25.panta 19.punktu
1. Cūku sugas dzīvniekus tur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām.
2. Novietnes teritorijā aizliegts ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkādu citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojā gājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no novietnes teritorijas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
3. Novietnes teritorijā aizliegts ienest pārtiku, jo īpaši svaigu gaļu un gaļas produktus.
4. Cūku sugas dzīvniekiem aizliegts izbarot pārtikas atkritumus, t.sk. samazgas, un zaļbarību (jebkāda veida augu izcelsmes barība, kas svaigā veidā var tikt izbarota cūkām).
5. Kārtējā gadā iegūto graudaugu ražu var izbarot cūkām tikai pēc tās termiskas apstrādes, ja graudaugu izcelsmes barība vismaz 70° C temperatūrā izturēta ne mazāk kā 30 minūtes, vai ne agrāk kā 90 dienas pēc jaunās ražas novākšanas.
6. Cūku turēšanas vietu regulāri tīra, mazgā, deratizē, dezinsekcē un dezinficē.
7. Pie novietnes telpu ieejas un izejas novieto tādu aprīkojumu darba kārtībā, kurā iepildīts attiecīgs līdzeklis apavu mazgāšanai un dezinfekcijai.
8. Novietnē ir vieta cūku sugas dzīvnieku nodalīšanai, lai ievietotu un novērotu iespējami slimus vai no citām novietnēm ievestos dzīvniekus.
9. Slēgta tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra un, atbilstoši nepieciešamībai, mazgā un dezinficē. Vaļēja tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra, mazgā, dezinficē un deratizē.
10. Novietnē vai novietnes teritorijā ir ierīkota dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vieta, telpa, konstrukcija vai aprīkojums, kas atbilst šādām prasībām:
10.1. tas ir ūdensnecaurlaidīgs un atbilstošs novietnē esošo dzīvnieku skaitam un iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumam;
10.2. tajā nevar iekļūt vai tam nevar piekļūt nepiederošas personas, savvaļas vai klaiņojoši dzīvnieki, putni un grauzēji;
10.3. tas atrodas iespējami tuvu iebrauktuvei novietnē vai vietā, kurā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis var savākt blakusproduktus, nešķērsojot novietnes teritoriju.
11. Ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšana cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietām.
12. Prasības apmeklētājiem:
12.1. apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem un uzrauga to ievērošanu;
12.2. apmeklētājus nodrošina ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu, galvassegu un aizsargapaviem (bahilām) vai tīru un maināmu apģērbu, galvassegu un apaviem. Pēc izmantošanas vienreizlietojamo aizsargapģērbu, galvassegu un aizsargapavus (bahilas) iznīcina, bet atkārtoti lietojamo apģērbu un galvassegu katras darbadienas beigās mazgā ne mazāk kā 60° C temperatūrā, bet apavus mazgā un dezinficē, jo īpaši apavu zoli;
12.3. apmeklētāji pirms piekļūšanas dzīvnieku turēšanas vietai un pēc apmeklējuma veic higiēnas pasākumus (uzvelk/novelk aizsargapģērbu/apģērbu, aizsargapavus/apavus un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, jo īpaši pirkstu nagus, mazgā un dezinficē apavus, jo īpaši apavu zoli).
13. Prasības darbiniekiem:
13.1. darbinieki ir nodrošināti ar darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apaviem. Darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apavus lieto tikai dzīvnieku turēšanas vietā. Darba vai maiņas apģērbu un galvassegu katras darbadienas beigās mazgā ne mazāk kā 60° C temperatūrā, bet apavus mazgā un dezinficē, jo īpaši apavu zoli;
13.2. pirms darba ar dzīvniekiem uzsākšanas, veicot darba pienākumus un pēc darba darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, īpaši pirkstu nagus, veic roku, īpaši pirkstu nagu dezinfekciju);
13.3. darbinieki pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (5. pielikums).
14. Veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji, mākslīgās apsēklošanas tehniķi, eksterjera vērtētāji un citi pakalpojumu sniedzēji:
14.1. pirms kontakta ar cūku sugas dzīvniekiem uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un tīrus apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpaši pirkstu nagus;
14.2. kuri novietnes apmeklējuma laikā bija tiešā cūku sugas dzīvnieku tuvumā, pēc veiktajiem darbiem turpat, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā veic higiēnas pasākumus: novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpaši nagus, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli;
14.3. pēc katra novietnes apmeklējuma veic izmantoto darba instrumentu un piederumu mazgāšanu un dezinficēšanu.
15. Darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem (veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, mākslīgās apsēklošanas tehniķiem, vērtētājiem, elektriķiem u.c.) un apmeklētājiem, ja tie bijuši saskarē ar citu novietņu dzīvniekiem, kurās Latvijas teritorijā konstatēta kāda no A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, līdz apkarošanas pasākumu pabeigšanai aizliegts ieiet cūku sugas dzīvnieku novietnē.
16. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākums ir uzraudzīt biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veikt nejaušas kontroles par to kā darbinieki ievēro biodrošības pasākumus.
17. Papildus šajā pielikumā noteiktajām prasībām dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regulas (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605, III pielikumā noteikto pastiprināto biodrošības pasākumu, kas veicami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos turētu cūku objektos, ieviešanu.
18. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, darbinieku, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus.
1. Novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkuru citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs.
2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:
2.1. nepiederošas personas nepiekļūst mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēm;
2.2. darbiniekiem un personām, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ir darba vai maiņas apģērbs un apavi.
3. Ja ir aizdomas par mājputnu un nebrīvē turētu putnu saslimšanu (piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota vairāku mājputnu un nebrīvē turētu putnu vienlaicīga nobeigšanās, akūta asiņaina diareja, smakšana, putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, dējējputniem krasi samazinās dējība), dzīvnieku īpašnieks nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
4. Aizliegts mājputnus un nebrīvē turētus ūdensputnus izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs. Mājputnus un nebrīvē turētus putnus atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, ja nodrošina to norobežošanu, izmantojot līdzekļus, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmanto tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām.
5. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mājputnus un nebrīvē turētus putnus:
5.1. tur, baro un dzirdina slēgtās telpās vai teritorijā, kuru sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi;
5.2. izlaiž ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi ganībām un pastaigu laukumiem;
5.3. barojot un dzirdinot neizmanto virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni.
6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka mājputnu un nebrīvē turētu putnu barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevar piekļūt savvaļas putni.
7. Augsti patogēnās putnu gripas paaugstināta riska periodā, kuru Pārtikas un veterinārais dienests noteicis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību un informāciju par to publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis":
7.1. ir aizliegtas šādas darbības:
7.1.1. mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kurus organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, izņemot gadījumu, ja izstādēs ar mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanos nodrošina šā pielikuma 7.2. apakšpunktā noteikto papildu pasākumu īstenošanu;
7.1.2. nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai;
7.1.3. izlaist pasta baložus;
7.2. mājputnu un nebrīvē turētu putnu izstādes organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, un ir īstenoti šādi papildu pasākumi:
7.2.1. mājputnu izcelsmes novietnei nav noteikts dzīvu mājputnu pārvietošanas aizliegums;
7.2.2. izstādē piedalās tikai mājputni un nebrīvē turēti putni;
7.2.3. izstādes organizētājs:
7.2.3.1. par putniem, kas piedalīsies izstādē, ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms izstādes iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā informāciju, kurā norāda mājputnu izcelsmes novietnes reģistrācijas numuru, mājputnu skaitu un sugu, bet par nebrīvē turētiem putniem – izcelsmes novietnes adresi, to skaitu un sugu;
7.2.3.2. nodrošina, ka izstādē piedalās putni, kuru izcelsmes vieta atrodas Latvijā. Šie noteikumi attiecas uz tādām izcelsmes vietām, kurās putni pēdējās 30 dienas uzturējušies Latvijas teritorijā attiecīgajā novietnē;
7.2.3.3. nodrošina, ka izstādes laikā nenotiek putnu atsavināšana, piemēram, putnu tirdzniecība vai to maiņa;
7.2.3.4. izstādes teritorijā, kurā atrodas putni, aizliedz ievest suņus, kaķus un citus lolojumdzīvniekus;
7.2.3.5. izstādi organizē vietā, kura no augšas ir norobežota ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Nožogojumu vai būrus, kuros putnus tur pasākuma laikā, ir atļauts no augšas noklāt ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Izstādes laikā mājputni un nebrīvē turēti putni ir pasargāti no kontakta ar savvaļas putniem;
7.2.3.6. izstādes laikā nožogojumus vai būrus ar putniem no dažādām novietnēm izvieto vismaz divu metru attālumā citu no cita vai izvieto ūdensnecaurlaidīgu starpsienu, kas nepieļauj kontaktu ar blakus esošajā nožogojumā vai būrī no citas novietnes izvietotajiem putniem;
7.2.3.7. nodrošina, ka ūdensputni netiek izstādīti kopā ar citām mājputnu vai nebrīvē turēto putnu sugām, izņemot gadījumu, ja tiek nodrošināts, ka ūdensputnus izvieto vismaz piecu metru attālumā no citiem mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, lai nepieļautu to kontaktu;
7.2.3.8. pie ieejas izstādē apmeklētājiem nodrošina bukletus vai citu informatīvu materiālu, kurā apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem izstādes apmeklējuma laikā;
7.2.3.9. izstādes laikā ar savāktajiem putnu izkārnījumiem, pakaišiem un spalvām rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā vai normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā;
7.2.3.10. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās;
7.2.4. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:
7.2.4.1. nodrošina novietnē esošo putnu veselības uzraudzību 21 dienu (turpmāk – monitoringa periods) pirms izstādes vienā no šādiem veidiem:
7.2.4.1.1. veic visa ganāmpulka veselības uzraudzību, kuras laikā katru dienu novēro putnu veselības stāvokli. Šajā laikā nav atļauts izvest putnus no novietnes un ievest putnus no citas novietnes;
7.2.4.1.2. monitoringa periodā izolē putnus, kas piedalīsies izstādē, un tos kopj un baro atsevišķi no pamatganāmpulka;
7.2.4.2. monitoringa perioda beigās 48 stundu laikā pirms plānotās izstādes nodrošina putnu klīnisko izmeklēšanu. Klīniskajai izmeklēšanai uzaicina praktizējošu veterinārārstu, kas rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 7.2.5.1. apakšpunktā minētajām prasībām;
7.2.4.3. visiem ūdensputniem, ko ved uz izstādi, ne agrāk kā septiņu dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas uz izstādi nodrošina laboratorisko izmeklēšanu uz augsti patogēno putnu gripu, un izmeklējumu rezultātiem jābūt negatīviem;
7.2.4.4. ūdensputnus atlasa un tur atsevišķi no pamatganāmpulka laikā, kad tiek ņemti paraugi un saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti;
7.2.4.5. šā pielikuma 7.2.4.3. un 7.2.5.1. apakšpunktā minētos dokumentus – laboratorisko izmeklējumu rezultātus un praktizējoša veterinārārsta apliecinājumu – uzrāda pēc Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora pieprasījuma;
7.2.4.6. nožogojumos un būros, kuros uzturas putni, ievieto tikai ūdeni un putniem paredzēto līdzatvesto barību;
7.2.4.7. no putniem savāktos izkārnījumus, pakaišus un spalvas glabā ūdensnecaurlaidīgā materiālā un pēc izstādes tos nodod izstādes organizētājam vai aizved atpakaļ uz putnu izcelsmes novietni;
7.2.4.8. uzrauga, lai apmeklētāji ar rokām neaizskar putnus un tos nebaro;
7.2.4.9. saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās;
7.2.5. praktizējošs veterinārārsts:
7.2.5.1. izsniedz parakstītu un apzīmogotu apliecinājumu, ja putnu izmeklēšanas laikā konstatē, ka putni ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas slimības pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar augsti patogēno putnu gripu vai citām putnu infekcijas slimībām. Ūdensputnu klīniskās izmeklēšanas laikā praktizējošs veterinārārsts ņem vērā šā pielikuma 7.2.4.3. apakšpunktā minēto laboratorisko izmeklējumu rezultātus augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja noteikšanai;
7.2.5.2. ar kuru izstādes organizatoram noslēgts līgums atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos klātbūtni, nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu, ja rodas aizdomas par putnu saslimšanu ar infekcijas slimību.
8. Pēc slimu vai ievainotu savvaļas ūdensputnu ievietošanas dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā nodrošina šo putnu 21 dienu ilgu:
8.1. turēšanu izolācijā no pārējiem patversmē vai rehabilitācijas centrā esošajiem putniem;
8.2. atsevišķu kopšanu un barošanu, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.
