Nr. |
Kaitīgie darba vides faktori |
Piezīmes |
Ārstu speciālistu apskates |
Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi |
|||
obligāti nepieciešamās speciālistu apskates |
papildus nepieciešamās speciālistu apskates |
pirmreizējā veselības pārbaude |
periodiskā veselības pārbaude |
ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskā vidē (veic atbilstoši nepieciešamībai, ja iespējams noteikt un novērtēt) |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
1. |
Ķīmiskie faktori |
||||||
1.1. |
Metāli un metaloīdi |
||||||
1.1.1. |
Alumīnijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs |
pilna asins aina (turpmāk – PAA), ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām) |
PAA, ĀEF |
alumīnijs asinīs vai urīnā |
|
1.1.2. |
Antimons un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
||
1.1.3. |
Arsēns un tā savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs, otorinolaringologs |
PAA, bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk – bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ALAT), Rtg plaušām |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām |
arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
1.1.4. |
Bārijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām, kālijs asinīs |
PAA, kālijs asinīs |
bārijs asinīs vai urīnā |
||
1.1.5. |
Berilijs un tā savienojumi |
Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds). Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts |
PAA, ĀEF, Rtg plaušām |
PAA, Rtg plaušām |
berilijs urīnā |
|
1.1.6. |
Cinks un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.1.7. |
Dzīvsudrabs un tā savienojumi |
Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts, neirologs |
stomatologs |
PAA |
PAA |
dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā |
1.1.8. |
Fosfors un tā savienojumi |
||||||
1.1.8.1. |
dzeltenais fosfors un tā savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju |
arodslimību ārsts, neirologs |
stomatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg – vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem |
nenosaka |
1.1.8.2. |
sarkanais fosfors un tā savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju |
arodslimību ārsts, neirologs |
stomatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA,bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
1.1.9. |
Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi |
Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs; |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA,Rtg plaušām |
hroms asinīs vai urīnā |
1.1.10. |
Kadmijs un tā savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs |
PAA, urīna analīze, ĀEF, Rtg plaušām |
PAA, urīna analīze, Rtg plaušām |
kadmijs asinīs vai urīnā |
1.1.11. |
Kobalts un tā savienojumi; analogi |
||||||
1.1.11.1. |
kobalts un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.1.11.2. |
cirkonijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
cirkonijs vai tā metabolīti asinīs |
|
1.1.11.3. |
molibdēns un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.1.11.4. |
titāns un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
||
1.1.11.5. |
vanādijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.1.11.6. |
volframs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
||
1.1.12. |
Litijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts, neirologs |
PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns |
PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns |
litijs asinīs, litijs vai tā metabolīti urīnā |
||
1.1.13. |
Mangāns un tā savienojumi |
Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt, arī ja darbs ar mangānu pārtraukts |
arodslimību ārsts, neirologs |
Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA), Rtg plaušām |
KAA |
nenosaka |
|
1.1.14. |
Magnijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA |
PAA |
magnijs asinīs |
||
1.1.15. |
Niķelis un tā savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs |
PAA; Rtg plaušām |
PAA, Rtg plaušām |
niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
1.1.16. |
Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā |
||
1.1.17. |
Retzemju elementi: lantāns, cēzijs |
arodslimību ārsts |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
||
1.1.18. |
Selēns, telūrs un to savienojumi |
Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts |
dermatologs, oftalmologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
1.1.19. |
Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis |
arodslimību ārsts |
neirologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā |
|
1.1.20. |
Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins |
Ja svins asinīs >60μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 nedēļām. Ja svins asinīs 40–60 μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem. Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti |
arodslimību ārsts, neirologs |
PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā |
PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā |
svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.1.21. |
Tallijs un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
PAA |
PAA |
tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
||
1.1.22. |
Varš un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs |
PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.2. |
Halogēnu neorganiskie savienojumi |
||||||
1.2.1. |
Broms un tā savienojumi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs dermatologs; neirologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.2.2. |
Fluors un tā savienojumi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs; neirologs |
PAA; Rtg plaušām |
PAA |
fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.2.3. |
Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
KAA; Rtg plaušām |
KAA |
nenosaka |
|
1.2.4. |
Jods un tā savienojumi |
Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
1.3. |
Ciānsavienojumi |
||||||
1.3.1. |
Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns |
1.3.2. |
Izocianāti |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts |
dermatologs, otorinolaringologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
1.4. |
Neorganiskās gāzes |
||||||
1.4.1. |
Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
|
1.4.2. |
Fosgēns (COCl2) |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
|
1.4.3. |
Ozons |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs |
KAA, Rtg plaušām |
KAA |
nenosaka |
|
1.4.4. |
Oglekļa oksīds |
arodslimību ārsts, neirologs |
PAA |
PAA |
CO asinīs vai karboksihemoglobīns |
||
1.5. |
Citas elpceļus kairinošās vielas |
||||||
1.5.1. |
Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
KAA, Rtg plaušām |
KAA |
nenosaka |
|
1.5.2. |
Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
nenosaka |
|
1.5.3. |
Ūdeņraža peroksīds |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.6. |
Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi |
||||||
1.6.1. |
Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns) |
arodslimību ārsts, neirologs |
otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu) |
|
1.6.2. |
Aromātiskie ogļūdeņraži |
||||||
1.6.2.1. |
benzols |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās) |
|
1.6.2.2. |
toluols |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās) |
|
1.6.2.3. |
stirols |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās) |
|
1.6.2.4. |
citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā |
|
1.6.3. |
Furāni un to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns |
arodslimību ārsts |
neirologs, otorinolaringologs, dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.6.4. |
Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni |
arodslimību ārsts |
neirologs, otorinolaringologs, dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
|
1.6.5. |
Halogēnogļūdeņraži |
||||||
1.6.5.1. |
hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns |
Hloroforms – embriotoksisks, dihloretāns – izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
1.6.5.2. |
trihloretilēns, tetrahloretilēns |
Uzsūcas caur veselu ādu |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l |
1.6.5.3. |
metilēnhlorīds |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
|
1.6.5.4. |
vinilhlorīds |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām |
nenosaka |
|
1.6.5.5. |
polihlorinētie bifenili |
Mutagēni, teratogēni iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
1.6.5.6. |
citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoni |
Metilbromīds – absorbējas arī caur apģērbu, gumiju |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
1.6.6. |
Nitrosavienojumi un aminosavienojumi |
||||||
1.6.6.1. |
alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns) |
arodslimību ārsts |
dermatologs, neirologs, otorinolaringologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.6.6.2. |
aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns |
arodslimību ārsts |
dermatologs, neirologs |
PAA |
PAA |
triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs |
|
1.6.6.3. |
aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols |
arodslimību ārsts |
neirologs, dermatologs, oftalmologs |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
|
1.7. |
Hidrazīns un tā atvasinājumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.8. |
Fenoli un to atvasinājumi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
fenols urīnā (>80mg/l – nopietna saindēšanās) |
|
1.9. |
Alkoholi, glikoli |
||||||
1.9.1. |
Metanols |
arodslimību ārsts, neirologs |
oftalmologs, narkologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.9.2. |
Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi) |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.9.3. |
Etilēnglikols (etāndiols) |
arodslimību ārsts |
neirologs, dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.10. |
Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi |
||||||
1.10.1. |
Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs |
arodslimību ārsts |
neirologs, dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.10.2. |
Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts |
arodslimību ārsts |
neirologs, dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.10.3. |
Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns |
arodslimību ārsts |
neirologs, dermatologs, oftalmologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.11. |
Aldehīdi un ketoni |
||||||
1.11.1. |
Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.11.2. |
Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
KAA |
KAA |
nenosaka |
|
1.12. |
Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi) |
||||||
1.12.1. |
Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe |
arodslimību ārsts |
dermatologs, otorinolaringologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.12.2. |
Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs, neirologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.12.3. |
Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.12.4. |
Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.12.5. |
Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds |
Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu |
arodslimību ārsts |
neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
nenosaka |
1.13. |
Dažādas ķīmiskās vielas |
||||||
1.13.1. |
Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi |
Iet cauri placentārajai barjerai, embriotoksiski, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju |
arodslimību ārsts, neirologs |
otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs |
PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT |
PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem |
1.13.2. |
Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus) |
arodslimību ārsts |
dermatologs, neirologs |
PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk – APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem) |
PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem) |
nenosaka |
|
1.13.2.1. |
antibiotikas |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.2.2. |
fermentu preparāti un biostimulatori |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.3. |
Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas |
arodslimību ārsts |
dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4. |
Plastmasas, sintētiskie sveķi |
||||||
1.13.4.1. |
akrila materiāli |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.2. |
epoksīdmateriāli |
arodslimību ārsts |
dermatologs, otorinolaringologs, neirologs |
PAA, piramidona reakcija |
PAA, piramidona reakcija |
nenosaka |
|
1.13.4.3. |
formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāli |
arodslimību ārsts |
dermatologs, otorinolaringologs, neirologs |
PAA, ĀEF |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.4. |
fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.5. |
poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) |
arodslimību ārsts |
dermatologs, neirologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.6. |
poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi) |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.7. |
polietilēns, polipropilēns |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.8. |
polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.9. |
poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes) |
arodslimību ārsts |
dermatologs, neirologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.10. |
polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA, Rtg plaušām |
nenosaka |
|
1.13.4.11. |
sintētiskais kaučuks |
arodslimību ārsts, neirologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.13.4.12. |
silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
1.14. |
Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi |
arodslimību ārsts |
dermatologs |
PAA |
PAA |
nenosaka |
|
2. |
Putekļi |
Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2. apakšpunkta, papildus norāda, kādas vielas putekļiem nodarbinātais pakļauts |
|||||
2.1. |
Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs, oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, Rtg plaušām |
- |
|
2.2. |
Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u. c. organiskās izcelsmes putekļi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
|
2.3. |
Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem) |
Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šā pielikuma 1. punkta |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
2.4. |
Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols |
Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šā pielikuma 1. punkta |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs |
oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
2.5. |
Kaļķa un krīta putekļi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs, oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
|
2.6. |
Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs, oftalmologs |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
|
2.7. |
Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi |
||||||
2.7.1. |
Silīcija dioksīdu saturošie putekļi |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs, |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
|
2.7.2. |
Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
dermatologs, |
KAA, ĀEF, Rtg plaušām |
KAA, ĀEF |
- |
|
2.7.3. |
Azbests |
Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
PAA, ĀEF, Rtg plaušām |
PAA, Rtg plaušām |
- |
|
3. |
Bioloģiskie faktori |
||||||
3.1. |
Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti |
arodslimību ārsts |
otorinolaringologs, oftalmologs |
PAA, ĀEF, Rtg plaušām |
PAA, ĀEF |
- |
|
3.2. |
Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti) |
Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic |
arodslimību ārsts |
dermatologs, infektologs |
PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai |
PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai |
- |
3.3. |
Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus |
arodslimību ārsts |
dermatologs | PAA |
PAA |
- |
|
4. |
Fizikālie faktori |
||||||
4.1. |
Jonizējošais starojums, jonizējošā starojuma avoti |
Nodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi trijos gados |
arodslimību ārsts |
neirologs, hematologs, dermatologs, oftalmologs |
PAA, leikocītu formula |
PAA, leikocītu formula |
- |
4.2. |
Nejonizējošie starojumi |
||||||
4.2.1. |
