Ministru kabineta noteikumi Nr. 404
Rīgā 2023. gada 13. jūlijā (prot. Nr. 36 73. §)
23-TA-73
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.2. pasākumu "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
1.5.
pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma mērķis ir paaugstināt personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem apkalpošanas efektivitāti un kvalitāti, kā arī paaugstināt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) nodarbināto profesionālās spējas, vienlaikus samazinot invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku.
3.
Pasākuma mērķa grupa ir komisijas ārsti, speciālisti, amatpersonas, atbalsta funkciju veicēji un citi darbinieki (turpmāk – mērķa grupa).
4.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1.
līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas starpposma iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1;
4.2.
līdz 2029. gada 31. decembrim:
4.2.1.
programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1;
4.2.2.
nacionālais iznākuma rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1;
4.2.3.
programmas rezultāta rādītājs – invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22,92 dienām.
5.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6.
Pasākums veido sinerģiju ar darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākumu "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums), šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros papildinot 2.2.1.1. pasākumā izstrādātās Invaliditātes informatīvās sistēmas (turpmāk – informatīvā sistēma) analītisko funkcionalitāti, tai skaitā veicot informatīvās sistēmas pilnveidojumus atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību.
7.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
8.
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 850 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 150 000 euro.
9.
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
10.
Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
II.Prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
11.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas veic prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, – komisija.
12.
Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
13.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
13.1.
mācību programmu izstrāde, aprobēšana, pilnveidošana un īstenošana mērķa grupas personu profesionālo spēju un metodiskās vadības uzlabošanai;
13.2.
komisijas procesu un analītiskās funkcijas attīstība, tai skaitā analītiskās funkcionalitātes pilnveidošana informatīvajā sistēmā un tās pilnveide atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā;
13.3.
komisijas sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes noteikšanas gadījumā;
13.4.
sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas un funkcionēšanas ierobežojumu vērtēšanas procesā;
13.5.
informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana;
13.6.
projekta vadība un īstenošana.
14.
Pasākuma ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:
14.1.
tiešās attiecināmās izmaksas;
14.2.
netiešās attiecināmās izmaksas.
15.
Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
15.1.
projekta personāla izmaksas:
15.1.1.
līdz brīdim, kad tiks apstiprināta atbildīgās iestādes izstrādātā personāla atlīdzības izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika (turpmāk – personāla izmaksu metodika), – finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze no normālā darba laika;
15.1.2.
pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (tai skaitā veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācija), piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi no šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas. Minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju;
15.2.
pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
15.2.1.
iepirkumu līgumu izmaksas šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
15.2.2.
iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3., 13.4. un 13.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām;
15.2.3.
normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, paredzētās veselības pārbaužu izmaksas un līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tā nav iekļauta šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajās veselības apdrošināšanas izmaksās.
16.
Šo noteikumu 15.2.1. apakšpunktā minētajos iepirkumu līgumos ņem vērā, ka:
16.1.
līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai veselības apdrošināšanu var paredzēt finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;
16.2.
darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai var paredzēt ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā;
16.3.
šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var paredzēt arī iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas.
18.
Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
19.
Pasākumā atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, ja tās atbilst šajos noteikumos ietvertajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2022. gada 1. jūniju.
IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
20.
Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas:
20.1.
izstrādā, aprobē un pilnveido mērķa grupai paredzētos mācību moduļus:
20.1.1.
par komisijas darbības vispārīgiem jautājumiem atbalsta funkciju veikšanai;
20.1.2.
par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā;
20.2.
izstrādā ieteikumus komisijas darbību procesiem un pakalpojumu standartiem.
21.
Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas:
21.1.
veic komisijas funkciju īstenošanas un darbību rādītāju padziļinātu analīzi;
21.2.
veic komisijas funkciju apkalpošanas procesu kvalitātes un efektivitātes ikgadējās novērtēšanas datu analīzi;
21.3.
izstrādā ieteikumus komisijas darbības kvalitātes pilnveidošanai;
21.4.
pilnveido informatīvās sistēmas analītisko funkcionalitāti, tai skaitā izveido datu analītikas moduli;
21.5.
veic informatīvās sistēmas pilnveidošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību, ievērojot noteiktos digitālās piekļūstamības standartus;
21.6.
nodrošina informatīvās sistēmas lietotāju mācības.
22.
Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas:
22.1.
izstrādā metodiku vienotai informācijas sniegšanai par pieejamo atbalstu komisijas klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā;
22.2.
īsteno izmēģinājumprojektu šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās metodikas aprobēšanai un papildināšanai. Izmēģinājumprojektu īsteno ne ilgāk kā 12 mēnešus, iesaistot komisijas Rīgas un reģionālās nodaļas;
22.3.
izstrādā ieteikumus kompleksas pieejas attīstībai informācijas sniegšanā personām, kurām noteikta invaliditāte.
23.
Šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas:
23.1.
organizē informatīvi izglītojošos pasākumus, tai skaitā seminārus, piemēram, ģimenes ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, konferences, atvērto durvju dienas un citus pasākumus;
23.2.
izstrādā un izplata informatīvos materiālus.
24.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
24.1.
nodibina civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar projekta vadības un īstenošanas personālu un, paredzot tam atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka šis personāls tiek nodarbināts normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika izmaksu attiecināmības principu. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām;
24.2.
publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus;
24.3.
iepirkumu līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 30 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas;
24.4.
piesaista šo noteikumu 13. punktā norādīto atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īsteno iepirkumus, nodrošinot, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti nepieciešamie nosacījumi, lai novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu, vismaz paredzot, ka projekta vadībā iesaistītais personāls un iepirkumu līgumu izpildītāji ir:
24.4.1.
informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm, pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;
24.4.2.
parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem;
24.5.
nodrošina, ka šajos noteikumos paredzētās atbalstāmās darbības un projektā sniegtais atbalsts šo noteikumu 3. punktā minētajai mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
24.6.
nodrošina informācijas un publicitātes, kā arī vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un kārtībai, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
24.7.
savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
24.8.
uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem:
24.8.1.
konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumiem;
24.8.2.
izstrādāto vai pilnveidoto mācību programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, tai skaitā digitālo, mediju kampaņu, semināru un komunikācijas pasākumu skaits, kuros ir integrēti dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumi, tostarp par to tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
24.8.3.
personu skaits, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par to tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
24.9.
personas datu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
25.
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
26.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš
Labklājības ministre E. Siliņa