23-TA-1895
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.5. pasākumu “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina);
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2.
Pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot gaisa piesārņojumu mazinošus pasākumus saskaņā ar Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu.
3.
Pasākuma mērķgrupa ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritoriju iedzīvotāji.
4.
Pasākuma mērķteritorija ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritorijas.
5.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās paredzētie pasākumi, kurus īsteno šo valstspilsētu teritorijās.
6.
Pasākumu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot pasākuma rezultāta rādītāju - vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem.
7.
Šo noteikumu 6. punktā minēto rezultāta rādītāja vērtību nosaka attiecīgās valstspilsētas iedzīvotāju blīvumu reizinot ar attiecīgās valstspilsētas projekta īstenošanas darbībām attiecināmo teritoriju. Vērtību uzskata par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām. Rezultāta rādītāja vērtība valstspilsētā nepārsniedz konkrētās valstspilsētas iedzīvotāju skaitu.
8.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
9.
Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 5 965 718 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 070 860 euro apmērā un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāk kā 894 858 euro, tai skaitā:
9.1.
pirmajā projektu iesniegumu atlasē Rīgas valstspilsētai – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 535 430 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 447 429 euro;
9.2.
pirmajā projektu iesniegumu atlasē Liepājas valstspilsētai - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 690 287 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 298 286 euro;
9.3.
otrajā projektu iesniegumu atlasē Rēzeknes valstspilsētai - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 845 143 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 149 143 euro.
10.
Attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālā līdzfinansējuma apmērs ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu piešķir grantu atbalsta veidā.
11.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā minēto maksimālo finansējumu projektam un vienlaikus projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro.
12.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vairākās atlasēs saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
12.1.
pirmajā projektu iesniegumu atlasē vērtē Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas projektu iesniegumus;
12.2.
otrajā projektu iesniegumu atlasē vērtē Rēzeknes valstspilsētas projekta iesniegumu, ja izpildās šo noteikumu 13. punkta nosacījumi;
12.3.
projekta iesniedzēji projektā norāda sasniedzamo rezultāta rādītāju ne mazāku kā šo noteikumu pielikumā attiecīgajam projektam noteikto rezultāta rādītāja vērtību;
12.4.
ja pirmajai atlases kārtai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izlietots vai otrā projektu iesniegumu atlase netiek izsludināta vai pieejamais finansējums netiek pilnībā izlietots, tad pieejamo finansējumu novirza pirmajā kārtā apstiprināto projektu papildus darbību finansēšanai, tai skaitā, lai sasniegtu vismaz šo noteikumu 6. punktā noteikto rādītāju;
12.5.
šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais finansējums pirmajā kārtā apstiprināto projektu papildus darbību finansēšanai nepārsniedz:
12.5.1.
Rīgas valstspilsētai 50 procenti no atlikušā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra, proporcionāli sasniedzot vismaz 50 procentus no atlikušā šo noteikumu 6. punktā noteiktā rādītāja vai projektu iesniegumu otrai atlases kārtai paredzētā rādītāja;
12.5.2.
Liepājas valstspilsētai 50 procenti no atlikušā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra, proporcionāli sasniedzot vismaz 50 procentus no atlikušā šo noteikumu 6. punktā noteiktā rādītāja vai projektu iesniegumu otrai atlases kārtai paredzētā rādītāja.
13.
Otrā atlases kārta tiek izsludināta, ja Rēzeknes valstspilsēta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir apstiprināta ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. martam.
14.
Pasākuma otrā atlases kārta tiek izsludināta ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. martam.
15.
Projektu iesniegumu atlases kārtā vienas pašvaldības ietvaros iesniedz ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.
16.
Projektā ir vismaz uz kādu gaisu piesārņojošu vielu PM10, PM2,5, benz(a)pirēna, benzola, slāpekļa dioksīda NO2, kopējās cietās daļiņas (TPM), oglekļa oksīda CO vai oglekļa dioksīda (CO2) samazināšanu vērsta attiecīgā darbība, vienlaikus, katrā projektā tiek paredzēta vismaz uz daļiņas PM2,5 samazināšanu vērsta attiecīgā darbība.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja to pieaicina)
17.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.
18.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:
18.1.
sabiedrisko (siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzēju siltumapgādes un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai (ja attiecināms), kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai;
18.2.
valsts vai pašvaldības tiešās pārvaldes iestādi, kuras valdījumā vai turējumā ir zeme, kurā neveic saimniecisko darbību un kurās īstenos šo noteikumu 26. punktā atbalstāmās darbības.
