22-TA-898
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);
1.2.
specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;
1.3.
specifiskā atbalsta otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.
3.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.
4.
Specifiskā atbalsta otro projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
5.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu civiltiesiskos līgumus, ir 20 405 814 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 6 012 122 euro un privātais finansējums – 14 393 692 euro.
6.
Atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.
7.
Otrās atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītie uzņēmumi atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508)
8.
(Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642)
9.
Specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības:
9.1.
līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:
9.1.1.
enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;
9.1.2.
atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;
9.2.
līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
9.2.1.
atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 17;
9.2.2.
enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 27 819 MWh/gadā;
9.2.3.
no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,6 MW;
9.2.4.
aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 6 205 CO2 ekvivalenta tonnas;
9.3.
finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā.
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508)
10.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.
II.Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības
11.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa).
12.
Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.
13.
Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process.
14.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut ieguldījumus vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras:
14.1.
atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;
14.2.
ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.
15.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.
16.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.
17.
Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
18.
Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta kopiju, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
19.
Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpniecisko energoauditu (kopiju), kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
20.
Ja projekta iesniedzēja uzņēmumā darbojas sertificēta energopārvaldības vai papildināta vides pārvaldības sistēma, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas sertifikāta kopiju un aizpildītu šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju.
21.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:
21.1.
tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;
22.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.
III.Atbalstāmās darbības
23.
Finansējumu piešķir šādām darbībām:
23.1.
rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;
23.2.
energoefektivitātes paaugstināšana esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;
23.3.
energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
23.4.
sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem;
23.5.
rūpnieciskās ražošanas ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;
23.6.
ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;
23.7.
projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
23.8.
projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
24.
Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.
IV.Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
25.
Projekta attiecināmās izmaksas ir:
25.1.
tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:
25.1.1.
rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta un tā pielikuma "Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums" sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem);
25.1.2.
ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;
25.1.3.
būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;
25.2.
projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
25.3.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
25.3.1.
tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;
25.3.2.
tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
25.3.3.
attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;
25.4.
rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas:
25.4.1.
būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
25.4.2.
ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;
25.4.3.
būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;
25.5.
izmaksas par energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu iekštelpās;
25.6.
energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;
25.7.
energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
25.8.
sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;
25.9.
tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam;
25.9.1
saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņam, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013;
25.10.
iekšējo un ārējo lokālo siltumtīklu un lokālo aukstumtīklu rekonstrukcijas izmaksas;
25.11.
iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas;
25.12.
energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.
(Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482)
26.
Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
27.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
27.1.
izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;
27.2.
iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
27.3.
radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pantu.
30.
Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.
31.
Šo noteikumu 25.9. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams.
32.
Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (izņemot darbības, kuru rezultātā radušās šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, sākot ar 2017. gada 1. oktobri), visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.
(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482)
33.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:
33.1.
lietotu iekārtu iegādes izmaksas;
33.2.
līzinga maksājumi;
33.5.
teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.4.3. apakšpunktā minēto gadījumu;
33.6.
jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
33.7.
izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
33.8.
projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
33.10.
lielajiem komersantiem neattiecināmas ir energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas.
(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 482)
34.
Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.
V.Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
35.
Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā)
35.1
Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst:
35.11.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti;
35.12.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā)
35.2
Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
36.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
36.1.
plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veikti ieguldījumi;
36.2.
plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās darbības;
36.3.
rūpnieciskās ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;
36.4.
tiek nodrošināts, ka līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;
36.5.
piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
36.6.
projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);
36.7.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktie ieguldījumi un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
36.8.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto ieguldījumu ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana;
36.9.
tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām, un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
36.10.
tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi.
(Grozīts ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 508; MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642)
37.
Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:
37.1.
ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;
37.2.
ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
37.3.
pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 36. punktā minētajiem nosacījumiem;
37.4.
ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.
38.
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
39.
Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
40.
Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.
41.
Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks, nekā minēts projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem.
VI.Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
42.
Finansējumu šo noteikumu 25.2., 25.4., 25.5., 25.6., 25.7., 25.8., 25.9., 25.10. un 25.11. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
43.
Finansējumu šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 1. oktobra, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
44.
Šo noteikumu 42. punktā minētās attiecināmās izmaksas specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
45.
Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam.
46.
Lielie komersanti atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkta nosacījumiem.
47.
Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.
48.
Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 22. punktā minēto nozaru komersantiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros.
49.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tajā skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.
50.
Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.
51.
Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, projekta iesniedzējs darbus projektā var uzsākt tikai pēc tam, kad visās valsts atbalsta sniedzēju iestādēs, kurās šim pašam projektam projekta iesniedzējs ir pieteicies vai plāno pieteikties, ir saņemts projekta iesniegums par projekta īstenošanu, kurā sniegta visa informācija par plānoto un piešķirto atbalstu tam pašam projektam (tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām), norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
52.1
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
(MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 508 redakcijā)
53.
Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.
54.
Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.
56.
Ja atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu, sadarbības iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzot atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, sniedz atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
57.
Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā)
58.
Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 642 redakcijā)
1.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr.38
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums (aizpilda, ja netiek iesniegts ražošanas uzņēmuma energoaudits)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr.38
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums (aizpilda, ja tiek iesniegts ražošanas uzņēmuma energoaudits)
3.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr.38
Pārskats par enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā par 20____. gadu
(Pielikums MK 05.11.2019. noteikumu Nr. 508 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642)