Ministru kabineta noteikumi Nr. 576
Rīgā 2024. gada 27. augustā (prot. Nr. 33 13. §)
24-TA-215
Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, nosakot:
1.1.1.
enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām;
1.1.2.
dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi;
1.2.
kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā ar energoresursiem nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus.
2.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto subjektu nodrošināšanas kārtība ar dabasgāzi un elektroenerģiju valsts apdraudējuma gadījumā, ja traucēta elektroenerģijas vai dabasgāzes piegāde, ir tāda pati kā valsts enerģētiskās krīzes laikā.
II.Apgāde ar elektroenerģiju valsts enerģētiskās krīzes laikā
3.
Pasākumus elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai valsts enerģētiskās krīzes laikā, tajā skaitā manuālas vai automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators saskaņā ar sistēmas aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu.
4.
Lai pārvarētu valsts enerģētisko krīzi elektroenerģijas nozarē, elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem, ražotājiem un lietotājiem ir pienākums nekavējoties izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. Elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums uzturēt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteikto elektroenerģijas ražošanas režīmu. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators rīkojumus var dot tieši vai ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru starpniecību.
5.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vada manuālas pieprasījuma atslēgšanas procedūru (turpmāk – manuālā atslēgšana), ko tas īsteno tieši vai ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru starpniecību.
6.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators manuālo atslēgšanu īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu, lai elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nebūtu ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.
7.
Par manuālo atslēgšanu elektroenerģijas sadales sistēmas operators informē lietotājus, kuru elektroietaises ir pieslēgtas attiecīgajai elektrolīnijai.
8.
Pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra lēmumu, manuālo atslēgšanu var nepiemērot 330/110/6-20 kV apakšstaciju elektrolīniju izvadiem, kuri nodrošina elektroapgādi šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajiem lietotājiem, augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem un kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
9.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un par enerģētiku atbildīgo ministriju sagatavo un saskaņo ar Valsts enerģētiskās krīzes centru šo noteikumu 8. punktā minēto lietotāju un to objektu sarakstu. Sarakstu atjauno pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim, un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators informē attiecīgos lietotājus par iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no tā.
10.
Ja elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana ir apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešams nekavējoties samazināt elektroenerģijas patēriņu, elektroenerģijas sistēmas operatori veic automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru.
11.
Automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūras gadījumā elektroapgāde var tikt pārtraukta ikvienam elektroenerģijas lietotājam.
12.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajiem subjektiem, augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem un kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, ja valsts apdraudējuma vai valsts enerģētiskās krīzes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.
13.
Pēc manuālās atslēgšanas vai automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūras šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajiem subjektiem un augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem ir pienākums 12 stundu laikā atjaunot individuālās elektroenerģijas apgādei nepieciešamo kurināmo, ja tāds ir nepieciešams.
III.Apgāde ar dabasgāzi valsts enerģētiskās krīzes laikā
14.
Lai pārvarētu Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes nozarē, dabasgāzes lietotāji tiek iedalīti sešās grupās:
14.1.
pirmās grupas dabasgāzes lietotāji (turpmāk – nodrošināmie lietotāji) – mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi un komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir 25 m3/h vai mazāka;
14.2.
otrās grupas dabasgāzes lietotāji – pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, izņemot šo noteikumu 14.1. un 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus;
14.3.
trešās grupas dabasgāzes lietotāji – energoapgādes komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, bet mazāka vai vienāda ar 4999 m3/h, izņemot šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus;
14.4.
ceturtās grupas dabasgāzes lietotāji – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti;
14.5.
piektās grupas dabasgāzes lietotāji – energoapgādes komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir 5000 m3/h vai lielāka, izņemot šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus;
14.6.
sestās grupas dabasgāzes lietotāji – lietotāji, kuri nav iekļauti šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5. apakšpunktā.
15.
Valsts enerģētiskās krīzes laikā nodrošināmajiem lietotājiem dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts.
16.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators sagatavo un elektroniska dokumenta formā iesniedz par enerģētiku atbildīgajā ministrijā nodrošināmo lietotāju un otrās, trešās, piektās un sestās dabasgāzes lietotāju grupas sarakstu. Minētā informācija atjaunojama reizi gadā līdz 1. aprīlim.
17.
Šo noteikumu 16. punktā minētajā dabasgāzes lietotāju sarakstā par nodrošināmiem lietotājiem norāda gazificēto objektu skaitu un grupas kopējo iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu, savukārt par otrās, trešās, piektās un sestās grupas dabasgāzes lietotājiem norāda dabasgāzes lietotāja nosaukumu, gazificētā objekta adresi, atļauto slodzi un iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu.
18.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar dabasgāzes sistēmas operatoriem sagatavo un elektroniska dokumenta formā iesniedz par enerģētiku atbildīgajā ministrijā ceturtās grupas dabasgāzes lietotāju sarakstu, ņemot vērā dabasgāzes lietotāja nozīmi tautsaimniecībā, alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējas, kā arī seku smagumu, ja attiecīgā lietotāja gazificētajam objektam valsts enerģētiskās krīzes laikā tiks ierobežota vai pārtraukta dabasgāzes piegāde. Sarakstā norāda dabasgāzes lietotāja nosaukumu, gazificētā objekta adresi, atļauto slodzi un iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu un pieļaujamo dabasgāzes piegādes samazinājuma apjomu. Sarakstu atjauno pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā līdz attiecīgā gada 1. aprīlim. Ekonomikas ministrija informē attiecīgos lietotājus par iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no tā.
19.
Dabasgāzes sadales sistēmas operators sešu stundu laikā pēc enerģētiskās krīzes izsludināšanas iesniedz par enerģētiku atbildīgajā ministrijā informāciju par nodrošināmo lietotāju kopējo dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu un otrās, trešās ceturtās, piektās un sestās grupas katra lietotāja dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu. Diennakts vidējais patēriņš tiek noteikts, pamatojoties uz dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem ir diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite, – no pēdējiem 10 diennakts patēriņa rādītājiem izvēloties astoņus lielākos diennakts patēriņa rādītājus un aprēķinot no tiem vidējo aritmētisko patēriņu. Savukārt dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem nav diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaites, – nosakot pēdējā mēneša vidējo aritmētisko diennakts patēriņu.
20.
Par enerģētiku atbildīgā ministrija, pamatojoties uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegto informāciju, atkarībā no aktuālās krīzes situācijas sagatavo un par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem (procentos, kWh un m3 dienā) vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās grupas dabasgāzes lietotājiem.
21.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta informāciju (īsziņas vai elektroniskā pasta veidā) dabasgāzes lietotājiem, izņemot nodrošināmos lietotājus, par Ministru kabineta apstiprinātajiem dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu.
22.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vienas dienas laikā no dienas, kad konstatē negatīvā nebalansa daudzumu, informē par enerģētiku atbildīgo ministriju par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotāju, kura dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu, un pieprasa dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam iesniegt rīcības plānu negatīvā nebalansa novēršanai.
23.
Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs vienotā dabasgāzes un uzglabāšanas sistēmas operatora noteiktajā termiņā izstrādā un nosūta tam rīcības plānu negatīva nebalansa novēršanai, tai skaitā patēriņa samazināšanai. Ja plāns nosaka atsevišķu gazificēto objektu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, attiecīgais dabasgāzes sistēmas lietotājs par to informē gazificētā objekta īpašnieku.
24.
Ja dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs nav pildījis šo noteikumu 23. punktā uzlikto pienākumu, par enerģētiku atbildīgā ministrija, pamatojoties uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sniegto informāciju, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dabasgāzes patēriņa ierobežojumu vai piegādes pārtraukšanu gazificētajiem objektiem, kuriem šo noteikumu 22. punktā minētais dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs organizē dabasgāzes piegādi, un par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz to Ministru kabinetā.
25.
Pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši noteiktajam ierobežojumam veic dabasgāzes lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.
26.
Dabasgāzes lietotājam, kas valsts enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir šādi pienākumi:
26.1.
apstiprināt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora šo noteikumu 21. punktā minētās informācijas saņemšanu piecu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Dabasgāzes lietotājs apstiprina informācijas saņemšanu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora paziņojumā noteiktā veidā;
26.2.
pēc tam kad saņemta informācija par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās gāzes dienas beigām samazināt dabasgāzes patēriņu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam līmenim;
26.3.
pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora pārstāvja pieprasījuma nodrošināt tā netraucētu iekļūšanu gazificētajā objektā normatīvajos aktos paredzēto funkciju īstenošanai.
27.
Ja dabasgāzes lietotājs, izņemot nodrošināmo lietotāju, valsts enerģētiskās krīzes laikā diennaktī patērē dabasgāzi vairāk, nekā ir noteikts Ministru kabineta rīkojumā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators veic šādas darbības:
27.1.
brīdina dabasgāzes lietotāju, ja atļautais dabasgāzes diennakts patēriņš tiek pārsniegts līdz 10 procentiem;
27.2.
nekavējoties pārtrauc dabasgāzes piegādi līdz valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzes apgādē atcelšanai, ja dabasgāzes lietotājs atkārtoti pārsniedz atļauto dabasgāzes diennakts patēriņu pēc šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētā brīdinājuma vai pārsniedz atļauto dabasgāzes diennakts patēriņu vairāk par 10 procentiem.
28.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pēc šo noteikumu 20. punktā minētā rīkojuma pieņemšanas informē sadales sistēmas operatoru par dabasgāzes lietotājiem, kas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabā sev piederošo dabasgāzi, un glabājamās dabasgāzes apjomu.
29.
Dabasgāzes lietotājam, kas glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nav ierobežota tā rīcībā esošās dabasgāzes izņemšana no krātuves, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi.
IV.Dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošana un izmantošana
30.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerve), kas ir arī energoapgādes drošuma rezerves daļa, uzglabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, 6. pantā noteiktajam piegādes standartam.
31.
Dabasgāzes tirgotāji divu dienu laikā pēc enerģētikas krīzes izsludināšanas dabasgāzes apgādē informē par enerģētiku atbildīgo ministriju par nodrošināmiem lietotājiem, ar kuriem ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums.
32.
Par enerģētiku atbildīgā ministrija, pamatojoties uz dabasgāzes tirgotāju sniegto informāciju un dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par dabasgāzes nodrošināmo lietotāju vidējo diennakts patēriņu par pēdējām 10 diennaktīm, atkarībā no aktuālās krīzes situācijas sagatavo un par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par rezerves izmantošanu, rezerves izmantošanas tiesīgo dabasgāzes tirgotāju sarakstu un nodrošināmiem lietotājiem piegādājamās dabasgāzes daudzumu un cenu.
33.
Pēc tam kad apstiprināts Ministru kabineta rīkojums par rezerves izmantošanu:
33.1.
vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas pieejamību rezerves izņemšanai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā rezerves izmantošanas tiesīgajiem dabasgāzes tirgotājiem;
33.2.
dabasgāzes tirgotājs nodrošina no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par rezerves izmantošanu nodrošināmiem lietotājiem, ar kuriem tam ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums.
34.
Ja energoapgādes drošuma rezerve ir beigusies, vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt rezerves izveidi šo noteikumu 30. punktā noteiktajā apjomā. Rezerves izveidošanas un uzglabāšanas tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas ietver dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksās.
V.Noslēguma jautājumi
35.
Šo noteikumu 9. punktā minēto sarakstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operators pirmo reizi iesniedz par enerģētiku atbildīgajā ministrijā sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
36.
Šo noteikumu 16. punktā minēto informāciju vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators pirmo reizi iesniedz par enerģētiku atbildīgajā ministrijā četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
37.
Šo noteikumu 18. punktā minēto sarakstu Ekonomikas ministrija sadarbībā ar dabasgāzes sistēmas operatoriem sagatavo četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
38.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 69. nr.; 2013, 37., 179. nr.; 2016, 164. nr.; 2017, 70. nr.; 2018, 101. nr.; 2019, 257. nr.; 2021, 225. nr.; 2022, 165. nr.).
Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis