Noteikumu projekts

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 675
Rīgā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 54 21. §)
22-TA-2118
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
53. panta otrās daļas 1. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma;
1.2.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma;
1.3.
kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Kioto protokola, Parīzes nolīguma, 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999) un 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – regula 2020/1208), prasībām;
2.2.
siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām;
2.3.
nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;
2.4.
ziņojums par siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas 2020/1208 prasībām;
2.5.
darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);
2.6.
primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;
2.7.
sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;
2.8.
emisijas faktors – lielums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;
2.9.
nenoteiktība – informācijas trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;
2.10.
galvenās kategorijas – kategorijas, kurām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā ir būtiska ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes absolūto līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes tendencēm vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas);
2.11.
nozaru eksperti – eksperti, ko deleģējušas nacionālajā inventarizācijas sistēmā iesaistītās institūcijas.
II.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
3.
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) pilnveido un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
4.
Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
5.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs):
5.1.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1. apakšpunktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.3.
katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumu, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
5.4.
sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši regulā 2020/1208 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.3., 12.2., 20.1. un 20.2. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver:
5.4.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju, oglekļa dioksīda piesaistes un aprēķinu aprakstu no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī jebkuru aprēķina izmaiņu aprakstu;
5.4.2.
specifiskās metodoloģijas, pieņēmumu, emisijas faktoru un darbību datu aprakstus, atsauces un informācijas avotus;
5.4.3.
galveno kategoriju aprēķinus un aprakstu;
5.4.4.
informāciju par nenoteiktību aprēķiniem;
5.4.5.
informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;
5.4.6.
nacionālās sistēmas un tās izmaiņu aprakstu;
5.5.
atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
5.6.
atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 IX pielikumu;
5.7.
aizpilda šo noteikumu 4. pielikumu un regulas 2020/1208 VII, VIII un X pielikumu;
5.8.
katru gadu līdz 30. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto informāciju;
5.9.
apkopo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam un VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 12.3., 19.3. un 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
5.10.
uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze);
5.11.
katru gadu līdz 1. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu, kurā ietver informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa plānotajiem uzlabojumiem un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
6.
Centrālā statistikas pārvalde:
6.1.
apkopo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā un 2. pielikuma 12., 13. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 4. pielikumu;
6.2.
katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
6.3.
sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:
6.3.1.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā – aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru;
6.3.2.
Fizikālās enerģētikas institūtā un Ekonomikas ministrijā – aptuveno energobilanci;
6.3.3.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru;
6.3.4.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" – pieejamos darbību datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru.
7.
Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10) un notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE 2. red. kods 35) un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 100 MW, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 7,  9., 10. un 11. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus.
8.
Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu un līdz 1. aprīlim iesniedz datus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 3., 4. un 5. tabulu.
9.
Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā apkopošanai šo noteikumu 2. pielikuma 8. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu.
10.
Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā.
11.
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
12.
Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
12.1.
līdz 1. novembrim – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
12.2.
līdz 15. decembrim:
12.2.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
12.2.4.
atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3.  tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
12.3.
līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā minēto informāciju.
13.
Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
14.
Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem.
15.
Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
16.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
17.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
18.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Valsts vides dienestu sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
19.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz:
19.1.
līdz 1. oktobrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
19.2.
līdz 15. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
19.2.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
19.2.2.
oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999 un regulu 2020/1208;
19.2.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 11. pantu;
19.3.
līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.3. apakšpunktā minēto informāciju.
20.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
20.1.
līdz 15. decembrim:
20.1.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.3.
atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
20.2.
līdz 5. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.4. apakšpunktā minēto informāciju.
21.
Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz 15. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes iespējamajām nenoteiktībām (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši regulas 2020/1208 X pielikumam.
22.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
22.1.
regulāri veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;
22.2.
izskata apkopoto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 18/CMA.1, 5/CMA.3;
22.3.
izskata nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību regulai 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
22.4.
apkopo informāciju par indikatoriem atbilstoši regulas 2020/1208 XI pielikumam;
22.5.
izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī nosūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu 4. punktā minētajām institūcijām;
22.6.
izskata aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju;
22.7.
ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā;
22.8.
koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu;
22.9.
līdz 30. jūnijam iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem.
III.Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma
23.
Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
24.
Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija.
25.
Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata rīcībpolitikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 18. un 39. panta, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķa (līdz 2050. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma.
26.
Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
26.1.
turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;
26.2.
šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu.
27.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
27.1.
enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
27.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
28.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas 2018/1999 3., 9. un 14. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, novērtētu rīcībpolitiku, pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.
29.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.
30.
Satiksmes ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
30.1.
transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
30.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
31.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
31.1.
lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
31.2.
primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
32.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti  izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus un siltumnīcefekta gāzu prognozes, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmes.
33.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, tai skaitā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai veiktu prognozes, kur nodrošināta sasaiste ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas darbību datu kopas. 
34.
Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Kūdras asociāciju sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā  apsaimniekotu mitrāju rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
35.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2024. gada 1. maijam un turpmāk reizi divos gados nosūta Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Fizikālās enerģētikas institūtam šo noteikumu 26. punktā minētās makroekonomikas rādītāju prognozes. Minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā.
36.
Fizikālās enerģētikas institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
36.1.
sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus enerģētikas, rūpniecisko procesu un transporta sektoriem, izmantojot šo noteikumu 26., 27. un 30. punktā minēto informāciju;
36.2.
siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
37.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
37.1.
sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas regulā 2018/841, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
37.2.
siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
38.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
38.1.
sekundāros datus un prognožu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
38.2.
siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
39.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:
39.1.
sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā primāros datus – atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
39.2.
sagatavo sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus  fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, izmantojot šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju;
39.3.
sagatavo un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām, kas paredzēts nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei;
39.4.
uztur un administrē integrētās datubāzes siltumnīcefekta gāzu prognožu daļu;
39.5.
sagatavo ziņojuma projektu par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, izmantojot nozaru ekspertu sagatavoto informāciju atbilstoši šo noteikumu 36., 37., 38., 39. punktam un 48.2. un 48.3. apakšpunktam, un veic šo noteikumu IV sadaļā minētās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras;
39.6.
šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.7.
iestrādā šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētajā ziņojuma projektā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz 2024. gada 15. novembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz precizēto ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.8.
pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz pārskatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.9.
pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas 12. pantu, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās  kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk katru ceturto gadu iesniedz nacionālā ziņojuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.10.
iestrādā šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minētajā pārskatā un 39.9. apakšpunktā minētajā ziņojumā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz attiecīgā gada 20. decembrim precizēto pārskatu un ziņojumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
40.
Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu sagatavo jutīguma analīzes rezultātus ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām, minētos rezultātus iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
41.
Fizikālās enerģētikas institūts līdz 2023. gada 30. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz 2050. gadam un turpmākajiem gadiem un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu.
42.
Lai izpildītu šo noteikumu 41. punktā noteikto uzdevumu, līdz 2024. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā siltumnīcefekta gāzu prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, Parīzes nolīgumam un regulas 2018/1999 17. un 18. pantam.
43.
Sākot ar 2023. gadu, katru gadu līdz 1. augustam Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrijasniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai sagatavotu šo noteikumu 44.5. apakšpunktā minēto ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, kas attiecas uz informāciju par iepriekšējā gada finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu.
44.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
44.1.
šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2023. gada 5. oktobrim un turpmāk katru otro gadu nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas;
44.2.
šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto pārskatu un 39.9. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2024. gada 5. novembrim nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas;
44.3.
līdz 2023. gada 1. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem sagatavo informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999 18. pantu, lai novērtētu nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu;
44.4.
līdz 2023. gada 31. jūlijam un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu;
44.5.
līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 6. pantu un II, IV, V pielikumu.
IV.Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
45.
Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu atbilstību konvencijas un Parīzes nolīguma kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 4., 5., 6., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām.
46.
Kvalitātes programmu izstrādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un šo noteikumu 66. un 68. punktā minēto darba grupu ekspertiem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu 65. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kvalitātes programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.
47.
Kvalitātes programmā ietver informāciju par:
47.1.
ikgadējai inventarizācijai un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;
47.2.
vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām;
47.3.
kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu;
47.4.
uzlabojumu plāna izstrādi;
47.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību.
48.
Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 5., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām. Kvalitātes plānā iekļauj:
48.1.
kvalitātes kontroles procedūras;
48.2.
kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
48.3.
instrukcijas ikgadējās inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai;
48.4.
laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas;
48.5.
dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras.
49.
Kvalitātes programma un kvalitātes plāns ir saistošs visām inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.
50.
Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Uzlabojumu plāna gala versiju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu līdz 1. oktobrim nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
51.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti.
V.Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
52.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un iestādēm 2023. gadā un turpmāk reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijā un konvencijas sekretariātā saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu un atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumam 18/CMA.1.
53.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringu atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām un šo noteikumu 7. pielikuma 1. un 2. tabulai. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītāji var tikt precizēti pēc nepieciešamības.
54.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk reizi divos gados sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai aprakstu par klimata pārmaiņu monitoringa rādītājiem saskaņā ar 7. pielikuma 1. tabulu. 
55.
Dabas aizsardzības pārvalde, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Valsts meža dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Satiksmes ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2023. gada 30. aprīlim un turpmāk katru gadu sagatavo un pēc pieprasījuma iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. tabulu.
56.
Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija,  Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija pēc pieprasījuma iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā:
56.1.
īstenotajiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;
56.2.
īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem izlietoto finansējumu;
56.3.
apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem.
57.
Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu pašvaldības iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā izstrādātajām stratēģijām un plāniem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem.
VI.Ziņošanas kārtība
58.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ievieto:
58.1.
Eiropas Vides aģentūras uzturētajā ziņošanas e-platformā:
58.1.1.
katru gadu līdz 15. janvārim:
58.1.1.1.
sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši regulas 2018/1999 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
58.1.1.2.
sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2);
58.1.1.3.
aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumu;
58.1.1.4.
informāciju par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem saskaņā ar regulas 2020/1208 XII pielikumu;
58.1.2.
katru gadu līdz 15. martam:
58.1.2.1.
pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus;
58.1.2.2.
aizpildītu regulas 2020/1208  VII, VIII, IX, X un XI pielikumu, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc 15. janvāra;
58.1.3.
katru gadu līdz 30. septembrim – kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm saskaņā ar regulas 2020/1208 6. pantu un III, IV, V pielikumu, kas apkopota vienotā ziņošanas tabulā;
58.1.4.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – EK iesniedz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999 18. pantu;
58.1.5.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar regulas 2020/1208 36., 37. un 38. pantu;
58.1.6.
katru gadu līdz 31. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (x – 1) atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam;
58.1.7.
katru gadu līdz 9. jūlijam – ja nepieciešams, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši  regulas 2020/1208 36. pantam;
58.1.8.
sākot ar 2024. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar regulu 018/1999;
58.1.9.
sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar regulu 2018/1999;
58.1.10.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar regulu 2018/1999;
58.1.11.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru gadu līdz 31. jūlijam – ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu;
58.2.
konvencijas sekretariāta ziņošanas portālos:
58.2.1.
katru gadu līdz 15. aprīlim – nacionālo inventarizācijas ziņojumu (apkopotus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus vienotā ziņošanas tabulā);
58.2.2.
sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 2/CP.17, 18/CMA.1;
58.2.3.
sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas 12. pantu.
59.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, nosūta izvērtējumu šo noteikumu 5., 6., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām. Piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas attiecīgās institūcijas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma precizēšanai.
60.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 20. janvārim nosūta šo noteikumu 4. un 6. punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem nosacījumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ievieto nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu savā tīmekļvietnē sabiedrības apspriešanai.
61.
Šo noteikumu 4. un 6. punktā minētās institūcijas 20 darbdienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus un atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.
62.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 46. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētās institūcijas precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus.
63.
Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām 14 darbdienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.
64.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma, siltumnīcefekta gāzu datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm gala versijas un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām savās tīmekļvietnēs.
VII.Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
65.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu 4. un 24. punktā minēto institūciju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus.
66.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupas sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus.
67.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.
68.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sākot ar 2023. gadu, katru gadu līdz 5. septembrim rīko ekspertu darba grupai, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒ veselības ministrs D. Pavļuts
1.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem
2.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
3.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu
4.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija par enerģētikas sektora datu saskaņu
5.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Prognozētie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gadam un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai
6.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Atbalsts attīstības valstīm
7.
pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr.
675
Plānotie rādītāji ziņojumu sagatavošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai