Noteikumi (konsolidētā versija)

Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - iestāde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudi.

Personai, kura vēlas stāties dienestā (turpmāk - kandidāts), veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši kandidātiem noteiktajai kārtībai un prasībām. Amatpersonai, kura kandidē uz attiecīgu amatu, veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši amatpersonām noteiktajai kārtībai un prasībām.

II.Veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību vispārējā pārbaude

Lai izvērtētu kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, attiecīgā iestāde sagatavo nosūtījumu (divos eksemplāros) - aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas (1.pielikums) I daļu "Nosūtījums uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju".

(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam un amatam, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - komisija) izvērtē:

4.1.

vispārīgās prasības dienestam;

4.2.

papildu prasības konkrētajam amatam.

(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Lai noteiktu vispārīgās prasības dienestam, amatus dala amatu grupās, ņemot vērā veicamos dienesta pienākumus:

5.1.

I amatu grupa – amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I amatu grupā nodala I A amatu apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A amatu apakšgrupas amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amatpersonas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, un viņai piemīt laba un stabila noturība pret stresu;

5.2.

II amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga teicama fiziskā sagatavotība un spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;

5.3.

III amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu, bet kuru veikšanai vajadzīga laba fiziskā sagatavotība. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amatpersonām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.

(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

Iestāde nosaka, kādā amatu grupā iekļaujams konkrētais amats atbilstoši veicamajiem dienesta pienākumiem.

Papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.

Ierodoties uz veselības pārbaudi, kandidāts komisijas darbiniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu, amatpersona – dienesta apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un potēšanas pasi.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Komisiju vada sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un speciālisti – internists, arodveselības un arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, ginekologs, psihiatrs, psihologs un zobārsts.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

10.

Veselības pārbaudes laikā kandidātu vai amatpersonu izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 2. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām (ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem vai uz konsultāciju pie speciālista). Izdevumus par veselības pārbaudi kandidātam un amatpersonai sedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk – centrs). Izdevumus par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām kandidāts sedz no personīgajiem līdzekļiem.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

11.

Papildu izmeklējumu apjomu atbilstoši darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku amatpersonas drošībai un veselībai, nosaka komisija, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma I daļas 5.1. apakšpunktā norādīto informāciju. (Minētais nosacījums neattiecas uz attiecīgu kategoriju lidmašīnu un helikopteru vadīšanu. Šādā gadījumā apskates atbilstoši nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem veic sertificēti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ārsti.)

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

12.

Komisija izvērtē kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

13.

Ja konstatētas vairāku slimību pazīmes, kas katra atsevišķi izpaužas ar nelieliem funkciju traucējumiem un pieļauj atrašanos dienestā, komisija ņem vērā šo traucējumu kopējo ietekmi uz personas veselības stāvokli un spēju pildīt dienestu attiecīgajā amatā.

14.

Psiholoģisko īpašību pārbaudi veic un atzinumu sniedz psihologs, kuram ir iegūta nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Psihologa atzinums ir komisijas atzinuma sastāvdaļa.

15.

Šo noteikumu 25. un 30.punktā minēto atzinumu sniedz, individuāli izvērtējot katra kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli, slimības prognozi, iestādes norādītās prasības amatam, medicīniskās kontrindikācijas dienestam un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt veselības stāvokli.

16.

Komisija var pieprasīt datus par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.

16.¹

Sniedzot atzinumu par tādas Valsts robežsardzes amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, kura pilda gaisa kuģa pilota pienākumus, komisija ņem vērā aviācijas medicīnas ekspertu sniegto atzinumu par amatpersonas veselības stāvokli.

(MK 17.06.2014. noteikumu Nr. 341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

17.

Komisija pēc kandidāta vai amatpersonas veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes aizpilda šo noteikumu 1. pielikuma II daļu. Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas vienu eksemplāru uzglabā Iekšlietu ministrijas poliklīnikas attiecīgās personas medicīniskajā dokumentācijā, bet otru eksemplāru:

17.1.

par kandidātu iesniedz iestādei, kura viņu nosūtījusi uz komisiju. Iestāde viena mēneša laikā informē centru par kandidāta pieņemšanu dienestā;

17.2.

par amatpersonu iesniedz centram, kurš pēc veselības kartes izgatavošanas un veselības stāvokļa pārbaudes rezultātu apkopošanas nodod to iestādei, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

18.

Kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties komisijā, lai iepazītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.

19.

Ja kandidāts vai amatpersona nepiekrīt komisijas atzinumam, attiecīgajai personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt atzinumu. Komisijas vadītājs sasauc komisijas speciālistu konsīliju un 10 darbdienu laikā izvērtē atzinuma pamatotību, kā arī izskaidro to pārbaudāmajai personai. Ja nepieciešams, komisijas speciālistu konsīlijs nosaka un komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks norīko personu uz papildus veicamiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām. Pēc tam kad tiek saņemta papildu informācija par personas veselības stāvokli, atkārtoti tiek sasaukts komisijas speciālistu konsīlijs un sniegts atzinums. Ja speciālistu viedokļi atšķiras, noteicošais ir komisijas vadītāja vai komisijas vadītāja vietnieka viedoklis. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

19.¹

Ja obligātās veselības pārbaudes laikā amatpersona nepiekrīt kāda speciālista atzinumam, personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt šo atzinumu. Komisijas vadītājs 10 darbdienu laikā izvērtē attiecīgā speciālista atzinuma pamatotību un, ja nepieciešams, nosūta amatpersonu papildu pārbaudei pie cita tā paša profila speciālista komisijā vai citā ārstniecības iestādē. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

19.²

Ja amatpersona atsakās no veselības pārbaudes vai tās daļas, komisijas speciālista nozīmētās izmeklēšanas vai apskates, psiholoģiskās vai psihofizioloģiskās izmeklēšanas, kā arī neievēro komisijas speciālista noteiktos termiņus izmeklējumu vai apskates veikšanai, komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks par to informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

III.Kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude

20.

Kandidāti komisijā pašrocīgi aizpilda kandidāta aptaujas lapu (4.pielikums). Kandidāta pienākums ir sniegt patiesu informāciju.

21.

Kandidāti komisijā iesniedz šādus dokumentus:

21.1.

ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;

21.2.

narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);

21.3.

psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);

21.4.

potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

22.

Psihologs pārbauda kandidāta adaptācijas spējas, psiholoģisko un morālo noturību, komunicēšanas spējas un psiholoģiskās īpašības un, ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc rezultātu apkopošanas sniedz speciālista atzinumu par kandidāta atbilstību dienestam.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

23.

Ja psihologs atzinis kandidātu par neatbilstošu dienesta pienākumu izpildei, komisija sniedz atzinumu par kandidāta veselības stāvokļa neatbilstību dienesta pienākumu izpildei.

24.

Izmeklējumu rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).

25.

Pēc kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:

25.1.

atbilst dienestam un amatam;

25.2.

neatbilst dienestam.

26.

Atzinumu paraksta komisijas vadītājs. Atzinums ir derīgs sešus mēnešus, ja kandidāta veselības stāvoklis nav mainījies.

IV.Amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude

27.

Amatpersonu nosūta uz šādām veselības pārbaudēm:

27.1.

obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;

27.2.

plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pārbaudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;

27.3.

ārpuskārtas veselības pārbaude:

27.3.1.

pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības, vai pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai ir ilgstoša darbnespēja vai iespējamas šo noteikumu 3. pielikumā minētās veselības problēmas, kuras jāizvērtē komisijai;

27.3.2.

pēc amatpersonas pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka amatpersonas dienesta pienākumu izpilde kaitīgi ietekmē amatpersonas veselību.

(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

27.¹

Iestāde nosūtījumu uz obligāto periodisko veselības pārbaudi amatpersonai var atlikt:

27.¹1.

uz amatpersonas pārejošas darbnespējas laiku;

27.¹2.

uz amatpersonas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

27.¹3.

uz amatpersonas bērna kopšanas atvaļinājuma laiku;

27.¹4.

uz amatpersonas ar dienesta pienākumu izpildi saistītas prombūtnes laiku;

27.¹5.

uz laiku, kamēr amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14. panta pirmo, otro un trešo daļu;

27.¹6.

uz laiku, kamēr amatpersona atrodas dienestā, neieņemot noteiktu amatu.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

28.

Pirms veselības pārbaudes amatpersona pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu amatpersonas obligātajai periodiskajai veselības pārbaudei (6.pielikums). Amatpersonas pienākums ir sniegt patiesu informāciju.

29.

Veselības pārbaudes laikā amatpersonai veic psiholoģisko īpašību pārbaudi, ja šo izmeklējumu nepieciešamību nozīmējis komisijas psihiatrs, psihologs vai arodveselības un arodslimību ārsts. Ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas psihologs sniedz atzinumu par amatpersonas atbilstību amata pienākumu veikšanai.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

30.

Pēc amatpersonas veselības stāvokļa un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:

30.1.

atbilst dienestam un amatam;

30.2.

neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;

30.3.

neatbilst dienestam.

31.

Komisija atzinuma sniegšanu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam var atlikt ne vairāk kā trīs reizes viena gada laikā, skaitot no ikgadējās pārbaudes datuma, ja konstatēts, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai jāturpina ārstēt saslimšanu. Šādā gadījumā komisija nosaka atkārtotas pārbaudes laiku, informē par to iestādi, kā arī par amatpersonas spēju veikt dienesta un amata pienākumus. Atkārtotu pārbaudi komisija var neveikt pilnā apjomā.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

32.

Ja atzinuma sniegšanai nepieciešama papildinformācija no citām ārstniecības iestādēm, komisija atzinumu sniedz pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc amatpersonai veiktās veselības pārbaudes dienas.

33.

Iestāde par saņemto atzinumu amatpersonu informē personīgi vai nosūta informāciju uz amatpersonas norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja komisija atzinumam pievienojusi amatpersonai adresētu informāciju, iestāde aploksni neatvērtu nodod amatpersonai.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

34.

Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēti veselības traucējumi, kuru dēļ nav pieļaujama dienesta ieroča nēsāšana vai paaugstinātas bīstamības avota izmantošana un kuri nav savienojami ar dienesta pienākumu izpildi, vai līdz ārstēšanās pabeigšanai vai stāvokļa stabilizācijai atzinuma sniegšana par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam ir atlikta, ārsts, kurš konstatējis minētos veselības traucējumus, nekavējoties informē komisijas vadītāju. Komisijas vadītājs nekavējoties informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz pārbaudi.

34.¹

Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēta iespējama narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā, izmeklējumu paraugus nosūta ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai un pēc rezultātu saņemšanas atkārtoti izvērtē amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Ja ķīmiski toksikoloģiskā izmeklēšanā narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā nav konstatēta, komisija atzinumu var sniegt bez amatpersonas klātbūtnes.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

35.

Ja amatpersonai veikta veselības pārbaude šo noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, komisijas atzinumu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam vai pēc noteikta laika nepieciešamu veselības pārbaudi paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, vai sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

36.

Atzinumu par šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto veselības pārbaudi vai amatpersonas veselības stāvokļa neatbilstību dienestam paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, un šos amatpersonas veselības pārbaudes rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).

(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

37.

Ja amatpersona smagas slimības, traumas vai ievainojuma dēļ nevar ierasties komisijā, bet komisijas atzinums nepieciešams amatpersonas atvaļināšanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ, komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu izrakstiem, ekspertīzēm un citiem datiem par amatpersonas traumu vai konstatēto slimību. Ja nepieciešams, komisija izbrauc uz amatpersonas dzīvesvietu.

38.

Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

Veselības pārbaudē veicamie izmeklējumi

(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr. p. k.	Pārbaudes veids	Pārbaudes biežums
1.	Internists, arodveselības un arodslimību vai vispārējās prakses ārsts	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
2.	Ginekologs, dzemdību speciālists	Pieņemot dienestā (vai ginekologa, dzemdību speciālista izziņa ar apskates datiem), turpmāk – atbilstoši indikācijām*
3.	Ķirurgs vai traumatologs	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
4.	Neirologs	Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*
5.	Oftalmologs	Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*
6.	Otorinolaringologs	Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem*
7.	Psihiatrs	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
8.	Psihologs	Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amatam vai iestādes norādījumam*
9.	Zobārsts	Pieņemot dienestā
10.	Psihofizioloģiskā izmeklēšana	Atbilstoši amata pienākumiem vai psihiatra, psihologa, arodveselības un arodslimību ārsta noteiktajām indikācijām
11.	Plaušu digitālā rentgenogramma	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem)
12.	Deguna blakusdobumu rentgenogramma	Pieņemot dienestā – atbilstoši amata pienākumiem
13.	Redzes pārbaude	Reizi gadā
14.	Acs spiediena mērīšana	Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma
15.	Mutes dobuma (zobu) pārbaude	Reizi gadā
16.	Audiometrija	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
17.	Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF)	Atbilstoši amata pienākumiem
18.	Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu)	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma
19.	Veloergometrija jeb fiziskās slodzes tests	Ieceļot I amatu grupas I A apakšgrupas amatā, turpmāk – reizi trijos gados
20.	Vestibulārā aparāta izmeklēšana	Atbilstoši amata pienākumiem
21.	Pilna asins aina	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
22.	Urīna analīze ar stripu	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
23.	Glikoze asinīs	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
24.	Alanīnaminotransferāze (ALAT)	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
25.	Gamma glutamiltransferāze (GGT)	Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā
26.	Horiongonadotropā hormona līmenis asinīs (HCG)	Pieņemot dienestā
27.	Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiem	Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai izlases veidā pēc nejaušības principa*
28.	Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanai	Atbilstoši komisijas nosūtījumam vai darba vides riska faktoriem
Piezīme. *Ar komisijas vadītāja, arodveselības un arodslimību ārsta vai cita komisijas speciālista nosūtījumu.

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu iestādē

3032p_tiirs.docx

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.341)

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

(Pielikums grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra

noteikumiem Nr.

970

(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)

pielikums

Ministru kabineta

2006. gada 21. novembra

noteikumiem Nr.

970

Veselībai kaitīgie darba vides faktori

(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr. p. k.	Kaitīgie darba vides faktori	Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi (izmeklējumu neveic, ja tas veikts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam)
1.	Ķīmiskie faktori
1.1.	Metāli un metaloīdi
1.1.1.	Alumīnijs un tā savienojumi	PAA, ĀEF
1.1.2.	Antimons un tā savienojumi	PAA
1.1.3.	Arsēns un tā savienojumi	PAA, bilirubīns, aspartātaminotransferāze (ASAT), ALAT, plaušu rentgenoloģisks izmeklējums (Rtg plaušām)
1.1.4.	Bārijs un tā savienojumi	PAA, kālijs asinīs
1.1.5.	Berilijs un tā savienojumi	PAA, Rtg plaušām
1.1.6.	Cinks un tā savienojumi	PAA
1.1.7.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi	PAA
1.1.8.	Fosfors un tā savienojumi
1.1.8.1.	Dzeltenais fosfors un tā savienojumi	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem
1.1.8.2.	Sarkanais fosfors un tā savienojumi	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.1.9.	Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi	PAA, Rtg plaušām
1.1.10.	Kadmijs un tā savienojumi	PAA, urīna analīze, Rtg plaušām
1.1.11.	Kobalts, tā savienojumi, analogi
1.1.11.1.	kobalts un tā savienojumi	PAA
1.1.11.2.	cirkonijs un tā savienojumi	PAA
1.1.11.3.	molibdēns un tā savienojumi	PAA
1.1.11.4.	titāns un tā savienojumi	PAA
1.1.11.5.	vanādijs un tā savienojumi	PAA
1.1.11.6.	volframs un tā savienojumi	PAA
1.1.12.	Litijs un tā savienojumi	PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns
1.1.13.	Mangāns un tā savienojumi	Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (KAA)
1.1.14.	Magnijs un tā savienojumi	PAA
1.1.15.	Niķelis un tā savienojumi	PAA, Rtg plaušām
1.1.16.	Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi	PAA
1.1.17.	Retzemju elementi: lantāns, cēzijs	PAA
1.1.18.	Selēns, telūrs un to savienojumi	PAA
1.1.19.	Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis	PAA
1.1.20.	Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins	Svina līmeņa noteikšana asinīs
1.1.21.	Tallijs un tā savienojumi	PAA
1.1.22.	Varš un tā savienojumi	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.2.	Halogēnu neorganiskie savienojumi
1.2.1.	Broms un tā savienojumi	PAA
1.2.2.	Fluors un tā savienojumi	PAA
1.2.3.	Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi	KAA
1.2.4.	Jods un tā savienojumi	PAA
1.3.	Ciānsavienojumi
1.3.1.	Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi	PAA
1.3.2.	Izocianāti	PAA
1.4.	Neorganiskās gāzes
1.4.1.	Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks	PAA
1.4.2.	Fosgēns (COCl2)	PAA
1.4.3.	Ozons	KAA
1.4.4.	Oglekļa oksīds	PAA
1.5.	Citas elpceļus kairinošās vielas
1.5.1.	Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe	KAA
1.5.2.	Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds	PAA
1.5.3.	Ūdeņraža peroksīds	PAA
1.6.	Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi
1.6.1.	Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.2.	Aromātiskie ogļūdeņraži
1.6.2.1.	benzols	PAA
1.6.2.2.	toluols	PAA
1.6.2.3.	stirols	PAA
1.6.2.4.	citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols	PAA
1.6.3.	Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns	PAA
1.6.4.	Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.5.	Halogēnogļūdeņraži
1.6.5.1.	hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.5.2.	trihloretilēns, tetrahloretilēns	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.5.3.	metilēnhlorīds	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.5.4.	vinilhlorīds	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām
1.6.5.5.	polihlorinētie bifenili	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.5.6.	citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoni	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.6.6.	Nitrosavienojumi un aminosavienojumi
1.6.6.1.	alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)	PAA
1.6.6.2.	aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns	PAA
1.6.6.3.	aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.7.	Hidrazīns un tā atvasinājumi	PAA
1.8.	Fenoli un to atvasinājumi	PAA
1.9.	Alkoholi, glikoli
1.9.1.	Metanols	PAA
1.9.2.	Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)	PAA
1.9.3.	Etilēnglikols (etāndiols)	PAA
1.10.	Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi
1.10.1.	Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs	PAA
1.10.2.	Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts	PAA
1.10.3.	Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns	PAA
1.11.	Aldehīdi un ketoni
1.11.1.	Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi	PAA
1.11.2.	Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni	KAA
1.12.	Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)
1.12.1.	Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe	PAA
1.12.2.	Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili	PAA
1.12.3.	Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi	PAA
1.12.4.	Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi	PAA
1.12.5.	Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.13.	Dažādas ķīmiskās vielas
1.13.1.	Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi	PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT
1.13.2.	Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)	PAA
1.13.2.1.	antibiotikas	PAA
1.13.2.2.	fermentu preparāti un biostimulatori	PAA
1.13.3.	Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas	PAA
1.13.4.	Plastmasas, sintētiskie sveķi
1.13.4.1.	akrila materiāli	PAA
1.13.4.2.	epoksīdmateriāli	PAA, Piramidona reakcija
1.13.4.3.	formaldehīda sveķi, fenola–formaldehīda materiāli	PAA
1.13.4.4.	fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)	PAA
1.13.4.5.	poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)	PAA
1.13.4.6.	poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi)	PAA
1.13.4.7.	polietilēns, polipropilēns	PAA
1.13.4.8.	polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)	PAA
1.13.4.9.	poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)	PAA
1.13.4.10.	polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)	PAA, Rtg plaušām
1.13.4.11.	sintētiskais kaučuks	PAA
1.13.4.12.	silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes	PAA
1.14.	Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi	PAA
2.	Putekļi
2.1.	Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi	KAA, Rtg plaušām
2.2.	Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu organiskās izcelsmes putekļi	KAA, ĀEF
2.3.	Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)	KAA, ĀEF
2.4.	Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols	KAA, ĀEF
2.5.	Kaļķa un krīta putekļi	KAA, ĀEF
2.6.	Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi	KAA, ĀEF
2.7.	Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi
2.7.1.	Silīcija dioksīdu saturošie putekļi	KAA, ĀEF
2.7.2.	Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu	KAA, ĀEF
2.7.3.	Azbests	PAA, Rtg plaušām
3.	Bioloģiskie faktori
3.1.	Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tai skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti	PAA, ĀEF
3.2.	Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)	PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai
3.3.	Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus	PAA
4.	Fizikālie faktori
4.1.	Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums), radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti	PAA, leikocītu formula
4.2.	Nejonizējošie starojumi
4.2.1.	Mākslīgais optiskais starojums
4.2.1.1.	mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā	KAA
4.2.1.2.	lāzera starojums	KAA
4.2.1.3.	cits mākslīgais optiskais starojums	KAA
4.2.2.	Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika	KAA
4.2.3.	Elektromagnētiskie lauki – radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki	KAA
4.3.	Atmosfēras spiediena izmaiņas
4.3.1.	Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 m dziļumam	PAA, elektrokardiogramma
4.3.2.	Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 m dziļumā	PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs
4.3.3.	Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 m	PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs
4.3.4.	Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m augstumā virs jūras līmeņa vai zemāks	PAA
4.4.	Temperatūras izmaiņas
4.4.1.	Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs + 5 ℃	KAA
4.4.2.	Pazemināta temperatūra zem + 5 ℃	KAA, aukstuma prove
4.4.3.	Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem + 39 ℃	KAA
4.4.4.	Paaugstināta temperatūra virs + 39 ℃	PAA
4.4.5.	Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos	PAA
4.5.	Troksnis	KAA, audiometrija
4.6.	Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām	KAA
4.7.	Vibrācija
4.7.1.	Rokas–plaukstas vibrācija	KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana
4.7.2.	Visa ķermeņa vibrācija	KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana
4.8.	Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu	KAA
4.9.	Fiziskas pārslodzes
4.9.1.	Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana	KAA, elektrokardiogramma
4.9.2.	Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās	KAA
4.9.3.	Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu	KAA
4.9.4.	Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika	KAA
4.9.5.	Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika	KAA
4.10.	Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana
4.11.	Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)	KAA
5.	Psihoemocionālie faktori
5.1.	Nakts darbs	KAA, elektrokardiogramma
5.2.	Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām	KAA, elektrokardiogramma
5.3.	Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze	KAA, elektrokardiogramma
6.	Citi darba vides riska faktori
6.1.	Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)	KAA
6.2.	Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori – difenilamīns	KAA

pielikums

Ministru kabineta

2006. gada 21. novembra

noteikumiem Nr.

970

Darbi īpašos apstākļos

(Pielikums MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

Nr. p. k.	Veicamo darbu vispārīgs raksturojums
1.	Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 1,5 m, bet mazāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma
2.	Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma
3.	Dažādu kravas celtņu vadīšana vai tādu iekārtu apkalpošana, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk nekā 1,5 m virs zemes
4.	Stropēšanas darbi
5.	Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk nekā 1,5 m
6.	Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku
7.	Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās
8.	Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi
9.	Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot saspiesta gaisa elpošanas aparātus ar sejas maskām