Noteikumu projekts

21-TA-871
Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešās daļas 6. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. 
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
satiksmes vides troksnis - satiksmes infrastruktūras objektu troksnis;
2.2.
rūpniecisko objektu vides troksnis šo noteikumu izpratnē ir likuma “Par Piesārņojumu” 1. pielikumā un Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1.pielikumā un 2.pielikumā noteikto piesārņojošas darbības rezultātā radītais troksnis, saimnieciskās darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītā saimnieciskās darbības) rezultātā radītais troksnis, kā arī  sporta bāzu reģistrā reģistrēto atklāto autosporta un motosporta bāzu, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) (turpmāk – mototrases) darbības rezultātā radītais vides troksnis.
2.3.
objekta pārvaldītājs - persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā ir satiksmes infrastruktūras objekts vai rūpnieciskais objekts.
3.
Šo noteikumu prasības neattiecas uz šādiem trokšņa avotiem:
3.1.
to troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;
3.2.
troksni darbavietās un transportlīdzekļos;
3.3.
sadzīves troksni, tai skaitā, kaimiņu radīto troksni;
3.4.
militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās;
3.5.
publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam, izņemot publiskus pasākumus autosportā un motosportā, kas norisinās pilsētā vai ciemā izvietotā autosporta un motosporta bāzē;
3.6.
sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurus reglamentē likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";
3.7.
iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību;
3.8.
operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas iekārtu radīto signālu;
3.9.
ārpuskārtas remonta darbiem, kas veicami, lai novērstu bojājumus, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību.
4.
Vides trokšņa normatīvi:
4.1.
vides trokšņa robežlielums - vides trokšņa indikatora vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija veic pasākumus vides trokšņa indikatora vērtības samazināšanai;
4.2.
trokšņa mērķlielums - vides trokšņa indikatora vērtība, kas pakāpeniski jāpanāk kur tas iespējams, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu vides trokšņa negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību (kaitīgās sekas).
5.
Rūpniecisko objektu vides trokšņa robežlielumi ir noteikti šo noteikumu pielikuma 2. punktā.
6.
Satiksmes vides trokšņa robežlielumi ir noteikti šo noteikumu pielikuma 3. punktā.
7.
Teritorijās, kurās vides trokšņa līmenis ir zemāks par šajos noteikumos noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem, pašvaldība var noteikt teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (turpmāk – klusā teritorija). Pašvaldība, nosakot klusās teritorijas, sagatavo vides trokšņa prognozi aprēķinu ceļā. Klusās teritorijas un to izvietojumu pašvaldība nosaka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā un saskaņo ar Satiksmes ministriju. Klusajā teritorijā piemēro pašvaldības noteiktus vides trokšņa robežlielumus teritorijām ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem (klusās teritorijas), kas nav stingrāki kā šo noteikumu pielikuma 4.punktā norādītie vides trokšņa robežlielumi.
8.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un attiecīgo standartu komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).
9.
Satiksmes vides trokšņa un rūpniecisko objektu vides trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.
II.Satiksmes vides trokšņa un rūpniecisko objektu vides trokšņa novērtēšana
10.
Satiksme vides trokšņa un rūpniecisko objektu vides trokšņa prognozei vai vides trokšņa novērtēšanai aprēķinu ceļā izmanto piemērojamos standartos norādītās Eiropas Savienības vai citas aprēķina metodes, izvēli pamatojot. Vides trokšņa prognozei vai vides trokšņa novērtēšanai aprēķinu ceļā pievieno datorprogrammu, ar kuru tikai veikti aprēķini, ievaddatus elektroniskā formā.
11.
Personas sūdzību par satiksmes vides troksni vai rūpniecisko objektu vides troksni (turpmāk – personas iesniegums) saskaņā ar Iesniegumu likumā noteikto kārtību iesniedz Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija, izskatot personas iesniegumu, novērtē vides troksni, pamatojoties uz transporta infrastruktūras objekta vai rūpnieciskā objekta darbības radītā vides trokšņa mērījumiem, kā arī ņem vērā vides trokšņa stratēģisko karti, ja attiecīgajai teritorijai tāda ir izstrādāta:
11.1.
gadījumos, ja tiek konstatēti vides trokšņa robežlieluma pārsniegumi, izņemot vides trokšņa stratēģiskajās kartēs norādītos satiksmes vides trokšņa pārsniegumus, Veselības inspekcija par to nekavējoties informē attiecīgo pašvaldību un objekta pārvaldītāju;
11.2.
izdevumus, kas saistīti ar vides trokšņa mērījumiem sedz objekta pārvaldītājs, kura darbības dēļ ir pārsniegti vides trokšņa robežlielumi.
12.
Vides troksni samazinošo pasākumu īstenošana:
12.1.
pamatojoties uz Veselības inspekcijas sniegto informāciju par vides trokšņa robežlielumu pārsniegumu, objekta pārvaldītājs sagatavo un saskaņo ar Veselības inspekciju nepieciešamos prettrokšņa pasākumus un to īstenošanas termiņus, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu pielikumā noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem. Objekta pārvaldītājs par saskaņotajiem prettrokšņa pasākumiem un to īstenošanas termiņiem informē attiecīgo pašvaldību;
12.2.
ja pasākumu īstenošana vides trokšņa robežlielumu nodrošināšanai nav tehniski un ekonomiski pamatota, tad veicami prettrokšņa pasākumi, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa robežlielumiem ēku telpās.
13.
Jaunas dzīvojamās ēkas vai ēkas, kuru izmanto izglītības, veselības vai sociālās aprūpes vajadzībām būvniecība ir pieļaujama, ja vides trokšņa novērtējums aprēķinu ceļā vai vides trokšņa prognoze apliecina, ka teritorijā nav vides trokšņa robežlieluma pārsnieguma, vai būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa robežlielumiem ēku telpās, un neveido labiekārtotu ārtelpu zemes vienības daļā, kur vides trokšņa līmenis pārsniedz vides trokšņa robežlielumus.
III.Mototrašu rādītā vides trokšņa novērtēšana
14.
Mototrasēm piemēro šo noteikumu ​pielikumā noteiktos vides trokšņa robežlielumus.
15.
Pirms mototrases izveides, novērtējot tās plānotās darbības radīto troksni, ņem vērā šīs mototrases maksimālo noslodzi. Mototrases īpašnieks vai valdītājs aprīko mototrasi ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem apbūves teritorijā, kurā jānovērtē atbilstība vides trokšņa robežlielumiem. 
16.
Attiecībā uz šo noteikumu 15. punktā  minētajām vides trokšņa monitoringa iekārtām var nepiemērot šo noteikumu 9. punktā  minēto akreditācijas nosacījumu, ja:
16.1.
tiek nodrošināti nepārtraukti vides trokšņa mērījumi mototrases darbības laikā;
16.2.
vides trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[21-TA-871 Dt]
noteikumiem Nr.
[21-TA-871 Nr]
Vides trokšņa robežlielumi un mērķlielumi

