Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 829

Rīgā 2025. gada 22. decembrī (prot. Nr. 53 58. §)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.² daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 192. nr.; 2011, 54. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 4., 159., 239. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 251. nr.; 2017, 238. nr.; 2018, 245. nr.; 2019, 251. nr.; 2021, 34., 248. nr.; 2022, 243. nr.; 2023, 247. nr.; 2025, 5. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita pamatlimits (2. pielikums), kā arī aprēķināts piekrastes zvejā izmantojamais mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos (3. pielikums).";

1.2.

izteikt 5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), izvērtējot zvejas efektivitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un atbilst to prasībām, – mencu nozvejas apjomu. Citu zivju sugu (izņemot mencas) nozvejas apjomu atsevišķiem zvejniekiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;";

1.3.

papildināt ar 5.1.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.1.¹ pēc tā zvejnieka pieprasījuma, kurš nodarbojas ar komerciālo zveju (turpmāk – komerczvejnieks), iedala selektīvu zvejas rīku limitu, ievērojot šādus nosacījumus:
5.1.¹1. selektīvo zvejas rīku limitu iedala, aizvietojot komerczvejniekam jau piešķirto citu zvejas rīku limitu un piemērojot zvejas rīku aizvietošanas proporciju, kas noteikta atbilstoši institūta sniegtajam atzinumam, kuru institūts nosūta pašvaldībai un Zemkopības ministrijai;
5.1.¹2. pēc selektīvo zvejas rīku limita piešķiršanas tiek noteikts vismaz piecu gadu izmēģinājuma periods, kura laikā pašvaldība sadarbībā ar komerczvejnieku izvērtē selektīvā zvejas rīka efektivitāti. Ja izvērtējumā konstatē, ka selektīvais zvejas rīks nav piemērots attiecīgajai zvejas vietai ekonomisko vai bioloģisko parametru dēļ, komerczvejniekam ir tiesības atgriezties pie iepriekšējā neselektīvo vai mazāk selektīvo zvejas rīku limita, attiecīgi anulējot selektīvo zvejas rīku limita apjomu;";

1.4.

izteikt 5.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.3. saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un 12. punktu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – vienu zivju vai reņģu tīklu, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divus līdz 50 metriem garus zivju vai reņģu tīklus, ievērojot to, ka līdz 50 metriem garu tīklu limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);";

1.5.

izteikt 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvadu limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un atbilstošajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā tai piešķirto zvejas rīku skaita pamatlimitu.";

1.6.

papildināt ar 5.³ punktu šādā redakcijā:

"5.³ Zemkopības ministrija nodrošina informācijas ievadi valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) par šo noteikumu 5.1.¹ apakšpunktā minētā zvejas rīku limita aizvietošanu ar selektīvo zvejas rīku limitu, kā arī aktualizē datus par pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas rīku skaita limita maiņu, atsevišķi norādot selektīvo zvejas rīku skaitu.";

1.7.

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu noenkurotu žaunu tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā atļauts lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.";

1.8.

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Konkrētās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu, atbilstoši informācijas sistēmas datiem ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā tīmekļvietnē un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.";

1.9.

papildināt ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10.¹ Zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj konkrēto zivju sugu limita izmantošanas nosacījumi.";

1.10.

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.¹ punktā minēto nosacījumu, un līdz kārtējā gada 15. decembrim atbilstošajām pašvaldībām nosūta informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto zvejas rīku skaita pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu, publicē to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī ievada pašvaldībām paredzēto zvejas limitu izmaiņas informācijas sistēmā.";

1.11.

papildināt ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībām piešķirto un zvejniekiem iedalīto zvejas rīku apjomu pēdējo divu gadu laikā, konstatē, ka atbilstošajā pašvaldībā konkrēts zvejas rīku limits zvejniekiem ir iedalīts mazāk nekā 60 procentu apjomā, tas ierosina Zemkopības ministrijai pārdalīt neiedalīto zvejas rīku limita daļu pašvaldībai vai pašvaldībām, kurās piešķirtie zvejas rīku limiti ir iedalīti vismaz 90 procentu apjomā un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc šo zvejas rīku papildlimitiem. Zemkopības ministrija izvērtē un apkopo institūta iesniegtos priekšlikumus par zvejas rīku limita izmaiņām pašvaldībām un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu par šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā zvejas rīku skaita pamatlimita maiņu.";

1.12.

izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze

Pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 22. decembra

noteikumiem Nr.

829

"2. pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 30.novembra

noteikumiem Nr. 1375

Zvejas rīku skaita pamatlimits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Reņģu stāvvadi	Zivju murdi¹	Lucīšu murdi	Sīkzivju murdi	Noenkuroti žaunu tīkli	Reņģu tīkli	Zivju āķi	Zivju vadi	Akmeņplekstu tīkli²	Plekstu vadi	Apaļo jūrasgrunduļu murdi³
1.	Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)	Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts	21	53	85	1	196	27	7500	NA	NA	NA	10
1.		Skultes pagasts	4	2	45	NA	30	5	500	NA	NA	NA	2
2.	Saulkrastu novads	Saulkrastu pagasts, Saulkrasti	8	11	56	NA	95	53	1600	1	NA	NA	2
3.	Ādažu novads (Carnikavas pagasts)		5	6	10	NA	10	NA	500	1	NA	NA	NA
4.	Rīgas valstspilsēta		6	24	23	NA	95	39	500	1	NA	NA	NA
5.	Jūrmalas valstspilsēta		13	12	40	NA	105	175⁴	1100	1	NA	NA	NA
6.	Tukuma novads (Engures pagasts, Lapmežciema pagasts)		13	10	260	2	326	206	3000	NA	NA	NA	12
7.	Talsu novads	Mērsraga pagasts	3	2	80	1	55	67	2000	NA	NA	NA	3
		Rojas pagasts	10	11	70	5	95	60	2000	NA	NA	NA	10
		Kolkas pagasts	32⁵	15	28	5	150	45	1000	NA	NA	SN⁵	3
8.	Ventspils valstspilsēta		1	NA	2	NA	35	10	500	NA	15	SN	NA
9.	Ventspils novads		8⁷	20	50	NA	599⁶	209	6500	2	121	SN	9
10.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta	6	1	22	NA	223⁶	62	3700	1	78	SN	10
		Vērgales pagasts	NA	NA	7	NA	65⁶	28	3200	NA	7	SN	NA
		Medzes pagasts	NA	NA	NA	NA	13	5	500	NA	5	SN	NA
		Nīcas pagasts	15	7	30	NA	230⁶	150	8000	3	45	SN	15
		Rucavas pagasts	10	NA	2	NA	180⁶	62	4000	3	45	SN	10
11.	Liepājas valstspilsēta		7	1	50	NA	192⁶	125	5000	1	30	SN	12
	Kopā		162	175	860	14	2694	1328	51100	14	346	–	98
Saīsinājumi. 1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms. 2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. ¹ Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. ² Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu noenkurotu žaunu tīklu citu zivju sugu zvejai. ³ Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. ⁴ Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. ⁵ Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60" N; 22° 36' 40" E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95" N; 22° 11' 77" E). ⁶ No kopējā noenkuroto žaunu tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļo jūrasgrunduļu zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Vērgales pagasta teritorijā – 30 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē – 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu; 3) Ventspils novada teritorijas piekrastē – 50 gabalu. ⁷ Pusi no Ventspils novadam piešķirtā reņģu stāvvadu skaita limita paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta piekrastes teritorijā ar nosacījumu, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā notiek tikai tajos piekrastes ūdeņos, kas atrodas Rīgas līča pusē (28.1. apakšrajonā).