Ministru kabineta noteikumi Nr. 139
Rīgā 2026. gada 17. martā (prot. Nr. 15 24. §)
25-TA-2339
Kārtība, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai
Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 15. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā akreditēti valsts muzeji (turpmāk – muzejs) var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu (turpmāk – garantija) starptautisku izstāžu (turpmāk – izstāde) rīkošanai, garantijas apjomu un darbības ietvaru, garantijas pieprasījuma un zaudējumu atlīdzības pieprasījuma iesniegšanas, izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, rīcību zaudējumu gadījumā, zaudējumu izvērtēšanas, zaudējumu atlīdzības izmaksas un piedziņas kārtību, kā arī garantijas saistību pārraudzības kārtību.
2.
Garantiju saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību var saņemt arī tad, ja tiek eksponēts viens priekšmets vai vairāku priekšmetu grupa.
3.
Garantija attiecas uz šādām izstādēm:
3.1.
izstāde Latvijas muzejā, kuras eksponāti ir ārvalsts juridiskās vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā (turpmāk – ievestā izstāde);
3.2.
izstāde ārvalstu muzejā, zinātnes, kultūras vai izglītības institūcijā (pamatdarbība ir saistīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu), kur eksponēts viens vai vairāki Latvijas muzeja krājuma priekšmeti (turpmāk – izvestā izstāde).
II.Garantijas apjoms un darbības ietvari
4.
Lai likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktu maksimālo pieļaujamo garantijas apjomu kārtējam gadam, Kultūras ministrija saskaņā ar attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku iesniedz Finanšu ministrijā detalizētu informāciju par nākamajā kalendāra gadā plānotajām izstādēm (to kopējo vērtību naudas izteiksmē, fiskālo ietekmi, risku iestāšanās un garantijas iestāšanās varbūtību) un priekšlikumu par maksimālo pieļaujamo garantijas apjomu kārtējam gadam.
5.
Muzeja pašriska apjoms vienai izstādei ir 3000 euro. Nosakot muzeja pašriska apjomu, var piemērot inflācijas koeficientu.
6.
Garantija attiecas uz eksponātu bojājumu vai zudumu (turpmāk – zaudējumi), kas radies:
6.1.
no brīža, kad eksponātus nodod transportētājam ārvalstī, līdz brīdim, kad transportētājs nodod atpakaļ eksponātus deponētājam – ārvalsts juridiskajai vai fiziskajai personai (ievestā izstāde);
6.2.
no brīža, kad eksponātus nodod transportētājam Latvijā, līdz brīdim, kad transportētājs nodod atpakaļ eksponātus deponētājam – muzejam Latvijā (izvestā izstāde).
7.
Garantija nesedz zaudējumus, ja tie ir radušies:
7.1.
eksponātu dabiskās novecošanas dēļ;
7.2.
eksponātu iepriekšējās restaurācijas vai konservācijas laikā pieļauto kļūdu dēļ, kas atklājas garantijas darbības laikā;
7.3.
trešajām pusēm izvirzot pretenzijas par eksponāta īpašumtiesībām;
7.4.
visu veidu bruņotu konfliktu (karš, citas valsts iebrukums, piesakot karu vai bez kara pieteikuma, pilsoņu karš, masu nemieri, revolūcijas, militārs apvērsums) laikā, izņemot laiku, kad eksponāti atrodas jūras vai gaisa transportlīdzeklī;
7.5.
terora akta vai tā novēršanas laikā, izņemot eksponātu transportēšanas laiku;
7.6.
izmantojot atomenerģiju (jebkādiem mērķiem) vai zaudējot kontroli pār to;
7.7.
radiācijas un radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
7.8.
izmantojot jebkurus ķīmiskos, bioloģiskos, bioķīmiskos vai elektromagnētiskos ieročus.
III.Garantijas pieprasījuma iesniegšana
8.
Uz garantiju var pretendēt muzejs, kas ir iesniedzis Kultūras ministrijā dokumentus, kas apliecina, ka muzeja darba organizācija un izstādes transportētāja darba organizācija, kā arī izstādei paredzētās telpas nodrošina eksponātu saglabāšanu gan ievestās izstādes, gan izvestās izstādes laikā. Ja izstāde plānota vairākos muzejos, garantijas pieprasījumu iesniedz katrs muzejs atsevišķi.
9.
Muzejam piešķir garantiju par izstādi, kuras eksponātu kopējā vērtība ir vismaz:
9.1.
65 000 euro ievestai izstādei;
9.2.
10 000 euro izvestai izstādei.
10.
Muzejs līdz kārtējā gada 1. aprīlim iesniedz Kultūras ministrijā informāciju par nākamajā kalendāra gadā plānotajām izstādēm, norādot izstādes nosaukumu (tēmu), ārvalsts sadarbības partneri, izstādes eksponātu kopējo vērtību, fiskālo ietekmi, risku iestāšanās un garantijas iestāšanās varbūtību.
11.
Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms garantijas darbības laika sākuma muzejs iesniedz Kultūras ministrijā pieprasījumu garantijas saņemšanai atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai veidlapai, kā arī šādu informāciju un dokumentus:
11.1.
sadarbības līgumu;
11.2.
pamatojumu izstādes mākslinieciskajai vai kultūrvēsturiskajai nozīmei vai tam, ka izstāde sekmē Latvijas kultūras mantojuma starptautisko atpazīstamību;
11.3.
izstādes eksponātu sarakstu, kur norādīts eksponāta īpašnieks vai valdītājs un eksponāta vērtība (ja izstādes eksponātiem ir vairāki īpašnieki vai valdītāji, veido atsevišķus katra īpašnieka vai valdītāja sarakstus);
11.4.
dokumentus, kas apliecina, ka muzeja darba organizācija un izstādes telpas nodrošina izstādes eksponātu saglabāšanai nepieciešamos apstākļus un atbilst eksponēšanas nosacījumiem;
11.5.
informāciju par izstādes eksponātu saglabātības stāvokļa novērtēšanas kārtību, pieņemot un nododot eksponātus;
11.6.
izstādes eksponātu transportēšanas plānu (transportlīdzeklis, maršruts, drošības pasākumi ceļā);
11.7.
apdrošināšanas līgumu vai dokumentu, kas apliecina garantijas piešķiršanu saskaņā ar līdzvērtīgiem ārvalstu tiesību aktiem (ja attiecināms);
11.8.
ieņēmumu un izdevumu prognozes izstādei, kurai tiek pieprasīta garantija šo noteikumu 45. punktā minēto finanšu aprēķinam komercdarbības atbalsta gadījumā.
IV.Garantijas pieprasījuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana par garantijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt garantiju
12.
Kultūras ministrs šo noteikumu 11. punktā un 21.3. apakšpunktā minētā pieprasījuma izskatīšanai izveido garantijas ekspertu komisiju (turpmāk – komisija).
13.
Komisija sniedz atzinumu kultūras ministram lēmuma pieņemšanai par garantijas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un atzinumu par eksponāta īpašniekam vai valdītājam nodarītajiem tiešiem materiālajiem zaudējumiem, kas radušies šo noteikumu 6. punktā minētajos gadījumos, un par atlīdzinājuma (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Komisijai ir tiesības pieprasīt muzejam iesniegt papildu informāciju un dokumentus.
14.
Komisija izskata muzeja pieprasījumu garantijas saņemšanai, izvērtē tā atbilstību šo noteikumu 11. punktā minētajām prasībām un sniedz kultūras ministram vienu no šādiem atzinumiem:
14.1.
piešķirt garantiju pieprasījumā norādītajā apjomā;
14.2.
piešķirt garantiju daļējā apjomā;
14.3.
atteikt piešķirt garantiju.
15.
Sagatavojot šo noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā minēto atzinumu, komisija ņem vērā:
15.1.
maksimāli pieļaujamo garantijas apjomu kalendāra gadā paredzētajām izstādēm, kāds tas noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru;
15.2.
izstādes māksliniecisko vai kultūrvēsturisko nozīmi un izstādes eksponātu vērtību;
15.3.
izstādei piešķirtās garantijas apjomu saskaņā ar līdzvērtīgiem ārvalsts tiesību aktiem (ja attiecināms);
15.4.
komercdarbības atbalsta nosacījumus.
16.
Komisija, sniedzot šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minēto atzinumu, ir tiesīga noteikt obligātas papildu prasības eksponātu drošai saglabāšanai izstādes laikā.
17.
Komisija, sniedzot šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minēto atzinumu un ņemot vērā izstādes māksliniecisko un kultūrvēsturisko nozīmi, noslēgto apdrošināšanas līgumu vai spēkā esošo garantiju, kas piešķirta, pamatojoties uz ārvalstu tiesību aktiem, var noteikt, ka garantija attiecas tikai uz daļu no eksponātu kopējās vērtības, daļu no izstādes eksponēšanas vai transportēšanas laika vai daļu no izstādes kopējām telpām.
18.
Lēmumu par garantijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt garantiju pieņem kultūras ministrs, pamatojoties uz komisijas atzinumu un ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru maksimāli pieļaujamo garantijas apjomu. Ja ir noslēgts apdrošināšanas līgums vai ir spēkā līdzvērtīga garantija, kas piešķirta, pamatojoties uz ārvalstu tiesību aktiem, lēmumā var noteikt, ka garantija attiecas tikai uz noteiktiem eksponātiem, noteiktu izstādes eksponēšanas vai transportēšanas laiku vai noteiktām izstādes telpām.
19.
Lēmumā par garantijas piešķiršanu norāda:
19.1.
izstādes nosaukumu;
19.2.
izstādes eksponātu sarakstu;
19.3.
izstādes garantijas termiņu;
19.4.
izstādes norises vietu un laiku;
19.5.
izstādes eksponātu īpašnieku vai valdītāju (ja eksponātiem ir vairāki īpašnieki vai valdītāji, katra eksponāta īpašnieku vai valdītāju norāda atsevišķi);
19.6.
garantijas apjomu un muzeja pašriska apjomu;
19.7.
papildu prasības un nosacījumus saskaņā ar šo noteikumu 16. un 17. punktu;
19.8.
informāciju par komercdarbības atbalsta piešķiršanu (ja attiecināms).
20.
Lēmumu par atteikumu piešķirt garantiju pieņem, ja:
20.1.
pieprasījums nav iesniegts šo noteikumu 11. punktā norādītajā termiņā;
20.2.
nav iesniegti visi šo noteikumu 11. punktā minētie dokumenti un informācija;
20.3.
izstādes eksponātu kopējā vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 9. punktā;
20.4.
izstādei nav būtiskas mākslinieciskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes;
20.5.
iesniegtajos dokumentos nav pietiekamas informācijas par muzeja spēju nodrošināt izstādes eksponātu saglabāšanu;
20.6.
atlīdzinot nodarītos zaudējumus, tiktu pārsniegts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktais maksimālais garantijas apjoms kalendāra gadā eksponētajām izstādēm.
V.Rīcība zaudējumu gadījumā un zaudējumu izvērtēšana
21.
Par katru gadījumu, kad var tikt pieprasīta zaudējumu atlīdzība, muzejs nekavējoties:
21.1.
informē Kultūras ministriju un eksponātu īpašnieku vai valdītāju par eksponāta zaudējumu raksturu un cēloni;
21.2.
sadarbībā ar eksponātu īpašnieku vai valdītāju nosaka zaudējumu apjomu;
21.3.
iesniedz Kultūras ministrijai pieprasījumu zaudējumu atlīdzībai, pievienojot šādus dokumentus:
21.3.1.
eksponāta bojājuma gadījumā:
21.3.1.1.
nepieciešamo restaurācijas darbu sarakstu, pamatojumu un izcenojumu (euro), ko apstiprinājis muzeja direktors (vadītājs) un eksponāta īpašnieks vai valdītājs;
21.3.1.2.
atzinumu par eksponāta vērtības zudumu (euro) un pamatojumu, ko apstiprinājis muzeja direktors (vadītājs) un eksponāta īpašnieks vai valdītājs;
21.3.2.
eksponāta zuduma gadījumā – dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka eksponāts ir uzskatāms par zudušu;
21.3.3.
papildinformāciju, ja tāda ir.
22.
Ja notikusi zādzība vai laupīšana, muzejs vispirms nekavējoties iesniedz attiecīgu iesniegumu policijā. Muzejs informē Kultūras ministriju un eksponāta īpašnieku vai valdītāju par eksponāta meklēšanas gaitu.
23.
Garantija zaudējumu atlīdzības gadījumā sedz vai nu eksponāta restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu eksponāta vērtība ir samazinājusies zaudējuma vai ar to saistīto restaurācijas darbu rezultātā, vai nu visu eksponāta vērtību, ja eksponāts ir zudis.
24.
Eksponāts ir uzskatāms par zudušu, ja nav izredžu to atgūt vai ja eksponātam ir tādi bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt. Ja ievestās izstādes eksponāta īpašnieks vai valdītājs ir zaudējis eksponātu uz laiku, kas ir ilgāks par 60 dienām, šo noteikumu izpratnē uzskatāms, ka eksponāts netiks atgūts.
25.
Eksponātu restaurē muzejs, ja šī darba veikšanai ir atbilstoši apstākļi un speciālisti un ja ir saņemta eksponāta īpašnieka vai valdītāja piekrišana. Ja īpašnieks vai valdītājs nepiekrīt, ka eksponātu restaurē muzejs, eksponātu restaurē īpašnieka vai valdītāja izvēlēts restaurators. Eksponāta īpašnieks vai valdītājs restaurācijas izmaksas saskaņo ar muzeju.
