24-TA-675
Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likuma 15. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktu.
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā saskaņo un slēdz programmas līgumu un izdara grozījumus programmā;
1.2.
projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma saturu, tā slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, īstenotāja un partnera partnerības līguma saturu un saskaņošanas kārtību;
1.3.
kārtību, kādā publisko informāciju par programmām, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem un nodrošina Šveices ieguldījuma publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
1.4.
kārtību, kādā programmas apsaimniekotājs un aģentūra izlases veidā veic projekta un iepriekš noteiktā projekta, un Iepirkumu uzraudzības birojs veic publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi (turpmāk – pirmspārbaude), kā arī kārtību, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu veikšanas metodiku (turpmāk – pirmspārbaužu metodika)
1.5.
Šveices ieguldījuma tehniskā atbalsta (turpmāk - tehniskais atbalsts) īstenošanas kārtību;
1.6.
kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanai, veic maksājumus un sagatavo pārskatus;
1.7.
gadījumus, kad un kārtību, kādā vadošā iestāde uz laiku aptur programmas, programmas aktivitātes, projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veikto izdevumu iekļaušanu projekta starpposma maksājumu pieprasījumā vai noslēguma maksājumu pieprasījumā (turpmāk - projekta pārskats);
1.8.
kārtību, kādā nodrošina projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzību un kontroli;
1.9.
kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu un iepriekš noteikto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās;
1.10.
kārtību, kādā ziņo par Šveices ieguldījuma vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus un piemēro proporcionālo finanšu korekciju;
1.11.
kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Šveices ieguldījuma vadībā.
2.
Īstenotājs, saglabājot atbildību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā piesaistīt partneri, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:
2.1.
atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā vai informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu;
2.2.
iesaistās projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;
2.3.
īstenotājam ar partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai, ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
3.
Partneris nav tiesīgs ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.
4.
Īstenotājs, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu sadarbībā ar šo noteikumu 2. punktā minēto partneri:
4.1.
slēdz sadarbības līgumu ar partneri, ja normatīvajā aktā vai informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu nav noteikts citādi, un nodrošina, ka partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības;
4.2.
nedeleģē partnerim atbildību par Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likuma (turpmāk - likums) 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem īstenotāja pienākumiem, kā arī projekta pārskata iesniegšanu programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai, ar kuru noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (turpmāk – līgumslēdzējs).
II.Programmas līguma saskaņošana, noslēgšana un grozīšana
6.
Vadošā iestāde sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju, ievērojot donorvalsts noteikumu 4.8.pantā noteiktās prasības, izstrādā programmas līguma projektu un nosūta to saskaņošanai donorvalstij.
7.
Ja no donorvalsts saņemti komentāri par programmas līguma projektu, vadošā iestāde sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju tos izskata, precizē programmas līguma projektu, ja attiecināms un nosūta to saskaņošanai donorvalstij. Vadošā iestāde nodrošina programmas līguma noslēgšanu ar donorvalsti.
8.
Par attiecīgā programmas līguma īstenošanu atbildīgais programmas apsaimniekotājs:
8.1.
Izglītības un zinātnes ministrija par programmu "Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija";
8.2.
Izglītības un zinātnes ministrija par programmu "Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā";
8.3.
Veselības ministrija par programmu "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā";
8.4.
Klimata un enerģētikas ministrija par programmu "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija".
9.
Programmas līgumā noteiktajā kārtībā programmas apsaimniekotājs izstrādā programmas grozījumus, tai skaitā, ja tie skar iepriekš noteiktā projekta un projekta grozījumus un saskaņo tos, iesniedzot priekšlikumus programmas vadības komitejā:
9.1.
ja atbilstoši programmas līguma nosacījumiem programmas grozījumu priekšlikumi ir jāapstiprina donorvalstij, vadošā iestāde pēc grozījumu priekšlikumu apstiprināšanas programmas vadības komitejā tos iesniedz apstiprināšanai donorvalstij;
9.2.
ja atbilstoši programmas līguma nosacījumiem programmas grozījumu priekšlikumi nav jāapstiprina donorvalstij, programmas vadības komiteja minētos priekšlikumus izvērtē, apstiprina vai noraida un attiecīgo lēmumu iekļauj vadības komitejas protokolā, kuru nosūta visiem vadības komitejas locekļiem attiecīgās programmas vadības komitejas nolikumā noteiktajā kārtībā. Programmas apsaimniekotājs par programmas vadības komitejas apstiprinātajiem programmas grozījumiem piecu darbdienu laikā informē maksājumu iestādi un revīzijas iestādi, savukārt donorvalsti informē ar nākamo maksājuma pieprasījumu un nākamo programmas gada pārskatu.
10.
Vadošā iestāde pēc programmas līguma noslēgšanas vai pēc donorvalsts apstiprinājuma saņemšanas par programmas līguma 5.1. apakšpunktā minēto programmas grozījumu priekšlikumiem piecu darbdienu laikā informē par to programmas apsaimniekotāju, aģentūru, maksājumu iestādi un revīzijas iestādi.
III.Projektu iesniegumu atlase, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma saturs un tā slēgšanas kārtība
11.
Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izstrādā un apstiprina atklātā projektu iesniegumu konkursa (turpmāk – atklātais konkurss) nolikumu (turpmāk – atlases nolikums). Tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:
11.1.
programmas nosaukums;
11.2.
projektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamais Šveices ieguldījuma finansējums un programmas valsts budžeta līdzfinansējums, maksimālā atbalsta intensitāte un nepieciešamais līdzfinansējums atbilstoši normatīvajam aktam par programmas ieviešanu;
11.3.
norāde uz normatīvajā aktā par programmas ieviešanu ietvertajām prasībām projekta iesniedzējam un partnerim, ja paredzēta iespēja to pieaicināt, atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām;
11.4.
projekta iesnieguma iesniegšanas sākuma un beigu termiņš (projekta iesnieguma iesniegšanas periods ir vismaz divi mēneši);
11.5.
projekta iesnieguma noformēšanas un iesniegšanas kārtība;
11.6.
projekta iesnieguma veidlapa;
11.7.
norāde uz projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku;
11.8.
papildus iesniedzamo dokumentu saraksts;
11.9.
projekta iesnieguma novērtēšanas kritēriji;
11.10.
projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība;
11.11.
lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtība;
11.12.
projekta līguma projekts;
11.13.
norādes uz donorvalsts izstrādāto tiesisko regulējumu un vadlīnijām, kā arī citiem programmas apsaimniekotāja vai aģentūras izstrādātajiem dokumentiem, kas attiecas uz konkrēto projektu iesniegumu atlasi;
11.14.
programmas apsaimniekotāja vai aģentūras kontaktinformācija, tajā skaitā kontaktinformācija jautājumu uzdošanai un termiņš atbilžu sniegšanai.
12.
Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atklāto konkursu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniedzot paziņojumu par šīs atlases izsludināšanu un ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā Šveices ieguldījuma vienotajā tīmekļvietnē https://swiss-contribution.lv (turpmāk - vienotā tīmekļvietne) ievieto atlases nolikumu.
13.
Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot minēto kritēriju piemērošanas metodiku.
14.
Atlases nolikumam pievienoto projekta līguma projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai attiecīgi projekta līguma slēgšanas procesā.
15.
Ja projektu paredzēts īstenot partnerībā projekta iesnieguma iesniedzējs pie projekta iesnieguma pievieno partnerības līguma projektu vai nodomu vēstuli.
16.
Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra pārbauda, vai partnerības līguma projektā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
16.1.
pušu pienākumi un tiesības;
16.2.
savstarpējo norēķinu kārtība, tai skaitā izdevumi, kuri projekta partnerim tiks atmaksāti no projekta budžeta;
16.3.
netiešo izmaksu aprēķina metode un to maksimālais apmērs (ja attiecināms);
16.4.
projekta partneru darbības auditu un pārbaužu nosacījumi;
16.5.
detalizēts budžets;
16.6.
ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;
16.7.
strīdu risināšanas kārtība;
16.8.
piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;
16.9.
informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību, ja attiecināms;
16.10.
rīcība nepārvaramas varas gadījumā.
17.
Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra un īstenotājs projekta līgumu noslēdz ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra un īstenotājs iepriekš noteiktā projekta līgumu noslēdz 30 darbdienu laikā no normatīvā akta par programmu īstenošanu spēkā stāšanas.
18.
Pēc īstenotāja pamatota lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ programmas apsaimniekotājs vai aģentūra var pagarināt šo noteikumu 17. punktā minēto projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas termiņu, kas kopumā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai iepriekš noteiktā projekta gadījumā no programmas līguma noslēgšanas dienas, nepārsniedz 60 darbdienas. Ja īstenotājs projekta līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā, pēc minētā termiņa projekta līguma slēgšana nav pieļaujama.
19.
Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms projekta līguma noslēgšanas īstenotājs, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā nav aktuāla, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 17. un 18. punktā minēto termiņu.
20.
Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
20.1.
norādi uz programmas līgumu;
20.2.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta nosaukumu un līguma priekšmetu;
20.3.
līgumslēdzēja un īstenotāja rekvizītus;
20.4.
kopējo finansējuma summu, nodalot projektam vai iepriekš noteiktajam projektam apstiprināto maksimālo Šveices finansiālā atbalsta un valsts budžeta līdzfinansējuma (turpmāk abi kopā – programmas finansējums) summu (euro) un likmi, kā arī īstenotāja nacionālā līdzfinansējuma summu (euro) un likmi, ja attiecināms;
20.5.
līgumslēdzēja un īstenotāja tiesības un pienākumus;
20.6.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteikto darbību izpildes termiņus;
20.7.
attiecināmās izmaksas, izmaksu attiecināmības nosacījumus, prasības izdevumu attiecināmības pārbaudei, kā arī laikposmu, kurā projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktos izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem;
20.8.
netiešo izmaksu aprēķināšanas metodi un šo izmaksu maksimālo summu (attiecināms, ja to paredz programma);
20.9.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskatu, tai skaitā šo noteikumu 4.2. apakšpunktā noteikto projekta pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību;
20.10.
avansa izlietošanas termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem no avansa izmaksāšanas dienas, kārtību, kādā īstenotājs sniedz pārskatu par izlietoto avansu, un nosacījumus noteiktā termiņā neizlietotā avansa atgūšanai;
20.11.
programmas finansējuma izmaksas kārtību, ja īstenotājs ir privātpersona;
20.12.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta finanšu kontroles, audita un citu pārbaužu veikšanas kārtību, kā arī norādi, ka īstenotājam un partnerim ir pienākums līgumslēdzējam noteiktajā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju, tai skaitā izvērtēšanai nepieciešamo informāciju;
20.13.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta publicitātes prasības, ieskaitot Šveices ieguldījuma logo izmantošanu;
20.14.
nosacījumus, kuru izpildi īstenotājs nodrošina projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas, tai skaitā pēcuzraudzības periodā (ja attiecināms);
20.15.
šo noteikumu 24. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas kārtību;
20.16.
ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;
20.17.
piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas, apmēra samazināšanas un atgūšanas noteikumus;
20.18.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma darbības laiku, kā arī projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
20.19.
strīdu risināšanas kārtību;
20.20.
norādi uz partnerību līgumiem vai, ja nepieciešams, nodomu vēstulēm;
20.21.
saistību tiesību pastiprinājumus (līgumsoda apmēru un aprēķināšanas kārtību) un sankcijas (attiecināms, ja īstenotājs ir privātpersona);
20.22.
kārtību, kādā īstenotājs un partneris saskaņo projekta grozījumus, ja projektu īsteno partnerībā un projekta grozījumi skar partnera saistības;
20.23.
kārtību, kādā īstenotājs iesniedz avansa pieprasījumu, projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus un programmas apsaimniekotājs vai aģentūra veic maksājumus īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, kā arī nosacījumus īstenotāja projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summas apstiprināšanai;
20.24.
rīcība nepārvaramas varas gadījumā;
20.25.
norādi uz donorvalsts noteikumiem.
21.
Projektu kopā ar projekta budžetu pievieno projekta līgumam pielikumā, un tas kļūst par projekta līguma neatņemamu sastāvdaļu.
IV.Grozījumu izdarīšana projekta un iepriekš noteiktā projekta līgumā
22.
Ja pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas tajā ir nepieciešami grozījumi, līgumslēdzējs vai īstenotājs ierosina projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus. Projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus īstenotājs iesniedz līgumslēdzējam. Īstenotājs ierosinājumu veikt grozījumus projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā iesniedz angļu valodā, ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas pārsniedz 99 999 Šveices franku ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi.
23.
Šo noteikumu 22. punkta kārtībā saņemtos grozījumus, līgumslēdzējs:
23.1.
izskata, ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas līdz 99 999 Šveices franku ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi un lemj par grozījumu veikšanu projektā vai iepriekš noteiktajā projektā. Minētos grozījumus līgumslēdzējs veic šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ja vien normatīvajā aktā par programmas ieviešanu netiek paredzēta cita kārtība.
23.2.
iesniedz angļu valodā programmas vadības komitejai, pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību, ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas no 100 000 Šveices franku ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Programmas vadības komiteja izvērtē iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta vai iepriekš noteiktā projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un lemj par grozījumu veikšanu saskaņā ar vadības komitejas reglamentu. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā programmas vadības komitejas pieņemto lēmumu, ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas no 100 000 līdz 999 999 Šveices franku ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi īstenotājam paziņo līgumslēdzējs 5 darba dienu laikā no šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas brīža.
23.3.
saskaņā ar šo noteikumu 9.1. apakšpunktu iesniedz angļu valodā programmas vadības komitejā, pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību, ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas no 1 000 000 Šveices franku ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Līgumslēdzējs par donorvalsts pieņemto lēmumu paziņo īstenotājam 5 darba dienu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētās informācijas saņemšanas.
24.
Ja pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas mainījušies īstenotāja vai partnera pamatdati (kontaktinformācija, juridiskā adrese un nosaukums), līgumslēdzējs pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas pieņem to zināšanai un ar nākamajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumiem iestrādā tos līguma saturā.
25.
Līgumslēdzējs veic atbilstošas izmaiņas, par to vienpusēji paziņojot īstenotājam, ja veicami šādi projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumi:
25.1.
par projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmā finansējuma gala summu pēc informācijas par projekta vai iepriekš noteiktā projekta izdevumiem, īstenošanas progresu un rādītāju sasniegšanu un noslēguma projekta pārskata izskatīšanas;
25.2.
samazinot projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmo izdevumu summu par neatbilstoši veikto izdevumu summu pēc lēmuma par neatbilstības konstatēšanu apstrīdēšanas termiņa beigām;
25.3.
par izmaiņām projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma vispārīgajos noteikumos.
26.
Grozījumus projekta un iepriekš noteiktā projekta līgumā, ievērojot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā noteikto, izdara šādā kārtībā:
26.1.
īstenotājs iesniedz grozījumu priekšlikumu līgumslēdzējam;
26.2.
līgumslēdzējs 20 darbdienu laikā pēc grozījumu priekšlikuma saņemšanas izvērtē iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta vai iepriekš noteiktā projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un izdara atbilstošus projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus vai noraida grozījumu priekšlikumu un informē par to īstenotāju;
26.3.
ja līgumslēdzējs noraida grozījumu priekšlikumu, tā pamato atteikumu vai, ja nepieciešams, norāda informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem grozījumu priekšlikumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību;
26.4.
ja saskaņā ar šo noteikumu 26.3. apakšpunktu grozījumu priekšlikumus nepieciešams precizēt, grozījumu izvērtēšanas termiņu pagarina par precizējumu iesniegšanai un izskatīšanai nepieciešamo laiku, kas nepārsniedz 20 darbdienas no grozījumu precizējumu iesniegšanas dienas.
27.
Ja samazinājušās projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto darbību izmaksas, īstenotājs grozījumu priekšlikumā var paredzēt projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikt papildu darbības projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanai vai ietaupījumu novirzīt citu projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto darbību finansēšanai.
28.
Līgumslēdzējam ir tiesības veikt vienpusēju uzteikumu, atkāpjoties no projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma, šādos gadījumos:
28.1.
īstenotājs nepilda projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumus, tai skaitā projekts vai iepriekš noteiktais projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumu izpildi;
28.2.
citos gadījumos, kurus nosaka projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums.
V.Projekta izmaksu un ieguvumu efektivitātes novērtēšana
29.
Šī nodaļa attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus vai kuriem normatīvie akti par programmas īstenošanu paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.
30.
Ja normatīvajā aktā par programmas īstenošanu ir noteikts, ka potenciālo neto ienākumu no projekta aprēķina saskaņā ar projekta diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metodi, potenciālais īstenotājs veic aprēķinus un aizpilda projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas veidlapu.
31.
Lai nodrošinātu iespēju savstarpēji salīdzināt projektus viena atklāta konkursa kārtas ietvaros, programmas apsaimniekotajos vai aģentūra atlases nolikumā iekļauj informāciju par to, kur projekta iesniedzējam, sākot ar atklāta konkursa izsludināšanas dienu, ir pieejami aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, ko projekta iesniedzējam ir pienākums izmantot, sagatavojot projekta iesniegumu konkrētā atklātā konkursa ietvaros.
32.
Šo noteikumu 31. punktā minētos makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes piemēro projekta iesnieguma sagatavošanas, vērtēšanas, apstiprināšanas un projekta īstenošanas laikā attiecīgā atklātā konkursa ietvaros.
VI.Kārtība, kādā publisko informāciju par programmām, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem un nodrošina Šveices ieguldījuma publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu
33.
Vadošā iestāde:
33.1.
izveido komunikācijas vadības grupu, tajā iekļaujot vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, aģentūras un iepriekš noteikto projektu deleģētos pārstāvjus, apstiprina tās nolikumu un nodrošina sekretariāta funkcijas;
33.2.
izstrādā Šveices ieguldījuma Komunikācijas koncepciju (turpmāk - Komunikācijas koncepcija);
33.3.
koordinē un izplata informāciju plašsaziņas līdzekļos par Šveices ieguldījumu;
33.4.
ievieto informāciju par Šveices ieguldījumu vienotajā tīmekļvietnē;
33.5.
līdz kārtējā gada 28. februārim apstiprina kopējo programmas apsaimniekotāju vai aģentūru aktualizēto programmu komunikācijas plānu (ja attiecināms) un līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz Šveices institūcijām;
33.6.
apkopo informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā programmu apsaimniekotāju un aģentūru īstenotajiem publicitātes un vizuālās identitātes pasākumiem un iekļauj šo informāciju Šveices ieguldījuma gada ziņojumā, kas iesniedzams līdz kārtējā gada 30. aprīlim Šveices institūcijām;
33.7.
nodrošina programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām metodisku atbalstu publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanā;
33.8.
plāno un īsteno publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus, kas izriet no donorvalsts noteikumos un Šveices ieguldījuma Komunikācijas un informācijas rokasgrāmatā noteiktā, par plānotajiem pasākumiem informējot Šveices institūcijas.
34.