Mākslīgais optiskais starojums |
||||||
4.2.1.1. |
mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā |
arodslimību ārsts, oftlamologs |
dermatologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.2.1.2. |
lāzera starojums |
arodslimību ārsts, oftlamologs |
dermatologs, neirologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.2.1.3. |
cits mākslīgais optiskais starojums |
arodslimību ārsts |
oftlamologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.2.2. |
Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika |
arodslimību ārsts |
dermatologs, oftlamologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.2.3. |
Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA |
KAA |
- |
||
4.3. |
Atmosfēras spiediena izmaiņas |
||||||
4.3.1. |
Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs |
oftalmologs, dermatologs |
PAA, elektrokardiogramma |
PAA, elektrokardiogramma |
- |
4.3.2. |
Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs |
oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists |
PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
- |
4.3.3. |
Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem |
Divas reizes gadā |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs |
oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists |
PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
- |
4.3.4. |
Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs |
oftalmologs |
PAA, Rtg plaušām |
PAA |
- |
4.4. |
Temperatūras izmaiņas |
||||||
4.4.1. |
Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs 5 °C |
Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika |
arodslimību ārsts |
neirologs |
KAA, aukstuma prove |
KAA |
- |
4.4.2. |
Pazemināta temperatūra zem 5 °C |
Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA, aukstuma prove |
KAA, aukstuma prove |
- |
|
4.4.3. |
Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem 39 °C |
Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika |
arodslimību ārsts |
neirologs |
KAA |
KAA |
- |
4.4.4. |
Paaugstināta temperatūra virs 39 °C |
Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika |
arodslimību ārsts, neirologs |
PAA |
PAA |
- |
|
4.4.5. |
Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos |
arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs |
dermatologs |
PAA |
PAA |
- |
|
4.5. |
Troksnis |
Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
KAA, audiometrija |
KAA, audiometrija |
- |
|
4.6. |
Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām |
Veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2 |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.7. |
Vibrācija |
||||||
4.7.1. |
Rokas–plaukstas vibrācija |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
- |
||
4.7.2. |
Visa ķermeņa vibrācija |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
- |
||
4.8. |
Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
KAA |
KAA |
- |
||
4.9. |
Fiziskas pārslodzes |
||||||
4.9.1. | Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana | Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku): vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg), sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg) |
arodslimību ārsts, neirologs | ginekologs, dzemdību speciālists | KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) | – |
4.9.2. |
Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās |
Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora |
arodslimību ārsts, neirologs |
KAA |
KAA |
- |
|
4.9.3. | Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu | arodslimību ārsts, neirologs | KAA | KAA | – | ||
4.9.4. | Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika | arodslimību ārsts, neirologs | KAA | KAA | – | ||
4.9.5. | Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika | arodslimību ārsts, neirologs | KAA | KAA | – | ||
4.10. |
Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana |
Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā** |
arodslimību ārsts, oftalmologs |
neirologs, optometrists |
- |
||
4.11. |
Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām) |
Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā** |
arodslimību ārsts, oftalmologs |
neirologs, optometrists |
KAA |
KAA |
- |
5. |
Psihoemocionālie faktori |
||||||
5.1. |
Nakts darbs |
arodslimību ārsts |
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
- |
||
5.2. | Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām | arodslimību ārsts, neirologs | psihiatrs, psihoterapeits | KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
– | |
5.3. | Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze | arodslimību ārsts | neirologs, psihiatrs, psihoterapeits | KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) |
– | |
6. |
Citi darba vides riska faktori |
||||||
6.1. |
Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana) |
arodslimību ārsts, otorinolaringologs |
KAA, audiometrija |
KAA |
- |
||
6.2. |
Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tai skaitā vīnu, saldumu degustācija |
Reizi gadā |
arodslimību ārsts, stomatologs |
KAA |
KAA |
- |
|
6.3. |
Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori |
Obligātās veselības pārbaudes kartē norādīt konkrēto kaitīgo faktoru, kuram nodarbinātais pakļauts |
arodslimību ārsts |
KAA |
KAA |
- |
Piezīmes.
1. * Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas.
2. ** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, ja nepieciešams, izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.