26.
Ja restaurācijas izmaksas kopā ar eksponāta vērtības samazinājumu pārsniedz muzeja pašriska apjomu, muzejs iesniedz Kultūras ministrijā pieprasījumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai.
27.
Zaudējumu atlīdzība, tai skaitā restaurācijas izmaksas, nedrīkst pārsniegt izstādes eksponātu sarakstā noteikto to eksponātu vērtību, uz kuriem attiecas zaudējums.
VI.Zaudējumu atlīdzības pieprasījuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana par zaudējuma atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt zaudējuma atlīdzību
28.
Komisija izskata muzeja pieprasījumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai un izvērtē tā atbilstību šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajām prasībām un šo noteikumu nosacījumiem.
29.
Pamatojoties uz muzeja iesniegtajiem dokumentiem, komisija izvērtē, vai:
29.1.
zaudējums atbilst šo noteikumu nosacījumiem, kā arī papildu prasībām un nosacījumiem, kas minēti lēmumā par garantijas piešķiršanu;
29.2.
zaudējums ir radies šo noteikumu 6. punktā minētajā laikā;
29.3.
zaudējuma apjoms atbilst iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai.
30.
Pamatojoties uz muzeja iesniegtajiem dokumentiem, komisija sniedz kultūras ministram vienu no šādiem atzinumiem:
30.1.
izmaksāt zaudējumu atlīdzību pieprasījumā norādītajā apjomā;
30.2.
izmaksāt zaudējumu atlīdzību daļējā apjomā;
30.3.
atteikt izmaksāt zaudējumu atlīdzību.
31.
No izstādes zaudējumu atlīdzības apjoma atskaita:
31.1.
lēmumā par garantijas piešķiršanu noteikto muzeja pašriska apjomu;
31.2.
summu, ko sedz apdrošināšanas līgums vai saskaņā ar līdzvērtīgiem ārvalsts tiesību aktiem izstādei piešķirtā garantija (ja attiecināms).
32.
Lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt zaudējumu atlīdzību pieņem kultūras ministrs, pamatojoties uz muzeja iesniegto zaudējuma atlīdzības pieprasījumu un komisijas atzinumu.
VII.Zaudējumu atlīdzības izmaksa, zaudējumu atlīdzības piedziņa un garantijas saistību pārraudzība
33.
Zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem ar Kultūras ministrijas starpniecību.
34.
Muzejs, saņemot zaudējumu atlīdzību, to izmaksā šādi:
34.1.
ja nepieciešams restaurēt ievestās izstādes vai izvestās izstādes eksponātu, zaudējumu atlīdzību izmaksā eksponāta restauratoram, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
34.2.
ja ievestās izstādes eksponāts ir uzskatāms par zudušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā deponētājam – ārvalsts juridiskajai vai fiziskajai personai (minētā ārvalsts juridiskā vai fiziskā persona zaudējumu atlīdzību izmaksā eksponāta īpašniekam vai valdītājam);
34.3.
ja izvestās izstādes eksponāts ir uzskatāms par zudušu, – zaudējumu atlīdzību neizmaksā.
35.
Ja persona, kurai muzejs izmaksājis zaudējumu atlīdzību, saņem atlīdzību par šo pašu zaudējumu no personas, kas ir atbildīga par nodarīto zaudējumu, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu vai garantiju, kas piešķirta, pamatojoties uz līdzvērtīgiem ārvalstu tiesību aktiem, vai no kāda cita avota un ja šī summa nav atskaitīta no zaudējumu atlīdzības pirms tās izmaksas, tad persona nekavējoties par to paziņo Kultūras ministrijai un muzejam, kā arī atmaksā muzejam zaudējumu atlīdzību tādā apjomā, kādā tā tika saņemta. Ja ievestās izstādes eksponāts, kas tika uzskatīts par zudušu, tiek atgūts pēc tam, kad muzejs ir izmaksājis zaudējumu atlīdzību, persona, kurai muzejs izmaksājis zaudējumu atlīdzību, to atmaksā, atskaitot šo noteikumu 23. punktā noteiktās eksponātu restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu ir samazinājusies eksponāta vērtība zaudējuma vai restaurācijas darbu rezultātā.
36.
Valstij ir tiesības piedzīt zaudējumus no personas, kas ir atbildīga par eksponāta bojājumu vai zudumu. Zaudējumu atlīdzības piedziņu īsteno Kultūras ministrija un muzejs.
