Noteikumu projekts

24-TA-210
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 3.pantu un likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
Gaujas Nacionālā parka (turpmāk – Nacionālais parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī pieļaujamās un aizliegtās darbības;
1.2.
Nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
Nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Nacionālā parka robežas un stingrā režīma zonas robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
3.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par Nacionālā parkā esošo Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu (turpmāk - biotopi) un Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu (turpmāk – sugas) dzīvotņu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
4.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstveida atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par biotopiem un sugām Nacionālā parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz Nacionālo parku, biotopiem un sugām, kā arī uz Nacionālā parka kā Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) izveides un aizsardzības mērķiem.
5.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama darbībām Nacionālajā parkā:  
5.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu ir jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai Valsts vides dienests veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu;
5.2.
kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus;
5.3.
kas tiek veiktas tādu projektu ietvaros, kuros Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris.
6.
Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Gadījumā, ja atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
7.
Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes lietošanas veidiem gan šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām ainaviski vērtīgajām teritorijām, gan papildus noteikt ainaviskās teritorijas Nacionālā parka teritorijā.
2.Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā
8.
Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas:
8.1.
uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām;
8.2.
uz tādiem valsts nozīmes infrastruktūras objektiem, kuru būvniecībai vai pārbūvei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu atbildīgā iestāde ir sniegusi atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un atzinumā iekļāvusi nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus sugu un biotopu aizsardzībai);
9.
Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz tiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
10.
Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma zīmes, brīdinājuma zīmes un nožogojumi, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur to neatļauj šo noteikumu prasības, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
11.
Nacionālā parka teritorijā atļauta autoceļu, dzelzceļu, elektrisko tīklu, gāzesvadu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī atjaunošana. Dabisko brauktuvju uzturēšana ir pieļaujama to dabā esošajā brauktuves novietojumā un platumā.
12.
Nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:
12.1.
ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;
12.2.
kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
12.3.
ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus;
12.4.
izveidot jaunus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus), takas, gājēju ceļus un velosipēdu ceļus ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajiem un noteiktajā kārtībā reģistrētiem infrastruktūras objektiem.
13.
Nacionālā parka teritorijā aizliegts:
13.1.
meža zemēs un biotopos, lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem);
13.2.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
13.3.
iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
13.4.
bojāt vai iznīcināt:
13.4.1.
biotopus;
13.4.2.
ilggadīgos zālājus upju ielejās, kas attēloti šo noteikumu 3. pielikumā. Gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā, pieļaujama tā zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei, līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 hektāri;
13.5.
ierīkot atkritumu poligonus, atkritumu izkraušanas, šķirošanas un īslaicīgas uzglabāšanas vietas, kā arī meža zemēs ierīkot bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas (izņemot slēgtas kompostēšanas tvertnes mājsaimniecības vajadzībām, kas nodrošina komposta nenokļūšanu mežā). Aizliegums neattiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām un neitrālo zonu;
13.6.
izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (teritorija, kas ir speciāli labiekārtota un aprīkota ar stacionāriem pacēlājiem un paredzēta kalnu slēpošanai, snovbordam, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucieniem) un trases ārpus esošajām bāzēm, izņemot pilsētās un neitrālajā zonā. Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;
13.7.
uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas līdz 30 metru augstumam pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē vēja elektrostaciju uzstādīšanas kārtību);
13.8.
zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot Nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī autoceļiem un takām, kas paredzēti Nacionālā parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas objektu apskatei, un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
13.9.
bojāt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (piemēram, takas, gājēju ceļus, velosipēdu ceļus, informācijas zīmes un stendus, skatu torņus un platformas, atpūtas un telšu vietas, stāvlaukumus), kā arī izmantot tos neatbilstoši informācijas zīmēs un informācijas stendos norādītajiem mērķiem;
13.10.
dabiskās un mākslīgi veidotās dolomīta un smilšakmens alās (izņemot pagrabalas, kuras tiek saimnieciski izmantotas) kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, tai skaitā sveces, lāpas, cigaretes, kas rada dūmus vai siltumu;
13.11.
 rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām), kā arī tos mehāniski bojāt;
13.12.
pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un cita veida pasākumu rīkošanai;
13.13.
pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām dabiskām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, izņemot pārvietošanos:
13.13.1.
Ungura ezerā ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda nepārsniedz 3,7 kW; 
13.13.2.
 teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai;
13.13.3.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai; 
13.14.
pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, sniega motocikliem u.c.), velosipēdiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus autoceļiem, meža kvartālstigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), kā arī pa dabiskām ūdenstecēm, izņemot pārvietošanos, apstāšanos un stāvēšanu:
13.14.1.
pagalmos un stāvlaukumos;
13.14.2.
pa šo noteikumu 12.4. un  14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotiem un dabā marķētiem maršrutiem, takām, gājēju ceļiem un velosipēdu ceļiem, kas iekļauti dabas datu pārvaldības sistēmā, atbilstoši to izveidošanas mērķim;
13.14.3.
teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem;
13.14.4.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
13.15.
pārvietoties, apstāties un stāvēt, ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, sniega motocikliem u.c.) pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, izņemot pārvietošanos, apstāšanos un stāvēšanu teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
13.16.
pārvietot invazīvo sugu vēžus  (signālvēzi Pacifastacus leniusculus un dzeloņvaigu vēzi Orconectes limosus) uz citu ūdenstilpi;
13.17.
lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, no 1.oktobra līdz 31.decembrim:
13.17.1.
makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam, Miegupītē līdz Mūrmuižas aizsprostam;
13.17.2.
makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām;
13.17.3.
atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metru augšpus (pret straumi) un 100 metrus lejpus (pa straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;
13.18.
dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums);
13.19.
upēs un citās dabiskās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas;
13.20.
pārveidot dabisko ūdensteču un ūdenstilpju gultnes (tai skaitā paplašināt, tīrīt un padziļināt Gaujas atteku un vecupju gultnes) un krasta līniju, izņemot, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja šādos gadījumos:
13.20.1.
biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
13.20.2.
upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
13.21.
veikt darbības, kuras veicina eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu meža atjaunošanas un lauksaimniecības vajadzībām;
13.22.
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.) ainaviski vērtīgās teritorijās, kas norādītas šo noteikumu 2. pielikumā;
13.23.
meža zemēs ierīkot savvaļas sugu dzīvnieku (kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai, kas tiek turēti iežogotā platībā) audzētavas un iežogotas platības turēšanai nedrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
 
13.25.
piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs. Nacionālā parka teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana.
13.24.
ierīkot un uzturēt meža zemēs sietveida un stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti ar dzīvniekiem pamanāmiem materiāliem (piemēram, zariem vai lentēm);
13.26.
meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus;
13.27.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām, kā arī izņemot ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā ārpus šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajām ainaviski vērtīgajām teritorijām. Derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas plānus saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;
13.28.
bojāt augošus kokus, izņemot, ja koku bojāšana saistīta ar:
13.28.1.
 biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
13.28.2.
koku ciršanu un kokmateriālu transportēšanu;
13.28.3.
tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta, kā arī cita veida teritoriju, tai skaitā piedzīvojumu un atrakciju parku, ierīkošanu un uzturēšanu, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
13.29.
medīt šādus medījamos dzīvniekus:
13.29.1.
medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. 
13.29.2.
vilkus Canis lupus, izņemot trakumsērgas saslimšanas vai aizdomu gadījumā vai, ja tie nodara būtisku kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. 
13.29.3.
ūdensputnus.
13.30.
organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi;
14.
Nacionālā parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas aizliegts:
14.1.
izveidot jaunus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus), kā arī ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (piemēram, takas, gājēju ceļus, velosipēdu ceļus, informācijas zīmes un stendus, skatu torņus un platformas, atpūtas un telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus, piedzīvojumu un atrakciju parkus, golfa laukumus, publisko pasākumu vietas u.c.), izņemot neitrālo zonu. Šajā punktā noteiktajā kārtībā izveidotos un ierīkotos maršrutus (tai skaitā digitālos) un infrastruktūras objektus Dabas aizsardzības pārvalde reģistrē dabas datu pārvaldības sistēmā;
14.2.
ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku ganības mežu un purvu biotopos;
14.3.
izgaismot iežu atsegumus un alas, uzstādot pastāvīgu mākslīgo apgaismojumu, izņemot pagrabalas, kas tiek saimnieciski izmantotas;
14.4.
uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus, kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos;
14.5.
veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti ar mērķi iegūt derīgos izrakteņus;
15.
Nacionālā parka teritorijā meža zemē aizliegts:
15.1.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
15.1.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
15.1.2.
bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
15.1.3.
koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai;
15.1.4.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
15.1.5.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
15.2.
veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi un šo noteikumu  16. punktā paredzētajos gadījumos) šādās vietās:
15.2.1.
valsts un pašvaldību valdījumā esošajās mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
15.2.1.1.
priedei un lapeglei – 140 gadu;
15.2.1.2.
eglei – 120 gadu;
15.2.1.3.
bērzam – 100 gadu;
15.2.1.4.
melnalksnim un apsei – 80 gadu;
15.2.2.
ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs ir vairāk par 40 procentiem un to vecums lielāks par 60 gadiem;
15.2.3.
dumbrāja un liekņas meža tipos;
15.2.4.
upju un ezeru palienēs;
15.2.5.
upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kā arī citās augsnes erozijas riskam pakļautās teritorijās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;
15.2.6.
biotopos;
15.3.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra;
15.4.
veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, izņemot ja tiek izmantotas īpašumu robežstigas un meža kvartālstigas. Kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus veido iespēju robežās ņemot vērā dabiskos apstākļus un reljefa īpatnības.
15.5.
mežaudzēs cirst augošus kokus (izņemot bīstamos kokus, kuru nocirstos stumbrus pēc iespējas atstāj mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz:
15.5.1.
ozoliem – 50 centimetrus;
15.5.2.
priedēm, apsēm – 65 centimetrus;
15.5.3.
eglēm un lapeglēm – 70 centimetrus;
15.5.4.
ošiem, gobām, vīksnām, bērziem, vītoliem – 60 centimetrus;
15.5.5.
liepām – 30 centimetrus;
15.5.6.
melnalkšņiem – 45 centimetrus;
15.6.
mežaudzēs cirst sausus kokus (izņemot bīstamos kokus, kuru nocirstos stumbrus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru;
15.7.
mežaudzēs izvākt kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetru;
16.
Šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus šādos gadījumos:
16.1.
bīstamo koku ciršanai;
16.2.
meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai;
16.3.
šo noteikumu 19. punktā minētajos gadījumos;
16.4.
pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas:
16.4.1.
 biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, ja ir saņemts attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;
16.4.2.
pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai;
16.4.3.
infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;
16.4.4.
ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā;
16.4.5.
upju un ezeru, tai skaitā ezeru palieņu, apsaimniekošanai ar mērķi nodrošināt ūdensteču un ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu;
16.4.6.
kultūras pieminekļu aizsardzībai un saglabāšanai.
17.
Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu ​15.5. apakšpunktā minētos kokus. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. 
18.
Nacionālajā parkā, veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egles, ja paredzama paliekošo egļu bojāeja astoņzobu mizgrauža darbības rezultātā. Valsts meža dienests apliecinājumu koku ciršanai dabas lieguma un dabas parka zonā izsniedz pēc tam, kad ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida pozitīvs atzinums.
19.
Biotopos ārpus valsts un pašvaldību valdījumā esošājām zemēm egļu audzēs, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža aizsardzību ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, atstājot vismaz 40 sausas egles vai mehāniski saskrāpētu augošu zaļu egļu "augstos celmus" (vismaz 2,5 metrus garas, vertikālas koku stumbru lejas daļas, kas nav atdalītas no celmiem), kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, rēķinot uz cirsmas hektāru, un ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstveida atzinums,  ievērojot šo noteikumu  ​35.  un ​46. punkta nosacījumus.
20.
Nacionālā parka teritorijā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.
21.
Ja Nacionālā parka teritorijā galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.
22.
Nacionālajā parkā ainavu cirti (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī šo noteikumu ​12.4. ​​​ un ​14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos, takās, gājēju ceļos un velosipēdu ceļos) atļauts veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstveida atzinums un attiecīgā sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde.
23.
Biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus (tajā skaitā koku ciršanu) atļauts veikt, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde.
24.
Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 5. pielikuma vietējo koku sugu uzskaitījumā (I. Vietējās sugas).
25.
Lai pēc iespējas saglabātu meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, kā arī lai nodrošinātu trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, Nacionālā parka teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, izņemot celmu novākšanu biotopu vai sugu dzīvotņu atjaunošanai un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai.
3.Stingrā režīma zona
26.
Stingrā režīma zonā aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības:
26.1.
teritorijas aizsardzības režīma ievērošana un kontrole;
26.2.
ugunsdrošības pasākumu īstenošana;
26.3.
pārvietošanās pa dabas datu pārvaldības sistēmā norādītām publiski pieejamām takām un autoceļiem, kā arī pārvietošanās medību ietvaros atbilstoši šo noteikumu 27. punkta nosacījumiem;
26.4.
autoceļu, būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī to atjaunošana;
26.5.
bīstamo koku ciršana gar autoceļiem (nocirsto stumbru saglabājot mežaudzē);
26.6.
nepieciešamo pasākumu īstenošana ekosistēmu, biotopu un sugu dzīvotņu  aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
26.7.
valsts monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;
26.8.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju zinātnisko pētījumu veikšana.
27.
Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrās režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos, medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā vienu reizi mēnesī vienā un tajā pašā platībā.
28.
Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības noteikt sezonālus ierobežojumus gaisa telpā virs stingrā režīma zonas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem un no 15.marta līdz 31.jūlijam citu gaisa kuģu lidojumiem (arī gaisa balonu un dirižabļu), atbilstoši bezpilota gaisa kuģu lidojumu un gaisa telpas pārvaldības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izņemot gaisa kuģu avārijas gadījumos, teritorijas uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
29.
Stingrā režīma zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
29.1.
inženierbūvju (tai skaitā autoceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
29.2.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
29.3.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
4.Dabas lieguma zona
30.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
30.1.
nosusināt purvus, kā arī mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
30.2.
mainīt reljefu un veikt darbības, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
30.3.
lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, ja to platība ir lielāka par 2 hektāriem. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, autoceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
30.4.
uzstādīt saules paneļus (iekārtas), izņemot pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību;
30.5.
būvēt hidrotehniskas būves uz dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot:
30.5.1.
ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās;
30.5.2.
pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas:
30.5.2.1.
 biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
30.5.2.2.
upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
30.5.2.3.
lai novērstu teritoriju applūšanu;
30.5.2.4.
zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;
30.5.2.5.
dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;
30.6.
ierīkot purvos kultūraugu plantācijas (izņemot purva kultūraugu plantāciju ierīkošanu izstrādātos purvos);
30.7.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja:
30.7.1.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un būvniecībai;
30.7.2.
inženierbūvju (tai skaitā autoceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
30.7.3.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
30.7.4.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju;
30.7.5.
upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;
30.7.6.
 biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai;
30.7.7.
pilsētu un ciemu teritorijās;
30.7.8.
viensētu apbūvei lauksaimniecības zemēs.
30.8.
būvēt rūpnieciskās ražošanas ēkas un ar tām saistītās infrastruktūras objektus;
30.9.
būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot pārbūvi un atjaunošanu);
30.10.
ierīkot zooloģiskos dārzus;
30.11.
ierīkot un paplašināt dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas (izņemot audzētavas pagalmos un dārzos);
30.12.
ierīkot autotrases, mototrases un kartinga trases;
30.13.
celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām;
30.14.
rīkot ātrumsacensības, kā arī citu veidu sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības;
30.15.
organizēt dabā publiskus pasākumus vairāk kā 50 cilvēkiem no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam un no 1.jūlija līdz 30.septembrim ne biežāk kā divas reizes vienā un tajā pašā teritorijā (par plānoto pasākumu ne mazāk kā vienu mēnesi pirms pasākuma rakstveidā informējot Dabas aizsardzības pārvaldi), izņemot:
30.15.1.
pilsētās un ciemos vai māju pagalmos;
30.15.2.
pasākumus, kas tiek organizēti pa šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā minētajos un noteiktajā kārtībā izveidotos un dabā marķētos dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektos atbilstoši to izveidošanas mērķim, kas iekļauti dabas datu pārvaldības sistēmā;
30.15.3.
 publiskiem pasākumiem paredzētās vietās;
30.15.4.
Latvijas valsts aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku mācības;
30.15.5.
pārvietošanos pa Gauju, ievērojot 30.16. apakšpunktā noteikto kārtību.
30.16.
novietot Gaujas krastos kuģošanas līdzekļus, kā arī izkāpt krastā no kuģošanas līdzekļiem ārpus tam speciāli paredzētām un ierīkotām vietām, kas apzīmētas dabā, reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā un saskaņotas ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību,  zinātnisko izpēti, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu un makšķerēšanu.
30.17.
atjaunot mežu stādot vai sējot;
30.18.
atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz autoceļiem un šo noteikumu 12.4.un 14.1.  apakšpunktā noteiktajā kārtībā izveidotos maršrutos);
30.19.
cirst kokus galvenajā cirtē;
30.20.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
30.20.1.
priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
30.20.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;
30.20.3.
apšu audzēm – 30 gadu;
30.21.
veikt mežsaimniecisko darbību valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
30.21.1.
bīstamo koku ciršanu;
30.21.2.
koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai;
30.21.3.
 34. punktā noteiktajā gadījumā ārpus biotopiem un sugu dzīvotnēm.
30.21.4.
meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu, ja to nepieciešams veikt pēc  sanitārās cirtes. Šajā gadījumā atjaunojot un kopjot mežaudzi, veido mistrotu audzi;
30.21.5.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
30.21.6.
 biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
30.21.7.
pasākumus kultūras pieminekļu saglabāšanai;
30.21.8.
ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai.
31.
Dabas lieguma zonā mežaudzēs, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz cirsmas hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ, ievērojot šo noteikumu 19. punkta nosacījumus. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Kultūras pieminekļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju pieļaujams saglabāt mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu.
32.
Dabas lieguma zonā, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai.
33.
Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, kā arī pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina normatīvajos aktos par meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu noteiktās prasības.
34.

Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā ietverts draudu izvērtējums un noteikts konkrēts apjoms un ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstveida atzinums.
35.
Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē  veidā papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
36.
Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības noteikt sezonālus ierobežojumus gaisa telpā virs dabas lieguma zonas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem un no 15.marta līdz 31.jūlijam citu gaisa kuģu lidojumiem (arī gaisa balonu un dirižabļu), atbilstoši aviāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izņemot gaisa kuģu avārijas gadījumos, teritorijas uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
37.
Lai nodrošinātu saimniecisko un cita veida darbību un pasākumu negatīvās ietekmes samazināšanu uz augu un dzīvnieku sugām, dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
38.
Dabas lieguma zonā aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem, izņemot:
38.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
38.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
38.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, par ko izdarāma atzīme zemesgrāmatā.
38.4.
uz gadījumiem, kad atdalāmais zemes gabals tiek nodots publisko personu īpašumā to funkciju īstenošanai. 
5.Dabas parka zona
39.
Dabas parka zonā aizliegts:
39.1.
būvēt rūpnieciskās ražošanas ēkas un ar tām saistītos infrastruktūras objektus;
39.2.
būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot šādus būvdarbus pilsētās vai pārbūvi un atjaunošanu);
39.3.
rīkot autosacensības, motosacensības un citu veidu sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts un pašvaldības autoceļiem;
39.4.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
39.4.1.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un būvniecībai;
39.4.2.
inženierbūvju (tai skaitā autoceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
39.4.3.
inženierbūvju (tai skaitā autoceļu) būvniecībai esošās vai šajos noteikumos atļautās apbūves vajadzībām vai ugunsdrošības nodrošināšanai, ja nepastāv citas (ārpus dabas parka zonas) inženierbūvju ierīkošanas vai piekļuves iespējas, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus biotopu un sugu aizsardzībai;
39.4.4.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
39.4.5.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
39.5.
atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot mežaudžu dabiskās atjaunošanās papildināšanu ar šo noteikumu 5.pielikumā minēto vietējo koku sugu stādiem un sējeņiem, iestājoties šo noteikumu 45. punktā noteiktajam gadījumam;
39.6.
atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz autoceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos, takās, gājēju ceļos un velosipēdu ceļos);
39.7.
cirst kokus galvenajā cirtē pirms šo noteikumu 6. pielikumā minētā mežaudzes galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;
39.8.
cirst kokus kailcirtē.
40.
Dabas parka zonā mežaudzēs, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ, ievērojot šo noteikumu 19. punkta nosacījumus. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Kultūras pieminekļos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju pieļaujams saglabāt mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu.
41.
Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas parka zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot šo noteikumu 42. un 43. punktā minētajos gadījumos):
41.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
41.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.
42.
Cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs - sila, mētrāja un lāna meža tipos, cirti veic vairākos paņēmienos:
42.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, bet pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
42.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt, kad priedes paaugas koku skaits, rēķinot uz cirsmas hektāru, ir vismaz 1000 koku, un kuru augstums ir vismaz viens metrs;
42.3.
cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī koksnes (sausi stāvoši koki, mirstoši koki, par sešiem metriem augstāki koka stumbeņi, svaigi gāzti koki un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus) vismaz 20 kubikmetru, rēķinot uz cirsmas hektāru.
43.
Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
43.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas;
43.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas;
43.3.
saglabā visus citu sugu kokus.
44.
Dabas parka zonā, cērtot kokus galvenajā cirtē, cirsmu atzīmē dabā un sagatavo cirsmas skici atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
45.
Dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanā netiek attiecināti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
46.
Dabas parka zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
47.
Dabas parka zonā aizliegts uzstādīt saules paneļus (iekārtas), izņemot  pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību.
48.
Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu), ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs, izņemot:
48.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
48.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
48.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, par ko izdarāma atzīme īpašuma zemesgrāmatā;
48.4.
pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
48.5.
uz gadījumiem, kad atdalāmais zemes gabals tiek nodots publisko personu īpašumā to funkciju īstenošanai. 
6.Ainavu aizsardzības zona
49.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
49.1.
veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, kas noteikti šo noteikumu 2. pielikumā, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
49.2.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas uzstādīt saules paneļus (iekārtas) šo noteikumu 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību;
49.3.
cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos.
50.
Ainavu aizsardzības zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
50.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri;
50.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas, gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.
51.
Plānojot cirsmas šo noteikumu 50.1. minētajiem minētajiem meža tipiem, cirsmā atļauts iekļaut mežaudzes līdz viena hektāra platībā, kas minētas šo noteikumu 50.2. apakšpunktā minētajos meža tipos, ja cirsmas kopējā platība nepārsniedz divus hektārus.
52.
Ja ainavu aizsardzības zonā, plānojot cirsmu galvenajā cirtē, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 50. punktā minētos ierobežojumus.
53.
Ja ainavu aizsardzības zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 50. punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, ja cirsmā paaugas (zem mežaudzes vainagu klāja ieaugušie valdošās koku sugas vai citas perspektīvas koku sugas pēcnācēji, kas spēj izveidot mežaudzi) koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.
54.
Ja ainavu aizsardzības zonā vienā zemes vienībā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.
55.
Ainavu aizsardzības zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.
56.
Ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (ja šo noteikumu 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
7.Neitrālā zona
57.
Neitrālajā zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
57.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra  meža tipam – divi hektāri;
57.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas, gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.
58.
Plānojot cirsmas šo noteikumu 57.1. apakšpunktā minētajiem meža tipiem, cirsmā atļauts iekļaut mežaudzes līdz viena hektāra platībā, kas minētas šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minētajos meža tipos, ja cirsmas kopējā platība nepārsniedz divus hektārus.
59.
Ja neitrālajā zonā, plānojot kailcirti, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 57. punktā minētos ierobežojumus.
60.
Ja neitrālajā zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 57. punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, ja cirsmā paaugas koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.
61.
Ja neitrālajā zonā meža nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.
62.
Neitrālajā zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.
63.
Neitrālajā zonā aizliegts reģistrēt plantāciju mežus teritorijās, kas norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā.
8.Dabas pieminekļi
64.
Nacionālā parka teritorijā ir šādi dabas pieminekļi:
64.1.
aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā:
64.1.1.
dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir seši kubikmetri un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);
64.1.2.
iežu atsegumi, kuru atseguma atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk, un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no iežu atseguma malas);
64.2.
aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
64.3.
aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;
64.4.
aizsargājamās alejas.
65.
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
65.1.
veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kuras dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā, estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 67.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
65.2.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
65.3.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:  
65.3.1.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
65.3.2.
šo noteikumu 67.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
65.3.3.
darbības aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu.
66.
Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
66.1.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot; 
66.2.
kāpt ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos objektos, ja tur nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, kā arī rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
66.3.
cirst kokus galvenajā cirtē;
66.4.
veikt pazemes būvju būvniecību.
67.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
67.1.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
67.2.
novietot lietas, kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
67.3.
iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot kapsētās un šo noteikumu 67.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.
68.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.
69.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:
69.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot autoceļa vai norādes zīmes, barjeras);
69.2.
koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
69.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
70.
Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem:
70.1.
meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē;
70.2.
ārpus meža atļauts pārvietot vai novākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
71.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā bīstamos kokus atļauts nocirst un novākt, ja nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (piemēram, apzāģēt zarus), pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas.
72.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā koku ciršana, izņemot šo noteikumu 71. punktā minētajā gadījumā, un dendroloģisko stādījumu atjaunošana atļauta saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu, ko rakstiski saskaņojusi Dabas aizsardzības pārvalde.
73.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā atļauta infrastruktūras un citu komunikāciju  izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve un atjaunošana, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
74.
Aizsargājamā alejā kokus atļauts nocirst (novākt) kokus, ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:
74.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot autoceļa vai norādes zīmes, barjeras);
74.2.
koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiemnormatīviem aktiem;
74.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
75.
Aizsargājamo aleju atjauno ar tādas pašas koku sugas kokiem. Aizsargājamā alejā nocirsto (novākto) koku vietā stāda jaunus tādu pašu koku sugu kokus, izņemot, ja tie radītu bīstamības situāciju vai nav iespējama alejas koku atjaunošana šo noteikumu 74.3. apakšpunktā minētajos gadījumos.
IX.Noslēguma jautājumi
76.
Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai veiktajās vienlaidus sanitārajās cirtēs dabas lieguma un dabas parka zonā pieļaujams atjaunot mežu stādot vai sējot. Šajā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi.
77.
Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim apstiprinātos meža apsaimniekošanas plānus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. 
78.
Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar Gaujas Nacionālā parka likumu.
79.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 12. maija noteikumus Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 78. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Informatīvā zīme Nacionālā parka robežas un stingrā režīma zonas apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

 

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

 

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz autoceļiem.

 

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Nacionālā parka ainaviski vērtīgās teritorijās

 

 

Piezīme.

Ainaviski vērtīgo teritoriju un skatu punktu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

3.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Ilggadīgie zālāji Gaujas un tās pieteku ielejās

 

,

Piezīme.

Gaujas un tās pieteku ilggadīgo zālāju robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

4.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Informācija par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem un izcērtamajiem kokiem

5.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

6.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-210 Nr]
Mežaudzes galvenās cirtes vecums Nacionālā parka dabas parka zonā