzekļu apjomu un norāda, kādiem normatīvajos aktos par piesārņojumu minētajiem pasākumiem šie finanšu līdzekļi ir tikuši izlietoti.
57.
Ja operators emisiju ziņojumā izmanto oglekļa dioksīda emisiju aprēķināšanas metodoloģiju, ko Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē savā tīmekļvietnē katru gadu līdz 10. janvārim, tad operators konkrētā gada emisiju ziņojumu sagatavo pēc minētās metodoloģijas publicēšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē.
58.
Operators darbības un emisijas monitoringa rezultātus norāda darbības līmeņa ziņojumā. Darbības līmeņa ziņojumu sagatavo, ietverot informāciju, kas iekļauta darbības līmeņa ziņojuma iesniegšanai izstrādātajās Eiropas Komisijas publicētajās elektroniskajās veidnēs un ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (turpmāk – regula Nr. 2019/1842), 3. panta otrajā daļā noteikto darbības līmeņa minimālo saturu.
59.
Operators, kurš izstrādājis un iesniedzis klimatneitralitātes plānu saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b pantu, sagatavo klimatneitralitātes ziņojumu, ietverot informāciju, kas iekļauta klimatnietralitātes ziņojuma iesniegšanai izstrādātajās Eiropas Komisijas publicētajās elektroniskajās veidnēs, ņemot vērā regulas Nr. 2019/1842 II pielikumā norādīto informāciju.
60.
Operators nodrošina, ka emisiju un darbības līmeņa ziņojumā iekļautie dati sakrīt ar informāciju, ko operators ir sniedzis:
60.1.
ikgadējā statistiskajā pārskatā par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;
60.2.
Centrālajai statistikas pārvaldei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts statistiku.
60.3.
Operators emisiju ziņojumā neveic emisiju aprēķinā izmantoto datu un starprezultātu noapaļošanu, bet noapaļo tikai gala rezultātu – gada kopējo emisiju apjomu (tonnās).
3.2.Emisiju ziņojuma, darbības līmeņa ziņojuma un klimatneitralitātes ziņojuma verificēšana
61.
Operators šo noteikumu 55. punktā minēto emisiju ziņojumu, 58. punktā minēto darbības līmeņa ziņojumu un 59. punktā minēto klimatneitralitātes ziņojumu, kā arī 56. punktā minēto informāciju iesniedz verificēšanai un verifikācijas ziņojumu sagatavošanai.
62.
Šo noteikumu 61. punktā minēto ziņojuma verificēšanu likuma 2. pielikuma I. sadaļā minētajām darbībām var veikt saskaņā ar regulu Nr. 2018/2067 akreditēta kompetenta, neatkarīga atbilstības novērtēšanas institūcija (turpmāk – verificētājs), kurš:
62.1.
nav piedalījies operatora atļaujas iesnieguma vai emisiju ziņojuma sagatavošanā un nav atkarīgs no operatora saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 43. pantā minētajām prasībām;
62.2.
ir atbildīgs par operatora veikto likuma 2. pielikuma I. sadaļā minēto darbību un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas procedūru verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu;
62.3.
pārzina prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;
62.4.
pārzina regulas Nr. 2018/2067 prasības, kā arī tās ietvaros Eiropas Komisijas izstrādātos vadlīniju dokumentus;
62.5.
verificētājs pārzina normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām un informācijas sagatavošanas procedūru attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu;
62.6.
nodrošina galvenā verificētāja rotāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 43. panta astoto sadaļu.
63.
Verificētājs plāno un veic operatora sagatavotā šo noteikumu 55. punktā minētā emisiju ziņojuma, 58. punktā minētā darbības līmeņa ziņojuma un 59. punktā minētā klimatneitralitātes ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 II nodaļā noteiktajām prasībām, vienlaikus verificējot datu monitoringa ticamību un precizitāti, kā arī iesniegtos datus un informāciju par emisijām, jo īpaši:
63.1.
likuma 2. pielikumā I. sadaļā minēto darbību datus, attiecīgos mērījumus un aprēķinus;
63.2.
emisiju aprēķinu faktoru izvēli un izmantošanu;
63.3.
kopējo emisiju noteikšanai veiktos aprēķinus;
63.4.
mērīšanas metožu izvēli un lietošanu, ja emisiju noteikšanā ir izmantoti mērījumi.
64.
Verificētājs ievēro šādus emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma verificēšanas vispārīgos principus:
64.1.
stratēģiskā analīze – pārbaude pamatojas uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi;
64.2.
procesa analīze – verificētājs veic iepriekš nepieteiktas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību, un, ja nepieciešams, saņemto informāciju pārbauda iekārtas atrašanās vietā;
64.3.
riska analīze – verificētājs nosaka paaugstināta riska emisijas avotus, kā arī veiktā monitoringa un operatora darbības aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt kopējo emisiju, piemēram, emisiju aprēķinu faktoru izvēli un aprēķinus, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem, kā arī īpaši pārbauda paaugstināta riska emisijas avotus un citus minētos aspektus.
65.
Verificētājs, veicot šo noteikumu 55. punktā minētā emisiju ziņojuma, 58. punktā minētā darbības līmeņa ziņojuma un 59. punktā minētā klimatneitralitātes ziņojuma verificēšanu, ņem vērā:
65.1.
vai operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;
65.2.
jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību un emisiju izkliedi.
66.
Verificētājs, šo noteikumu 62. punktā minētās verificēšanu laikā apmeklējot iekārtu, pārbauda arī to, vai operators ir veicis pasākumus, par kuriem ir ziņojis saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu. Verificētājs apstiprina, ka operatora ziņotā informācija par veiktajiem pasākumiem atbilst patiesībai.
67.
Operators nodrošina, ka verificētājam ir piekļuve jebkuram ražošanas objektam, iekārtai un jebkurai informācijai, kas ir nepieciešama verifikācijas veikšanai.
68.
Verificētājs saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 31. panta 1. punktu, ņemot vērā šīs regulas 32. pantā minētos nosacījumus var pieņemt lēmumu neapmeklēt iekārtu, nekavējoties par to informējot attiecīgo operatoru.
69.
Ārkārtējos un nepārvaramos apstākļos, kad nav iespējams fizisks iekārtas apmeklējums ka noteikts šo noteikumu 66. punktā, verificētājs var pieņemt lēmumu veikt virtuālu iekārtas apmeklējumu un pieprasīt dienestam attiecīgu atļauju. Pieteikumu iesniedz un apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 34.a pantā noteiktajām prasībām un kārtību.
70.
Operators iesniedz dienestā pieteikumu par šo noteikumu 69. punktā minētā verificētāja lēmuma apstiprināšanu. Dienests 10 darbdienu laikā pēc operatora pieteikuma saņemšanas, izvērtējot regulas Nr. 2018/2067 31. panta 1. punktā minētos nosacījumus un ņemot vērā šīs regulas 32. pantā minētos nosacījumus, apstiprina verificētāja lēmumu.
71.
Dienests apstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, ja šo noteikumu 70. punktā minētajā pieteikumā iekļautā informācija ir pamatota. Ja dienests neapstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, verificētājam saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 21. pantu iekārta jāapmeklē.
72.
Dienesta apstiprinājums nav nepieciešams, ja verificētāja lēmums neapmeklēt iekārtu attiecas uz šo noteikumu 14. punktā minētajām iekārtām ar zemu emisiju līmeni.
73.
Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, sagatavo verifikācijas ziņojumu un iesniedz to operatoram 15 darbdienu laikā pēc attiecīgā operatora sagatavotā ziņojuma saņemšanas. Verifikācijas ziņojumā verificētājs norāda pārbaudes metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu:
73.1.
šo noteikumu 55. minētā emisiju ziņojuma un 58. punktā minētā darbības līmeņa ziņojumu verifikācijas ziņojumu sagatavo iekļaujot informāciju, atbilstošu Eiropas Komisijas publicēto elektronisko veidņu saturam, un iesniedz ETS informācijas sistēmā;
73.2.
šo noteikumu 56. punktā minētās informācijas verifikācijas ziņojumu sagatavo verificētāja izvēlētā formā un iesniedz ETS informācijas sistēmā vienlaicīgi ar 73.1. apakšpunktā minētajiem ziņojumiem;
73.3.
šo noteikumu 59. punktā minētā klimatnietralitātes ziņojuma verifikācijas ziņojumu sagatavo iekļaujot informāciju, atbilstošu Eiropas Komisijas publicētās elektroniskās veidnes saturam, un iesniedz dienestam.
74.
Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda tā atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība – un sniedz apmierinošu verifikācijas atzinumu (verificē operatora sagatavoto emisiju ziņojumu), ja:
74.1.
emisiju ziņojumā iekļautie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;
74.2.
emisiju uzskaite un aprēķini iekārtā ir pilnīgi un konsekventi;
74.3.
dati apkopoti saskaņā ar regulā Nr. 2018/2066 noteiktajiem nosacījumiem;
74.4.
visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr. 2018/2067 23. pantā noteikto būtiskuma līmeni:
74.4.1.
5% regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajām iekārtām;
74.4.2.
2% regulas Nr. 2018/2066 19. panta 2. punkta "c" apakšpunktā minētajām iekārtām.
75.
Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda tā atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība – un sniedz apmierinošu verifikācijas atzinumu (verificē operatora sagatavoto darbības līmeņa ziņojumu), ja:
75.1.
darbības līmeņa ziņojumā iekļautā informācija ir patiesa un nav pretrunīga;
75.2.
emisiju uzskaite un aprēķini iekārtā ir pilnīgi un konsekventi;
75.3.
dati apkopoti saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 noteiktajiem nosacījumiem;
75.4.
visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr. 2018/2067 23. panta ceturtajā daļā noteikto būtiskuma līmeni – 5 %.
76.
Operators veic visus verificētāja norādītos labojumus emisiju ziņojuma verificēšanas laikā. Ja verificēšanas laikā operators neveic verificētāja norādītos labojumus, verificētājam ir tiesības verificētāja ziņojumā sniegt neapmierinošu atzinumu.
77.
Verificētājs ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kuru operators emisiju ziņojumā ir atzīmējis kā komercnoslēpumu.
3.3.Nosacījumi emisiju ziņojuma, darbības līmeņa ziņojuma un klimatneitralitātes ziņojuma verificēšanas veicējam
78.
Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk - Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, izmantojot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja noteikumus un rekomendācijas, kā arī ņemot vērā regulā Nr. 2018/2067 noteiktos kritērijus, novērtē verificētāju.
79.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, akreditējot verificētāju likuma 2. pielikuma I. sadaļā minēto darbību verificēšanai, apliecina, ka verificētājs atbilst regulā Nr. 2018/2067 noteiktajām prasībām.
80.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs veic katra akreditētā verificētāja ikgadējo uzraudzību saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 50. pantu.
81.
Ja dienests operatora iesniegtajā emisiju ziņojumā konstatē būtiskas informācijas vai datu neatbilstības iekārtā esošajai informācijai vai datiem un verificētājs šādas neatbilstības nav konstatējis vai ir ignorējis, dienests ziņo par to Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam, ja konkrēto emisiju ziņojumu verificējis Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja akreditēts verificētājs, vai tās valsts akreditācijas organizācijai, kurā konkrētais verificētājs ir akreditēts saskaņā ar regulu Nr. 2018/2067.
82.
Dienests šo noteikumu 81. punktā minētajā ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
82.1.
attiecīgā verificētāja nosaukumu un to personu vārdus, kuras verificējušas konkrēto emisiju ziņojumu;
82.2.
konstatētās neatbilstības;
82.3.
sekas, kas radušās informācijas vai datu neatbilstības pieļaušanas vai nelabošanas dēļ (piemēram, datu kļūdas neievērošanas vai apzinātas pieļaušanas dēļ operatoram ir aprēķināts vai noteikts nepareizs apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 75.4. apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni).
83.
Operators, dienests vai ministrija ir tiesīga iesniegt Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā sūdzību par Latvijā akreditētu verificētāju, un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs to izskata regulas Nr. 2018/2067 62. pantā noteiktajā kārtībā.
