23-TA-2091
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi
Izdoti saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3.panta ceturto daļu, 5.panta trešo daļu un 7.panta devīto daļu.
1.Vispārīgie jautājumi
1.
1. Noteikumi nosaka:
1.1.
mājsaimniecības ar vidēji zemu un zemu ienākumu līmeni kopējos izdevumus par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību, kādā tiek noteiktas mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu maksas samazinājumam elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumenerģijai un decentralizētajam kurināmajam (turpmāk visi kopā – kurināmais);
1.2.
nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par kurināmo, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību;
1.3.
nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk visi kopā - energoapgādes komersanti) tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumenerģiju, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
1.4.
nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
1.5.
nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu;
1.6.
energoapgādes izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – EIKIS) iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī EIKIS auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
2.Nosacījumi un kārtība, kādā nosaka mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam kurināmajam
2.
Maksas samazinājumu kurināmajam ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz ienākumus, kas aprēķināti atbilstoši noteikumu pielikumā esošajai formulai.
3.
Maksas samazinājumu kurināmajam nevar saņemt mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju.
4.
Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.augustam var aktualizēt šo noteikumu otrajā punktā minēto ienākumu līmeni.
3.Energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumi
3.1.Atbalsta maksas samazinājumam par patērēto kurināmo piemērošanas periods
5.
Lēmumu par periodu atbalsta piemērošanai maksas samazinājumam pieņem saskaņā ar Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā noteikto.
6.
Atbalstu maksas samazinājumam par patērētās elektroenerģijas pirmajām 100 kWh visa kalendāra gada ietvaros piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.
7.
Maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.
8.
Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu trīs mēnešus pārsniedz 91 euro par megavatstundu.
9.
Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto centralizēto siltumenerģiju laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja vismaz piecu statistiski lielāko Latvijas pilsētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.
10.
Atbalstu izmaksām par decentralizēto kurināmo, izņemot šo noteikumu 6.punktā norādītajā gadījumā, laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja mēneša vidējā kokskaidu granulu cena biomasas biržā Balt Pool trīs mēnešus pārsniedz 76 euro par megavatstundu.
11.
Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija monitorē šo noteikumu 6. punktā , 7. punktā , 8. punktā , 9. punktā un 10. punktā noteiktos atbalsta piemērošanas perioda noteikšanas sliekšņus.
12.
Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.augustam var akutalizēt šo noteikumu 6. punktā, 7. punktā, 8. punktā, 9. punktā un 10. punktā noteiktos atbalsta piemērošanas perioda noteikšanas sliekšņus.
3.2.Maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju
13.
Mājsaimniecības lietotājiem, lietotājiem, kuru elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecība, šo noteikumu 6. punktā minētajā periodā piemēro maksas samazinājumu 8 euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli.
14.
Lietotājiem, kuru elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecība, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā noteiktajam.
15.
Lietotājiem, kuru elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecība, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
16.
Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, nepiemēro mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju.
17.
Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli nepiemēro elektroenerģijai, kas patērēta koplietošanas vajadzībām, izņemot gadījumus, kad Valsts adrešu reģistrā reģistrētā nekustamajā īpašumā ir uzstādīts viens elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts.
18.
Maksas samazinājums norēķinu perioda (kalendāra mēneša) ietvaros nedrīkst pārsniegt faktisko rēķina summu par elektroenerģiju, kā arī nedrīkst segt mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret pakalpojuma sniedzēju.
19.
Ja maksas samazinājums norēķinu periodam (kalendāra mēnesim) pārsniedz rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas tirgotājs vai lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto elektroenerģiju piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli.
20.
Lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā (kalendāra mēnesī) pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.
21.
Lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta perioda noslēguma ieskaita Valsts kasē šo noteikumu 20. punktā norādīto atbalsta periodā uzkrāto daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.
22.
Elektroenerģijas tirgotājs, ar kuru lietotājs noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, pēc tam, kad saņēmis pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, piemēro lietotājam šo noteikumu 13. punktā minēto maksājuma samazinājumu par periodu, kurā lietotājs saņēma elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja lietotājs to pieprasījis elektroenerģijas tirgotājam.
3.3.Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi
23.
Mājsaimniecības lietotājiem, lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecība, šo noteikumu 8. punktā minētajā periodā piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra), bet ne vairāk, kā 50% no mājsaimniecības rēķina summas par patērēto dabasgāzi, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli.
24.
Lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecība, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā noteiktajam.
25.
Lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecība, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
26.
Maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, nepiemēro mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret pakalpojuma sniedzēju.
27.
Maksas samazinājums norēķinu perioda (kalendāra mēneša) ietvaros nedrīkst pārsniegt faktisko rēķina summu par dabasgāzi, kā arī nedrīkst segt mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju.
28.
Ja maksas samazinājums norēķinu periodam (kalendāra mēnesim) pārsniedz rēķina summu par patērēto dabasgāzi, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, dabasgāzes tirgotājs vai lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto dabasgāzi piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto dabasgāzi, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli.
29.
Lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā (kalendāra mēnesī) pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.
30.
Lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta perioda noslēguma ieskaita Valsts kasē šo noteikumu 29. punktā norādīto atbalsta periodā uzkrāto daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.
31.
Dabasgāzes tirgotājs, ar kuru lietotājs noslēdzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu, pēc tam, kad saņēmis pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, piemēro lietotājam šo noteikumu 23. punktā minēto maksājuma samazinājumu par periodu, kurā lietotājs saņēma dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja lietotājs to pieprasījis dabasgāzes tirgotājam.
3.4.Maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu
32.
Mājsaimniecības lietotājiem, siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, šo noteikumu 9. punktā minētajā periodā piemēro maksas samazinājumu par siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk — centralizētās siltumapgādes pakalpojums).
33.
Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam, siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz par Regulatora noteiktajiem tarifiem, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu.
34.
Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam, siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, kas nav minēts šo noteikumu 33. punktā, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp tarifu, kuru apstiprinājusi attiecīgā pašvaldība un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu.
35.
Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija šo noteikumu 9. punktā norādītajā atbalsta piemērošanas periodā publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 33. punktā un 34. punktā norādīto, Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu.
36.
Siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecība, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
37.
Mājsaimniecības lietotājiem, siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, kuri centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no komersanta, kura sniegtā pakalpojuma tarifu nav apstiprinājis regulators vai pašvaldība, maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu netiek piemērots.
38.
Maksas samazinājumu par patērēto siltumenerģiju nepiemēro mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju.
3.5.Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto decentralizēto kurināmo
39.
Šo noteikumu ietvaros ar decentralizēto kurināmo saprot elektroenerģiju, ko izmanto apkures nodrošināšanai, koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu.
40.
Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, šo noteikumu 10. punktā minētajā periodā ir tiesības saņemt valsts atbalstu neiekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 450 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa.
41.
Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, šo noteikumu 10. punktā punktā noteiktajā periodā ir tiesības saņemt valsts atbalstu, neiekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 75 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 15 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa.
42.
Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, šo noteikumu 7. punktā punktā noteiktajā periodā ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto elektroenerģiju, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 160 euro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 100 euro par megavatstundu.
43.
Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, šo noteikumu 8. punktā punktā noteiktajā periodā ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto naftas gāzi, neiekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,29 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 2,00 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa.
44.
Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, šo noteikumu 8. punktā punktā noteiktajā periodā ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,11 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 2,50 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa.
4.Atbalsta maksas samazinājumam elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībām sniegšanas nosacījumi, finansēšanas un uzraudzības kārtība
45.
Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu sniedz elektroenerģijas tirgotāji, kas reģistrējušies elektroenerģijas tirgotāju reģistrā atbilstoši vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumiem enerģētikas nozarē.
46.
Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu sniedz dabasgāzes tirgotāji, kas reģistrējušies dabasgāzes tirgotāju reģistrā atbilstoši vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumiem enerģētikas nozarē.
47.
Šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto atbalstu sniedz siltumenerģijas tirgotāji, kas reģistrējušies siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumiem enerģētikas nozarē.
49.
Energoapgādes komersants un lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotāji ir attiecīgā objekta apakšlietotāji, atbalsta periodā izrakstītajos rēķinos norāda šādu informāciju:
49.1.
termiņu, kādā piemēro maksas samazinājumu;
49.2.
maksas samazinājuma apmēru un finansēšanas avotu;
49.3.
spēkā esošo patērētā energoresursa cenu, tajā skaitā sistēmas pakalpojumu tarifu (ja attiecināms).
50.
Valsts kompensāciju energoapgādes komersantiem izmaksā šādā kārtībā:
50.1.
energoapgādes komersants par lietotājiem piegādāto elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumenerģiju līdz kārtējā kalendāra mēneša 15. datumam EIKIS iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju:
50.1.1.
atbalsta piemērošanas mēnesis;
50.1.2.
pakalpojuma veids, norādot, vai atbalsts sniegts par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai siltumenerģiju;
50.1.3.
piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzums megavatstundās, noapaļojot vērtību līdz četriem cipariem aiz komata;
50.1.4.
pievienotās vērtības nodokļa procentu likme;
50.1.5.
piemērotā atbalsta kopsumma euro bez pievienotās vērtības nodokļa;
50.2.
EIKIS veido rēķinu, pamatojoties uz energoapgādes komersanta iesniegto, šo noteikumu 50.1. apakšpunktā norādīto informāciju;
50.3.
energoapgādes komersants apstiprina šo noteikumu 50.2. apakšpunktā minēto rēķinu;
50.4.
energoapgādes komersants iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - Birojs) šo noteikumu 50.2. apakšpunktā norādīto rēķinu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rēķina iesniegšanai energoapgādes komersants izmanto EIKIS;
50.5.
Birojs 10 darba dienu laikā pēc šo noteikumu 50.4. apakšpunktā minētā rēķina saņemšanas veic tā apmaksu;
50.6.
ja Birojs konstatē, ka energoapgādes komersanta iesniegtais, šo noteikumu 50.4. apakšpunktā minētais rēķins ir kļūdains:
50.6.1.
birojs informē energoapgādes komersantu par konstatētajām neatbilstībām šo noteikumu 50.4. apakšpunktā minētajā rēķinā;
50.6.2.
energoapgādes komersants EIKIS veic iesniegtā rēķina labošanu, norādot pamatojumu katram veiktajam labojumam, un norādot visu šo noteikumu 50.1. apakšpunktā norādīto informāciju;
50.6.3.
viedo jauna rēķina sagatavi, pamatojoties uz energoapgādes komersanta iesniegto, šo noteikumu 50.6.2. apakšpunktā norādīto informāciju;
50.6.4.
energoapgādes komersants iesniedz Birojam neapstiprinātu, šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādītā rēķina sagatavi. Rēķina iesniegšanai energoapgādes komersants izmanto EIKIS;
50.6.5.
Birojs pārbauda energoapgādes komersanta iesniegto, šo noteikumu 50.6.4. apakšpunktā norādīto rēķinu;
50.6.6.
ja Birojs konstatē, ka šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādītājā rēķina sagatavē nav kļūdu:
50.6.6.1.
Birojs informē energoapgādes komersantu par nepieciešamību apstiprināt un iesniegt šo noteikumu 50.6.4. apakšpunktā norādīto rēķinu;
50.6.6.2.
energoapgādes komersants apstiprina un iesniedz iesniedz Birojam šo noteikumu 50.6.4. apakšpunktā norādīto rēķinu. Rēķina iesniegšanai energoapgādes komersants izmanto EIKIS;
50.6.6.3.
Birojs veic rēķina apmaksu atbilstoši šo noteikumu 50.5. apakšpunktā norādītajam;
50.6.7.
ja Birojs konstatē, ka šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādītā rēķina sagatave ir kļūdaina:
50.6.7.1.
Birojs informē energoapgādes komersantu par nepieciešamību labot šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādīto rēķina sagatavi;
50.6.7.2.
energoapgādes komersants veic šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādītās rēķina sagataves labošanu;
50.6.7.3.
Birojs pārbauda energoapgādes komersanta laboto, šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādīto rēķina sagatavi;
50.6.7.4.
ja Birojs konstatē, ka labotajā rēķina sagatavē nav kļūdu, Birojs informē energoapgādes komersantu par nepieciešamību apstiprināt un iesniegt šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādīto rēķinu;
50.6.7.5.
energoapgādes komersants apstiprina un iesniedz Birojam šo noteikumu 50.6.3. apakšpunktā norādīto rēķinu. Rēķina iesniegšanai energoapgādes komersants izmanto EIKIS;
50.6.7.6.
Birojs veic rēķina apmaksu atbilstoši šo noteikumu 50.5. apakšpunktā norādītajam.
51.
Birojam ir tiesības pieprasīt no energoapgādes komersanta un lietotāja, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, informāciju par mājsaimniecības lietotāju elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes patēriņu, mājsaimniecības lietotājiem piemēroto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes cenu un citu informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu.
52.
Ja Birojs konstatē neatbilstības elektroenerģijas tirgotāja, dabasgāzes tirgotāja un siltumapgādes komersanta rīcībā saistībā ar maksas samazinājuma piemērošanu, tas:
52.1.
nosaka termiņu, līdz kuram elektroenerģijas tirgotājam, dabasgāzes tirgotājam un siltumapgādes komersantam jānovērš konstatētās neatbilstības vai jāiesniedz papildu informācija;
52.2.
ir tiesīgs atlikt elektroenerģijas tirgotāja, dabasgāzes tirgotāja un siltumapgādes komersanta valsts kompensācijas rēķina apmaksu līdz konstatēto neatbilstību pilnīgai novēršanai;
52.3.
ir tiesīgs atteikt elektroenerģijas tirgotāja, dabasgāzes tirgotāja un siltumapgādes komersanta valsts kompensācijas rēķina apmaksu, ja konstatētās neatbilstības nav novērstas vai papildu informācija nav iesniegta noteiktajā termiņā.
53.
Ja Birojs konstatē energoapgādes komersantam vai lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, nepamatoti izmaksātu kompensāciju, tas pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.
54.
Energoapgādes komersants vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, veic nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksu līdz nākamā kalendāra gada 31.janvārim.
55.
Ja energoapgādes komersants konstatē, ka nepieciešams veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju, energoapgādes komersants un Birojs veic galīgo savstarpējo norēķinu līdz nākamā kalendāra gada 31.janvārim.
56.
Elektroenerģijas tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs šo noteikumu 6. punktā punktā minētajā atbalsta periodā saņem šo noteikumu 13. punktā noteikto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
57.
Ja objektam, kuram tiek piegādāta elektroenerģija, kalendāra mēneša ietvaros mainās lietotājs, elektroenerģijas tirgotājs atbalstu piemēro proporcionāli līguma darbības termiņam attiecīgajā kalendāra mēnesī.
58.
Dabasgāzes tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs šo noteikumu 8. punktā minētajā atbalsta periodā saņem šo noteikumu 23. punktā noteikto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
59.
Siltumapgādes komersants nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs šo noteikumu 9. punktā minētajā atbalsta periodā saņem šo noteikumu 33. un 34. punktā noteikto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
60.
Ja pēc mājsaimniecības lietotāja pieprasījuma vai šo noteikumu 82. punktā minēto datu reģistru pārziņu sniegtās informācijas Birojs konstatē, ka EIKIS šo noteikumu 81. punktā minēto reģistru kļūdas dēļ mājsaimniecības lietotājam nav piemērots maksājuma samazinājums, birojs attiecina un pakalpojuma sniedzējs piemēro nesaņemto maksājuma samazinājumu tuvākajā norēķinu perioda elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas rēķinā par periodu, kurā konstatēta kļūda un nav ticis attiecināts maksājuma samazinājums.
61.
Ja pēc mājsaimniecības lietotāja pieprasījuma Birojs konstatē, ka EIKIS kļūdas dēļ mājsaimniecības lietotājam nav piemērots maksājuma samazinājums, birojs attiecina un pakalpojuma sniedzējs piemēro nesaņemto maksājuma samazinājumu tuvākajā norēķinu perioda elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas rēķinā par periodu, kurā konstatēta kļūda un nav ticis attiecināts maksājuma samazinājums.
62.
Mājsaimniecības lietotājs var pārliecināties par mājsaimniecības atbilstību šo noteikumu 2. punktā noteiktajam atbilstoši Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā noteiktajam.
5.Atbalsta maksas samazinājumam decentralizētajam kurināmajam mājsaimniecībām sniegšanas nosacījumi, finansēšanas un uzraudzības kārtība
64.
Lai saņemtu šo noteikumu 40., 41., 42., 43. un 44. punktā noteikto atbalstu (turpmāk — atbalsts mājsaimniecībai), mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, īrnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldnieks, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk — administrēšanas lietojumprogramma), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai pa pastu iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārvaldnieka kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
64.1.
mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;
64.2.
mājokļa īpašumu apsaimniekošanas līgumu (ja iesniedz pārvaldnieks);
64.4.
rēķinu par elektroenerģiju šo noteikumu 42. punktā minētajā gadījumā.
66.
Atbalstu mājsaimniecībai var izmaksāt skaidrā naudā vai pārskaitīt uz iesniegumā norādīto personas konta numuru kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā atbalsta saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu, tostarp konvertācijas izmaksas, ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam.
67.
Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta mājsaimniecībai saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, sniedz atbalstu to iesniegšanā, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šā panta trešajā daļā minētais mājoklis.
69.
Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ir pienākums izmaksāto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībām to rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.
70.
Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai. Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par šā atbalsta piešķiršanu var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai attiecīgu iesniegumu, 30 dienu laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai ieskaitīšanas kontā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
71.
Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja:
71.2.
iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertā informācija neatbilst šajos noteikumos noteiktā atbalsta saņemšanas nosacījumiem;
71.3.
sniegta apzināti nepatiesa informācija.
72.
Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu. Pašvaldība pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu, ja tā konstatē, ka attiecīgais atbalsts mājsaimniecībai ir nepamatoti izmaksāts iesniedzēja vainas dēļ, jo viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo atbalstu vai tā apmēru. Ja iesniedzējs neatlīdzina pārmaksāto summu labprātīgi, lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pašvaldības izpildrīkojumu.
74.
Valsts kompensē pašvaldībām piecus euro par viena šo noteikumu 64. punktā minētā iesnieguma reģistrāciju un izskatīšanu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldība izlieto pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, kā arī tehnikas un aprīkojuma iegādei.
75.
Šo noteikumu 7. un 10. punktā minētajā atbalsta piemērošanas periodā pašvaldība var noteikt saviem darbiniekiem, kuri iesaistīti šo noteikumu 64. punktā minētā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā, piemaksu par citu pienākumu veikšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem līdz 30 procentiem no mēnešalgas papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram.
76.
Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Pašvaldība pārskatus par laikposmu no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā kalendāra gada 30. aprīlim vai iesniegt līdz nākamā gada 15. septembrim. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā noteiktajam mērķim.
77.
Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus atbalsta mājsaimniecībai sniegšanai, pašvaldība, iesniedzot Valsts kasē šo noteikumu 76. punktā minēto pārskatu, var pieprasīt no valsts avansa maksājumu ne vairāk, kā 50 procentu apmērā no iepriekšējā atbalsta perioda vidējiem mēneša faktiskajiem izdevumiem par atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.
78.
Pašvaldība var pieprasīt avansa maksājumu pēc šo noteikumu piektajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas.
79.
Par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgā ministrija:
79.1.
Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati 10 darbdienu laikā pārliecinās par šo noteikumu 76. punktā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam un apstiprina pārskatu;
79.2.
reizi mēnesi kompensē pašvaldībām šo noteikumu 73. un 74. punktā minētos izdevumus;
79.3.
ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt finansējuma izlietojumu atbalstam mājsaimniecībām, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Konstatējot finansējuma izlietojuma pārkāpumus, ministrija pārtrauc finansējuma izmaksu, lūdz precizēt pārskatu un veic izmaksāto finanšu līdzekļu pārrēķinu. Pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
6.Kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumi EIKIS
80.
Mājsaimniecības atbilstību šo noteikumu 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem veic EIKIS, kas ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Birojs.
81.
EIKIS nosaka mājsaimniecības atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam atbilstoši informācijai, kas ir pieejama PMLP sniegtajos datos, Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajos datos, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem, kuru apjoms un saturs ir atbildīgo pārziņu kompetencē.
82.
EIKIS veic datu pārraidi un apmaiņu ar šādiem datu reģistru pārziņiem:
82.1.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi;
82.2.
Valsts ieņēmumu dienestu;
82.3.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru;
82.4.
Valsts Zemes dienesta atvērtajiem datiem;
82.5.
elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, kas ir vienotās elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru datu apmaiņas platformas pārzinis (turpmāk - elektroenerģijas sadales sistēmas operators);
82.6.
dabasgāzes sadales sistēmas operatoru;
82.7.
siltumapgādes komersantiem.
84.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katru mēnesi līdz piektajai darbdienai EIKIS sniedz šādus datus, kas fiksēti datu sagatavošanas dienā , par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītā dzīvesvietas adrese (turpmāk - norādītā adrese):
84.1.
vārds un uzvārds;
84.2.
personas kods;
84.3.
personas deklarētā adrese, reģistrētā adrese, vai norādītā adrese.
85.
Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi līdz 21. dienai EIKIS sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša 18. dienā, par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītā dzīvesvietas adrese:
85.1.
vārds un uzvārds;
85.2.
personas kods;
85.3.
personas ienākumi euro par pēdējo 24 pilno mēnešu periodu pirms nodokļu nomaksas;
85.4.
ienākumu gūšanas periods;
85.5.
ienākumu izmaksas veicējs.
86.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra katru mēnesi līdz 21. dienai EIKIS sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša 18. dienā, par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītā dzīvesvietas adrese:
86.1.
vārds un uzvārds;
86.2.
personas kods;
86.3.
personai izmaksātās pensijas un pabalstu kopsumma euro mēnesī par pēdējo 12 pilno mēnešu periodu pēc nodokļu nomaksas;
86.4.
personai izmaksātās pensijas un pabalstu periods.