Programmas apsaimniekotājs un aģentūra:
34.1.
izstrādā programmas komunikācijas plānu un nodrošina tā īstenošanu;
34.2.
līdz kārtējā gada 31. janvārim elektroniskā dokumenta formā iesniedz vadošajā iestādē, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi, aktualizētu programmas komunikācijas plānu (ja attiecināms) un informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā īstenotajiem publicitātes un vizuālās identitātes pasākumiem un sasniegtajiem rādītājiem, kas noteikti Komunikācijas koncepcijā;
34.3.
izstrādā informatīvos materiālus, attēlus un videomateriālus par programmu, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem, preses relīzes, informāciju par pasākumiem un atklātiem projektu iesniegumu konkursiem, un izplata šos materiālus un šo informāciju, kā arī citu nozīmīgu informāciju par programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanu, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos, kā arī ievieto angļu un latviešu valodā vienotajā tīmekļvietnē , lai veicinātu sabiedrības izpratni par programmas ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību;
34.4.
konsultē projektu un iepriekš noteikto projektu potenciālos īstenotājus un īstenotājus;
34.5.
ne vēlāk kā mēnesi pirms atklātā projektu iesniegumu konkursa izsludināšanas par to elektroniski informē vadošo iestādi, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi atklātā projektu iesniegumu konkursa sludinājuma tekstu latviešu un angļu valodā, kas sagatavots, ievērojot donorvalsts noteikumus;
34.6.
sarakstu ar informāciju par projektu iesniegumiem ievieto vienotajā tīmekļvietnē latviešu un angļu valodā 10 darbdienu laikā pēc to apstiprināšanas un par iepriekš noteiktajiem projektiem pēc attiecīgo programmu iesniegumu apstiprināšanas. Aktuālo informāciju par noslēgtajiem projektu un iepriekš noteikto projektu līgumiem ievieto vienotajā tīmekļvietnē latviešu un angļu valodā 10 darbdienu laikā pēc to noslēgšanas, norādot:
34.6.1.
programmu, no kuras ir piešķirts finansējums;
34.6.2.
projekta nosaukumu;
34.6.3.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma datumu un numuru;
34.6.4.
īstenotāja nosaukumu;
34.6.5.
īstenotāja kontaktinformāciju;
34.6.6.
partnera nosaukumu;
34.6.7.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietu;
34.6.8.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laiku;
34.6.9.
projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā Šveices finansiālā atbalsta apmēru, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu.
34.6.10.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķi;
34.6.11.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātus.
34.7.
plāno un īsteno publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus, kas izriet no donorvalsts noteikumos un Šveices ieguldījuma Komunikācijas un informācijas rokasgrāmatā noteiktā, par plānotajiem pasākumiem informējot vadošo iestādi, ja tie nav iekļauti šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētajā plānā, vai informācija par tiem ir mainīta.
35.
Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas Šveices ieguldījuma logo lietošanā ievēro Šveices ieguldījuma Komunikācijas un informācijas rokasgrāmatā noteiktos logo izmērus un izveides nosacījumus.
VII.Kārtība, kādā nodrošina projekta un iepriekš noteiktā projekta iepirkumu pirmspārbaudi
36.
Programmas apsaimniekotājs, aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs veic šādas pirmspārbaudes:
36.1.
iepirkumu dokumentācijas pārbaudi;
36.2.
iepirkumu norises pārbaudi.
37.
Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu metodiku, nosakot projekta un iepriekš noteiktā projekta iepirkumu pirmspārbaudes veikšanas kārtību. Aktualizēto pirmspārbaužu metodiku Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta vadošajai iestādei, programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām saskaņošanai. Pēc tam kad vadošā iestāde, programmu apsaimniekotāji un aģentūras ir saskaņojušas aktualizēto pirmspārbaužu metodiku, Iepirkumu uzraudzības birojs to apstiprina un nosūta vadošajai iestādei, programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām.
38.
Īstenotājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums, iesniedz projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plānu (1. pielikums) līgumslēdzējam.
39.
Ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laikā mainās iepirkumu plānā minētā informācija, īstenotājs līdz iepirkuma procedūras uzsākšanai iesniedz līgumslēdzējam aktualizētu informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem. Ja iepirkuma procedūra nav uzsākta plānotajā termiņā, īstenotājs iepirkumu plānā aktualizē informāciju, tiklīdz ir zināms iepirkuma procedūras uzsākšanas termiņš un aktualizēto informāciju iesniedz līgumslēdzējam.
40.
Projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plāna iesniegšanas pienākums līgumslēdzējam neierobežo īstenotāja tiesības uzsākt iepirkumu, ja attiecīgais iepirkums ir iekļauts projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plānā vai atbilstoši šo noteikumu 39.punktam aktualizētajā iepirkumu plānā.
41.
41.1.
10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pārbauda to, ievērojot pirmspārbaužu metodikā ietvertās prasības;
41.2.
pēc šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētās pārbaudes, ja nepieciešams, lūdz īstenotāju piecu darbdienu laikā pēc līgumslēdzēja viedokļa saņemšanas precizēt un iesniegt informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem atkārtotai izskatīšanai. Ja līgumslēdzējs šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajā termiņā nav lūdzis īstenotāju precizēt informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem, uzskatāms, ka iesniegtā informācija ir saskaņota.
42.
Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc īstenotāja iesniegtā projekta iepirkumu plāna vai aktualizētā projekta iepirkumu plāna saskaņošanas iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā, ja iepirkumi atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
42.1.
iepirkumā paredzētā publiskā būvdarbu līguma summa pārsniedz 1 500 000 euro;
42.2.
attiecībā uz iepirkumu tiek publicēts sākotnējais paziņojums par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
44.
Iepirkumu uzraudzības birojs informē līgumslēdzēju par plānoto iepirkumu pirmspārbaudi, ko tas veic saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu, ne vēlāk kā divas darbdienas pirms pirmspārbaudes uzsākšanas.
46.
Līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs pēc iepirkuma pirmspārbaudes vai pēc pirmspārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas 20 darbdienu laikā sniedz īstenotājam vienu no šādiem atzinumiem:
46.1.
pozitīvu atzinumu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;
46.2.
atzinumu ar iebildumiem – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst iepirkuma procedūras laikā;
46.3.
negatīvu atzinumu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst uzsāktās iepirkuma procedūras laikā un kuri var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
47.
Ja nepieciešama iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaude iepirkumam, kura piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņš atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā ir 20 darbdienas vai īsāks, Iepirkumu uzraudzības birojs pirmspārbaužu metodikā nosaka īsāku šo noteikumu 46. punktā minētā atzinuma sniegšanas termiņu.
48.
Ja tiek veikta iepirkumu norises pārbaude, kuras ietvaros ir nepieciešams izvērtēt liela apjoma informāciju, šo noteikumu 46. punktā minēto termiņu var pagarināt par informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 10 darbdienām.
49.
Ja līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs par projekta, iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatētajiem pārkāpumiem ir sniedzis atzinumu ar iebildumiem, īstenotājs 20 darbdienu laikā pēc atzinuma saņemšanas sagatavo un iesniedz iestādē, kura sagatavojusi atzinumu, rakstisku informāciju par projekta, iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatēto pārkāpumu novēršanu.
50.
Līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs pārbauda, vai īstenotājs ir novērsis atzinumā minētos pārkāpumus un vienlaikus nav izdarījis citus neatbilstošus grozījumus nolikumā, un šo noteikumu 46. punktā minētajā termiņā sniedz vienu no šādiem atzinumiem:
50.1.
pozitīvu atzinumu, ja īstenotājs ir novērsis atzinumā minētos pārkāpumus;
50.2.
negatīvu atzinumu, ja konstatē kaut vienu no šādiem nosacījumiem:
50.2.1.
īstenotājs atbilstoši šo noteikumu 49. punktā paredzētajām prasībām nav sniedzis līgumslēdzējam vai Iepirkumu uzraudzības birojam rakstisku informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatēto pārkāpumu novēršanu;
50.2.2.
līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs konstatē, ka projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā pārkāpumi nav novērsti.
51.
Ja par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu ir sniegts negatīvs atzinums, līgumslēdzējs var lemt, ka izdevumi, kuri saistīti ar attiecīgo iepirkumu, ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neatbilstoši.
52.
Iepirkumu uzraudzības birojs un līgumslēdzējs līdz kārtējā gada 20. jūlijam un 20. janvārim sniedz revīzijas iestādei pārskatu par iepriekšējā pusgadā veiktajām projekta iepirkuma pirmspārbaudēm (2. pielikums). Pēc revīzijas iestādes pieprasījuma Iepirkumu uzraudzības birojs un līgumslēdzējs iesniedz šo noteikumu 46.3. un 50.2. apakšpunktā minētos atzinumus.
VIII.Valsts budžeta līdzekļu plānošana un pieprasījumu sagatavošana
53.
Valsts budžeta līdzekļus programmai, iepriekš noteiktajam projektam, projektam, tehniskās palīdzības un īstenošanai plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši programmas līgumā, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā, tehniskās palīdzības līgumā apstiprinātā Šveices finansiālā atbalsta un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai (ja attiecināms).
54.
Valsts budžeta līdzekļus plāno:
54.1.
programmas finansējuma nodrošināšanai īstenotājiem, kuri nav valsts budžeta iestāde;
54.2.
iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde;
54.3.
programmas apsaimniekotājam un aģentūrai programmas administrēšanas izdevumiem;
54.4.
tehniskās atbalsta ieviešanai.
55.
Ministrija, kas pilda programmas apsaimniekotāja funkcijas, sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu par attiecīgās ministrijas institucionālajā padotībā esošo īstenotāju, aģentūru un attiecīgo programmas apsaimniekotāju, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem un par apropriāciju izmaiņām. Ministrija valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai var pieprasīt informāciju no programmas apsaimniekotāja, aģentūras vai īstenotāja.
56.
Ministrija, kas pilda programmas apsaimniekotāja funkcijas, sagatavo šo noteikumu 55.punktā minēto valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, ja:
56.1.
īstenotājs ir valsts budžeta iestāde iepriekš noteiktajam projektam, un iepriekš noteiktais projekts ir apstiprināts atbilstoši Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likumam un ir noslēgts programmas līgums;
56.2.
īstenotājs nav valsts budžeta iestāde iepriekš noteiktajam projektam un projektam, un iepriekš noteiktais projekts un projekta iesniegums ir apstiprināts atbilstoši Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada perioda vadības likumam, normatīvajam aktam par programmas ieviešanu un ir noslēgts programmas līgums.
57.
Valsts kase no Šveices institūcijām saņemto Šveices finansiālo atbalstu ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
IX.Maksājumu veidi un projektu pārskatu iesniegšana
58.
Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā var paredzēt šādus maksājumu veidus īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde:
58.1.
avansa maksājums;
58.2.
starpposma maksājums, ko veic, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā uz avansa maksājumiem, saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu;
58.3.
noslēguma maksājums pēc projekta pabeigšanas.
59.
Projekta pārskatu sagatavo un īstenotājam izdevumus atmaksā euro.
60.
Ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde:
60.1.
tas, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu, maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde;
60.2.
tas projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz līgumslēdzējam projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;
60.3.
līgumslēdzējs izlases veidā, pamatojoties uz riska novērtējumu, pārbauda šo noteikumu 60.2. apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst projekta vai iepriekš noteiktā līgumā noteiktajām prasībām;
60.4.
līgumslēdzējs normatīvajos aktos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par asignējuma apturēšanu vai atjaunošanu.
61.
Ja īstenotājs nav valsts budžeta iestāde:
61.1.
tas, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu, veic maksājumus no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem, ja normatīvajā aktā par programmas īstenošanu nav noteikts savādāk;
61.2.
tas iesniedz projekta pārskatus un tajos iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus līgumslēdzējam projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;
61.3.
līgumslēdzējs izlases veidā, pamatojoties uz riska novērtējumu, pārbauda šo noteikumu 61.2. apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajām prasībām;
61.4.
līgumslēdzējs atmaksā attiecināmos izdevumus īstenotājam atbilstoši apstiprinātajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā noteiktajai programmas finansējuma likmei un/vai sagatavo lēmumu par avansa maksājuma dzēšanu.
61.5.
līgumslēdzējs, veicot avansa un starpposmu maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma.
62.
Līgumslēdzējs izvērtē avansa piešķiršanas pamatojumu un lemj, vai avansu īstenotājam var piešķirt programmā noteiktajā maksimālajā apjomā, daļēji, izmaksāt pa daļām vai noraidīt.
63.
Līgumslēdzējs, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 40 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma, ja vien normatīvajā aktā par programmas ieviešanu nav paredzēts citādi.
64.
Ja atbilstoši šo noteikumu 60.3. vai 61.3. apakšpunktam apstiprinātā projekta pārskata attiecināmo izdevumu summa ir mazāka par īstenotāja pieprasīto attiecināmo izdevumu summu, līgumslēdzējs sagatavo pamatojošo dokumentu (aprēķins, lēmums vai cits dokuments), kurā skaidro neapstiprināto izdevumu summu un izsniedz to īstenotājam. Ja līgumslēdzējs ir apstiprinājis mazāku projekta pārskata attiecināmo izdevumu summu, nekā pieprasījis īstenotājs, jo tas ir veicis izdevumus, kas ir paredzēti projekta vai priekš noteiktā projekta ietvaros kā attiecināmās izmaksas, bet tie nav attiecināmi finansēšanai no programmas finansējuma un neatbilst projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajām prasībām, par minēto summu tiek samazināta kopējā projekta attiecināmo izmaksu summa. Līgumslēdzējs nodrošina minēto gadījumu uzskaiti.
65.
Līgumslēdzējs pārbauda īstenotāja iesniegto projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus, apstiprina attiecināmo izdevumu summu un, ja attiecināms veic maksājumu īstenotajam atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā līguma nosacījumiem vai sagatavo lēmumu par avansa maksājuma dzēšanu šādos termiņos:
65.2.
60 darbdienu laikā pēc noslēguma projekta pārskata saņemšanas.
66.
Īstenotājs šo noteikumu 65. punktā minētajai pārbaudei nepieciešamos izdevumus pamatojošos dokumentus sniedz piecu darbdienu laikā pēc līgumslēdzēja pieprasījuma saņemšanas vai citā termiņā, par ko atsevišķi vienojas.
67.
Šo noteikumu 66. punktā minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas vai ekspertīžu un kompetento institūciju atzinumu izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 15 darbdienām pēc precizējumu, papildu informācijas vai atzinuma saņemšanas dienas.
68.
Šo noteikumu 67. punktā noteiktais termiņa ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad maksājums ir apturēts. Par minēto rīcību un tās iemesliem līgumslēdzējs nekavējoties informē īstenotāju un vadošo iestādi.
69.
Pēc noslēguma projekta pārskata izskatīšanas līgumslēdzējs paziņo īstenotājam par projekta attiecināmo izdevumu gala summu.
X.Avansa maksājuma izlietošanas kārtība
70.
Ja īstenotājam ir piešķirts avanss projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, līgumslēdzējs uzrauga avansa izlietošanu atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem.
71.
Ja īstenotājs konstatē, ka nevarēs izlietot avansa maksājumu projekta līgumā noteiktajā termiņā, tas informē līgumslēdzēju ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms termiņa beigām.
72.
Līgumslēdzējs izvērtē avansa maksājuma atmaksas lietderību, ņemot vērā īstenotāja plānotās projekta aktivitātes, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus, starpposma maksājuma apmēru un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksu.
73.
Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksas termiņu) vai īstenotājs vēlas to labprātīgi atmaksāt, īstenotājs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu līgumslēdzēja norādītajā kontā.
XI.Vadošās iestādes tiesības apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā
74.
Līgumslēdzējs, pamatojoties uz vadošās iestādes lēmumu, uz laiku līdz attiecīgo trūkumu novēršanai aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā. Maksājumu iestāde nodrošina vadošās iestādes lēmuma izpildes kontroli.
75.
Vadošā iestāde var pieņemt šo noteikumu 74. punktā minēto lēmumu apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
75.1.
revīzijas iestādes vai ārējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;
75.2.
ministrijas (kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs vai aģentūra) iekšējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras iekšējās kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;
75.3.
vadošās iestādes rīcībā ir cita objektīva un pamatota informācija par konkrētas programmas ieviešanas būtiskiem riskiem vai par to, ka pastāv iespēja, ka donorvalsts varētu vienpusēji atkāpties no programmas līguma atbilstoši tā noteikumiem.
76.
Šo noteikumu 74. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta maksājumu iestādei, kā arī attiecīgajam līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, un revīzijas iestādei.
77.
Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 74. punktā minētā lēmuma saņemšanas sagatavo un nosūta vadošajai iestādei saskaņošanai konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāna (turpmāk – rīcības plāns) projektu. Rīcības plāna projektā līgumslēdzējs norāda veicamos pasākumus un laika grafiku to īstenošanai.
78.
Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 77. punktu punktā minētā rīcības plāna projekta saņemšanas saskaņo to vai sagatavo komentārus par rīcības plāna projektu un rakstiski iesniedz tos līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra.
79.
Līgumslēdzējs ir atbildīgs par rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši rīcības plānā noteiktajam termiņam un kārtībai. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc plānā noteiktā termiņa iestāšanās rakstiski ziņo vadošajai iestādei par pasākumu īstenošanas progresu, bet aģentūra nosūta kopiju programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā tā ir. Pamatotos gadījumos var vienoties par rīcības plāna grozījumiem, tai skaitā termiņu pagarināšanu.
80.
Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda, vai attiecīgais pasākums īstenots atbilstoši rīcības plānam, un argumentēti informē līgumslēdzēju un programmas apsaimniekotāju, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, maksājumu iestādi un revīzijas iestādi par turpmāko rīcību vai šo noteikumu 81. punktā minēto lēmumu.
81.
Ja vadošā iestāde ir guvusi pārliecību par rīcības plāna īstenošanu, risku mazināšanu vai novēršanu, tā pieņem lēmumu atsākt programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā.
82.
Ja līgumslēdzējs un vadošā iestāde nespēj vienoties par rīcības plānu vai līgumslēdzējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, kā arī citu būtisku risku gadījumā vadošā iestāde par to informē Ministru kabinetu.
XII.Tehniskā atbalsta īstenošanas kārtība
83.
Vadošā iestāde nodrošina tehniskā atbalsta līguma saskaņošanu un parakstīšanu ar donorvalsti.
84.
Ja tehniskā atbalsta līgumā nepieciešams izdarīt grozījumus, vadošā iestāde iesniedz donorvalstij saskaņošanai grozījumu pieprasījumu.
85.
Pēc tehniskā atbalsta līguma noslēgšanas vai donorvalsts saskaņojuma saņemšanas par līguma grozījumu, vadošā iestāde piecu darbdienu laikā informē par to maksājumu iestādi un revīzijas iestādi.
86.
Tehniskā atbalsta ieviešanā aktivitātes var īstenot un izdevumus var veikt sākot ar 2023.gada 1.jūliju un līdz 2029. gada 3. decembrim.
87.
Tehniskā atbalsta finansējumu var saņemt vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī citas institūcijas, ja donorvalsts ierosina šo institūciju izdevumus saistībā ar Šveices ieguldījuma ieviešanu segt no tehniskā atbalsta finansējuma.
XIII.Programmas gada pārskata, programmas maksājumu pieprasījuma un programmas noslēguma pārskata sagatavošana un apstiprināšana
88.
Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas gada pārskatu un līdz kārtējā gada 1.februārim iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.
89.
Programmas apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 31.martam iesniedz saskaņoto programmas gada pārskatu donorvalstī un vadošajā iestādē un informācijai nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei.
90.
Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas noslēguma pārskatu divu mēnešu laikā pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu datuma un iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.
91.
Programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 8.punktam saskaņoto programmas noslēguma pārskatu iesniedz donorvalstī un vadošajā iestādē un informācijai nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu datuma.
92.
Ja programmas līgumā vai tehniskā atbalsta līgumā nav noteikts citādi, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu sagatavo un iesniedz maksājumu iestādē:
92.1.
līdz kārtējā gada 31. janvārim – programmas maksājumu pieprasījumu par maksājumu pieprasījuma periodu no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz 31. decembrim;
92.2.
līdz kārtējā gada 31. jūlijam – programmas maksājumu pieprasījumu par maksājumu pieprasījuma periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;
92.3.
līdz kārtējā gada 31.janvārim – tehniskā atbalsta maksājumu pieprasījumu par maksājumu pieprasījuma periodu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.
92.4.
divu mēnešu laikā pēc programmas vai tehniskā atbalsta līgumā noteiktā programmas vai tehniskā atbalsta īstenošanas beigu datuma programmas vai tehniskā atbalsta pēdējo maksājumu pieprasījumu.
93.
Programmas apsaimniekotājs programmas maksājumu pieprasījumā iekļauj attiecīgā periodā:
93.1.
veiktos programmas apsaimniekotāja, aģentūras un programmas partnera administratīvos izdevumus;
93.2.
īstenotājam veiktos avansa, starpposma un noslēguma maksājumus, kā arī atbilstoši šo noteikumu 65. apakšpunktam apstiprināto projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summu.
95.
Programmas apsaimniekotājs vai Finanšu ministrija sagatavojot maksājumu pieprasījumu, ņem vērā kontroļu un revīzijas rezultātus vai citu to rīcībā esošo informāciju par programmas maksājumu pieprasījumā iekļaujamo izdevumu attiecināmību, attiecīgi samazinot šo noteikumu 93. punktā minētajos pārskatos iekļautos izdevumus par konstatētiem neatbilstoši veiktiem izdevumiem, īstenotājam izmaksāto, bet neizlietoto avansu un citām programmā veiktām atmaksām.
96.
Programmas apsaimniekotājs vai Finanšu ministrija kopā ar programmas maksājumu pieprasījumu maksājumu iestādē iesniedz administratīvo izdevumu, attiecināmo izdevumu un veikto maksājumu kopsavilkumu, kā arī citu informāciju atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.
97.
Programmas apsaimniekotājs vai Finanšu ministrija informē maksājumu iestādi par personām, kuras ir tiesīgas parakstīt programmas maksājumu pieprasījumu.
98.
Maksājumu iestāde pārbauda programmas apsaimniekotāja par programmu vai Finanšu ministrijas par tehnisko atbalstu iesniegtā maksājumu pieprasījuma finanšu datus. Ja maksājumu iestāde secina, ka pārskata apstiprināšanai ir nepieciešama papildu informācija vai ir nepieciešams precizēt maksājumu pieprasījumu, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu nodrošina papildu informācijas iesniegšanu un precizētā maksājumu pieprasījuma iesniegšanu maksājumu iestādes noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim darbdienām no maksājumu iestādes pieprasījuma saņemšanas.
99.
Maksājumu pieprasījuma un projekta pārskata pārbaudē maksājumu iestāde:
99.1.
pamatojoties uz risku izvērtējumu, izlases veidā pārbauda tehniskajā atbalstā veiktos izdevumus un programmas apsaimniekotāja veiktos administratīvos izdevumus un tos pamatojošo dokumentāciju;
99.2.
pārliecinās, ka programmas apsaimniekotājs ir atmaksājis īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde projekta pārskatā iekļautos avansa maksājumus vai izdevumus;
99.3.
ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, pārliecinās, ka projekta pārskatā ir iekļauti tie īstenotāja izdevumi, kurus apstiprināja līgumslēdzējs.
100.
Programmas apsaimniekotājs informē maksājumu iestādi par visiem programmā konstatētajiem un iespējamiem dubultā finansējuma gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanā.
XIV.Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās
101.
Īstenotājs elektroniskā dokumenta formā iesniedz līgumslēdzējam, pārskatu par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras tas un tā partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – pārskats) (3. pielikums ). Pārskatā iekļautos īstenotāja un tā partnera dokumentus norāda atsevišķi.
102.
Pārskatu iesniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. Pirmais pārskata periods ir 12 mēneši, sākot no dienas, kad īstenotājs ar līgumslēdzēju ir noslēdzis projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu. Šajā pārskatā iekļauj arī pievienotās vērtības nodokļa attiecināmās izmaksas, kas nav projekta vai iepriekš noteiktā projekta sagatavošanas izmaksas, bet ir veiktas pirms ar līgumslēdzēju noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (ja šīs izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar normatīvo aktu vai informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu). Katrs nākamais pārskata periods ir iepriekšējam pārskata periodam sekojošie 12 mēneši. Gadījumā, ja līdz projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas perioda beigām paliek mazāk nekā 12 mēneši, pārskata periods ir atlikušais projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas periods.
103.
Īstenotājs neiesniedz pārskatu, ja:
103.1.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut pievienotās vērtības nodokli;
103.2.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros neveic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem nav attiecināms Pievienotās vērtības nodokļa likums.
104.
Līgumslēdzējs pārbauda īstenotāja statusu attiecībā uz reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kā arī izvērtē īstenotāja iesniegto pārskatu.
105.
Ja, izvērtējot pārskatu, kas iesniegts šo noteikumu 101.punktā noteiktajā kārtībā, tiek konstatētas neprecizitātes, līgumslēdzējs informē īstenotāju par nepieciešamajiem precizējumiem un nosaka termiņu to novēršanai.
106.
Pēc pārskata vai to precizējumu saņemšanas līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā to izskata un nosūta Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā dokumenta formā uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.
107.
Pēc pārskata saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā to izvērtē un sagatavo atzinumu, aizpildot atbilstošo pārskata sadaļu un norādot pievienotās vērtības nodokļa summu, kuru attiecīgi īstenotājam un tā partnerim ir tiesības vai nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā. Atzinumu nekavējoties nosūta elektroniskā dokumenta formā uz elektroniskā pasta adresi līgumslēdzējam, īstenotājam un tā partnerim zināšanai.
108.
Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, ir tiesīgs piecu darbdienu laikā no pārskata saņemšanas pieprasīt īstenotājam un tā partnerim iesniegt papildu informāciju un uzrādīt vai iesniegt darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu oriģinālu atvasinājumus, lai pārbaudītu pārskatā ietverto informāciju.
109.
Īstenotājs un tā partneris triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas uzrāda vai iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus (oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu oriģinālu atvasinājumus) pārbaudes veikšanai.
110.
Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā informē līgumslēdzēju, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka īstenotājs vai tā partneris pievienotās vērtības nodokli ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.
111.
Līgumslēdzējs:
111.1.
pārskatu un Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par minēto pārskatu nākamajam programmas starpposma maksājumu pieprasījumam vai programmas pēdējam maksājumu pieprasījumam;
111.2.
pamatojoties uz iesniegto projekta pārskatu, pieņem šo noteikumu 65. .punktā minēto lēmumu un atmaksā projekta pārskatā norādīto projekta attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir gūta pārliecība par attiecināmību;
112.
Ja īstenotājs nepiekrīt šo noteikumu 111.3. apakšpunktā minētajam lēmumam, tas strīdu var risināt saskaņā ar likumu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu.
113.
Ja īstenotājs ir apstrīdējis šo noteikumu 111.3. apakšpunktā minēto lēmumu, līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā no šādas informācijas saņemšanas lūdz Valsts ieņēmumu dienestam atkārtoti izvērtēt pārskatu, ņemot vērā īstenotāja iesniegumā norādītos argumentus.
114.
Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā pēc atkārtoti izvērtējamā pārskata saņemšanas sagatavo jaunu atzinumu un nosūta līgumslēdzējam.
XV.Projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzība un kontrole
116.
Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, revīzijas iestāde un maksājumu iestāde izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās funkcionēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iekšējās kontroles sistēmu.
117.
Projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzības mērķis ir nodrošināt lietderīgas, efektīvas un projekta un iepriekš noteiktajos projektos noteiktajiem mērķiem atbilstošas Šveices ieguldījumu investīcijas Latvijā.
118.
Projektu un iepriekš noteikto projektu kontrole šo noteikumu izpratnē ir:
118.1.
pārbaude projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;
118.2.
projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu (nosacījumi, kuri jāievēro pēc projekta pabeigšanas) izpildes pārbaude.
119.
Līgumslēdzējs nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta atbilstību normatīvajiem aktiem un ar īstenotāju noslēgtā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem.
120.
Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā veic:
120.1.
plānotās pārbaudes;
120.2.
ārpuskārtas pārbaudes.
121.
Līgumslēdzējam ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtās informācijas patiesumu. Līgumslēdzējs par šo pārbaudi informē potenciālo īstenotāju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Līgumslēdzējam ir tiesības veikt minēto pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, par to neinformējot potenciālo īstenotāju, šādos gadījumos:
121.1.
ir pazīmes, ka projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācijai;
121.2.
saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;
121.3.
saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā vai programmas līgumā norādīto informāciju;
121.4.
konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku.
122.
Līgumslēdzējs var veikt šo noteikumu 121. punktā minēto pārbaudi atkārtoti, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams piekļūt projekta īstenošanas vietai.
123.
Līgumslēdzējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic šo noteikumu 118.1. apakšpunktā minētās pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera. Pārbaužu rezultātus, kas tiek apkopoti atbilstoši maksājumu iestādes noteiktai formai, pievieno programmas starpposma finanšu pārskatam vai programmas noslēguma pārskatam un vienlaikus elektroniski nosūta arī revīzijas iestādei uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.
124.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 118.2.apakšpunktā minēto pārbaudi, līgumslēdzējam, pamatojoties uz risku novērtējumu, ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera, vai pieprasīt informāciju, kas apliecina projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu un to saistību izpildi, kuras jāievēro pēc projekta un iepriekš noteiktā projekta pabeigšanas. Šo noteikumu 118.2. apakšpunktā minēto pārbaudi līgumslēdzējs veic:
124.1.
pirms projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas, ja pēc projektā vai iepriekš noteiktā projekta paredzēto aktivitāšu īstenošanas ir izpildīti konkrēti projekta un iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumi;
124.2.
reizi gadā pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas, bet, ja programmas līgumā, normatīvajā aktā par programmas ieviešanu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā paredzēta cita kārtība, saskaņā ar minēto kārtību.
125.
Līgumslēdzējs var neinformēt īstenotāju par pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā šādos gadījumos:
125.1.
pārbaude, lai pārliecinātos, vai materiālās vērtības, kas radītas, iepirktas vai nomātas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, daļēji vai pilnībā izmantojot Šveices finansiālo atbalstu, atrodas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzētajā vietā un tiek izmantotas projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķiem;
125.2.
pārbaude, lai pārliecinātos, vai konkrēto darbu izpilde notiek projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;
125.3.
lai pārliecinātos par tādas projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktās darbības īstumu, kuru pēc tās pabeigšanas vairs nebūtu iespējams noteikt.
126.
Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laikā vai pēc minēto projektu pabeigšanas īstenotājam nosaka vienu no šādiem rezultātiem:
126.1.
pozitīvs – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu;
126.2.
ar iebildumiem – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst, vai arī pārkāpumu vairs nav iespējams novērst, bet tam nav ietekmes uz projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu, veikto iepirkumu u. tml.;
126.3.
negatīvs – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst un kuri var ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu.
127.
Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā vai pēc pārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas 20 darbdienu laikā informē īstenotāju par pārbaudes rezultātiem.
128.
Līgumslēdzējs veic atkārtotu pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, ja iepriekšējā pārbaudē ir konstatētas atkāpes no projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem un atkārtota pārbaude ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka trūkumi ir novērsti.
129.
Līdz kārtējā gada 1. februārim līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē, vadošajā iestādē un revīzijas iestādē informāciju par šo noteikumu 118.2. apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem, kas veiktas iepriekšējā gadā.
130.
Šo noteikumu 118. punktā minēto pārbaužu, kā arī donorvalsts iestāžu vai jebkurai tās pilnvarotai trešajai pusei, revīzijas iestādes un Valsts kontroles veikto auditu, pārbaužu un izvērtējumu laikā vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde un īstenotājs un tā partneris nekavējoties:
130.1.
uzrāda auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam ar programms, projekta, iepriekš noteiktā projekta un Šveices ieguldījuma vadību saistītos dokumentus (arī elektroniskā formā);
130.2.
nodrošina pieeju visai ar programmu vai projektu un iepriekš noteikto projektu saistītajai finanšu dokumentācijai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo auditu, pārbaudi vai izvērtējumu;
130.3.
sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;
130.4.
sniedz auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam informāciju par programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.
131.
Vadošā iestāde ir tiesīga ierosināt līgumslēdzējam veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā saskaņā ar likuma 7.panta otrās daļas 1. punktu.
132.
Pārbaudē projekta īstenošanas vietā, ko veic līgumslēdzējs, ir tiesības piedalīties vadošajai iestādei un revīzijas iestādei.
XVI.Neatbilstības izvērtēšana un ziņošana par konstatēto neatbilstību
133.
Neatbilstība šo noteikumu izpratnē ir jebkurš ietvarlīguma otrajā pantā noteiktā Šveices ieguldījuma regulējuma vai jebkurš Latvijas Republikas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tiesību aktu apzināts vai neuzmanības dēļ izraisīts pārkāpums, kas ir radījis vai varētu radīt kaitējumu Šveices ieguldījuma plānošanai vai īstenošanai un/vai finansiālus zaudējumus.
134.
Neatbilstība var būt tostarp, bet ne tikai, nepamatota līdzekļu izmantošana, korupcija, zādzība, piesavināšanās, krāpšana un citi noziegumi pret īpašumu, dokumentu viltošana, nepamatota dāvanas vai cita labuma pieņemšana, neatrisināts interešu konflikts, ētikas kodeksu pārkāpšana, seksuāla izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, atbilstošas informācijas slēpšana, sensitīvas informācijas izmantošana un/vai izpaušana, publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi.
135.
Par neatbilstībām neuzskata nebūtiskās vienreizējās administratīvās kļūdas, kuras neatkārtojas un ir radušās neuzmanības dēļ.
136.
Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina, lai izdevumi, kas radušies tehniskā atbalstā vai programmā, projektos un iepriekš noteiktos projektos, atbilstu nosacījumiem, kas izriet no ietvarlīguma, kā arī specifiskajiem noteikumiem, kas noteikti attiecīgās programmas līgumā vai tehniskā atbalsta līgumā.
137.
Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde izvērtē katru tās konstatēto iespējamo neatbilstību.
138.
Ja vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde ir konstatējusi iespējamu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tā 10 darbdienu laikā vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē programmas apsaimniekotāju par iespējamu neatbilstību un sniedz ieteikumu finanšu korekcijas piemērošanai.
139.
Programmas apsaimniekotājs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes šo noteikumu 6.punkta kārtībā sniegto informāciju, izvērtē iespējamo neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un atbilstoši precizē programmas maksājumu pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājumu pieprasījumu, ja šie izdevumi nebija ieturēti jau iepriekš.
140.
Neatbilstības apmēru norāda kā Šveices franku ekvivalentu euro, ņemot vērā Latvijas bankas publicēto euro atsauces kursu (norādot arī izmantoto kursu) dienā, kad pieņemts lēmums par neatbilstības konstatēšanu (turpmāk – Šveices franku ekvivalents euro).
141.
Ja programmas apsaimniekotājs (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde konstatē iespējamu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktā projektā, tā 10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības konstatēšanas vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē līgumslēdzēju.
142.
Sniedzot šo noteikumu 141. punktā minēto informāciju līgumslēdzējam, institūcija, kura konstatējusi iespējamu neatbilstību, norāda (attiecināms, ja tās rīcībā ir atbilstoša informācija):
142.1.
īstenotāju, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēta iespējamā neatbilstība;
142.2.
tā projekta vai iepriekš noteiktā projekta nosaukumu, kurā konstatēta iespējamā neatbilstība;
142.3.
iespējamās neatbilstības rezultātā radušos neatbilstoši veikto izdevumu summu (tai skaitā dalījumā pa izmaksu pozīcijām);
142.4.
iespējamās neatbilstības būtību;
142.5.
iespējamās neatbilstības atklāšanas veidu.
143.
Līgumslēdzējs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī programmas apsaimniekotāja (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes sniegto informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēto iespējamo neatbilstību, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu.
144.
Līgumslēdzējam ir tiesības saņemt no Sodu reģistra informāciju par īstenotājiem, kuri ir sodīti par Latvijas Republikas normatīvajos aktos minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai kuriem ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja īstenotājs ir privāto tiesību juridiska persona) par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai konstatētu šo noteikumu 143. punktā minēto neatbilstību.
145.
Ja līgumslēdzējs konstatē, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmās izmaksas par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem, līgumslēdzējs finanšu korekciju piemēro saskaņā ar vadošās iestādes vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu un atgūšanu.
146.
Līgumslēdzējs par neatbilstoši veikto izdevumu summu samazina projekta pārskata vai iepriekš noteiktā projekta pārskata attiecināmo izmaksu summu, kā arī nodrošina šā samazinājuma dēļ atbrīvotā finansējuma uzskaiti.
147.
Līgumslēdzējs par neatbilstoši veikto izdevumu summu samazina projekta pārskata vai iepriekš noteiktā projekta pārskata attiecināmo izmaksu summu, kā arī nodrošina šā samazinājuma dēļ atbrīvotā finansējuma uzskaiti.
148.
Ja revīzijas iestāde ierosina piemērot finanšu korekcijas (tai skaitā, ja ieteikums revīzijas ziņojuma trūkumu novēršanas plānā norādīts kā nesaskaņots) programmas apsaimniekotājs programmas maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā neiekļauj izdevumus, tai skaitā ietur iepriekšējos programmas maksājumu pieprasījumos iekļautos izdevumus, kurus revīzijas iestāde ir atzinusi par neatbilstošiem.
149.
Programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 148. punktam ieturētos izdevumus iekļauj programmas maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā tikai tad, ja revīzijas iestāde šos izdevumus vēlāk ir atzinusi par atbilstošiem.
151.
Programmas apsaimniekotājs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē un Finanšu ministrijas izveidotajā vienotajā neatbilstību reģistrā (turpmāk – vienotais neatbilstību reģistrs) atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:
151.1.
konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, kas skar programmas administratīvos izdevumus;
151.2.
neatbilstība apdraud programmas sekmīgu īstenošanu un/vai liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas administratīvos izdevumus.
152.
Līgumslēdzējs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:
152.1.
konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā;
152.2.
neatbilstība apdraud programmas vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta sekmīgu īstenošanu un/vai liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta finansējuma izmantošanu.
153.
Līgumslēdzējs šo noteikumu 157. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā:
153.1.
par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija;
153.3.
ja neatbilstības apmērs ir vienāds vai pārsniedz 10 000 Šveices franku ekvivalentu euro, iesniedz arī neatbilstību ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai par iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā.
154.
Līgumslēdzējam ziņojums par konstatētajām neatbilstībām nav jāiesniedz, ja neatbilstība ir konstatēta pirms tam, kad donorvalsts ir veikusi programmas finansiālā atbalsta atmaksu un ar neatbilstību saistītie izdevumi ir iekļauti projekta pārskatā kā neattiecināmie izdevumi.
155.
Ja Programmas apsaimniekotājs šo noteikumu 157. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija.
156.
Ja neatbilstības apmērs ir vienāds vai pārsniedz 10 000 Šveices fraku ekvivalentu euro, programmas apsaimniekotājs papildus šo noteikumu 155. punktā noteiktajam iesniedz vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā arī ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai.
157.
Līgumslēdzējs atbilstoši šo noteikumu 153. punktam un programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 155. punktam ziņo vadošajai iestādei par iespējamam vai konstatētajām neatbilstībām šādos termiņos:
157.1.
par kārtējā gada I ceturksni – līdz kārtējā gada 15. aprīlim;
157.2.
par kārtējā gada II ceturksni – līdz kārtējā gada 15. jūlijam;
157.3.
par kārtējā gada III ceturksni – līdz kārtējā gada 15. oktobrim;
157.4.
par kārtējā gada IV ceturksni – līdz nākamā gada 15. janvārim.
158.
Ja vadošā iestāde šo noteikumu 157. punktā minētajā attiecīgajā termiņā nesaņem informāciju (par laikposmu līdz ceturkšņa beigām) no līgumslēdzēja un programmas apsaimniekotāja par konstatētajām neatbilstībām vai par iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai veiktajiem pasākumiem, uzskatāms, ka šajā ceturksnī līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs neatbilstības nav konstatējis vai nav veikti pasākumi iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai.
159.
Līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs saskaņā ar vadošās iestādes noteikto kārtību nodrošina informācijas uzskaiti vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmā,projektā un iepriekš noteiktajā projektā un veiktajiem pasākumiem konstatētās neatbilstības novēršanai.
XVII.Ziņošana par neatbilstībām donorvalstij
160.
Vadošā iestāde ziņo donorvalstij par vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, aģentūras, maksājumu iestādes, revīzijas iestādes iespējamām un konstatētajām neatbilstībām un veiktajiem pasākumiem iepriekš ziņoto neatbilstību novēršanā atbilstoši ietvarlīgumā noteiktajam:
160.1.
iesniedzot atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai ziņojumu par tūlītēju neatbilstību – piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 152. punktā minētā ziņojuma par konstatētajām neatbilstībām saņemšanas;
160.2.
iesniedzot atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai ziņojumu par konstatēto vai iespējamo neatbilstību, ja neatbilstības apmērs ir vienāds vai pārsniedz 10 000 Šveices fraku ekvivalentu euro, un šo noteikumu 56.2. apakšpunktā saņemto progresa ziņojumu divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām;
160.3.
iesniedzot informāciju vienkāršotā formā (kas saskaņota ar donorvalsti) par konstatēto vai iespējamo neatbilstību, ja neatbilstības apmērs nepārsniedz 10 000 Šveices fraku ekvivalentu euro divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām.
161.
Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc informācijas sniegšanas donorvalstij par konstatētajām neatbilstībām un par veiktajiem pasākumiem iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanā ievieto informāciju vienotājā neatbilstību reģistrā.
163.
Vadošā iestāde, iesniedzot donorvalstij ziņojumu par iespējamām un konstatētajām neatbilstībām, iekļauj priekšlikumu par finanšu korekcijas piemērošanu, ja attiecināms. Ja donorvalsts nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai, vadošā iestāde ņem vērā donorvalsts apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.
164.
Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 163.un 165. punktā punktā noteiktā saskaņojuma ar donorvalsti par finanšu korekcijas piemērošanu saņemšanas, ievieto informāciju par minēto saskaņojumu vienotajā neatbilstību reģistrā. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šajā punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstību un par to rakstiski paziņo īstenotājam.
165.
Pēc donorvalsts pieprasījuma vadošā iestāde var lūgt programmas apsaimniekotājam , aģentūrai maksājumu iestādei un revīzijas iestādei, piecu darbdienu laikā vai citā termiņā, lai ievērotu donorvalsts noteikto termiņu, iesniegt papildu informāciju vai neatbilstību ziņojumu par šo noteikumu 160.3. apakšpunktā minētajām neatbilstībām, atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai. Ja no donorvalsts tiek saņemta informācija, ka tā nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai par neatbilstību, kas ziņota šo noteikumu 160.3. apakšpunktā noteiktajā kartībā, vadošā iestāde ņem vērā Šveices apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.
XVIII.Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana
166.
Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir valsts budžeta iestāde, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:
166.1.
ja iespējams, neatbilstoši veiktos izdevumus ietur no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;
166.2.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 166.1. apakšpunktu un vienam projektam vai iepriekš noteiktajam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;
166.3.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 166.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 166.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem projektā vai iepriekš noteiktajā projektā un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē par lēmuma par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu pieņemšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājumu pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma.
167.
Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu vai iepriekš noteikto projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, līgumslēdzējs:
167.1.
ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;
167.2.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 167.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;
167.3.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 167.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 167.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē par lēmuma par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu pieņemšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājumu pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma.
170.
Ja pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 166.1. vai 167.1. apakšpunktu un par attiecīgajiem izdevumiem ir iesniegti maksājumu pieprasījumi donorvalstij, līgumslēdzējs informē maksājumu iestādi. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu par apstiprināto projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus, vai, ja maksājuma veikšana nav attiecināma, dienu, kad līgumslēdzējs ir apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus.
171.
Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 167.3. apakšpunktu, tas par minēto lēmumu informē maksājumu iestādi un par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad naudas līdzekļi par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 187. punktā minētajā kontā.
172.
Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 167.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.
173.
Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 166.3. apakšpunktā minēto lēmumu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienu. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 167.3. apakšpunktā minēto lēmumu un neatbilstoši veiktie izdevumi nav atmaksāti lēmumā par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu noteiktajā termiņā vai saskaņā ar atmaksas grafiku, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad Ministru kabinetā izskata šo informāciju, vai kad īstenotājs ir izpildījis Ministru kabineta lēmumu. Par Ministru kabineta lēmumu vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās Ministru kabineta sēdes elektroniski informē maksājumu iestādi, revīzijas iestādi un līgumslēdzēju.
174.
Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:
174.1.
ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta pārskata;
174.2.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 174.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;
174.3.
ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 174.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 174.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Lēmuma kopiju nosūta maksājumu iestādei, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā pārskata nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājumu pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma.
176.
Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 174.1. . apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu vai, ja maksājumu neveic, apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 174.3. apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 187. punktā minētajā kontā.
177.
Ja līgumslēdzējs šo noteikumu 166.2. , 167.2. un 174.2. apakšpunktā minētos neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, tas sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norāda programmas un projekta nosaukumu, projekta numuru, kopējo neatbilstoši veikto izdevumu summu un tās sadalījumu pa finansējuma avotiem, kā arī datumu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi norakstīti izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu.
178.
Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 174.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.
179.
Ja īstenotājs šo noteikumu 174.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā vai atbilstoši šo noteikumu 178. punktam saskaņotajā neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafikā neatmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, tas par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu – 6 % gadā no neatmaksātās summas.
180.
Nokavējuma naudu nepiemēro par laikposmu, kad tiek saskaņots neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiks atbilstoši šo noteikumu 178. punktam. Pēc grafika saskaņošanas nokavējuma nauda netiek piemērota, ja īstenotājs veic maksājumus grafikā noteiktajā laikā.
181.
Informāciju saistībā ar lēmumiem par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kuri pieņemti atbilstoši šo noteikumu 166. , 167. un 174. punktam, kā arī informāciju par šo noteikumu 167. punktā minēto izdevumu faktisko ieturēšanu un informāciju par šo noteikumu 171. punktā minēto neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē kopā ar programmas maksājumu pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājumu pieprasījumu atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.
182.
Programmas apsaimniekotājs par neatbilstoši veiktiem izdevumiem, kas pieņemti atbilstoši šo noteikumu 166.2. ., 166.3. ., 167.2. .167.3. ., 174.2. . un 174.3. punktiem samazina programmas maksājumu pieprasījumu, kas tiek sagatavots par periodu, kurā tika pieņemti attiecīgie neatbilstību lēmumi.
183.
Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana no Šveices atbalsta notiek brīdī, kad programmas apsaimniekotājs maksājumu pieprasījumā ir iekļāvis projekta pārskata izdevumus, no kura ir ieturēti neatbilstoši veikti izdevumi saskaņā ar šo noteikumu 166.1. ., 167.1. un 174.1. apakšpunktiem, un/vai samazinājis maksājumu pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 187. punktu.
184.
Atbilstoši vienošanās ar donorvalsti neatbilstoši veikto izdevumu rezultātā atbrīvotais finansējums var tikt atkārtoti izmantots tajā pašā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, vai izmantots citam projektam vai iepriekš noteiktajiem projektam vai tās pašas programmas administratīvajām izmaksām.
185.
Pamatojoties uz donorvalsts lēmumu, vadošajai iestādei ir tiesības apturēt vai atjaunot maksājumus programmā. Vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par maksājumu apturēšanu vai atjaunošanu. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs un aģentūra veic visus atbilstošos un nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus vai programmas finansējuma zaudējumus.
186.
Ja donorvalsts vienpusēji atkāpjas no programmas līguma, vai donorvalsts un vadošā iestāde savstarpēji vienojas par programmas līguma izbeigšanu, vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par programmas līguma izbeigšanu un nodrošina programmas finansējuma apturēšanu.
XIX.Neatbilstoši veikto izdevumu atmaksa un uzskaite
187.
Īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu atmaksā līgumslēdzēja norādītajā kontā Valsts kasē.
188.
Neatbilstības apmēru norāda euro. Ja ar neatbilstību saistītie izdevumi ir iekļauti programmas maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā, tos norāda arī Šveices frankos, izmantojot projekta maksājumu pieprasījumā vai projekta pēdējā maksājumu pieprasījumā lietoto valūtas maiņas kursu.
189.
Līgumslēdzējs uzrauga, lai īstenotājs atmaksātu neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu šo noteikumu 187. punktā minētajā kontā.
190.
Līgumslēdzējs pēc neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas, ja neatbilstība tika konstatēta un atgūšana veikta pēc programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma iesniegšanas donorvalstij, nodrošina atgūtā programmas finansējuma atmaksu donorvalstij. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi netika iekļauti programmas maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā vai tika ieturēti, līgumslēdzējs šo noteikumu 187. punktā minētajā kontā atgūtos neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.
191.
Līgumslēdzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā veic ieturēto vai atgūstamo un atgūto neatbilstoši veikto izdevumu grāmatvedības uzskaiti.
192.
Ja donorvalsts piemēro finanšu korekciju, programmas apsaimniekotājs ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no programmas maksājumu pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma. Ja neatbilstoši veiktos izdevumus nevar ieturēt no programmas maksājumu pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma un tie ir atmaksājami donorvalstij no valsts budžeta, programmas apsaimniekotājs, nekavējoties informē Ministru kabinetu. Ministru kabinets lemj par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši veikto izdevumu atmaksai.
XX.Revīzijas iestādes funkcijas Šveices ieguldījuma vadībā
193.
Revīzijas iestāde sagatavo programmas revīzijas stratēģiju par periodu no 2019. gada līdz 2029. gadam, kurā apliecina revīzijas iestādes funkcionālo neatkarību, paskaidro riska novērtējumu, izklāsta revīzijas veikšanas metodiku, tostarp būtiskuma robežvērtības, revīzijas paraugu atlases metodes un revīziju indikatīvo plānošanu.
194.
Audita stratēģiju iesniedz donorvalstij apstiprināšanai deviņu mēnešu laikā pēc ietvarlīguma parakstīšanas. To vajadzības gadījumā atjaunina katru gadu un iesniedz donorvalstij līdz katra kalendārā gada beigām.
195.
Lai sniegtu atzinumu donorvalstij par Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas efektivitāti, revīzijas iestāde veic:
195.1.
Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas auditu sadarbības programmas līmenī. Auditu veic vismaz vienu reizi;
195.2.
programmu vadības un kontroles sistēmu auditus programmu apsaimniekotāju vai aģentūru līmenī. Pirmos programmu apsaimniekotāju vai aģentūru vadības un kontroles sistēmu auditus veic pirms pirmās Šveices finansiālā atbalsta atmaksas.
196.
Lai sniegtu atzinumu par izdevumu likumību un pareizību, revīzijas iestāde, pamatojoties uz atbilstošu izlasi, veic programmu revīzijas pie programmas apsaimniekotāja, aģentūrā, pie īstenotāja un partnera.
197.
Pēc šo noteikumu 195. punktā minēto vadības un kontroles sistēmu revīziju vai 196. punktā minētās programmu revīzijas veikšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu. Minētajā plānā iekļauj ieteikumus, nosakot termiņus konstatēto trūkumu novēršanai un komentāru sagatavošanai. Ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu nosūta auditētajai institūcijai. Ieteikumu ieviešanas termiņu nosaka prioritāri, izvērtējot trūkumu ietekmi uz Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmu.
198.
Auditētā institūcija 10 darba dienu laikā pēc šo noteikumu 197.punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un nosūta uz revīzijas iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi un ziņojuma sagatavotāja elektroniskā pasta adresi:
198.1.
pamatotus komentārus par vadības un kontroles sistēmas revīzijas vai programmas revīzijas ziņojuma projektu un ieteikumiem (ja iespējams, dokumentāri pamatotus);
198.2.
pasākumu plānu konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, norādot amatpersonu, kas ir atbildīga par ieteikumu ieviešanu.
199.
Ja objektīvu apstākļu dēļ šo noteikumu 197. punktā minēto informāciju 10 darbdienu laikā nevar iesniegt, auditētā institūcija, vienojoties ar revīzijas iestādi, informācijas iesniegšanas termiņu var pagarināt.
200.
Ja iespējama šo noteikumu 197.punktā minēto ieteikumu finansiāla ietekme uz konkrēto projektu, auditētā institūcija informē īstenotāju par konstatētā trūkuma iespējamās finansiālās ietekmes apmēru un norāda, ka īstenotājs piecu darbdienu laikā var iesniegt auditētajai institūcijai savus komentārus un papildu informāciju.
202.
Revīzijas iestāde izvērtē auditētās institūcijas komentārus, to pamatotību un veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, sagatavo vadības un kontroles sistēmas revīzijas vai programmas revīzijas ziņojumu un pievieno trūkumu novēršanas plānu.
203.
Ja, izvērtējot šo noteikumu 198. punktā minēto informāciju, revīzijas iestāde nemaina ieteikumu būtību, tā sasauc saskaņošanas sanāksmi ar institūciju, kas nepiekrīt ieteikumu ieviešanai. Ja sanāksmē ieteikumi netiek saskaņoti un revīzijas iestāde negūst pietiekamu pamatojumu ieteikumu maiņai, vadības un kontroles sistēmas revīzijas vai programmas revīzijas ziņojumā un trūkumu novēršanas plānā attiecīgos ieteikumus norāda kā nesaskaņotus.
204.
Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas revīzijas un programmas revīzijas ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu apstiprina revīzijas iestādes vadītājs. Apstiprināto ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu revīzijas iestāde nosūta auditētajai institūcijai ar oficiālu vēstuli un informācijai vadošajai iestādei, maksājumu iestādei, kā arī īstenotājam (ja revīzija veikta pie īstenotāja).
205.
Auditētā institūcija ir atbildīga par trūkumu novēršanas plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši termiņam, kas saskaņots ar revīzijas iestādi, un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā ieteikuma ieviešanai noteiktā termiņa beigām sniedz revīzijas iestādei informāciju par ieteikuma ieviešanas statusu.
206.
Ja pēc ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanas auditētās institūcijas (programmas apsaimniekotāja, vadošās iestādes, maksājumu iestādes, aģentūras vai īstenotāja) rīcībā nonāk jauni fakti, kas nebija un nevarēja būt zināmi, apstiprinot vadības un kontroles sistēmas revīzijas vai programmas revīzijas ziņojumu, un kuru dēļ auditētā institūcija pieņem satura ziņā citādu lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu, norakstīšanu izdevumos vai atgūšanu, par to informē revīzijas iestādi. Revīzijas iestāde sniedz viedokli auditētajai institūcijai par pieņemtā lēmuma pamatotību.
207.
Ja šo noteikumu 197. punktā minētais ieteikums netiek saskaņots vai auditētā institūcija neievēro šo noteikumu 205. punktā minēto termiņu, revīzijas iestāde izvērtē nesaskaņotā vai laikus neieviestā ieteikuma ietekmi uz vadības un kontroles sistēmu un, ja nepieciešams, saskaņā ar likuma 9.panta piekto daļu informē par to Ministru kabinetu.
208.
Lai revīzijas iestāde varētu veikt šo noteikumu 195.1. apakšpunktā minētās vadības un kontroles sistēmas revīzijas un šo noteikumu 196. punktā minēto programmas revīziju, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, vadošā iestāde, maksājumu iestāde, īstenotājs un partneris atbilstoši šajos noteikumos norādītajām funkcijām nodrošina:
208.1.
pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo revīziju;
208.2.
pieeju finanšu dokumentiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar projektu īstenošanu;
208.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;
208.4.
informāciju par projektu apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.
209.
Ne vēlāk kā tā gada 31. martā, kas seko pārskata periodam, revīzijas iestāde iesniedz donorvalstij gada audita ziņojumu, kurā ir izklāstīti saskaņā ar audita stratēģiju veikto revīziju konstatējumi, kā arī pasākumi, kas ir veikti trūkumu novēršanai. Gada audita ziņojumam pievieno parakstītu revidenta atzinumu.
210.
Gada audita ziņojuma pārskata periods ir iepriekšējais grāmatvedības gads (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), izņemot pirmo ziņojumu. Pirmais gada audita ziņojums attiecas uz pārskata periodu no ietvarlīguma parakstīšanas dienas līdz nākamā gada 30. jūnijam.
211.
Kopā ar programmas noslēguma pārskatu revīzijas iestāde iesniedz Šveicei noslēguma deklarāciju, kurā novērtē programmas noslēguma pārskata pieprasītā noslēguma maksājuma pieteikuma atbilstību saskaņā ar donorvalsts noteikumiem.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-675 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-675 Nr]
Iepirkumu plāns
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-675 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-675 Nr]
Pārskats par iepirkumu pirmspārbaudēm
3.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-675 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-675 Nr]
Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras īstenotājs paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās