22-TA-1406
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta ceturto daļu un 59.panta pirmo daļu
1.
Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk — piekraste) aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodiku.
2.
Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteiktās prasības.
3.
Piekrastes aizsargjoslas robeža ir nepārtraukta līnija, un piekrastes aizsargjosla ir vienlaidu (nepārtraukta) josla.
4.
Piekrastes aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj, izslēdz un maina piekrastes aizsargjoslas robežas, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā.
5.
Krasta kāpu aizsargjoslas platumu ilglaicīgas krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā ne retāk kā reizi 6 gados un, ja nepieciešams, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas.
6.
Vietās, kur jūras krasts ir nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem, aiz kuriem neseko pludmale un/vai dabiska sauszemes veģetācija, krasta kāpu aizsargjoslu nosaka no nostiprinājuma iekšzemes malas.
7.
Pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus obligāti iekļauj joslā no 150 līdz 300 metriem, ja:
7.1.
īpaši aizsargājams biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metriem;
7.2.
īpaši aizsargājama biotopa platība ir ne mazāka par 0,1 hektāri;
7.3.
attālums no 150 metriem vai īpaši aizsargājama biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam ir ne lielāks kā 75 metri un tas ir satopams vismaz 10 metrus platā joslā perpendikulāri jūras krasta līnijai;
7.4.
īpaši aizsargājams biotops sastopams vismaz 50 metru platumā paralēli jūras krasta līnijai;
7.5.
teritoriju šķērso valsts autoceļš un aiz ceļa nodalījuma joslas īpaši aizsargājams biotops ir satopams vismaz 10 metrus platā joslā.
8.
Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, attēloti 1. pielikumā. Ņemot vērā situāciju dabā un ja pašvaldība ar institūcijām ir savstarpēji saskaņojušas viedokli, izņēmumu gadījumos ir iespējamas atkāpes no šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām.
9.
Krasta kāpu aizsargjoslu var noteikt vairāk kā 300 m platumā, ņemot vērā kāpu zonas platumu, īpaši aizsargājamos biotopus, piekrastes ainavu (ainaviskās vērtības) un citas dabiskās robežas.
10.
Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no krasta kāpu aizsargjoslas iekšzemes robežas līdz piekrastes aizsargjoslas iekšzemes robežai.
11.
Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz 5 kilometriem iekļauj īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.
12.
Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests, sniedzot atzinumu par teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem, izvērtē piekrastes aizsargjoslas robežu un sniedz atzinumu par piekrastes aizsargjoslas robežām.
13.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprina piekrastes aizsargjoslas robežas un ciemu robežas šajā aizsargjoslā, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu teritorijas plānojuma redakcijā. Pašvaldība teritorijas plānojuma redakciju iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta atzinumu saņemšanas atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma par teritorijas plānojuma vides pārskatu saņemšanas.
14.
Krasta kāpu aizsargjoslu dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (2. pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes obligāti izvieto pie ceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.
15.
Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.
16.
Šie noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
17.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr.86 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27.nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1406 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1406 Nr]
Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-1406 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1406 Nr]
Informatīvā zīme krasta kāpu aizsargjoslas apzīmēšanai