1. Kažokzvērus novietnē tur sprostos, kurus sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts.
2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:
2.1. nepiederošas personas nepiekļūst novietnēm. Ja nepieciešams iekļūt kažokzvēru turēšanas vietā, apmeklētājus, kas nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, informē par biodrošības pasākumiem novietnē un nodrošina tiem vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapavus;
2.2. novietnē ir ieviesta un tiek uzturēta apmeklētāju reģistrācija;
2.3. novietnes darbinieki, kuri nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, tiek instruēti par veicamajiem biodrošības pasākumiem novietnē un tiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi;
2.4. tiek uzraudzīta biodrošības pasākumu ievērošana novietnē;
2.5. ir ierobežota klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku (arī grauzēju) piekļūšana kažokzvēru turēšanas vietām.
3. Ja ir aizdomas par kažokzvēru saslimšanu (piemēram, tiek novērota vairāku kažokzvēru nobeigšanās, kažokzvēriem parādās respiratoru infekcijas slimību pazīmes), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai.
4. Šā pielikuma 3. punktā un 7.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbojas ar praktizējošo veterinārārstu vai Pārtikas un veterināro dienestu un ievēro tā sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu novietnē, papildus nodrošinot, ka tiek izstrādāta un ievērota atbilstoša procedūra atsevišķai darba un ielas apģērba uzglabāšanai, darba apģērba mazgāšanai un apģērba un apavu nomaiņai pirms ieiešanas novietnē un iziešanas no tās.
5. Novietnē vai mītnē kažokzvērus no citas Latvijas teritorijā esošas vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes vai mītnes ieved, ievērojot šādas prasības:
5.1. novietnei nav noteikti kažokzvēru pārvietošanas un neapstrādātu kažokzvēru ādu izmantošanas ierobežojumi;
5.2. kažokzvēriem nav konstatēta infekcijas slimība vai nepastāv aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām;
5.3. pirms kažokzvēru ievietošanas novietnē pie pārējiem kažokzvēriem īsteno šā pielikuma 7., 8. un 9. punktā noteiktās prasības.
6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru pārvadāšanas nodrošina izmantotā transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu.
7. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru ievešanas tos tur atsevišķi no pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē) vismaz 30 dienas (turpmāk – novērošanas periods). Novērošanas periodā:
7.1. izmanto atsevišķu aprīkojumu kažokzvēru turēšanai, barošanai un kopšanai;
7.2. katru dienu novēro ievesto kažokzvēru veselības stāvokli;
7.3. nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai, ja rodas aizdomas par kažokzvēra saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, un rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 4. punktā minētajām prasībām.
8. Novērošanas periodā no novietnes ir aizliegts pārvietot šā pielikuma 5. punktā minētos kažokzvērus.
9. Ja novērošanas periodā kažokzvēriem nav konstatētas klīniskās pazīmes, kas radītu aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, ievestos kažokzvērus ievieto pie pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē).
10. Apmeklētāji veic higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā vai dezinficē apavus, rokas), un tiem ir pienākums novietnē ievērot biodrošības prasības.
11. Darbinieki pirms ierašanās novietnē un došanās prom no tās nomaina apģērbu un apavus, kā arī mazgā un dezinficē rokas (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai kažokzvēru turēšanas vietā).
12. Veicot darba pienākumus, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, dezinficē apavus un rokas).
Vispārīgie biodrošības pasākumi
1. Dzīvnieku turēšanas vietās aizliegts:
1.1. ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkādu citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojā gājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no dzīvnieku turēšanas vietas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blaksuproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
1.2. ienest pārtikas produktus.
2. Dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums:
2.1. veikt darbinieku instruktāžu, kā arī pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju informēšanu par biodrošības pasākumiem novietnē;
2.2. uzraudzīt biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veikt nejaušas kontroles par to kā darbinieki ievēro biodrošības pasākumus.
3. Veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji, mākslīgās apsēklošanas tehniķi, eksterjera vērtētāji un citi pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – pakalpojumu sniedzēji):
3.1. pirms kontakta ar dzīvniekiem uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un tīrus apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpaši pirkstu nagus;
3.2. ja novietnes apmeklējuma laikā bija tiešā dzīvnieku tuvumā, pēc veiktajiem darbiem, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā veic higiēnas pasākumus: novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpaši nagus, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli;
3.3. pēc katra dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma veic izmantoto darba instrumentu un piederumu mazgāšanu un dezinficēšanu.
4. Darbinieki pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (5. pielikums).
5. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, darbinieku, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus.
Specifiskie biodrošības pasākumi norobežotā objektā, kas atbilst regulas 2016/429 4. panta 48. punkta definīcijai
1. Norobežotā objektā līdz Āfrikas cūku mēra pilnīgai izskaušanai visā Latvijas teritorijā, kad valsts iegūst statusu "brīva no Āfrikas cūku mēra", aizliegts turēt cūku dzimtas dzīvniekus (Suidae). Atļauta pekaru (Tayassuidae), cūkām līdzīgu dzīvnieku, turēšana.
2. Norobežotā objekta īpašnieks vai turētājs nozīmē atbildīgo personu, kas izstrādā un kontrolē iekšējos biodrošības pasākumus, kas balstīti uz risku analīzi konkrētām dzīvnieku sugām un norobežotā objekta zonām (piemēram, nodala karantīnas zonu, barības gatavošanas virtuves u.c. no publiskai apskatei pieejamās zonas).
Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts
1. Dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums:
1.1. pirms gaidāmās vizītes apmeklētājus informēt par to, ka dzīvnieku novietnē nav atļauts ienākt personām, kuras nav nodrošinājušās ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu, gadījumos, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nenodrošina vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu novietnē uz vietas;
1.2. ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu pārnadžu kārtas dzīvnieku turēšanas vietām, kur dzīvnieki atrodas telpās. Ganībās un citās dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav telpas, izvietot informatīvas zīmes cilvēku pārvietošanās ceļu tuvumā (6. pielikums);
1.3. darbiniekiem nodrošināt tīru un maināmu darba apģērbu, galvassegu un apavus vai nodrošina vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu, kā arī roku un apavu mazgāšanu un dezinfekciju.
2. Dzīvnieku turēšanas vietās:
2.1. jābūt iekārtotai vietai slimu dzīvnieku nodalīšanai no veselajiem;
2.2. ievestos dzīvniekus tur nodalīti vismaz divas nedēļas pirms tos pievieno pamatganāmpulka dzīvniekiem;
2.3. izvērtējot riskus (dzīvnieku kustības intensitāte uz un no dzīvnieku turēšanas vietas, dzīvnieku saslimstības biežums, infekcijas slimību klātbūtne ganāmpulkos no kuriem tiek ievesti dzīvnieki, mirušo dzīvnieku skaita pieaugums, aborti u.c.) veic telpu tīrīšanu, mazgāšanu, deratizēšanu, dezinsekcēšanu un dezinficēšanu.
3. Dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, dzīvnieku barības pārvadāšanas loģistiku organizē, lai minimizētu riskus, kas izraisa infekcijas slimību iekļūšanu dzīvnieku ganāmpulkā un izplatību uz citām dzīvnieku turēšanas vietām.
4. Prasības apmeklētājiem:
4.1. apmeklētājus no citām valstīm reģistrē saimniecības apmeklējuma žurnālā;
4.2. nodrošina, ka apmeklētāji, nenonāk tiešā kontaktā ar dzīvniekiem;
4.3. apmeklētājiem pirms piekļūšanas dzīvnieku turēšanas vietai nodrošina roku mazgāšanu un dezinfekciju vai vienreizlietojamos gumijas cimdus.
5. Pirms darba ar dzīvniekiem uzsākšanas, veicot darba pienākumus un pēc darba, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, īpaši pirkstu nagus, dezinficē rokas, mazgā un dezinficē apavus, īpaši apavu zoli).
6. Izvērtējot riskus (dzīvnieku ievešana no iespējami inficētas novietnes vai valsts, transportlīdzekļu kustība notiek caur inficētu teritoriju u.c.) nodrošina transportlīdzekļu ritošās daļas dezinfekciju.
7. Ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja nepiederošas personas regulāri ienāk dzīvnieku turēšanas vietā, bet brīdinājumi un citi veiktie pasākumi nav bijuši efektīvi nepiederošu personu klātbūtnes novēršanai.
8. Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības neielaist novietnē pakalpojuma sniedzējus un apmeklētājus, kuri nav nodrošinājušies ar prasībām atbilstošu aizsargapģērbu un galvassegu vai nav veikuši noteiktos biodrošības pasākumus.