22-TA-2526
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas
perioda vadības likuma 20.panta 6. un 13.punktu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas
perioda vadības likuma 20.panta 6. un 13.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7.
pasākuma īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus.
2.
Pasākuma mērķis ir palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.
3.
Pasākuma mērķa grupa ir:
3.1.
pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcijas) pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
3.2.
ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – bērnu aprūpes iestādes) pakalpojumus;
3.3.
bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes;
3.4.
potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96)
4.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1.
iznākuma rādītājs līdz 2018. gada 31. decembrim – personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) – 210;
4.2.
iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:
4.2.1.
pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums – 2100;
4.2.2.
bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums (ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu) – 1198;
4.2.3.
slēgšanai atbalstīto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (filiāļu) skaits – 3;
4.2.4.
personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) – 1426;
4.2.5.
bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālos pakalpojumus – 2 270;
4.3.
rezultāta rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:
4.3.1.
personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – 525;
4.3.2.
institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās no 1 799 līdz 720;
4.3.3.
slēgto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (filiāļu) skaits – 3;
4.4.
finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 4 031 880 euro apmērā, tai skaitā:
4.4.1.
Rīgas plānošanas reģiona projektā – 993 943 euro apmērā;
4.4.2.
Latgales plānošanas reģiona projektā – 657 202 euro apmērā;
4.4.3.
Vidzemes plānošanas reģiona projektā – 735 609 euro apmērā;
4.4.4.
Kurzemes plānošanas reģiona projektā – 671 840 euro apmērā;
4.4.5.
Zemgales plānošanas reģiona projektā – 973 286 euro apmērā.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 221; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242; MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 633)
5.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 46 056 430 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 39 147 965 euro un valsts budžeta finansējums – 6 908 465 euro.
(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 633 redakcijā)
8.
Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no plānotā projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
9.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
10.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma, ko plāno projekta iesniegumā, līdz 2018. gada 31. decembrim ir:
10.1.
Rīgas plānošanas reģionam – 10 358 383 euro;
10.2.
Latgales plānošanas reģionam – 7 038 145 euro;
10.3.
Vidzemes plānošanas reģionam – 7 740 848 euro;
10.4.
Kurzemes plānošanas reģionam – 6 597 040 euro;
10.5.
Zemgales plānošanas reģionam – 6 781 544 euro.
(MK 05.12.2017. noteikumu Nr. 709 redakcijā)
11.
Šo noteikumu 10. punktā minētās projektu maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummas pa plānošanas reģioniem tiek pārskatītas un, ja nepieciešams, precizētas pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrādes atbilstoši precizētajam mērķa grupas izvietojumam. Balstoties uz izstrādātajiem plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, šo noteikumu 29. punktā minētā Sociālo pakalpojumu attīstības padome sniedz priekšlikumus atbildīgajai iestādei par projektu maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummu izmaiņām.
(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755)
12.
(Svītrots ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357)
II.Prasības projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem
13.
Projektu iesniedzēji pasākuma ietvaros ir institūcijas, kas darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumā noteiktajām kompetencēm, – šo noteikumu 10. punktā minētie plānošanas reģioni.
14.
Katrs projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām.
15.
Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā no šo noteikumu 14. punktā minētajā projekta atlases nolikumā noteiktā projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
16.
Finansējuma saņēmēja sadarbības partneri var būt:
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
16.1
Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minēto individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām nodrošina šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētās pašvaldības, kas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk – 9.2.1.1. pasākums) ietvaros ir sadarbības partneri metodikas darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem pilotprojektā. Individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi var veikt arī finansējuma saņēmēja piesaistīts sociālais darbinieks, kurš ir piedalījies 9.2.1.1. pasākuma ietvaros organizētajās apmācībās darbam ar šo noteikumu 19.1.10.2. apakšpunktā minēto zinātnisko metodi.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
17.
Ar šo noteikumu 16.1., 16.3. un 16.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu. Ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā vēl nav noslēgts sadarbības līgums, ar projekta sadarbības partneri tiek noslēgts nodomu protokols par sadarbību projekta īstenošanā, izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētos sadarbības partnerus, kurus identificē un ar kuriem sadarbības līgumus var slēgt projekta īstenošanas laikā. Ja kādu šo noteikumu 16.1. un 16.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneri identificē projekta īstenošanas laikā, finansējuma saņēmējs sadarbības līgumu ar to slēdz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim. Ar šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem finansējuma saņēmējs sadarbības līgumus slēdz, ja uzņemas savstarpējas finanšu saistības. Ja sadarbība ar šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto sadarbības partneri paredz tikai informācijas apmaiņu par šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām un tām nepieciešamajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, finansējuma saņēmējs izvērtē nepieciešamību slēgt sadarbības līgumu.
(MK 05.12.2017. noteikumu Nr. 709 redakcijā)
18.
Šo noteikumu 17. punktā minētajā nodomu protokolā iekļauj vismaz šādu informāciju:
18.1.
pušu apņemšanās sadarboties projekta īstenošanā;
18.2.
norāde par sadarbības partnera veicamajiem uzdevumiem, ievērojot šo noteikumu 19. punktā minēto;
18.3.
pušu apņemšanās noslēgt sadarbības līgumu, ja projekts tiks apstiprināts.
19.
Šo noteikumu 17. punktā minētajā sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un papildus iekļauj informāciju (kur attiecināms) par sadarbības partnera pienākumiem:
19.1.
ja sadarbības partneris ir pašvaldība:
19.1.1.
sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi sociālo pakalpojumu sniedzējiem un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem pašvaldību finansētos sociālos pakalpojumus konkrētajā pašvaldībā;
19.1.3.
nodrošināt sociālo mentoru dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;
19.1.4.
nodrošināt šo noteikumu 20.5. un 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un priekšfinansēšanu, kā arī šo noteikumu 22.1.1.2., 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto izmaksu priekšfinansēšanu šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros un šo noteikumu 25.1 punktā minēto izmaksu priekšfinansēšanu šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;
19.1.4.1
nodrošināt šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām sniegto sabiedrībā balstīto pakalpojumu uzskaiti, norādot katrai personai sniegtos pakalpojumus, tai skaitā šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām uzskaitīt sniegto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu veidus un sniegšanas ilgumu, norādot pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas un pabeigšanas laiku pilnās stundās, bet "atelpas brīža" pakalpojumiem – diennaktīs;
19.1.6.
ievērot pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.6.1
iesniegt informāciju par pašvaldības finansējuma izlietojumu un atbalstu saņēmušajām personām, ja pašvaldība sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai piemēro šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu;
19.1.7.
nosacījumu, ka pēc pasākuma īstenošanas beigām pašvaldības turpina sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus:
19.1.7.1.
piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras būs atstājušas valsts ilgstošas aprūpes institūcijas un uzsākušas dzīvi sabiedrībā;
19.1.7.2.
pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras dzīvo sabiedrībā;
19.1.8.
projekta aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanai atvērt Valsts kasē atsevišķu norēķinu kontu vai nodrošināt atsevišķu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti ar projekta īstenošanu saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām grāmatvedības jomā;
19.1.9.
nodrošināt sadarbības iestādes konstatēto neatbilstoši veikto izdevumu un finansējuma saņēmēja konstatēto iespējami neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, ja par šiem izdevumiem finansējuma saņēmējs ir veicis šo noteikumu 22.1.1.2., 22.1.1.4., 22.2.2. un 22.2.3. apakšpunktā minēto kompensāciju izmaksu;
19.1.10.
kas atbilst šo noteikumu 16.1 punktā minētajiem nosacījumiem:
19.1.10.2.
nodrošināt sociālo darbinieku apmācībās darbam ar Eiropas kopējās vadlīnijās (vadlīnijas pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi) rekomendēto atbalsta intensitātes skalu – zinātnisko metodi personu ar garīga rakstura traucējumiem atbalsta vajadzību izvērtēšanai (turpmāk – zinātniskā metode);
19.2.
ja sadarbības partneris ir valsts sociālās aprūpes centrs:
19.2.1.
sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi valsts ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniedzējam un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personām, kuras saņem valsts finansētus sociālās aprūpes pakalpojumus;
19.2.2.
piedalīties šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā;
19.2.3.
nodrošināt speciālistu dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;
19.2.5.
ievērot pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.2.6.
projekta aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanai atvērt Valsts kasē atsevišķu valsts budžeta izdevumu kontu saskaņā ar Valsts kasē reģistrētiem finansēšanas plāniem;
19.2.7.
nodrošināt sadarbības iestādes konstatēto neatbilstoši veikto izdevumu un finansējuma saņēmēja konstatēto iespējami neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, ja par šiem izdevumiem finansējuma saņēmējs ir veicis šo noteikumu 22.1.1.1. apakšpunktā minētos transferta maksājumus;
19.3.
ja sadarbības partneris ir bērnu aprūpes iestāde vai tās dibinātājs:
19.3.1.
sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem bērnu aprūpes iestādes pakalpojumus;
19.3.2.
nodrošināt speciālistu dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 351; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 221; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; grozījumi 19.1.5. un 19.1.9 apakšpunktos stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
19.1
Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētais sadarbības partneris var vienoties ar finansējuma saņēmēju par šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minēto mērķa grupas personu skaitu, kurām pasākuma ietvaros plāno nodrošināt šo noteikumu 41. un 42. punktā minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Mērķa grupas personu skaitu var precizēt pēc šo noteikumu 35.11. apakšpunktā minētā izvēlētā risinājuma noteikšanas šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādes laikā, pie sadarbības līguma noslēdzot ar finansējuma saņēmēju papildu vienošanos, kurā nosaka precīzu saistību apmēru, ko uzņemas šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētais sadarbības partneris. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētais sadarbības partneris ir tiesīgs izbeigt sadarbības līgumu ar finansējuma saņēmēju par sadarbību pasākuma ietvaros.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
20.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
20.1.
šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu (turpmāk – atbalsta plāns) izstrāde;
20.2.
plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu un to grozījumu izstrāde;
20.3.
bērnu aprūpes iestāžu un slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiāļu reorganizācijas plānu (turpmāk – reorganizācijas plāni) izstrāde;
20.4.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu, kuras uzturas valsts ilgstošas aprūpes institūcijās, sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;
20.5.
sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īstenošana šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu neatkarīgai dzīvei sabiedrībā;
20.6.
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centra pakalpojumu, īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu (turpmāk – aprūpes pakalpojums) īstenošana šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām;
20.7.
speciālistu apmācības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai;
20.8.
informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu skaita palielināšanai;
20.9.
informācija par projekta īstenošanu un publicitātes pasākumi;
20.10.
projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704)
21.
Pasākuma ietvaros plāno šādas izmaksas:
21.1.
tiešās attiecināmās izmaksas;
21.2.
netiešās attiecināmās izmaksas;
21.3.
neparedzētās izmaksas.
22.
Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
22.1.
tiešās personāla izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, izņemot virsstundas:
22.1.1.
sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla izmaksas (ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze):
22.1.1.1.
kompensācija valsts sociālās aprūpes centriem šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā iesaistīto speciālistu piemaksām un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saskaņā ar šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu metodiku;
22.1.1.2.
kompensācija pašvaldībām par atlīdzības izmaksām sociālajam mentoram šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ievērojot šo noteikumu 40.5. apakšpunktā minēto nosacījumu;
22.1.1.3.
(svītrots no 01.07.2021. ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373);
22.1.2.
finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas. Ja projekta vadības personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze;
22.2.
pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
22.2.1.
pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3., 20.7. un 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai ir nepieciešams piesaistīt pakalpojuma sniedzēju;
22.2.3.
kompensācija pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 16.1 punktā minētajiem nosacījumiem, par šo noteikumu 22.1.1.4. apakšpunktā minēto sociālo darbinieku iekšzemes komandējumiem un dienesta braucieniem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi, un transporta izmaksām šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
22.2.4.
iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi šo noteikumu 20.10. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
22.2.6.
obligāto veselības pārbaužu un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam, ja tās nav iekļautas šo noteikumu 22.1 2. apakšpunktā minētajā veselības apdrošināšanā.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 351; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; grozījums par 22.1.1.3. apakšpunkta svītrošanu stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
22.1
Šo noteikumu 22.2.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) ietvaros papildus var plānot izmaksas:
22.11.
darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls ir nodarbinātu nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam;
22.12.
veselības apdrošināšanai šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētajam personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
23.
Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minētā kompensācija pašvaldībām šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ietver:
23.1.
kompensāciju par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 5 euro dienā, ja laiks nokļūšanai līdz jaunajai dzīvesvietai un atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā pārsniedz piecas stundas, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;
23.2.
kompensāciju par uzturēšanās izdevumiem viesnīcā (naktsmītnē) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ja nav iespējams līdz jaunajai dzīvesvietai nokļūt un atgriezties atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā 12 stundu laikā;
23.3.
kompensāciju par transporta izdevumiem (par degvielu, transportlīdzekļu nomu, transporta un specializētā transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā plāno pāriet uz dzīvi sabiedrībā, nokļūšanai līdz jaunajai dzīvesvietai un atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā;
23.4.
kompensāciju par iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajiem sociālajiem mentoriem;
23.5.
kompensāciju par sociālā mentora piesaisti, ja pašvaldība viņu piesaista uz uzņēmuma līguma pamata. Pakalpojuma izmaksas sociālajam mentoram nosaka par vienu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus.
(Grozīts ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
24.
Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minēto kompensāciju pašvaldībām par šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanu piešķir par katrai šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai sniegto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu:
24.1.
saskaņā ar šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu metodiku, izņemot šo noteikumu 41.5. un 41.6. apakšpunktā minētos pakalpojumus;
24.2.
atbilstoši faktiskajām izmaksām par šo noteikumu 41.5. un 41.6. apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, bet nepārsniedzot 116 euro diennaktī šo noteikumu 41.5. apakšpunktā minētajam pakalpojumam.
(MK 15.06.2021. noteikumu Nr. 373 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
24.1
(Svītrots ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
25.
Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minētā kompensācija pašvaldībām šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ietver:
25.1.
kompensāciju par transporta izdevumiem (par degvielu, transportlīdzekļu nomu, transporta un specializētā transporta pakalpojumiem, sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – nogādāšanai no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ;
25.2.
kompensāciju par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu. Kompensācijas aprēķinam piemēro šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu metodiku;
25.3.
kompensāciju par "atelpas brīža" pakalpojuma nodrošināšanu, nepārsniedzot 116 euro diennaktī;
25.4.
kompensāciju par šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas izmaksām;
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 221; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242)
25.1
Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minētā kompensācija pašvaldībām šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ietver kompensāciju par iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajiem sociālajiem mentoriem, ja pašvaldība sociālos mentorus ir piesaistījusi uz darba līguma pamata.
(MK 07.06.2016. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
26.
Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmējam proporcionāli šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām, pašvaldībām proporcionāli šo noteikumu 22.1.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām un pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 16.1 punktā minētajiem nosacījumiem, papildus šo noteikumu 22.1.1.4. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām, bet valsts sociālās aprūpes centriem proporcionāli šo noteikumu 22.1.1.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām).
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; grozījums par vārda un skaitļa "un 22.1.1.3." svītrošanu stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
27.
Šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju un tā nepārsniedz divus procentus no šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
28.
Pasākuma ietvaros šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atmaksājamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
IV.Pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumi
29.
Pasākuma ieviešanu uzrauga Labklājības ministrijas izveidota Sociālo pakalpojumu attīstības padome (turpmāk – padome). Padomes sēdē ar balsstiesībām uzaicina piedalīties Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kā arī citu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri pārstāv deinstitucionalizētās personas un to ģimenes locekļus. Padomes sēdēs atbildīgās iestādes un plānošanas reģionu pārstāvji piedalās novērotāja statusā. Padomes personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs.
(MK 07.06.2016. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
30.
Šo noteikumu 29. punktā minētā padome:
30.1.
sniedz ieteikumus plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu sagatavošanas procesā;
30.2.
apstiprina plānošanas reģionu izstrādātos deinstitucionalizācijas plānus un to grozījumus;
30.3.
izvērtē plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas procesu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidošanas gaitu, analizē problēmas un sniedz priekšlikumus plānošanas reģioniem un atbildīgajai iestādei nepieciešamo uzlabojumu veikšanai;
30.4.
sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām finansējuma sadalījumā pa plānošanas reģioniem atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajam;
30.5.
konsultē finansējuma saņēmēju pasākuma īstenošanas procesā, analizē ieviešanas progresu un sniedz ieteikumus finansējuma saņēmējam pasākuma ieviešanas pilnveidei.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704)
31.
Pasākumu īsteno tiešā sinerģijā ar 9.2.1.1. pasākumu, 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķi "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" (turpmāk – 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķis) un 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākumu (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums). Pasākuma ietvaros plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni tiek izstrādāti, balstoties uz 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros veiktā pētījuma rezultātiem un veselības tīklu attīstības vadlīnijām. Ieguldījumi infrastruktūrā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek veikti atbilstoši pasākuma ietvaros izstrādātajiem plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
32.
Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (izņemot bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem tiek sniegts tikai šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētais "atelpas brīža" vai aprūpes pakalpojums) – nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas:
32.1.
piesaista sociālo darbinieku, psihologu (vēlams, klīnisko psihologu), fizioterapeitu vai ergoterapeitu;
32.2.
izmanto Labklājības ministrijas izstrādātos vērtēšanas kritērijus un individuālā izvērtējuma metodiku, kas ievietota Labklājības ministrijas tīmekļvietnē līdz 2015. gada 30. septembrim;
32.3.
izdala atsevišķas vecuma grupas:
32.3.1.
0–11 mēneši 30 dienas (ieskaitot);
32.3.2.
1–3 gadi (ieskaitot);
32.3.3.
4–6 gadi (ieskaitot);
32.3.4.
7–11 gadi (ieskaitot);
32.3.5.
12–17 gadi (ieskaitot).
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 454)
32.1
Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām nodrošina šo noteikumu 16.1 punktā minētās pašvaldības vai finansējuma saņēmēja piesaistīts sociālais darbinieks, kas:
32.11.
veic šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu izvērtējumu, izmantojot šo noteikumu 19.1.10.2. apakšpunktā minēto zinātnisko metodi;
32.12.
nodrošina atbalsta plāna izstrādi, ja nepieciešams, sadarbībā ar finansējuma saņēmēja piesaistītu psihiatru un ergoterapeitu.
(MK 15.06.2021. noteikumu Nr. 373 redakcijā)
32.2
Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – izvērtēšanas procesā šo noteikumu 32. un 32.4 punktā minētais pakalpojuma sniedzējs un 32.1 punktā minētā pašvaldība vai finansējuma saņēmēja piesaistīts sociālais darbinieks nodrošina arī mērķa grupas personu likumisko pārstāvju vai audžuģimeņu, ģimenes locekļu, aprūpētāju vai citu atbalsta personu līdzdalību. Šo noteikumu 19.1.10.2. apakšpunktā minēto zinātnisko metodi var piemērot arī, lai izvērtētu individuālās vajadzības nepilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem no 17 gadu vecuma, ja līdz šo noteikumu 41. punktā minēto pakalpojumu saņemšanas brīdim persona būs sasniegusi 18 gadu vecumu.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
32.3
Katrai izvērtētajai šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai – bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – pēc individuālo vajadzību izvērtēšanas izstrādā atbalsta plānu, kas ietver vismaz šādu informāciju:
32.31.
personas vārds, uzvārds un personas kods;
32.32.
personas problēmu un vajadzību definējums;
32.33.
personas sociālo vajadzību, veselības un funkcionēšanas spēju raksturojums;
32.34.
mērķis, uzdevums un veicamie pasākumi;
32.35.
pieejamie un nepieciešamie resursi;
32.36.
individuālā izvērtējuma procesuālais apraksts;
32.37.
bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenei paredzētie atbalsta mērķi un uzdevumi.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 351; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
32.4
Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem pašvaldības finansētus pakalpojumus bērnu aprūpes iestādē, kas pati vai arī tās dibinātājs nav finansējuma saņēmēja sadarbības partneris, nodrošina finansējuma saņēmējs un finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Finansējuma saņēmējs organizē šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešamās informācijas saņemšanu un iespēju tikties ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, bet finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs nodrošina šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plāna izstrādi atbilstoši šo noteikumu 32., 32.2, 32.3 un 33. punktam.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
33.
Šo noteikumu 32.3 punktā minēto atbalsta plānu:
33.1.
paraksta:
33.1.1.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā mērķa grupas persona un visi personas izvērtēšanā iesaistītie speciālisti;
33.2.
sagatavo trīs eksemplāros un glabā:
33.2.1.
vienu eksemplāru šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;
33.2.2.
vienu eksemplāru tās šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas lietā, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;
33.2.3.
vienu eksemplāru tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona ir izvēlējusies saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus;
33.3.
sagatavo divos eksemplāros un glabā:
33.3.1.
33.3.3.
vienu eksemplāru šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem – likumiskais pārstāvis vai audžuģimene, bet otru – tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem – dzīvesvieta.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 351; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755)
34.
Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – individuālās vajadzības atkārtoti izvērtē un atbalsta plānu aktualizē:
34.1.
atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
34.2.
ievērojot šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas apmierinātības vērtējumu par saņemtajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu vērtējumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un atbalsta pasākumiem.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755)
35.
Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, un šīs darbības ietvaros katrs plānošanas reģions līdz 2018. gada 30. jūnijam izstrādā atsevišķu plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu laikposmam līdz 2020. gadam atbilstoši attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā iekļauj informāciju par šo noteikumu 16.1., 16.3. un 16.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem, un tas ietver vismaz šādas sadaļas:
35.1.
plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna mērķis un uzdevumi;
35.2.
informācija par valsts ilgstošas aprūpes institūcijām un bērnu aprūpes iestādēm, to infrastruktūru un tajā esošajām šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām. Informāciju apzina un apkopo, ievērojot Labklājības ministrijas noteiktās prasības, kas ievietotas Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, līdz 2015. gada 30. septembrim;
35.3.
informācija par pašvaldībās dzīvojošām:
35.3.1.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumam ir risks nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijās;
35.3.2.
šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumam ir risks nonākt bērnu aprūpes iestādēs;
35.4.
šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – vajadzību analīze, kā arī iemesli, kādēļ šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas nonākušas valsts ilgstošas aprūpes institūcijā vai bērnu aprūpes iestādē (balstoties uz individuāliem personu novērtējumiem);
35.6.
šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupu personām pieejamo vispārējo pakalpojumu (veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība, transports, brīvā laika pavadīšana) analīze uz 2016. gada 1. janvāri un plānotās izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā;
35.7.
konstatētie šķēršļi pieejamo pakalpojumu pilnvērtīgai izmantošanai;
35.8.
iespējamie risinājumi, lai apmierinātu šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ņemot vērā sociālekonomisko un demogrāfisko situāciju;
35.9.
sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu analīze (ietverot specifiskas apmācību vajadzības darbam ar šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupu personām) dalījumā pa pašvaldību administratīvajām teritorijām;
35.10.
sasniedzamie rezultāti (atbilstoši pasākuma mērķim);
35.11.
izvēlētais risinājums (izvērtējot un samērojot vajadzības, izmaksas un rezultātus šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personām un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem), kas ietver:
35.11.1.
mērķa grupas personu vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu izvietojuma plānu;
35.11.2.
plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas laika grafiku līdz 2020. gadam;
35.11.3.
pašvaldību sadarbības koordinācijas modeli plānoto sociālo pakalpojumu (izvēlētā risinājuma) attīstībai un sniegšanai, ja nepieciešamais pakalpojums pieejams vai plānots citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
35.11.4.
plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēru un finansējuma avotus, tai skaitā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma apmēru, ko nosaka sadalījumā pa plānošanas reģioniem, ņemot vērā vidējās indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu atbilstoši Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē publicētajam Rīcības plānam deinstitucionalizācijas īstenošanai;
35.11.5.
pašvaldības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības plānojumu, paredzot izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldību vajadzībām atbilstošāko infrastruktūras attīstības risinājumu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros;
35.12.
plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna īstenošanas uzraudzības un rezultātu novērtēšanas kārtība.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96, kas grozīta ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 454; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
35.1
Ja šo noteikumu 20.2., 20.4., 20.5. un 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai ir panākta vienošanās par šo noteikumu 35.11.3. apakšpunktā minēto pašvaldību sadarbības koordinācijas modeli, tad:
35.11.
pašvaldība informē plānošanas reģionu, kura administratīvajā teritorijā tā atrodas, par minēto sadarbības koordinācijas modeli ar pašvaldību, kas atrodas cita plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā;
35.12.
plānošanas reģions informē plānošanas reģionu, kura administratīvajā teritorijā atrodas minētajā sadarbības koordinācijas modelī iekļautā cita plānošanas reģiona pašvaldība;
35.13.
plānošanas reģioni, kuru administratīvajās teritorijās atrodas minētajā sadarbības koordinācijas modelī iesaistītās pašvaldības, nodrošina informācijas iekļaušanu savos deinstitucionalizācijas plānos.
(MK 07.06.2016. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
36.
Šo noteikumu 35.5. un 35.6. apakšpunktā minētās plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna sadaļas izstrādā, ņemot vērā Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.– 2019. gadam noteikto publisko individuālo pakalpojumu klāstu ("grozu") pa apdzīvoto vietu grupām un 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros izstrādātās veselības tīklu attīstības vadlīnijas.
36.1
Plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļauj tikai ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu šo noteikumu 35.11.5. apakšpunktā minēto infrastruktūras attīstības risinājumu, tā īstenošanai reāli nepieciešamo finansējumu sadalījumā pa finansējuma avotiem, tai skaitā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu, kā arī sasniedzamo uzraudzības rādītāju vērtības katrai pašvaldībai.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
36.2
Ja līdz šo noteikumu 35. punktā minētajam plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāna izstrādes termiņam nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns visām projektā paredzētajām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām un 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļauj prognozi par atlikušo mērķa grupas personu daļu un uz tās pamata sagatavo šo noteikumu 35. punktā minēto informāciju.
(MK 05.12.2017. noteikumu Nr. 709 redakcijā)
37.
Plānošanas reģioni nodrošina izstrādāto plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtējumu ne retāk kā reizi divos gados. Projekta īstenošanas laikā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtējumu veic:
37.1.
līdz 2020. gada 1. aprīlim – par periodu līdz 2019. gada 31. decembrim;
37.2.
līdz 2022. gada 1. aprīlim – par periodu līdz 2021. gada 31. decembrim.
(Grozīts ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
38.
Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs sadarbībā ar šo noteikumu 16.3. un 16.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, un šīs darbības ietvaros izstrādā reorganizācijas plānus, kas ietver vismaz šādas sadaļas:
38.1.
ēku esošās infrastruktūras un funkcionālā pielietojuma analīze;
38.2.
risinājumi infrastruktūras pielāgojumiem, ja tādi nepieciešami reorganizācijas plāna īstenošanai;
38.3.
priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu reorganizēšanai un valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšanai (tai skaitā veicamās darbības, laika grafiks un šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu pārvietošanas plāns, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus valsts sociālās aprūpes centros);
38.4.
valsts sociālās aprūpes centru filiāļu un bērnu aprūpes iestāžu nodarbināto speciālistu un darbinieku kompetenču tālākas izmantošanas plāns.
(Grozīts ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 454)
39.
Šo noteikumu 38. punktā minētie reorganizācijas plāni ir integrējami plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos tā izstrādes vai šo noteikumu 37. punktā minēto deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtēšanas laikā. Slēgšanai atbalstītās valsts sociālās aprūpes centru filiāles nosaka Labklājības ministrija.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā)
40.
Šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs, sadarbības partneri – valsts sociālās aprūpes centri un pašvaldības, kā arī citas valsts ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas, ar kurām Labklājības ministrija ir noslēgusi līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros:
40.1.
katrai šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un izteikusi vēlmi dzīvot sabiedrībā, šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās individuālās izvērtēšanas laikā nosaka sagatavošanas pasākumu kopumu, lai uzlabotu pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgas dzīves prasmes;
40.2.
šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto sagatavošanas pasākumu kopumu ietver atbalsta plānā, norādot sagatavošanas pasākumu uzsākšanas termiņu un nosacījumu, ka to īsteno:
40.2.1.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centra filiāles, – valsts sociālās aprūpes centra speciālisti, piesaistītais sociālais mentors un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie speciālisti;
40.2.2.
40.3.
finansējuma saņēmējs uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata piesaista sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, sociālo aprūpētāju, ergoterapeitu, logopēdu, psihologu un mākslas terapeitu, kuram ir darba pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti;
40.4.
pašvaldība piesaista sociālo mentoru, kas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, veido izpratni par dzīvi sabiedrībā, sniedz atbalstu, palīdz viņam reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosina attīstīt esošās un radīt jaunas iemaņas;
40.5.
vienam sociālajam mentoram vienlaikus var tikt piesaistītas ne vairāk kā piecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;
40.6.
sociālā mentora pakalpojumu var sniegt persona, kura ir apmācīta darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kurai ir labas komunikācijas prasmes;
40.7.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, savu vēlmi pāriet uz dzīvi sabiedrībā izsaka, iesniedzot rakstisku iesniegumu valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadībai. Ja rodas apstākļi, kuru dēļ nav iespējams turpināt uzsākto pārejas posmu uz dzīvi sabiedrībā, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ir tiesības rakstiski par to informēt valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadību;
40.8.
šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, kā arī šo noteikumu 22.1.1.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajam sociālajam mentoram pašvaldības priekšfinansē, ja pašvaldība sociālo mentoru piesaista uz darba līguma pamata. Ja pašvaldība sociālo mentoru piesaista uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata, šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas pašvaldība kompensē atbilstoši faktiskajām izmaksām pēc izmaksas apliecinošo dokumentu saņemšanas, un šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētās izmaksas tā kompensē pēc pakalpojuma sniedzēja iesniegtā rēķina vai pēc pakalpojuma sniegšanu pamatojošās informācijas saņemšanas;
40.9.
šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto sagatavošanās pasākumu kopumu īsteno valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ir izteikusi vēlmi dzīvot sabiedrībā.
(Grozīts ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 454; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
41.
Šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas atbilstoši atbalsta plānos noteiktajam nodrošina šādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām:
41.1.
aprūpe mājās;
41.2.
dienas aprūpes centrs;
41.3.
specializētās darbnīcas;
41.4.
grupu dzīvokļi;
41.5.
īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumi jeb "atelpas brīža" pakalpojumi;
41.5.1
psihologa konsultācijas un individuālais atbalsts;
41.6.
citu speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
41.7.
atbalsta grupas un grupu nodarbības.
(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 221; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
41.1
Nodrošinot šo noteikumu 41. punktā minētos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, pašvaldības ievēro šādus nosacījumus:
41.11.
dienas aprūpes centra pakalpojumu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas nevar saņemt vienlaikus ar šo noteikumu 41.3. apakšpunktā minēto pakalpojumu;
41.12.
īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas vienas diennakts laikā nevar saņemt vienlaikus ar šo noteikumu 41.1., 41.2., 41.3., 41.4., 41.5.1, 41.6. un 41.7. apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem;
41.13.
(svītrots ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242);
41.14.
(svītrots ar MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242);
(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 357 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242)
42.
Šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas nodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu:
42.1.
aprūpes pakalpojums šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem:
42.1.1.
līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 200 stundas kalendāra mēnesī;
42.1.2.
no piecu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 80 stundas kalendāra mēnesī;
42.2.
"atelpas brīža" pakalpojums, kuru saņem šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem, kuram izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes. Nodrošinot "atelpas brīža" pakalpojumu, šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētie bērni ar funkcionāliem traucējumiem vienas diennakts laikā nevar vienlaikus saņemt šo noteikumu 42.1., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētos pakalpojumus;
42.3.
sociālās rehabilitācijas pakalpojumi šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši atbalsta plānam un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm;
42.4.
dienas aprūpes centra pakalpojums šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem –, ja tas paredzēts atbalsta plānā.
(MK 05.12.2017. noteikumu Nr. 709 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242)
42.1
Ja šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai – bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – netiek atkārtoti noteikta invaliditāte vai tā ir sasniegusi 18 gadu vecumu, tai ir tiesības 12 mēnešu laikā pēc kāda no minēto nosacījumu iestāšanās izmantot atbalsta plānā ietvertos šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, savukārt minētās personas likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenei ir tiesības minētajā laikposmā izmantot šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Šajā punktā minētajos gadījumos izmaksas ir attiecināmas no to rašanās brīža.
(MK 19.04.2022. noteikumu Nr. 242 redakcijā)
42.2
Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem atbalstu 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" ietvaros īstenotajā individuālā budžeta modeļa izmēģinājumprojektā, nevar pasākuma ietvaros vienlaikus saņemt šo noteikumu 41. punktā minētos pakalpojumus.
(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 221 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357)
43.
Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētais aprūpes pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pašvaldības sociālais dienests to organizē šādā kārtībā:
43.1.
pieņem no bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu;
43.2.
pārbauda, vai iesniegumā ir norādīta šāda informācija:
43.2.1.
bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;
43.2.2.
bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformācija;
43.2.3.
vēlamais aprūpes pakalpojuma saņemšanas apjoms, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra mēnesī un konkrētās dienas, kad sociālās aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);
43.2.4.
vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms);
43.3.
pārliecinās:
43.3.1.
par bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes tiesībām pārstāvēt bērnu;
43.3.2.
vai izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
43.3.3.
vai iesniegumam pievienots darba devēja apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra mēnesī. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants, – vai iesniegumā norādīta informācija par saimnieciskajai darbībai izmantotajām stundām kalendāra mēnesī;
43.3.4.
vai iesniegumam pievienots izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;
43.3.5.
vai iesniegumam pievienots Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumā pavadāmās stundas kalendāra mēnesī;
43.3.6.
vai iesniegumam pievienots dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra mēnesī;
43.3.7.
vai ir sniegta informācija par vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra mēnesī (ne vairāk kā 40 stundas kalendāra mēnesī), ja šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto aprūpes pakalpojumu pieprasa minētajam mērķim;
43.4.
izvērtē iesniegumā minēto informāciju un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
43.4.1.
par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas kalendāra mēnesī);
43.5.
lēmumu adresātam (bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei) paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; apakšpunkta 43.2.3. jaunā redakcija un grozījumi 43.3.3., 43.3.5., 43.3.6., 43.3.7. un 43.4.1. apakšpuntos stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
44.
Pašvaldība aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu vai uz fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus un vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti. Aprūpes pakalpojuma sniedzējs, ja tā ir fiziska persona, var sniegt pakalpojumu vienlaikus ne vairāk kā četriem šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajiem bērniem.
(Grozīts ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; grozījums par vārdu "darba līguma vai pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata" svītrošanu stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
45.
(Svītrots ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357)
46.
(Svītrots ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
47.
Pašvaldība no "atelpas brīža" pakalpojuma sniedzēja pieņem pakalpojuma sniegšanas izmaksas pamatojošos dokumentus, bet no bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes – izmaksas pamatojošos dokumentus par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajiem iekšzemes transporta izdevumiem, ja bērna nogādāšanu no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ ir nodrošinājis bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene. Pašvaldība minētos izmaksas pamatojošos dokumentus iesniedz finansējuma saņēmējam izmaksu kompensēšanai šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā.
(MK 05.12.2017. noteikumu Nr. 709 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; grozījums punktā, kas nosaka transporta izdevumu kompensāciju par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nogādāšanu no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ, stājas spēkā 01.07.2020., sk. 68. punktu)
48.
(Svītrots ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
49.
Pašvaldība šo noteikumu 41. un 42. punktā minēto pakalpojumu sniegšanā nodrošina, ka:
49.1.
pakalpojumi tiek piešķirti atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu, izņemot šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu, kura sniegšanas nosacījumi ir minēti šajos noteikumos;
49.2.
šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona iesniegumā var norādīt vēlamo šo noteikumu 41. punktā minēto pakalpojumu sniedzēju, bet šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona – vēlamo šo noteikumu 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniedzēju. Ja pašvaldība mērķa grupas personu vajadzībām nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošina savā vai citas pašvaldības 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā atbilstoši plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam, šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām pakalpojumus sniedz 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, izņemot gadījumus, kad pakalpojumu sniegšana neatbilst mērķa grupas personas individuālajām vajadzībām vai mērķa grupas personai pakalpojuma sniegšana ir uzsākta pie cita mērķa grupas personas izvēlēta pakalpojumu sniedzēja un mērķa grupas personas izvēlētā pakalpojuma sniedzēja maiņa var negatīvi ietekmēt personas veselības stāvokli;
49.3.
šo noteikumu 41. punktā un 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktā minētos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības izveidoti vai pašvaldības piesaistīti sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas pasākuma īstenošanas laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir tiesīgi sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, bet šo noteikumu 41.6., 41.7. un 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus var nodrošināt arī ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš nesniedz sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrētu pakalpojumu un atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām;
49.4.
šo noteikumu 41.5.1 apakšpunktā minētos pakalpojumus var nodrošināt psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.
(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 357 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; 49.4 apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
49.1
Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētā pašvaldība, kas pirms dalības pasākumā sava budžeta ietvaros ir nodrošinājusi kādu no šo noteikumu 41. un 42. punktā minētajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām pilngadīgajām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa), vai šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, var turpināt nodrošināt šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu no pasākumam pieejamā finansējuma atbilstoši šo noteikumu 24. un 25. punkta nosacījumiem, ja pašvaldība nodrošina Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu, t. i., ja pašvaldība tās atbrīvotos budžeta līdzekļus līdzvērtīgā apmērā novirza šo noteikumu 41. un 42. punktā minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai citām savā administratīvajā teritorijā deklarētām šo noteikumu 49.2 un 49.3 punktā minētajām personām.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
49.2
Ja pašvaldība izvēlas piemērot šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu, tad to primāri piemēro šādām pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām:
49.21.
pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns;
49.22.
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un kuriem pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
49.3
Ja starp pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajām personām netiek identificētas šo noteikumu 49.2 punktā minētās personas, tad šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principu var piemērot šādām pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām:
49.31.
pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta III invaliditātes grupa;
49.32.
pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte;
49.33.
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;
49.34.
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri mācību vai darba dēļ uz laiku nedzīvo ģimenē, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709)
51.
Pašvaldība ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī iesniedz finansējuma saņēmējam atskaiti par šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par izdevumiem, kas pašvaldībai radušies atbilstoši šo noteikumu 25.1 punktam un 40.8. apakšpunktam, un izdevumiem, kas šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm – radušies atbilstoši šo noteikumu 47. punktam. Atskaitē iekļauj vismaz šādu informāciju:
51.1.
personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 41. punktā minētos pakalpojumus, norādot personām sniegto pakalpojumu veidus un apjomu;
51.2.
personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus, norādot pakalpojumu veidus un sniedzot informāciju par izmaksas pamatojošo dokumentāciju;
51.3.
personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu, norādot personām sniegtā pakalpojuma apjomu, un personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.2. un 42.4. apakšpunktā minētos pakalpojumus, ievērojot šo noteikumu 25.3. un 25.5. apakšpunktā minēto izmaksu ierobežojumus, kā arī sniedz informāciju par izmaksas pamatojošo dokumentāciju;
51.5.
pašvaldība, kas atbilst šo noteikumu 16.1 punktā minētajiem nosacījumiem, atskaitē papildus iekļauj informāciju par novērtētajām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām un to atbalsta plānā iekļautajiem pasākumiem, kā arī par izdevumiem, kas radušies atbilstoši šo noteikumu 22.1.1.4. un 22.2.3. apakšpunktam;
51.6.
ja pašvaldība piemēro šo noteikumu 49.1 punktā minēto Eiropas Savienības fondu finanšu papildināmības principa nosacījumus, atskaitē papildus iekļauj informāciju par personām, kuras pasākuma ietvaros nav mērķa grupas personas un kuras saņēmušas pašvaldības budžeta finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, norādot to veidu un apjomu, kā arī izlietoto pašvaldību finansējumu.
(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 96; MK 07.06.2016. noteikumiem Nr. 351; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755; MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; 51.2. un 51.3 apakšpunktu jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
52.
Finansējuma saņēmējs, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajām atskaitēm par sniegtajiem pakalpojumiem (atbilstoši pārskatu iesniegšanas biežumam, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī) pašvaldībai:
52.4.
kompensē šo noteikumu 26. punktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.1.1.2. un 22.1.1.4. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām, par kurām sadarbības iestāde normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir pieņēmusi lēmumu par attiecināmo izdevumu atmaksu;
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 755 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 13.11.2018. noteikumiem Nr. 704; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 357; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
53.
Šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Atbalstāmās darbības īstenošana ietver:
53.1.
valsts sociālās aprūpes centru speciālistu un pašvaldību sociālo mentoru apmācību darbam ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;
53.2.
bērnu aprūpes iestāžu speciālistu apmācību darbam ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma nodrošināšanai, tai skaitā darbam ar jauniešiem "jauniešu mājās";
53.3.
slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiāļu speciālistu pārkvalificēšanu un apmācību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
54.
Šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas atbilstoši Labklājības ministrijas tīmekļvietnē ievietotajam vienotajam deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plānam īsteno:
54.2.
informatīvus un izglītojošus pasākumus, tai skaitā individuālās konsultācijas un motivēšanas pasākumus, šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai.
(MK 07.06.2016. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
55.
Šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
56.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.
57.
Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura individuālo vajadzību izvērtējuma un atbalsta plāna izstrādes brīdī ir sasniegusi 17 gadu vecumu, bet atbalsta plānā ietvertos pakalpojumus uzsāk saņemt 18 gadu vecumā, turpina saņemt pakalpojumus līdz brīdim, kamēr persona ir tiesīga uzturēties bērnu aprūpes iestādē atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
58.
Pasākuma īstenošanā izmanto šādas vienas vienības izmaksu metodikas, kuras izstrādā atbildīgā iestāde un saskaņo vadošā iestāde un kuras ir pieejamas Labklājības ministrijas tīmekļvietnē:
58.1.
Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" valsts sociālās aprūpes centru speciālistu piemaksas vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku;
58.2.
Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma vienības izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku.
(MK 15.06.2021. noteikumu Nr. 373 redakcijā)
59.
Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās izmaksas netiek rēķinātas no tām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām, kas iekļautas šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minētajā vienas vienības izmaksu metodē.
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 491; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373)
60.
Piesaistot projekta īstenošanas un vadības personālu un paredzot tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs un šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētie sadarbības partneri nodrošina, ka personāls tiek piesaistīts uz normālu vai nepilnu darba laiku (tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu). Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto darba laiku un veiktajām funkcijām.
(MK 13.11.2018. noteikumu Nr. 704 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 491)
61.1
Finansējuma saņēmējs var izmantot atgūtos šo noteikumu 19.1.9. un 19.2.7. apakšpunktā minētos iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, par kuriem sadarbības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu segšanai.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 755)
62.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
62.1.
uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālajiem rādītājiem:
62.1.1.
par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācīto personu skaits;
62.1.2.
atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits;
62.2.
uzkrāj un vienu reizi gadā iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. 347/470), 1. pielikumā ietvertajiem kopējiem tūlītējiem rezultātu rādītājiem:
62.2.1.
neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);
62.2.2.
izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas, izņemot gadījumus, ja šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām pasākuma ietvaros tiek veikts tikai šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētais individuālo vajadzību izvērtējums un atbalsta plāna izstrāde;
62.2.3.
kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);
62.2.4.
nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās);
62.2.5.
nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, kas pēc aiziešanas (pēc dalības apmācībās) sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie;
62.3.
uzkrāj un projekta iesniegumā norāda datus par projekta ieguldījumu šo noteikumu 4.3.1., 4.3.2. un 4.3.3. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāju izpildē;
62.4.
uzkrāj informāciju par projekta ietvaros sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem atbalstu atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam un tajā noteiktajiem izņēmumiem.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 709; MK 15.06.2021. noteikumiem Nr. 373; MK 19.04.2022. noteikumiem Nr. 242)
63.
Finansējuma saņēmējs uzkrāj informāciju par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā un maksājuma pieprasījuma veidlapā noteiktajiem datiem. Finansējuma saņēmējs pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošina šo datu pieejamību izvērtēšanas vajadzībām.
(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 96 redakcijā)
64.
Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
65.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
65.1.
finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt atbalsta mērķa vai pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
65.2.
citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
66.
Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 221)
67.
Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
V.Noslēguma jautājumi
(Nodaļa MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 357 redakcijā)
68.
Grozījumi šo noteikumu 25.1. apakšpunktā un 47. punktā, kas nosaka transporta izdevumu kompensāciju par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nogādāšanu no bērna deklarētās dzīvesvietas uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ, stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 357 redakcijā)
69.
Šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minētos informatīvos un izglītojošos pasākumus īsteno un pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas ir attiecināmas, ja līgums par minēto pasākumu īstenošanu noslēgts līdz 2019. gada 31. decembrim.
(MK 04.06.2020. noteikumu Nr. 357 redakcijā)
70.
Pēc 2021. gada 1. jūlija pasākumu turpina īstenot atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos noteiktajām teritorijām.
(MK 15.06.2021. noteikumu Nr. 373 redakcijā)