19.
Sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu nekustamo īpašumu.
20.
Sadarbības partneris – siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdz pakalpojuma līgumu par siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
20.1.
konkrētus sniedzamos siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;
20.2.
prasības siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
20.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
20.4.
siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
20.5.
siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības to būtību norādot ar atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu;
20.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
20.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
21.
Ja siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
21.1.
konkrētus sniedzamos siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;
21.2.
siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
21.3.
maksu par siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;
21.4.
siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
21.5.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
22.
Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
23.
Zeme, uz kuras atrodas tikai siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma un (vai) ūdenssaimniecības infrastruktūra, var nebūt projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā.
24.
Projekta iesniedzējs atbilstoši šo noteikumu 7. punktam kopā ar projekta iesniegumu iesniedz projekta rezultāta rādītāja aprēķinu.
25.
Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz projekta efektivitātes un ietekmes izvērtējumu, kurā vismaz izvērtē un pamato projekta ietekmi uz tautsaimniecību un ir identificētas mērķa grupas vajadzības un risināmās problēmas.
III.Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
26.
Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas gaisa piesārņojuma samazināšanai:
26.1.
publiskās teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;
26.2.
pilsētvides sakopšanas iekārtu iegāde;
26.3.
pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide;
26.4.
darbības transporta jomā;
26.5.
darbības vides un informācijas pieejamības veicināšanai;
26.6.
darbības dokumentācijas sagatavošanai un izpētes veikšanai gaisa piesārņojuma samazināšanai un projekta mērķa sasniegšanai;
26.7.
sabiedrības informēšanas, izglītošanas un publicitātes pasākumi.
27.
Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir:
27.1.
teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, ietverot “zaļās” un “zilās” infrastruktūras attīstību, apzaļumošanas (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, "zaļās" sienas un salas) un dabā balstītu risinājumu (piemēram, mākslīgas mitraines, caurlaidīgi segumi) izveides un ar to saistītās izmaksas;
27.2.
būves nojaukšana un teritorijas attīrīšana;
27.3.
elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama projekta teritorijas labiekārtošanai un drošībai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai, un elektrouzlādes punktu ierīkošana digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes atbalstam (izņemot bezemisiju transportlīdzekļa darbībai paredzētās uzlādes infrastruktūras attīstībai);
27.4.
krastu nostiprināšana un labiekārtošana pie publiskajiem ūdeņiem;
27.5.
lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu attīstīšana, tai skaitā ūdenscaurlaidīgi segumi un citi dabā balstīti risinājumi;
27.6.
dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošana;
27.7.
atkritumu šķirošanas tvertņu iegāde un uzstādīšana;
27.8.
ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu) un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas (brīvkrāna) ierīkošanai, gaisu mitrinošiem vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai;
27.9.
videi draudzīga apgaismojuma izbūve, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi, kas ietver atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas, un viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka 100 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;
27.10.
vides un informācijas pieejamības veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas;
27.11.
citu ārtelpas labiekārtošanas darbu un normatīvajos aktos par atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem noteikto atsevišķo labiekārtojuma elementu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
27.12.
transporta satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu izmaksas;
27.13.
gājēju un velotransporta kustībai nepieciešamās infrastruktūras izmaksas;
27.14.
ceļu seguma infrastruktūras būvdarbu, pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kas nepārsniedz 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
27.15.
mazemisiju un bezemisiju (ja attiecināms) transportlīdzekļu, komunālo mašīnu un (vai) tehnoloģisko iekārtu iegāde ielu tīrīšanai vismaz no putekļu daļiņu piesārņojuma;
27.16.
siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana pašvaldību ēku pieslēgšanai efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām;
27.17.
virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem vai elektroapgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;
27.18.
projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas;
27.19.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
27.20.
izmaksas, kas saistītas ar mērījumu veikšanu un datu apkopošanu un analīzi projekta ietvarā veikto darbību rezultātu gaisa kvalitātes uzlabošanas pierādīšanai;
27.21.
plānošanas dokumentu, pētījumu izstrādāšana vai aktualizācija, ja šo pasākumu vai dokumentu izstrāde ir nepieciešama, lai īstenotu projektā plānotās praktiskās darbības infrastruktūrā gaisu piesārņojošo vielu samazināšanai;
27.22.
projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
27.23.
izmaksas par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanu, kas nav šo noteikumu 27.22. apakšpunktā minētās izmaksas, bet ne vairāk kā četrus procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;
27.24.
Šo noteikumu 27.2. , 27.3. , 27.4. , 27.5. , 27.6. , 27.7. , 27.8. , 27.9. , 27.10. , 27.11. , 27.12. , 27.13. , 27.17. , 27.18. , 27.19. , 27.20. un 27.21. apakšpunktos noteiktās izmaksas katra atsevišķi nepārsniedz septiņus procentus no projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra, bet kopā nepārsniedz 50 (piecdesmit) procentus no projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra.
28.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
29.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
30.
Šo noteikumu 27.16. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, 2. panta 41. punktu.
31.
Šo noteikumu 27.3. un 27.9. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja pēc ieguldījumu veikšanas elektrotīkli un vājstrāvu tīkli, apgaismes risinājumi, tai skaitā iekārtas, viedās tehnoloģijas, apgaismojuma elementi, videonovērošanas kameras un elektrouzlādes punktu aprīkojums paliek finansējuma saņēmēja īpašumā.
32.
Teritorijas labiekārtošanas ietvaros paredzētās vizuālās mākslas un dizaina objektu iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir attiecināmas līdz pieciem procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja tie vienlaikus ir arī funkcionāli izmantojami.
33.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
33.1.
ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām;
33.2.
ir radušās pēc šo noteikumu 36. punktā noteiktā termiņa;
33.3.
nav radušās uz darba līguma pamata.
34.
Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
35.
Pasākuma ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas.
36.
Izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
37.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
38.
Projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
IV.Pasākuma īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
39.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo tiesību aktu vides aizsardzības jomā ievērošanā, tai skaitā:
39.1.
iesniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:
39.1.1.
projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
39.1.2.
būvniecības procesa laikā tiks veikti pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;
39.1.3.
būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm;
39.1.4.
projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
39.1.5.
projektā nodrošina, ka daļā labiekārtošanas darbu melnzemes vietā tiks izmantots no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavots komposts;
39.2.
projektā ir atbalstāmas darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem vai tehniski vai ekonomiski vai videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, vai vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;
39.3.
nodrošina, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret ekstrēmiem klimatiskajiem notikumiem, tai skaitā iesniedz novērtējumu, kā projekta ietvaros tiks nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, lai uzlabotu noturības līmeni pret klimata pārmaiņu ietekmi, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret klimatisko apstākļu iespējamo ilgtermiņa ietekmi vai akūtiem notikumiem.
40.
Katras atlases kārtas ietvaros projektu īsteno 36 mēnešu laikā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
41.
Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu, pakalpojumu vai piegādes iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu iepirkumu vai iepirkuma procedūru.
42.
Ja attiecināms, projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
43.
Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Nekustamā īpašuma, tai skaitā zemes, īpašuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz attiecīgo projekta darbību uzsākšanai (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) jānodrošina, ka tam ir tiesības projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā piekļūt zemesgabaliem, kur projekta ietvaros paredzēti būvdarbi, un veikt tajos nepieciešamos uzturēšanas darbus.
44.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):
44.1.
nodrošina regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktos informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
44.2.
tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
44.3.
projekta izmaksu pieaugumu sedz no saviem līdzekļiem;
44.4.
nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
44.5.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā;
44.6.
pārliecinās, ka līdzfinansēto pakalpojumu vai būvdarbu izmaksas atbilst tirgus cenai;
44.7.
nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;
44.8.
uzkrāj datus par projekta ietvaros panāktajiem rezultātiem gaisa kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā kvantitatīvo ietekmi uz gaisa kvalitātes mērķrādītājiem;
44.9.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā un ievēro šādus principus:
44.9.1.
klimatdrošināšana;
44.9.2.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
44.9.3.
energoefektivitāte pirmajā vietā.
44.10.
finansējuma saņēmējs novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām.
45.
Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pašvaldības budžeta finansējuma kopsummas.
46.
Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām sniegtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas atbilst jebkurām šo noteikumu 27. punktā minētajām izmaksām, tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
47.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
48.
Siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm.
49.
Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta (līguma) darbības perioda beigās.
50.
Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
51.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) īstenojot šo noteikumu 26. punktā atbalstāmās darbības nodrošina siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sistēmas (ja attiecināms) un projekta rezultātu ilgtspēju nodrošinot sasniegto rezultātu uzturēšanu līdz pilnvarojuma līguma beigām, bet ne mazāk par izveidotās infrastruktūras dzīves cikla periodu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-1895 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-1895 Nr]
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās atlases kārtas projektu saraksts