Nr. | Veicamo darbu vispārīgs raksturojums | Piezīmes | ārstu – speciālistu apskates | Obligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi | Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem) | |||
Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates | Papildus nepieciešamās speciālistu apskates | Pirmreizējā veselības pārbaude | Periodiskā veselības pārbaude | Absolūtās* | Izvērtējamās | |||
1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. |
1. | Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma. | arodslimību ārsts, neirologs | oftalmologs, otorinolaringologs | Epilepsija. Smaga encefalopātija. | Acu slimības ar izteiktu redzes funkcijas pazemināšanos (redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij). | |||
2. | Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma. | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs | Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku. Epilepsija. Smaga encefalopātija. | Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. | ||||
3. | Dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana. | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs | narkologs | Epilepsija. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Smaga encefalopātija. | Koronārā sirds slimība. | |||
4. | Stropēšanas darbi | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs | Epilepsija. Smaga encefalopātija. | Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. | ||||
5. | Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m | Ja nodarbinātais nosūtīts uz veselības pārbaudi atbilstoši šī pielikuma 1. vai 2.punktam, šis punkts nav jānorāda | arodslimību ārsts, neirologs | oftalmologs,otorinolaringologs | Epilepsija. Smaga encefalopātija. | Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. | ||
6. | Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs | otorinolaringologs | Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA) | KAA | Smaga encefalopātija. | Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu. | |
7. | Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs | otorinolaringologs, oftalmologs | Pilna asins aina (turpmāk – PAA) | PAA | Klaustrofobija. Smaga encefalopātija. | Koronārā sirds slimība. | |
8. | Darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana | arodslimību ārsts, neirologs | psihiatrs, otorinolaringologs, oftalmologs, narkologs | KAA | KAA | Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. | Koronārā sirds slimība. | |
9. | Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi | arodslimību ārsts, neirologs | psihiatrs, otorinolaringologs, oftalmologs, narkologs | PAA | PAA | Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. | Koronārā sirds slimība. | |
10. | Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas | Reizi gadā | arodslimību ārsts, neirologs, | otorinolaringologs, ķirurgs, narkologs, psihiatrs | PAA, plaušu rentgenogramma (turpmāk - plaušu Rtg), ārējās elpošanas fukcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), elektrokardiogramma (turpmāk – EKG) | PAA, ĀEF, EKG | Epilepsija. Smaga psihoze, neiroze, encefalopātija. Slodzes stenokardija. Hroniskas plaušu slimības ar elpošanas funkcijas traucējumiem. Krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina elpošanu un darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij (bez korekcijas). Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). Grūtniecība. | Alkohola, narkotisko vielu atkarība. |
11. | autoiekrāvēju un motobloku vadīšana | Līdz 60 gadu vecumam – reizi piecos gados; no 60 gadu vecuma – reizi trijos gados. Ja vienlaicīgi nodarbinātajam ir transporta līdzekļa vadītāja apliecība, šī veselības pārbaude nav jāveic. | arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs | neirologs | KAA | KAA | Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Epilepsija. | Koronārā sirds slimība. |
12. | Vilcienu vadīšana | |||||||
12.1 | Dzelzceļa vilces līdzekļa vadīšana | |||||||
12.1.1. | Vilces | Līdz 55 gadu vecumam – reizi trijos gados, pēc 55 gadu vecuma – reizi gadā. Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic: 1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām; 2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ; 3. ja noticis nelaimes gadījums darbā; 4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ; 5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija; 6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu | arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, psihologs**, narkologs, ginekologs–dzemdību speciālists | logopēds | 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.); 2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude; 3. dzirdes pārbaude, audiometrija; 4. vestibulārā aparāta izmeklēšana; 5. KAA; 6. urīna analīze (turpmāk – UA); 7. cukurs asinīs (ar glikometru); 8. EKG miera stāvoklī; 9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***; 10. kognitīvo spēju (uzmanība, koncentrēšanās spēja, atmiņa, uztvere un spriestspēja), komunikācijas spēju un psihomotoro reakciju (reakcijas ātrums, roku kustību koordinācija) pārbaude neirologa, psihologa un psihiatra apskates ietvaros; 11. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija | 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā, vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.); 2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude; 3. dzirdes pārbaude, audiometrija; 4. vestibulārā aparāta izmeklēšana; 5. KAA; 6. UA; 7. cukurs asinīs (ar glikometru); 8. EKG miera stāvoklī (pēc 40 gadu vecuma); 9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***; 10. papildu okulista apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija
| 1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu: 1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi; 1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē; 1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes; 1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums; 1.5. iekšķīgās slimības: 1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja); 1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību; 1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos; 1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem; 1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem; 1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem; 1.5.7. persistējoša bronhiālā astma; 1.5.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību; 1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem; 1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību; 1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei; 1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana; 1.6. ginekoloģiskās slimības: 1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; 1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji; 1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas; 1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss; 1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem; 1.7. ķirurģiskās slimības: 1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; 1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai; 1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus; 1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju; 1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana; 1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, pieeja ir individuāla; 1.8. grūtniecība: 1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze); 1.8.2. grūtniecības patoloģija****. 2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā: 2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par: 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju; 2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 – hipermetropijai, lielāks par –8 –miopijai*****; 2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem; 2.4. izmainīta krāsu redze; 2.5. krāsu signālu neatpazīšana; 2.6. izmainīts redzes lauks; 2.7. neefektīva binokulārā redze; 2.8. neefektīva redze abām acīm******; 2.9. slikta kontrastjutība; 2.10. nespēja paciest apžilbināšanu; 2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem; 2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību). 3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā: 3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus; 3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē; 3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju; 3.4. dzirdes aparātu lietošana*******. 4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī). 5. Vestibulārā aparāta anomālijas | |
12.1.2. | Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors Vilces | Līdz 62 gadiem – reizi trijos gados, pēc 62 gadu vecuma – reizi gadā. Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic: 1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām; 2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ; 3. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ (pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā nodarbinātā personiska kļūme); 4. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija; 5. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu | arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, narkologs | 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana; 2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude; 3. dzirdes pārbaude, audiometrija; 4. KAA; 5. UA; 6. cukurs asinīs (ar glikometru); 7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***; 8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā oftalmologa noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija | 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana; 2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude; 3. dzirdes pārbaude, audiometrija; 4. KAA; 5. UA; 6. cukurs asinīs (ar glikometru); 7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***; 8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija | 1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu: 1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi; 1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē; 1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes; 1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums; 1.5. iekšķīgās slimības: 1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja); 1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību; 1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos; 1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem; 1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem; 1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem; 1.5.7. persistējoša bronhiālā astma; 1.5.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību; 1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem; 1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību; 1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei; 1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana; 1.6. ginekoloģiskās slimības: 1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; 1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji; 1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas; 1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss; 1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem; 1.7. ķirurģiskās slimības: 1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; 1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai; 1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus; 1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju; 1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana; 1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla; 1.8. grūtniecība: 1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze); 1.8.2. grūtniecības patoloģija****. 2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā: 2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju; 2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 – hipermetropijai, lielāks par –8 –miopijai*****; 2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem; 2.4. izmainīta krāsu redze; 2.5. krāsu signālu neatpazīšana; 2.6. izmainīts redzes lauks; 2.7. neefektīva binokulārā redze; 2.8. neefektīva redze abām acīm******; 2.9. slikta kontrastjutība; 2.10. nespēja paciest apžilbināšanu; 2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem; 2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību). 3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā: 3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus; 3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē; 3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju; 3.4. dzirdes aparātu lietošana*******. 4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī). 5. Vestibulārā aparāta anomālijas | ||
12.2. | Vilcienu kustības vadība: vilcienu kustības, lokomotīvju darba | Reizi trijos | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, psihiatrs, narkologs | psihologs | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi. Iekšķīgās slimības: 1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa. Ginekoloģiskās slimības: 1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; Ķirurģiskās slimības: 1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; | |
12.3. | Dzelzceļa sliežu ceļu vecākie | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, psihiatrs, narkologs | psihologs | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi. Iekšķīgās slimības: 1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa. Ginekoloģiskās slimības: 1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; Ķirurģiskās slimības: 1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; | ||
12.4. | Ritošā sastāva apkope: | Reizi trijos gados | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, psihiatrs, narkologs | psihologs | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi. Iekšķīgās slimības: 1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa. Ginekoloģiskās slimības: 1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; Ķirurģiskās slimības: 1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; | |
12.5. | Pasažieru pārvadājumu nodrošināšana: pasažieru vilcienu priekšnieki, revidenti–kontrolieri, konduktori–kontrolieri pasažieru vagonu pavadoņi. | Reizi trijos gados | arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, psihiatrs, narkologs | psihologs | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma, vestibulārā aparāta izmeklēšana, krāsu sajūtas noteikšana, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšanas (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma) | Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi. Iekšķīgās slimības: 1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa. Ginekoloģiskās slimības: 1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas; Ķirurģiskās slimības: 1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem; | |
13. | Gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecības īpašnieki un apliecības saņemšanas pretendenti. | Pēc 40 gadiem reizi gadā | arodslimību ārsts, internists, oftalmologs, otorinolaringologs, neirologs, ķirurgs, psihiatrs (veicot pirmreizējo pārbaudi), narkologs (veicot pirmreizējo pārbaudi) | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, Plaušu Rtg, tonālā audiogramma | Asins klīniskā analīze, UA, EKG, Plaušu Rtg, tonālā audiogramma | Alkohola, narkotisko vielu atkarība. Prasības redzei: a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām saslimšanām; Prasības dzirdei: a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem; | Sirds asinsvadu slimības. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi. Hroniskas plaušu slimības. Akūta plaušu tuberkuloze. Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem. Endokrinoloģiskās slimības. Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības. Grūtniecība. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi. Vestibulārā aparāta traucējumi. Runas defekti un stostīšanās. |
Piezīmes.
1. * Ja šo veselības traucējumu dēļ darbs konkrētajos īpašajos apstākļos saistīts ar nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem.
2. ** Veicot apskati, pārliecinās, vai pretendentam nav atklātu psiholoģisku trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku, personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt darba pienākumus.
3. *** Ja nepieciešams, atbilstoši narkologa norādījumiem.
4. **** Nepanesības vai patoloģijas gadījumos grūtniecību uzskata par iemeslu pagaidu atbrīvošanai no pienākumu pildīšanas, kā arī piemēro tiesiskas normas, kas aizsargātu dzelzceļa vilces līdzekļa vadītājas – grūtnieces.
5. ***** Atkāpju gadījumā okulists atzinumā var norādīt, ka redzes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto redzi koriģējošos līdzekļus. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
6. ****** Izņemot gadījumu, ja persona zaudējusi binokulāro redzi pēc tam, kad sākusi strādāt, un tā ir pietiekami pielāgojusies, kā arī tai ir pietiekamas kompensējošas spējas. Šāds izņēmums neattiecas uz personu, kura, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, iegūst vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kompetences apliecību saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu".
7. ******* Otolaringologs atzinumā norāda, ka dzirdes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto dzirdes aparātu. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
Darbam ar jonizējošā starojuma avotiem ir šādas medicīniskās kontrindikācijas:
1. Pārmaiņas asinsrades orgānos un novirzes asins ainā, kuru gadījumā var attīstīties hematoloģiskas slimības vai notikt stāvokļa pasliktināšanās jonizējošā starojuma ietekmē.
2. Vēždraudes slimības ar tieksmi pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji.
3. Labdabīgie audzēji un citas slimības, kuru dēļ nevar valkāt speciālu aizsargtērpu tiešā saskarē ar ādu, vai slimības, kuras var pasliktināt dekontaminācijas iespējas pēc saskares ar radioaktīvām vielām.
4. Jonizējošā starojuma izraisītie veselības traucējumi (akūts starojuma sindroms, hroniskas un vēlīnas apstarojuma sekas).
5. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij.
6. Psihiskas un neiroloģiskas slimības, kas ierobežo personas adekvātu rīcību.