37.
Garantijas saistību ievērošanu pārrauga muzejs un Kultūras ministrija.
VIII.Informācijas sniegšana par eksponātu atpakaļnodošanu un dokumentu glabāšana
38.
Muzejs ievestās izstādes eksponātus nodod atpakaļ tā īpašniekam vai valdītājam un informē par to Kultūras ministriju ne vēlāk kā mēnesi pēc garantijas termiņa beigām.
39.
Kultūras ministrija un muzejs ar garantijas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no lēmuma pieņemšanas brīža.
IX.Nosacījumi komercdarbības atbalsta saņemšanai
40.
Muzejam, kuram šo noteikumu ietvaros piešķirtā garantija tiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu, garantija tiek piešķirta muzeja darbības atbalstam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. pantu.
41.
Ja muzejam piešķirtā garantija tiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, muzejs atbalsta piešķiršanas brīdī nedrīkst kvalificēties kā grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu (vērtējot saistīto uzņēmumu grupas līmenī). Saistītie uzņēmumi šo noteikumu izpratnē ir saimnieciskās darbības veicēji, kas atbalsta piešķiršanas brīdī atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktam.
42.
Muzejam piešķirtā garantija nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu un uz to neattiecas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:
42.1.
ja muzeja pašu ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no muzeja kopējiem izdevumiem gada budžetā, muzejs nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju;
42.2.
ja muzeja pašu ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no muzeja gada budžeta, muzejs ir uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, tomēr tam piešķirtā garantija netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, ja nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
42.2.1.
vismaz 85 procenti no visiem muzeja pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
42.2.2.
muzejs netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek īstenotas starptautiskas mārketinga un pārrobežu reklāmas aktivitātes.
43.
Ja muzejam piešķirtā garantija tiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, komercdarbības atbalsta summu aprēķina kā neiekasētu garantijas apdrošināšanas prēmiju. Komercdarbības atbalsta summu nosaka, ņemot vērā kalendāra gadā plānoto izstāžu eksponātu kopējo vērtību un piemērojot fiksētu prēmijas likmi 0,1 procenta apmērā no izstādes eksponātu vērtības par visu izstādes laiku neatkarīgi no tās ilguma.
44.
Muzejam komercdarbības atbalstu piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ir ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
44.1.
atbalstāmā darbība atbilst regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktā minētajiem kultūras mērķiem un 53. panta 5. punkta "a" apakšpunktā minētajām darbībām, kā arī ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi, 4. punkta "a" apakšpunktā minēto nosacījumu vērtējot saistīto uzņēmumu grupas līmenī;
44.2.
atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;
44.3.
muzejs nodrošina, ka regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā minētajās nozarēs netiek gūts labums no atbalsta, kas muzejam piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, un attiecīgi nodrošina atbilstošu izmaksu un ieņēmumu nošķiršanu;
44.4.
muzejs pirms atbalsta saņemšanas Kultūras ministrijā ir iesniedzis apliecinājumu, ka uz to neattiecas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkts – tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai muzejam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) 2. panta 4. punktu.
45.
Muzejam piešķirtā darbības atbalsta summa nepārsniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 7. punktā noteikto summu.
46.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem ne vēlāk kā šīs regulas 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajā termiņā.
47.
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad kultūras ministrs atbilstoši šo noteikumu 18. punktam ir pieņēmis lēmumu par garantijas piešķiršanu muzejam.
48.
Muzejs ar komercdarbības atbalstu saistīto garantijas piešķiršanas dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts. Kultūras ministrija informāciju un apliecinošos dokumentus par piešķirto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.
49.
Kultūras ministrija nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu.
50.
Šo noteikumu ietvaros piešķirto atbalstu drīkst kumulēt ar citu atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta šajos noteikumos, citā komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī ar de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, muzejs iesniedz Kultūras ministrijā informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
51.
Ja ir pārkāpti šo noteikumu 42.1. un 42.2. apakšpunkta nosacījumi un šo noteikumu ietvaros piešķirtā garantija ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un tam nav iespējams piemērot regulu Nr. 651/2014 vai ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības, muzejam ir pienākums atmaksāt Kultūras ministrijai saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļai.
52.
Kultūras ministrija, piešķirot muzejam komercdarbības atbalstu, nodrošina regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z" apakšpunktā noteiktās robežvērtības ievērošanu (vērtējot saistīto uzņēmumu grupas līmenī).
Ministru prezidente E. Siliņa
Kultūras ministre A. Lāce