87.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators katru mēnesi līdz sestajam datumam EIKIS sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
87.1.
objekta adrese, kas ir atbilstoša adresācijas noteikumos noteiktajam;
87.2.
adresācijas objekta identifikācijas kods;
87.3.
enerģijas identifikācijas kods;
87.4.
elektroenerģijas tirgotāja, kas objektā sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, nosaukums un uzņēmuma reģistrācijas numurs.
88.
Dabasgāzes sadales sistēmas operators katru mēnesi līdz sestajam datumam EIKIS sniedz šādu datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
88.1.
objekta adrese, kas ir atbilstoša adresācijas noteikumos noteiktajam;
88.2.
adresācijas objekta identifikācijas kods;
88.3.
dabasgāzestirgotāja, kas objektā sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, nosaukums un uzņēmuma reģistrācijas numurs.
89.
Siltumapgādes komersanti katru mēnesi līdz sestajam datumam EIKIS sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
89.1.
objekta adrese, kas ir atbilstoša adresācijas noteikumos noteiktajam;
89.2.
adresācijas objekta identifikācijas kods.
90.
Datu apmaiņa starp elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, siltumapgādes komersantu un EIKIS notiek šādā kārtībā:
90.1.
elektroenerģijas sadales sistēmas operators līdz mēneša sestajam datumam iesniedz EIKIS šo noteikumu 87. punktā norādīto informāciju;
90.2.
dabasgāzes sadales sistēmas operators līdz mēneša sestajam datumam iesniedz EIKIS šo noteikumu 88. punktā norādīto informāciju;
90.3.
siltumapgādes komersants līdz mēneša sestajam datumam iesniedz EIKIS šo noteikumu 89. punktā norādīto informāciju;
90.4.
EIKIS verificē šo noteikumu 87., 88. un 89. punktā minētos datus pret Valsts adrešu reģistra datiem;
90.5.
ja EIKIS identificē, ka EIKIS iesniegtie dati, kas norādīti šo noteikumu 87., 88. 89. punktā nav atbilstoši Valsts adrešu reģistrā ietvertajiem datiem par dzīvojamajām ēkām un telpu grupām, tā vienas darba dienas laikā atgriež datu sniedzējiem šo noteikumu 87., 88.. un 89. punktā minēto iesniegto datu kopu, norādot kļūdainos datus;
90.6.
91.
Lai veiktu automatizētu datu apmaiņu ar šo noteikumu 82. punktā minētajiem datu reģistru pārziņiem un komersantiem, ņemot vērā finansiālos un tehniskos apsvērumus pakalpojuma sniegšanai, pēc iespējas tiek izmantots valsts informācijas sistēmu savietotājs.
92.
Katru datu apstrādi EIKIS auditē. Auditācijas pierakstus glabā 24 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.
93.
EIKIS uzkrātos personas datus par Latvijas Republikā deklarētajām un reģistrētajām personām un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītā dzīvesvietas adrese, glabā 24 mēnešus un pēc tam tos dzēš.
94.
Datu apmaiņa starp elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru un elektroenerģijas tirgotāju un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
94.1.
līdz mēneša pēdējai darbdienai elektroenerģijas sadales sistēmas operators nosūta elektroenerģijas tirgotājam informāciju par objekta kopējo patēriņu un informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 13. punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.7. apakšpunktā ietvertajai informācijai;
94.2.
ja mājsaimniecības loceklis ir elektroenerģijas lietotājs atbilstoši noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu noteiktajam, elektroenerģijas tirgotājs piemēro mājsaimniecības lietotājam šo noteikumu 13. punktā noteikto atbalstu rēķinā par patērēto elektroenerģiju;
94.3.
ja mājsaimniecības loceklis ir elektroenerģijas apakšlietotājs atbilstoši noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu noteiktajam, un objektā, kuram elektroenerģijas tirgotājs nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, ir identificēta viena vai vairākas mājsaimniecības, kurām ir piemērojams šo noteikumu 13. punktā noteiktais atbalsts:
94.3.1.
elektroenerģijas tirgotājs izraksta rēķinu par patērēto elektroenerģiju atbilstoši noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu noteiktajai kārtībai, piemērojot objekta rēķinam par patērēto elektroenerģiju šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu, kas ir reizināts ar objektā identificēto mājsaimniecību skaitu, kam piemērojams atbalsts, vienlaikus nododot objekta pārvaldniekam informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 13. punktā noteiktais atbalsts;
94.3.2.
objekta pārvaldnieks izraksta rēķinus par patērēto elektroenerģiju atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no elektroenerģijas tirgotāja saņemtajai, šo noteikumu 94.3.1. apakšpunktā noteiktajai informācijai;
94.3.3.
objekta pārvaldnieks uzkrāj pie sevis pārkompensēto, šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu;
94.3.4.
objekta pārvaldnieks atbalsta perioda ietvaros veikto norēķinu noslēguma perioda beigās ieskaita šo noteikumu 94.3.3. apakšpunktā minēto pārkompensāciju Valsts kasē.
95.
Datu apmaiņa starp dabasgāzes sadales sistēmas operatoru un dabasgāzes tirgotāju un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
95.1.
līdz mēneša pēdējai darbdienai dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta dabasgāzes tirgotājam informāciju par objekta kopējo patēriņu un informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 23. punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.8. apakšpunktā ietvertajai informācijai;
95.2.
ja mājsaimniecības loceklis ir dabasgāzes lietotājs atbilstoši noteikumos par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu noteiktajam, dabasgāzes tirgotājs piemēro mājsaimniecības lietotājam šo noteikumu 23. punktā noteikto atbalstu rēķinā par patērēto dabasgāzi;
95.3.
ja mājsaimniecības loceklis ir dabasgāzes apakšlietotājs, un objektā, kuram dabasgāzes tirgotājs nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, ir identificēta viena vai vairākas mājsaimniecības, kurām ir piemērojams šo noteikumu 23. punktā noteiktais atbalsts:
95.3.1.
dabasgāzes tirgotājs izraksta rēķinu par patērēto dabasgāzi atbilstoši noteikumos par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu noteiktajai kārtībai, piemērojot objekta rēķinam par patērēto dabasgāzi šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu, kas ir reizināts ar objektā identificēto mājsaimniecību skaitu, kam piemērojams atbalsts, vienlaikus nododot objekta pārvaldniekam informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 23. punktā noteiktais atbalsts;
95.3.2.
objekta pārvaldnieks izraksta rēķinus par patērēto dabasgāzi atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no dabasgāzes tirgotāja saņemtajai, šo noteikumu 95.3.1. apakšpunktā noteiktajai informācijai;
95.3.3.
objekta pārvaldnieks uzkrāj pie sevis pārkompensēto, šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu;
95.3.4.
objekta pārvaldnieks atbalsta perioda ietvaros veikto norēķinu noslēguma perioda beigās ieskaita šo noteikumu 95.3.3. apakšpunktā minēto pārkompensāciju Valsts kasē.
96.
Datu apmaiņa starp centralizētās siltumapgādes komersantu un objekta pārvaldnieku un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
96.1.
ja objektā ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs vai siltuma maksas sadalītājs, kura rādījumi ir nolasāmi attālināti:
96.1.1.
siltumapgādes komersants līdz mēneša trešajam datumam nodod informāciju objekta pārvaldniekam par objekta kopējo piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās un informāciju par adresēm, kam piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.9. apakšpunktā minētajai informācijai;
96.1.2.
objekta pārvaldnieks līdz mēneša astotajam datumam nodod siltumapgādes komersantam informāciju par objektam piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās, sadalot to divās daļās - objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts atbilstoši no centralizētā siltumapgādes komersanta saņemtajai, šo noteikumu 96.1.1. apakšpunktā minētajai informācijai, un objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam nav piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts.
96.1.3.
siltumapgādes komersants līdz mēneša 10. datumam izraksta rēķinu par objektam piegādāto siltumenerģiju, balstoties uz objekta pārvaldnieka sniegto, šo noteikumu 96.1.2. punktā minēto informāciju;
96.1.4.
objekta pārvaldnieks līdz mēneša 15. datumam izraksta rēķinus par piegādāto siltumenerģiju, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no centralizētās siltumapgādes komersanta saņemtajai, šo noteikumu 96.1.3. apakšpunktā noteiktajai informācijai;
96.2.
ja objektā ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs vai siltuma maksas sadalītājs, kura rādījumi nav nolasāmi attālināti:
96.2.1.
siltumapgādes komersants līdz mēneša trešajam datumam nodod informāciju objekta pārvaldniekam par adresēm, kam piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 90.9. apakšpunktā minētajai informācijai;
96.2.2.
objekta pārvaldnieks līdz mēneša astotajam datumam nodod siltumapgādes komersantam informāciju par objektam piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās, sadalot to divās daļās - objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts atbilstoši no centralizētā siltumapgādes komersanta saņemtajai, šo noteikumu 96.2.1. apakšpunktā minētajai informācijai, un objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam nav piemērojams šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktais atbalsts.
96.2.3.
siltumapgādes komersants līdz mēneša 10. datumam izraksta rēķinu par objektam piegādāto siltumenerģiju, balstoties uz objekta pārvaldnieka sniegto, šo noteikumu 96.2.2. punktā minēto informāciju;
96.2.4.
objekta pārvaldnieks līdz mēneša 15. datumam izraksta rēķinus par piegādāto siltumenerģiju, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no centralizētās siltumapgādes komersanta saņemtajai, šo noteikumu 96.2.3. apakšpunktā noteiktajai informācijai.
97.
Ja objekta pārvaldnieks neiesniedz centralizētās siltumapgādes komersantam šo noteikumu 96.1.2. un 96.2.2. apakšpunktā norādīto informāciju 96.1.2. un 96.2.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā, centralizētās siltumapgādes komersantam ir tiesības nepiemērot šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto atbalstu par objektam piegādāto siltumenerģiju.
7.Noslēguma jautājums
98.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators, siltumapgādes komersanti, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina datu apmaiņu ar EIKIS ne vēlāk, kā trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-2091 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2091 Nr]
Mājsaimniecības vidējo ienākumu mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķins
1. Mājsaimniecības izdevumu par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķins:
Izdevumi par mājokli mēnesī = (((M x IM) + (K x IK) + (E x IE)) / 12 + T) x I x SE, kur:
M – izdevumi par mājokli gadā uz vienu mājsaimniecības locekli noapaļoti uz augšu līdz veselam skaitlim, ko veido:
- īre, t.sk. zemes īre, uz kuras atrodas māja, autostāvvietas, mājokļa aprīkojuma īre, utt. (CSP neregulārā apsekojuma par 2019.gadu datu kods (turpmāk – CSP datu kods) “04.1 Mājokļa īres maksa”);
- mājokļa iekārta un ikdienas uzturēšana (CSP datu kods “05 Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa ikdienas uzturēšana);
IM – inflācijas koeficients izdevumiem par mājokli 01.01.2019. salīdzinājumā ar 31.07.2023. (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.1. un 05, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
K – izdevumi par komunālajiem maksājumiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- ar mājokļa obligāto uzturēšanu un neatliekamajiem remontdarbiem saistītie izdevumi (CSP datu kods “04.3 Mājokļa uzturēšana un remonts”);
- ūdensapgāde (CSP datu kods “04.4.1 Ūdensapgāde”);
- atkritumu izvešana (CSP datu kods “04.4.2 Atkritumu savākšana”);
- kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi (CSP datu kods “04.4.3 Kanalizācijas pakalpojumi”);
- citi ar mājokli saistīti izdevumi, t.sk., apsardze, apsaimniekošana (CSP datu kods “04.4.4 Citi citur neklasificiēti ar mājokli saistīti pakalpojumi”);
IK - inflācijas koeficients izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem 01.01.2019. salīdzinājumā ar 31.07.2023. (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.3, 04.4.1, 04.4.2, 04.4.3 un 04.4.4, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
E – izdevumi par energoresursiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- elektroenerģija (CSP datu kods “04.5.1 Elektroenerģija”);
- gāze (CSP datu kods “04.5.2 Gāze”);
- šķidrie kurināmie (CSP datu kods “04.5.3 Šķidrie kurināmie”);
- cietais kurināmais (CSP datu kods “04.5.4 Cietais kurināmais”);
- siltumenerģija (CSP datu kods “04.5.5 Siltumenerģija”);
IE - inflācijas koeficients izdevumiem par energoresursiem 01.01.2019. salīdzinājumā ar 31.07.2023. (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.5.1, 04.5.2, 04.5* 04.5.4 un 04.5.5, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju).
*CSP Inflācijas kalkulatorā nav pieejami dati par inflāciju koeficientu pozīcijai “Šķidrie kurināmie”, tāpēc attiecīgajai pozīcijai tiek piemērots kopējais energoresursu inflācijas koeficients, kas pieejams datu kodam “4.5. Elektroenerģija, gāze un cits kurināmais”;
T – Vidējais sadales sistēmas pakalpojumu tarifa pieaugums mājsaimniecībām saskaņā ar akciju sabiedrības “Sadales tikls” sniegto informāciju, kas it 7 euro + PVN jeb 8,47 euro;
I – vidējā inflācijas prognoze 2024.gadam saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, kas 2024.gada beigās prognozēta līdz 8,5%;
SE – aprēķinu un statistisko datu kļūdas koeficients, kas tiek pieņemts kā 10%.
2. Mājsaimniecības vidējo ienākumu mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķins:
Mājsaimniecības ienākumi mēnesī = (Izdevumi par mājokli mēnesī x 100) / 30