1. Vides trokšņa indikatori:

Ldiena – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) viena gada laikā;

Lvakars – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) viena gada laikā;

Lnakts – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) viena gada laikā.

 

2.Rūpniecisko objektu vides trokšņa robežlielumi funkcionālajās zonās ar norādītajiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem:

Nr.p.k. Funkcionālā zona1 Galvenais izmantošanas veids1 Vides trokšņa indikatora vērtība

Ldiena (dB(A))

no plkst.7:00 līdz plkst.19:00

Lvakars (dB(A))

no plkst.19:00 līdz plkst.23:00

Lnakts (dB(A))

no plkst.23:00 līdz plkst.7:00
1. Savrupmāju apbūves teritorija, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Savrupmāju apbūve, rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve 55 50 45
2. Lauksaimniecības teritorija Viensētu apbūve 55 50 45
3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Daudzdzīvokļu māju apbūve  60 55 50
4.

Publiskās apbūves teritorija

 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve, veselības aizsardzības iestāžu apbūve vai sociālās aprūpes iestāžu apbūve 60 55 55
5.

Publiskās apbūves teritorija

 Rindu māju apbūve, daudzdzīvokļu māju apbūve2 60 55 55
6. Jauktas centra apbūves teritorija Savrupmāju apbūve, rindu māju apbūve vai daudzdzīvokļu māju apbūve 65 60 55

 

1 pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona un teritorijas galvenais izmantošanas veids;

2 pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais papildizmantošanas veids.

 

3. Satiksmes vides trokšņa normatīvi:

N.p.k. Vides trokšņa normatīvs Vides trokšņa indikatora vērtība

Ldiena (dB(A))

no plkst.7:00 līdz plkst.19:00

Lvakars (dB(A))

no plkst.19:00 līdz plkst.23:00

Lnakts (dB(A))

no plkst.23:00 līdz plkst.7:00
1. Vides trokšņa robežlielums 65 60 55
2. Vides trokšņa mērķlielums mazāk nekā 65 mazāk nekā 60 mazāk nekā 55

 

4. Vides trokšņa robežlielumi teritorijās ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem (klusās teritorijas):

Funkcionālā zona vai teritorija1 Vides trokšņa indikatora vērtība

Ldiena (dB(A))

no plkst.7:00 līdz

plkst.19:00

Lvakars (dB(A))

no plkst.19:00 līdz

plkst.23:00

Lnakts (dB(A))

no plkst.23:00 līdz plkst.7:00
Teritorija ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumiem (klusās teritorijas) 50 45 40

 

1 pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona vai teritorija.

 

5.  Atbilstību vides trokšņa robežlielumiem novērtē:

5.1. savrupmāju, rindu māju un daudzdzīvokļu māju apbūvē tikai tajās nekustamā īpašuma zemes vienībās, uz kurām izvietotās būves pēc lietošanas veida ir reģistrētas kā dzīvojamās mājas;

5.2. izglītības un zinātnes iestāžu apbūvē, veselības aizsardzības iestāžu apbūvē un sociālās aprūpes iestāžu apbūvē tikai tajās nekustamā īpašuma zemes vienībās, uz kurām būves pēc lietošanas veida ir reģistrētas kā izglītības, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas;

5.3. viensētu apbūvē vides trokšņa indikatora vērtības attiecina tikai uz būvēm, kuras reģistrētas kā dzīvojamās mājas, un atbilstību vides trokšņa robežlielumiem novērtē 2 m attālumā no dzīvojamās mājas fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai;

5.4. visā teritorijā ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (klusā teritorija).

 

6. Novērtējot vides trokšņa atbilstību normatīviem, ņem vērā:

6.1. trokšņa avota radīto tiešo skaņu, bet neņem vērā skaņu, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes, ievērojot piemērojamajos standartos noteiktās prasības;

6.2. diena ir 12 stundas, vakars — četras stundas un nakts — astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7:00 līdz 19:00, vakars ir no plkst. 19:00 līdz 23:00, nakts ir no plkst. 23:00 līdz 7:00. Gads ir kalendāra gads, ko raksturo gada vidējie meteoroloģiskie rādītāji.