24-TA-1532
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2.
pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3.
atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma atlases kārtas mērķis ir uzlabot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras energoefektivitāti, samazinot ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un palielinot atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju izmantošanu.
3.
Pasākuma atlases kārtas mērķteritorija ir Latvijas Republikas apdzīvotās vietas, kurās tiek sniegti sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi.
4.
Atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot papildu uzstādīto atjaunīgos energoresursus izmantojošo enerģijas avotu papildu ražošanas jaudu ar kopējo vērtību vismaz 2 MW apmērā.
5.
Šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju uzskata par sasniegtu noslēguma maksājuma veikšanas dienā.
6.
Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
7.
Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
II.Atlases kārtai pieejamais finansējums
8.
Atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 10 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 6 500 000 euro un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums – ne mazāks kā 3 500 000 euro.
9.
Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza uz nākamo pasākuma atlases kārtas uzsaukumu vai trešo pasākuma atlases kārtu vai citu specifiskā atbalsta mērķa pasākumu organizēšanai.
10.
Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
11.
Atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
12.
Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot) un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 800 000 euro.
13.
Atlases kārtas ietvaros par vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju vai tās daļu – apdzīvotu vietu, var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.
III.Prasības projekta iesniedzējam
14.
Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - pakalpojuma līgums).
15.
Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
15.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
15.2.
prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
15.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
15.4.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
15.5.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;
15.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
15.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
16.
Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības (minētās tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē), izņemot, ja atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un/vai to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtu uzstādāmā teritorija (zemesgabals) nav projekta iesniedzēja īpašumā, tad projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta dzīves ciklā tam būs spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemesgabalu, kurā veiktas darbības projekta ietvaros.
17.
Ja nekustamais īpašums (zeme), kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, atrodas brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējam ir spēkā esošs līgums par apbūves tiesību un projekta iesniedzējs apliecina, ka īpašuma tiesības tiks iegūtas un nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, vai, ja projektā nav slēdzams būvdarbu līgums darbību īstenošanai brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta dzīves ciklā tam būs spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemesgabalu, kurā veiktas darbības projekta ietvaros.
18.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.
19.
Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta:
19.1.
ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi;
19.2.
ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
19.3.
dzīves cikls ir 15 gadi.
20.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības horizontālo principu ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo tiesību aktu vides aizsardzības jomā ievērošanai, tai skaitā:
20.1.
sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:
20.1.1.
projekta ietvaros radītie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma un normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
20.1.2.
projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);
20.1.3.
projekta būvniecības procesa laikā tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);
20.1.4.
vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);
20.1.5.
būvniecības procesa vai attiecināmās teritorijas sagatavošanas laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);
20.2.
projektā tiek nodrošināta atbilstība klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām riskiem;
20.3.
projektā tiek paredzēts enerģijas ietaupījums vai pasākumi, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);
20.4.
projektā ir veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins;
20.5.
projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.
IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
21.
Projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:
21.1.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas, ja šādas darbības paredzētas energoauditā un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
21.1.1.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, jāizmanto tikai ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;
21.1.2.
uzstādītajai infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītajā funkcionālajā teritorijā;
21.1.3.
uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda nav mazāka par 250,00 kW un nepārsniedz 999,99 kW;
21.2.
enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta energoauditā;
21.3.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana;
21.4.
darbības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nodrošināšanai;
21.5.
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
22.
Ieguldījumi sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā nodrošina primārās enerģijas samazinājumu gadā vismaz 30 procentu apmērā no attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā (dzeramā ūdens ieguve, sagatavošana, padeve, notekūdeņu savākšana, attīrīšana, novadīšana vidē) patērētā enerģijas apjoma.
23.
Projekta attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros ir:
23.1.
iesnieguma pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas – izmaksu un ieguvumu analīzes, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, energoaudita sagatavošanas, sertificēta energoauditora pakalpojumu, būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka energoefektivitātes vai būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kopā nepārsniedzot desmit procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
23.2.
attiecināmas teritorijas sagatavošanas izmaksas būvdarbu veikšanai vai iekārtu uzstādīšanai, kas ietver apauguma noņemšanu, nelietojamu būvju un iekārtu nojaukšanu un demontāžu, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanu, nepārsniedzot 10 procentus no šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto iekārtu izmaksām;
23.3.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;
23.4.
projekta rezultātu uzskaites nodrošināšanai nepieciešamo skaitītāju iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
23.5.
enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanas izmaksas;
23.6.
tehnoloģisko iekārtu un mehānismu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 21.3. apakšpunkta minēto atbalstāmo darbību;
23.7.
ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošanu saistītie ēku un iekārtu pārbūves darbi, nepārsniedzot 10 procentus no šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas;
23.8.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
23.9.
horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai;
23.10.
neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
23.11.
rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi, un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
23.12.
pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
24.
Atlses kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
24.1.
ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;
24.2.
veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un tos izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;
24.4.
nav radušās uz darba līguma pamata.
25.
Atlases kārtas ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 29.4. apakšpunktā minētās izmaksas.
26.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē dienas, izņemot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
V.Atlases kārtas īstenošanas nosacījumi
27.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu noteikto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
28.
Projekta īstenošanas vieta ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu un ar tām funkcionāli saistīto zemes gabalu Latvijas Republikā teritorija.
29.
Finansējuma saņēmējs:
29.1.
uzkrāj datus par šo noteikumu 4. punktā minētā rādītāja vērtībām un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;
29.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:
29.2.1.
klimatdrošināšana;
29.2.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
29.2.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);
29.2.4.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;
29.3.
nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām;
29.4.
no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma un citas papildu izmaksas;
29.5.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti, vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
29.6.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā;
29.7.
ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
29.8.
nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu (attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam);
29.9.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim;
29.10.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;
29.11.
atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
29.12.
projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
30.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma.
31.
Komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
32.
Projekta iesniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm.
33.
Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksu pamatojošiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
34.
Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 15.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
35.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
36.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas, vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds