7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo daļu, 12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1 daļu
Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:
1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.
2. Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.
3. Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālajā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti:
3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;
3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;
3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;
3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;
3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.
I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai
| Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums |
| 1. Nervu sistēmas slimības | |
| 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas | Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi |
| 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības | Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus |
| 1.3. Epilepsija | Lielās lēkmes ne mazāk kā sešas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs | |
| 2. Psihiski un uzvedības traucējumi | |
| 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi | Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai) |
| 2.2. Garīgā atpalicība | Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas) |
| 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence | Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju |
| 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi | Vidēji smaga vai smaga slimības norise |
| 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistoši šķīdinātāji) | Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise) |
| 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi | Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā | Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs | |
| 3. Auss un aizauss paugura slimības | |
| 3.1. Kurlmēmums, kurlums | Otorinolaringologa vai surdologa atzinums |
| 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība | Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu |
| Piezīme. Šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs | |
| 4. Acu un to palīgorgānu slimības | |
| 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi | Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos |
| 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī | Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta |
| 4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) | Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma |
|
Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centra sertificēts oftalmologs | |
| 5. Iekšējo orgānu slimības | |
| 5.1. Elpošanas sistēmas slimības | |
| 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas | Pastāvīgi apgrūtināta elpošana |
| 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi | 1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI 3.1.2. PEF 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs | |
| 5.2. Asinsrites sistēmas slimības | |
| 5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi | Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi | 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija | II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs | |
| 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības | |
| 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) | Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte |
| 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) | Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs | |
| 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības | |
| 5.4.1. Nieru slimības | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs | |
| 5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana |
| 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas | Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs | |
| 5.5. Gremošanas sistēmas slimības | |
| 5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi | Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija |
| 5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms | Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs | |
| 6. Ķirurģiskās slimības | |
| 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības | Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs | |
| 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi | 1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi | Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas | Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs | |
| 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi | 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.5. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs | |
| 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | |
| 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 7.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs | |
| 8. Ādas slimības | |
| 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi | Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 8.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs | |
| 9. Onkoloģiskās slimības | |
| 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji | Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze |
| Piezīme. Šīs nodaļas 9.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs | |
| 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | |
| 10.1. Hematoloģiskās slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs | |
| 10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi | Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību) |
| 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| 10.4. HIV infekcija | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists | |
| 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | |
| 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 11.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam | |
| 12. Kombinēta patoloģija | |
| 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā | Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsīlija atzinumu |
| Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1. apakšpunktā minēto diagnozi, konsīlija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti | |
II. Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību
| Nr. p. k. | Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi |
| 1. | F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija) |
| 2. | F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte) |
| 3. | F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām: |
| 3.1. | ar autismu |
| 3.2. | ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā |
| 3.3. | ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem |
| 3.4. | ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu |
| 3.5. | ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam) |
| Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina ar ADOS (Autism Diagnostice Observation Schedule) testu. 3. Šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 4. Šīs nodaļas 3.3. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 5. Šīs nodaļas 3.4. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs vai bērnu urologs, vai bērnu proktologs | |
| 4. | F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei |
| 5. | F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību |
| Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs | |
| 6. | Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes |
| 7. | Izteikts hiperkinētisks sindroms |
| 8. | Smaga ataksija |
| 9. | Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs | |
| 10. | Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS Bērnu redzes aizsardzības centrs | |
| 11. | Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs | |
| 12. | Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai) |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa | |
| 13. | Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi) |
| 14. | Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai) |
| 15. | Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem) |
| 16. | Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija) |
| 17. | Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem |
| Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds | |
| 18. | Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa | |
| 19. | Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa | |
| 20. | Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists |
I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
| Veselības traucējumu smaguma pakāpe | Viegla | Mērena | Smaga | Ļoti smaga |
| Simptomu raksturojums | Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi |
| Fizikālās izmeklēšanas dati | Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga |
| Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati | Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas |
II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
| Funkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK) |
Ierobežojuma pakāpe 0 – ierobežojuma nav 1 – viegla 2 – mērena 3 – smaga 4 – ļoti smaga |
Piezīmes |
|
1. Specifiskās garīgās funkcijas 1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana) 1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā) 1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana) |
Uzmanība – novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus. Atmiņa – novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana. Organizēšana – apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti. Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana. Spriestspēja – spēja veidot spriedumu. Problēmu risināšana – spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu. |
|
|
2. Sensorās funkcijas un sāpes 2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta) |
Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3–6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos. | |
|
3. Sirds–asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas 3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība) |
Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas. | |
|
4. Nervu–muskuļu–skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas 4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums) 4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks) |
Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā – ietekmi uz ikdienas aktivitātēm. Novērtē muskuļu spēku: 5 balles – normāls spēks; 4++ balles – var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts; 4+ balles – var izturēt mērenu pretestību; 4 balles – var izturēt vieglu pretestību; 3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības; 2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu; 1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām; 0 – pilnīga paralīze. |
|
|
5. Mācīšanās un zināšanu lietošana 5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana) 5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana) |
Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu. Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana. |
|
|
6. Komunikācija 6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus) |
Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus. | |
|
7. Mobilitāte 7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa) 7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu) 7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana) 7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem) 7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas) 7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām) |
Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes. Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu. Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas. Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana. Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas. |
|
|
8. Pašaprūpe 8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana) 8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus) 8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana) 8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe |
Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos. Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus. Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert. |
|
|
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem 9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana) |
Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu. |
Piezīmes.
1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgajā vecuma grupā. Komisijas ārsts attiecīgo funkcionēšanas kategoriju (saskaņā ar SFK) vērtē tad, ja tā korelē ar diagnozi, tas ir, no diagnozes izriet vai var izrietēt un ja attiecīgā funkcionēšanas kategorija ir būtiski ierobežota. Funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi nosaka, ņemto vērā novērtēto funkcionēšanas kategoriju ietekmi uz personas funkcionēšanu kopumā.
2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, komisijas ārsts izdara gala slēdzienu par personas funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %.
1. Augšējā ekstremitāte:
1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;
1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);
1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;
1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;
1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums.
2. Apakšējā ekstremitāte:
2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;
2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī.
3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.
4. Vienas acs vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā acī vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).
5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).
6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.
7. Gastrektomija.
8. Pulmonektomija.
9. Sirds vārstuļu protēze.
10. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.
11. Muguras smadzeņu šķērsbojājums jebkurā līmenī.
Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;
2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju.
1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri augšstilba vai apakšstilba līmenī (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).
2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī, ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja tas rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).
6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.
7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).
8. Hroniska apakšējās ekstremitātes artēriju išēmija, ja vienlaikus ir arī intermitējošā klaudikācija distancē līdz 200 metriem, miera vai nakts sāpes, perifēra neiropātija, kā arī išēmiska čūla uz apakšstilba vai pēdas vai pirkstu gangrēna.
9. Gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartroze.
10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.
11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti pārvietošanās traucējumi.
12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.
13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.
14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.
15.Ļaundabīgi audzēji terminālā stadijā, ja ir nelabvēlīga prognoze un persona saņem simptomātisku terapiju.
16. Dekompensēta sirds mazspēja ar ascītu un anasarku vai ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību.
17. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri izpaužas ar atkārtotu un persistējošu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
18. Šajā pielikumā neminētas slimības, kuras rada izteiktus pārvietošanās traucējumus vai tādus traucējumus, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Personām ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā (izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā), nepieciešams pavadoņa pakalpojums, ja personai nav medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un viņa atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) noteiktas medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
2) redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asuma maksimālu korekciju labāk redzošajā acī, mazāku par 0,1, vai redzeslauka sašaurinājumu labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta;
3) vidēji biežas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes nedēļā, lielās lēkmes līdz četrām reizēm mēnesī);
4) vidēji smaga garīga atpalicība.
1. Invaliditātes apliecības vispārīgā struktūra
Apliecības formāts atbilst ID-1 formātam.
Garums 85,47–85,72 mm.
Platums 53,92–54,03 mm.
Biezums 0,76±0,08 mm.
Stūra noapaļojuma rādiuss 3,18±0,30 mm.
Apliecībai tiek izmantota polivinilhlorīda (PVC) daudzslāņu laminēta karte.
2. Invaliditātes apliecības averss (1. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības aversā:
INVALIDITĀTES APLIECĪBA
1. VĀRDS
2. UZVĀRDS
3. Personas kods
4. Invaliditātes grupa (tikai pilngadīgām personām)
5. Invaliditātes periods
6. Apliecības numurs
Pretviltošanas elementi apliecības aversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kura nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
3. Invaliditātes apliecības reverss (2. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības reversā:
DISABLED PERSON'S IDENTITY CARD
7. Izsniedzējs – VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA
Invaliditātes apliecība ir derīga, to uzrādot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Pozīciju 1.–7. atšifrējums angļu valodā:
1. NAME
2. SURNAME
3. PERSONAL ID
4. DISABILITY GROUP
5. VALID UNTIL
6. CARD No
7. AUTHORITY
Apliecības atrašanas gadījumā zvanīt pa tālruni (tālruņa numurs ar cipariem).
Pretviltošanas elementi apliecības reversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Fona apdrukā integrēts ultravioletajā gaismā redzams papildinātais mazais valsts ģerbonis.
Optiski mainīgs elements – metalizēta karstspiedes hologramma 15 x 15 mm – divdimensiju oriģinālā hologrāfiskā drošības matrica.
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kas nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
1. attēls
2. attēls