22-TA-54
Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 12.punktu
25.panta 12.punktu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula Nr. 853/2004), III pielikuma I sadaļas II un III nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām kautuvēm atbilstoši regulas Nr. 853/2004 10.panta 4.punkta "b" apakšpunktam;
1.2.
kaujamo dzīvnieku skaitu;
1.3.
gaļas piegādes nosacījumus;
1.4.
prasības veselības un identifikācijas marķējumam.
2.
Noteikumi attiecas uz mājas nagaiņu, saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku, nomedītu savvaļas medījamo dzīvnieku, kā arī skrējējputnu, mājputnu un zaķveidīgo dzīvnieku gaļas iegūšanu kautuvēs, kurās kauj gan vienas sugas, gan vairāku sugu dzīvniekus, ja nedēļā:
2.1.
tikai no vienas sugas dzīvniekiem kauj ne vairāk kā:
2.1.1.
100 aitas;
2.1.2.
100 kazas;
2.1.3.
50 cūkas;
2.1.4.
10 liellopus;
2.1.5.
medījamos dzīvniekus:
2.1.5.1.
10 saimniecībā audzētus lielos medījamos dzīvniekus;
2.1.5.2.
100 saimniecībā audzētus mazos medījamos dzīvniekus;
2.1.5.3.
10 savvaļā nomedītus lielos medījamos dzīvniekus, t.sk. bebrus;
2.1.5.4.
100 savvaļā nomedītus mazos medījamos dzīvniekus;
2.1.6.
10 zirgus;
2.1.7.
mājputnus un skrējējputnus:
2.1.7.1.
2880 mājputnus kautsvarā līdz 1,5 kg;
2.1.7.2.
1500 mājputnus kautsvarā no 1,5 līdz 5 kg;
2.1.7.3.
600 mājputnus kautsvarā no 5 līdz 25 kg;
2.1.7.4.
200 skrējējputnus kautsvarā virs 10 kg.
2.1.8.
500 zaķveidīgos;
2.2.
no dažādu sugu dzīvniekiem kauj ne vairāk kā:
2.2.1.
30 aitas;
2.2.2.
30 kazas;
2.2.3.
30 cūkas;
2.2.4.
trīs liellopus;
2.2.5.
medījamos dzīvniekus:
2.2.5.1.
trīs saimniecībā audzētus lielos medījamos dzīvniekus;
2.2.5.2.
50 saimniecībā audzētus mazos medījamos dzīvniekus;
2.2.5.3.
trīs savvaļā nomedītus lielos medījamos dzīvniekus, t.sk. bebrus;
2.2.5.4.
50 savvaļā nomedītus mazos medījamos dzīvniekus;
2.2.6.
trīs zirgus;
2.2.7.
mājputnus un skrējējputnus:
2.2.7.1.
1500 mājputnus kautsvarā līdz 1,5 kg;
2.2.7.2.
600 mājputnus kautsvarā no 1,5 līdz 5 kg;
2.2.7.3.
200 mājputnus kautsvarā no 5 līdz 25 kg;
2.2.7.4.
70 skrējējputnus kautsvarā virs 10 kg.
2.2.8.
300 zaķveidīgos.
3.
Iegūto gaļu atļauts piegādāt:
3.1.
svaigā veidā vietējā tirgū tieši galapatērētājam;
3.2.
mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas realizē gaļu svaigā veidā vietējā tirgū tieši galapatērētājam;
3.3.
mazumtirdzniecības uzņēmumam ēdienu gatavošanai;
3.4.
gaļas produktu, maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai mājas apstākļos.
3.5.
atzītam gaļas pārstrādes uzņēmumam gaļas pārstrādei un izplatīšanai vietējā tirgū.
3.1
Atzīts gaļas pārstrādes uzņēmums, uzsākot šajos noteikumos minētās gaļas pārstrādi, paziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests) par izmaiņām uzņēmuma darbībā saskaņā ar pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību.
3.2
Atzīts gaļas pārstrādes uzņēmums, kas saņem gaļu no kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū nodrošina:
3.21.
ražošanas procesam nepieciešamo izejvielu un gatavo produktu pilnīgu nodalīšanu no pārējām atzītajā uzņēmumā saņemtajām izejvielām un saražotajiem produktiem laikā vai telpā;
3.23.
dienestam pieejamu dokumentētu izejvielu un saražoto produktu aprites informāciju.
4.
Kaušanas telpu platībai ir jābūt tādai, lai visu tehnoloģisko procesu laikā netiktu pieļauta gaļas piesārņošanās.
5.
Pirmskaušanas novietne nav nepieciešama, ja kauj pie kautuves esošajā novietnē turētos dzīvniekus.
6.
Slēdzamu nodalījumu vai aploku ar atsevišķu drenāžu slimiem vai iespējami slimiem dzīvniekiem var nebūt, ja uz kautuvi ved tikai klīniski veselus dzīvniekus.
7.
Kautuvē ir atsevišķa vieta vai telpa, kurā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.
8.
Tehnoloģiskā procesa darbības, kas noteiktas regulas Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas 2.punkta "c" apakšpunktā, kā arī citas šajā punktā paredzētās darbības atļauts veikt vienā kautuves telpā, nodrošinot, ka attiecīgie tehnoloģiskie procesi tiek nodalīti vietā vai laikā:
8.1.
ādas novilkšana;
8.2.
liemeņu atdzesēšana norobežotā vietā temperatūras režīmā, kas nodrošina atbilstošu liemeņu atdzesēšanu;
8.3.
subproduktu iepakošana;
8.4.
liemeņu sadalīšana ne vairāk kā sešās daļās (pēc veterinārās ekspertīzes veikšanas);
8.5.
kautuvē iegūtās gaļas sadale un iepakošana;
8.5.1
gaļas sasaldēšana;
8.6.
gaļas nosūtīšana;
8.7.
asiņu iegūšana pārtikas vajadzībām.
9.
Ja šo noteikumu 8.punktā minētās darbības notiek dažādos laikos (t.i., darbības ir nodalītas laikā), starp procesiem telpu pēc nepieciešamības tīra, mazgā un dezinficē.
10.
Gaļas sadali uzsāk pēc telpu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.
11.
Katru nākamo dzīvnieku, izņemot mājputnus un zaķveidīgos, kauj tikai pēc tam, kad iepriekšējais ir nokauts, apstrādāts un kaušanas vieta ir iztīrīta un izmazgāta.
12.
Mājputnus un zaķveidīgos kauj grupās (kaušanas telpā vienā reizē ievestie dzīvnieki). Pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā.
12.1
(Svītrots)
13.
Pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi kautuvē veic un veselības marķējumu, izņemot šo noteikumu 14.1 punktā un 14.2 punktā minētajā gadījumā, uzliek dienesta pilnvarots veterinārārsts (turpmāk – pilnvarots veterinārārsts).
14.
Pirmskaušanas apskati kautuvē var neveikt, ja pilnvarots veterinārārsts ir veicis pirmskaušanas apskati novietnē un informāciju kautuvei nosūtījis kopā ar dzīvnieku.
14.1
Ja pie kautuves ir izvietota mājputnu vai zaķveidīgo dzīvnieku saimniecība, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem, informējot par to dienestu, var veikt dienesta pilnvarota persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā apjomā apguvusi mācību kursu par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem.
14.2
Pēckaušanas veterināro ekspertīzi medījamo sugu dzīvniekiem var veikt persona, kura papildus ir apguvusi ar dienestu saskaņotas nomedīto dzīvnieku post mortem apskates prasmes.
15.
Gaļu, kuras turpmākā apstrāde ir apturēta, uzglabā, novēršot nejaušu tās izmantošanu un saskari ar gaļu, kas atzīta par derīgu izmantošanai pārtikā.
16.
Gaļu sadala tikai pēc tās pilnīgas atdzesēšanas un realizē atdzesētu vai sasaldētu, visos pārtikas aprites posmos nodrošinot iekšējo temperatūru, ne augstāku par:
16.1.
3 °C – subproduktiem;
16.2.
4 °C – mājputnu zaķveidīgo un mazo medījamo dzīvnieku gaļai;
16.3.
7 °C – pārējai gaļai.
16.4.
-18 °C saldētai gaļai un saldētiem subproduktiem.
17.
Veselības marķējums ir taisnstūra formā (septiņus centimetrus garš un piecus centimetrus plats, burtu augstums nav mazāks par vienu centimetru). Veselības marķējumā ietver norādi "Latvija" vai "LV", kautuves atzīšanas numuru vietējam tirgum, kā arī norādi "Vietējam tirgum".
18.
Sadalītas gaļas, mājputnu liemeņu un subproduktu primāro un sekundāro iepakojumu salasāmi marķē ar taisnstūra formas identifikācijas marķējumu. Marķējumā ietver norādi "Latvija" vai "LV", kautuves atzīšanas numuru vietējam tirgum, kā arī norādi "Vietējam tirgum".
19.
Personālam ielas un darba apģērba novietošanai ir iekārtota atsevišķa vieta ārpus kaušanas telpas.
20.
Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus uzglabā ārpus kaušanas telpas skapī vai plauktā.
21.
Ja ūdensskalojamā tualete izvietota novietnē vai pie kautuves, kautuvē tādas var nebūt.
22.
Pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta pilnvarotas apmācītas personas vajadzībām kautuvē ir pieejams slēdzams skapis, seifs vai slēdzama galda atvilktne.