84.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par verificētāja akreditācijas atcelšanu, apturēšanu vai akreditācijas jomas samazināšanu šādos gadījumos:
84.1.
veicot šo noteikumu 80. punktā minēto uzraudzību, konstatēts, ka verificētājs neievēro regulas Nr. 2018/2067 prasības;
84.2.
izvērtējot šo noteikumu 81. punktā minēto dienesta ziņojumu, konstatēts būtisks pārkāpums verificētāja darbībās;
84.3.
izvērtējot šo noteikumu 83. punktā minēto sūdzību, konstatēts, ka verificētājs ir nopietni pārkāpis vai atkārtoti nav ievērojis regulas Nr. 2018/2067 prasības;
84.4.
regulas Nr. 2018/2067 54. panta 2. un 3. punktā noteiktajā gadījumā.
85.
Šo noteikumu 84. punktā minēto lēmumu par verificētāja akreditācijas atsaukšanu, apturēšanu vai akreditācijas jomas samazināšanu Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs nosūta lēmuma adresātam un informāciju par lēmuma pieņemšanu publicē savā tīmekļvietnē.
86.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atjauno tā verificētāja akreditāciju, kura apturēta saskaņā ar šo noteikumu 84. punktā minēto lēmumu, ja:
86.1.
verificētājs ir novērsis neatbilstības un veicis nepieciešamās darbības, lai nepieļautu to atkārtošanos;
86.2.
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir pārliecinājies, ka verificētājs ievēro visas regulā Nr. 2018/2067 verificētājiem noteiktās prasības.
3.4.Emisiju ziņojuma, darbības līmeņa ziņojuma un klimatneitralitātes ziņojuma izvērtēšana un apstiprināšana
87.
Operators katru gadu līdz 15. martam dienestā iesniedz šo noteikumu 55. punktā minēto emisiju ziņojumu un 58. punktā minēto darbības līmeņa ziņojumu un atbilstošus verifikācijas ziņojumus, un šo noteikumu 56. punktā minēto informāciju un to pamatojošu dokumentāciju un atbilstošu verifikācijas ziņojumu, norādot kura ziņojumos iekļautā informācija ir klasificējama kā komercnoslēpums.
88.
Operators šo noteikumu 59. punktā minēto klimatneitralitātes ziņojumu un tā verifikācijas ziņojumu iesniedz dienestam katru atbilstoši regulas Nr. 2019/1842 3.b panta 2. punktā noteiktajam par periodu līdz 2025. gada 31. decembrim un vienlaicīgi ar šo noteikumu 87. punktā noteiktajam termiņam katru piekto gadu par iepriekšējo piecu gadu periodu.
89.
Operators šo noteikumu 87. punktā minētos ziņojumus, informāciju un atbilstošos verifikācijas ziņojumus iesniedz dienestam ne vēlāk kā līdz nākamā kalendāra gada 15. aprīlim pēc attiecīgā notikuma iestāšanās, ja:
89.1.
stājies spēkā dienesta lēmums par atļaujas atcelšanu;
89.2.
veikta operatora reorganizācija, tai skaitā operatora maiņa, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu jaunais operators dienestam nav iesniedzis rakstisku apliecinājumu, ka sagatavos un iesniegs emisiju ziņojumu par visu kalendāra gadu, kurā notikusi operatora maiņa;
89.3.
notikusi operatora likvidācija.
90.
Ja operators izbeidz darbību, šo noteikumu 89. punktā minēto ziņojumu iesniegšanu nodrošina operatora administrators vai likvidators.
91.
Dienests izvērtē operatora iesniegto emisiju ziņojumu un tā verifikācijas ziņojumu, ņemot vērā:
91.1.
šādus nosacījumus:
91.1.1.
emisiju ziņojums un verifikācijas ziņojums ir iesniegts šajos noteikumos noteiktajos termiņos un šo noteikumu 3. punktā noteiktajā formātā;
91.1.2.
emisiju ziņojums un tā verifikācijas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 55. un 73. punktā minētajām prasībām;
91.1.3.
emisiju ziņojums ir verificēts kā apmierinošs;
91.2.
šādu informāciju:
91.2.1.
operatoram izsniegtajā atļaujā minēto informāciju;
91.2.2.
iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2021.–2025. gadam, 2026.–2030. gadam vai sekojošiem gadiem izstrādes laikā operatora iesniegto informāciju;
91.2.3.
verifikācijas ziņojumā norādīto informāciju par verificēšanas laikā konstatētiem nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem;
91.2.4.
operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību iesniegto ikgadējo statistisko pārskatu par gaisa aizsardzību.
92.
Dienests izvērtē operatora iesniegto darbības līmeņa ziņojumu un tā verifikācijas ziņojumu, ņemot vērā:
92.1.
šādus nosacījumus:
92.1.1.
darbības līmeņa ziņojums un tā verifikācijas ziņojums ir iesniegts šajos noteikumos noteiktajos termiņos un šo noteikumu 3. punktā noteiktajā formātā;
92.1.2.
darbības līmeņa ziņojums un tā verifikācijas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 58. un 73. punktā minētajām prasībām;
92.1.3.
darbības līmeņa ziņojums ir verificēts kā apmierinošs;
92.2.
šādu informāciju:
92.2.1.
iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2021.–2025. gadam vai 2026.–2030. gadam vai sekojošiem gadiem izstrādes laikā operatora iesniegto informāciju;
92.2.2.
verifikācijas ziņojumā norādīto informāciju par verificēšanas laikā konstatētiem nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem.
93.
Dienests izvērtē operatora iesniegto klimatneitralitātes līmeņa ziņojumu un tā verifikācijas ziņojumu, ņemot vērā:
93.1.
šādus nosacījumus:
93.1.1.
klimatneitralitātes ziņojums un tā verifikācijas ziņojums ir iesniegts šajos noteikumos noteiktajos termiņos un šo noteikumu 3. punktā noteiktajā formātā;
93.1.2.
klimatneitralitātes ziņojums un tā verifikācijas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 59. un 73. punktā minētajām prasībām;
93.1.3.
darbības līmeņa ziņojums ir verificēts kā apmierinošs;
93.2.
šādu informāciju:
93.2.1.
iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2021.–2025. gadam vai 2026.–2030. gadam vai sekojošiem gadiem izstrādes laikā operatora iesniegto informāciju;
93.2.2.
klimatneitralitātes plāna, kuru operators iesniedzis dienestam saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b pantu, un kura saturu dienests ir pārbaudījis un atzinis par atbilstīgu, saturu;
93.2.3.
verifikācijas ziņojumā norādīto informāciju par verificēšanas laikā konstatētiem nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem.
94.
Dienests 15 darbdienu laikā pēc emisiju ziņojuma un darbības līmeņa ziņojuma un to verifikācijas ziņojumu saņemšanas, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 87. vai 89. punktā noteiktajiem termiņiem:
94.1.
apstiprina operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un tā verifikācijas ziņojuma atbilstību šo noteikumu 91.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un šo noteikumu 91.2. apakšpunktā minētajai informācijai;
94.2.
apstiprina operatora iesniegtā darbības līmeņa ziņojuma un tā verifikācijas ziņojuma atbilstību šo noteikumu 92.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un šo noteikumu 92.2. apakšpunktā minētajai informācijai;
94.3.
izvērtē operatora iesniegtā emisijas ziņojuma, darbības līmeņa ziņojuma, un klimatneitrelitātes ziņojuma un to verifikācijas ziņojuma neapstiprināšanu, norādot visas konstatētās neatbilstības, un 2 darbdienu laikā rakstiski informē par to operatoru saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otro daļu.
95.
Dienests 15 darbdienu laikā pēc klimatneitralitātes ziņojuma tā verifikācijas ziņojumu saņemšanas, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 88. punktā noteiktajiem termiņiem:
95.1.
pieņem lēmumu par operatora iesniegtā ziņojuma un tā verifikācijas ziņojuma atbilstību šo noteikumu 93.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un 93.2. apakšpunktā minētajai informācijai.
95.2.
izvērtē operatora iesniegtā klimatneitrelitātes ziņojuma un tā verifikācijas ziņojuma neapstiprināšanu, norādot visas konstatētās neatbilstības, un divu darbdienu laikā rakstiski informē par to operatoru saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otro daļu.
96.
Ja dienests konstatē neatbilstības emisiju ziņojumā, darbības līmeņa ziņojumā vai klimatneitralitātes ziņojumā, operators 10 darbdienu laikā veic labojumus attiecīgajā ziņojumā un atkārtoti verificētu iesniedz to dienestā.
97.
Dienests izvērtē atkārtoti iesniegto informāciju un 10 darbdienu laikā pēc ziņojumu atkārtotas iesniegšanas apstiprina operatora iesniegto emisiju ziņojumu un darbības līmeņa ziņojumu vai pieņem lēmumu par to neapstiprināšanu.
98.
Dienests izvērtē atkārtoti sniegto informāciju un 10 darbdienu laikā pēc ziņojuma atkārtotas iesniegšanas pieņem lēmumu par operatora iesniegtā klimatneitralitātes ziņojuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.
99.
Ja dienests saskaņā ar šo noteikumu 94.3. vai 95.2. apakšpunktu, vai 97. vai 98. punktu pieņem lēmumu neapstiprināt operatora iesniegto emisijas ziņojumu, darbības līmeņa ziņojumu vai klimatneitralitātes ziņojumu un to verifikācijas ziņojumu, tad operators dienesta lēmumu var apstrīdēt saskaņā ar likuma 32.33 panta trešajā daļā noteikto kārtību.
4.Operatora pienākumu nepildīšana
100.
Dienests veic konservatīvās aplēses par operatora emisijām saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 70. pantu.
101.
Dienests var veikt konservatīvas aplēses par jebkuru darbības līmeņa ziņojuma parametru regulas Nr. 2019/1842 3. panta ceturtajā daļā noteiktajās situācijās.
102.
Dienests saskaņā ar šo noteikumu 100. punktu aprēķinātās vai noteiktās operatora emisijas izmanto, lai noteiktu likuma 32.30 panta trešajā daļā noteikto maksājumu.
103.
Dienests šo noteikumu 100. vai 101. punktā minētajā aptuveno emisiju vai darbības līmeņa noteikšanā izmanto šādu informāciju un datus:
103.1.
operatora iesniegto ikgadējo statistisko pārskatu par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;
103.2.
iepriekšējā gadā iesniegto emisiju ziņojumu;
103.3.
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts statistiku Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto informāciju.
104.
Dienests saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu aprēķinātās operatora emisijas izmanto, lai noteiktu likuma 32.30 panta trešajā daļā noteikto maksājumu.
105.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izmanto ETS informācijas sistēmā pieejamo informāciju, lai uzraudzītu likuma 32.27 panta ceturtās daļas izpildi.
5.Informācijas apmaiņa un publicēšana
106.
Dienests katru gadu līdz 30. aprīlim dienests savā tīmekļvietnē publicē emisiju ziņojuma apstiprinājumu vai lēmumu par neapstiprināšanu.
107.
Dienests piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un ministrijai šo noteikumu 50. un 52. punktā minēto lēmumu par atļaujas atcelšanu.
108.
Ja dienests saskaņā ar šo noteikumu 94.1. apakšpunktu un 97. punktu ir apstiprinājis operatora iesniegto informāciju vēlāk nekā kārtējā gada 31. martā, šo noteikumu 106. punktā minētā informācija tiek publicēta dienesta tīmekļvietnē un nosūtīta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
109.
Informāciju publicē šādās vietnēs:
109.1.
dienesta tīmekļvietnē:
109.1.1.
visas operatoriem izsniegtās atļaujas, kā arī atļaujās iekļautos monitoringa plānus;
109.1.2.
dienesta lēmumus par grozījumiem atļaujā, par atteikumu izsniegt atļauju un par atļaujas atcelšanu;
109.1.3.
informāciju par emisiju ziņojuma apstiprināšanu vai lēmumu par neapstiprināšanu;
109.1.4.
dienesta lēmumus attiecībā uz operatoru par šajos noteikumos un regulā Nr. 2018/2067 noteikto saistību nepildīšanu;
109.1.5.
operatoru iesniegtos klimatneitralitātes plānus, saskaņā ar regulas 2019/331 22.e panta nosacījumiem.
109.2.
ministrijas tīmekļvietnē:
109.2.1.
regulas Nr. 2018/2066 ietvaros izstrādātos vadlīniju dokumentus, palīgdokumentus un rīkus;
109.2.2.
regulas Nr. 2018/2067 ietvaros izstrādātos vadlīniju dokumentus;
109.2.3.
iesnieguma veidlapas paraugu šo noteikumu 56. punktā minētās informācijas iesniegšanai;
109.2.4.
šo noteikumu 58. punktā minēto darbības līmeņa ziņojuma veidlapu.
6.Informācijas sistēmu izmantošana
110.
ETS informācijas sistēmas lietotāji autentifikācijai reģistrējas Eiropas Komisijas autentifikācijas servisā (turpmāk – EU Login).
111.
Pirmo reizi reģistrējoties ETS informācijas sistēmā un turpmāk lietojot ETS informācijas sistēmu, autorizētās personas autentificējas, izmantojot EU Login reģistrēto lietotājvārdu un paroli.
112.
Ministrija ETS informācijas sistēmā kā kompetentās iestādes reģistrē sākotnējās organizācijas – dienestu, Civilās aviācijas aģentūru, Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.
113.
Operators pirms reģistrēšanās ETS informācijas sistēmā iesniedz dienestā iesniegumu par šīs sistēmas lietošanu, izmantojot ministrijas tīmekļvietnē pieejamo iesnieguma veidlapu.
114.
Verificētājs pirms reģistrēšanās ETS informācijas sistēmā iesniedz ministrijā iesniegumu par šīs sistēmas lietošanu, izmantojot ministrijas tīmekļvietnē pieejamo iesnieguma veidlapu.
115.
Šo noteikumu 113. un 114. punktā minētajā iesniegumā norāda ne mazāk kā divas operatora vai verificētāja autorizētas personas, kas informācijas apmaiņai operatora vai verificētāja vārdā lietos šo sistēmu un kas ir tiesīgas operatora vai verificētāja vārdā iesniegt dokumentus.
116.
Dienests pēc šo noteikumu 113. punktā minētā iesnieguma pārbaudes ETS informācijas sistēmā izveido konkrētā operatora kontu un pievieno šim kontam iesniegumā norādītās autorizētās personas.
117.
Ministrija pēc šo noteikumu 114. punktā minētā iesnieguma pārbaudes ETS informācijas sistēmā izveido konkrētā verificētāja kontu un pievieno tam iesniegumā norādītās autorizētās personas.
118.
Šo noteikumu 27. punktā noteikto monitoringa plānu, 55., 58. un 59. punktā noteiktos ziņojumus un tos pamatojošus dokumentus, 56. punktā noteikto informāciju, 34.1. apakšpunktā noteikto ziņojumu un 34.2. apakšpunktā noteikto pamatojumu, 36.3. apakšpunktā minētos operatora monitoringa plāna grozījumus, šo noteikumu 73. punktā minētos verifikācijas ziņojumus, operators iesniedz ETS informācijas sistēmā.
7.Noslēguma jautājumi
119.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 13. novembrā noteikumus Nr.769 Rīgā "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 190. nr.; 2014, 131. nr.; 2017, 71. nr.; 2018, 49. nr.; 2021, 66. nr.).
120.
Iekārtas, kura savu darbību uzsākusi pirms 2025. gada 31. decembra un kurai atbilstoši likuma 2. pielikuma I. sadaļā noteiktajam nepieciešama atļauja sākot ar 2026. gada 1. janvāri, operators attiecināmos dokumentus sākotnējai izvērtēšanai saskaņā ar šo noteikumu 4.1. apakšpunktu dienestā var iesniegt līdz 2026. gada 1. jūnijam.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-27 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-27 Nr]
Iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai norādāmā informācija
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-27 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-27 Nr]
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā iekļaujamā informācija
