23-TA-3193
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
32.2 panta 4.6 daļu
32.2 panta 4.6 daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
2.
Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām.
3.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi, projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu, kā arī finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Atbildīgā iestāde ar līgumu deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) sagatavot, noslēgt, grozīt un izbeigt līgumus par projektu īstenošanu (turpmāk – projekta līgums), pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, tai skaitā atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir atbildīgās iestādes pārraudzībā.
4.
Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde (turpmāk – pašvaldība), vai valsts tiešās pārvaldes iestāde.
5.
Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 23 000 000 euro:
5.1.
jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai – 15 000 000 euro;
5.2.
esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām – 8 000 000 euro.
8.
Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods ir trīs gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
9.
Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 35 kWh/m2 gadā, ja plānota jaunas ēkas būvniecība, vai nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā, ja plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu vai 2. pielikuma 7. sadaļu.
10.
Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.
11.
Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās būvei izvirzāmās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, kā arī par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.
12.
Ja pašvaldības vai valsts tiešās pārvaldes iestādes projekta iesniegums par šo noteikumu 32. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts, atbildīgā iestāde projekta iesniedzējam finanšu instrumenta finansējumu piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. pantam.
13.
Ja pašvaldības vai valsts tiešās pārvaldes iestādes projekta iesniegumā paredzēts šo noteikumu 32. punktā minētās aktivitātes īstenot šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajā ēku klasē, tad saimnieciskas darbības, kas kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, gadījumos, ja ir izpildīts nosacījums, ka no visiem sniegto pakalpojumu saņēmējiem vismaz 85 % pakalpojumu saņēmēju ir Latvijas iedzīvotāji, netiek uzskatītas par tādām, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un tām netiek piemērots Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pants.
14.
Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem.
15.
CO2 emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.
II.Prasības projekta iesniedzējam
16.
Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumu, ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas.
17.
Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta šādu nosacījumu izpilde:
17.1.
projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā vai jaunbūvē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:
17.1.1.
ja ēkas izmantošanai ir noteikts funkciju sadalījums, ne mazāk kā 60 % no ēkas platības aizņem skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās funkcijas (kods 1263) un ne mazāk kā 20 % no ēkas platības izmanto plašizklaides pasākumiem (kods 1261);
17.1.2.
muzeji un bibliotēkas (kods 1262);
17.2.
projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu):
17.2.1.
tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;
17.2.2.
tā, pamatojoties uz normatīvo aktu, līgumu vai iestādes lēmumu, ir nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai turējumā;
17.3.
zeme (attiecināms uz jaunbūvi) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ir nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai turējumā;
17.4.
īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai ar zemes īpašnieku ir noslēgts ilgtermiņa zemes nomas līgums ne mazāk kā uz pieciem gadiem;
17.5.
ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 20 gadus, un tajā vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados ir īstenota izglītības, kultūras vai plašizklaides funkcija (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu);
17.6.
projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 40. punktā minētajā termiņā;
17.7.
projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.
18.
Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām.
19.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:
19.1.
projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un projekta līguma noslēgšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
19.2.
pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
19.3.
projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
19.4.
projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;
19.5.
projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu;
19.6.
uz projekta iesniedzēju attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:
19.6.1.
pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
19.6.2.
finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību);
19.7.
projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
19.7.1.
kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;
19.7.2.
krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
19.7.3.
izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
19.7.4.
terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
19.8.
projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
19.8.1.
viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
19.8.2.
personas nodarbināšana bez rakstiski noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem (šī deklarācija iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu).
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
20.
Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
21.
Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.7.1., 19.7.2., 19.7.3. un 19.7.4. apakšpunktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt triju gadu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.
22.
Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt triju gadu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.
23.
Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši 12 mēneši. Datums, no kura sāk skaitīt 12 mēnešu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.
III.Finanšu instrumenta finansējuma apmēra noteikšana
24.
Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums:
24.1.
jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai ir no 7 000 000 euro (ieskaitot) līdz 15 000 000 euro (ieskaitot);
24.2.
esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām ir no 400 000 euro (ieskaitot) līdz 2 000 000 euro (ieskaitot).
25.
Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts vai uz projekta iesniedzēju attiecas šo noteikumu 13. punktā minētais izņēmums.
26.
Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 33. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.
27.
Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta un cita publiskā finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz 1 000 000 euro.
28.
Ja valsts budžeta iestāde ēkā, kurā īstenota projekta aktivitāte, veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tai kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tad finansējums, kas pārsniedz piešķirto atbalsta intensitāti atbilstoši šo noteikumu 26. un 27. punktam, un finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai jānodrošina no pašu līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts). Ja valsts budžeta iestāde ēkā, kurā īstenota projekta aktivitāte, veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tai kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.
29.
Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.
30.
Jebkuru projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļiem.
31.
Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
IV.Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
32.
Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:
32.1.
jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība;
32.2.
esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku.
33.
Konkursa ietvaros jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecībā un esošas ēkas pārbūvē vai atjaunošanā par zema enerģijas patēriņa ēku attiecināmas ir šādas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 32. punktā minētajām aktivitātēm:
33.2.
ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts Latvijas Republikas būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15) atbilstošs iekštelpu mikroklimats;
33.3.
efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
33.4.
apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
33.5.
ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu (kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu) uzstādīšanas izmaksas;
33.6.
citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
33.7.
atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;
33.8.
fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;
33.9.
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.
34.
Finansējuma saņēmējs projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumus nodrošina no saviem līdzekļiem.
35.
Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 33. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēku izmanto kultūras mērķiem.
36.
Projekta kopējo budžetu var veidot ar finanšu rezervi, kas nedrīkst pārsniegt 3 % no šo noteikumu 33. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves).
37.
Šo noteikumu 33. punktā minētās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:
37.1.
ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;
37.2.
ir radušās pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas perioda beigām;
37.3.
ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;
37.4.
ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;
37.5.
ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā vai pašvaldības un valsts kopīpašumā;
37.6.
ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.
38.
Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:
38.1.
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;
38.2.
izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
38.3.
izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu stāšanās spēkā vai pēc projekta īstenošanas perioda beigām;
38.4.
izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;
38.5.
izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 36. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;
38.6.
izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto izmaksu apmēru;
38.7.
izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu;
38.8.
izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;
38.9.
apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;
38.10.
līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījumu izmaksas;
38.11.
muitas nodokļi un nodevas;
38.12.
samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;
38.13.
izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi;
38.14.
teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, un apzaļumošanas izmaksas;
38.15.
jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
38.16.
izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;
38.17.
citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.
V.Konkursa izsludināšana
39.
Konkursu izsludina 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finanšu instrumenta finansējumu.
40.
Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (Vides investīciju fonda adresi) un elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi un kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē un atbildīgās iestādes tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.
41.
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.
VI.Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana
42.
Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.
43.
Projekta iesniegumā ietver:
43.1.
aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (4. pielikums);
43.2.
papildus iesniedzamos dokumentus:
43.2.1.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana);
43.2.2.
neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu (attiecināms uz jaunbūves projektu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (2. pielikums);
43.2.3.
sagatavotus būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus (attiecināms uz apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu) vai būvprojektu minimālā sastāvā (attiecināms uz būvatļauju), ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes atzinumu), ja tie nav iesniegti būvvaldē;
43.2.4.
būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopiju:
43.2.4.1.
ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu (attiecināms uz ēkas pārbūvi vai atjaunošanu) vai 2. pielikumu (attiecināms uz jaunbūvi));
43.2.4.2.
ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet minētajā pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai attiecīgi būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos;
43.2.5.
projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā projekta iesniedzējam būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;
43.2.6.
dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto (attiecināms uz autonomu siltumapgādes sistēmu), patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana);
43.2.7.
īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju;
43.2.8.
projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējumu un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo izmaksu un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai;
43.2.9.
projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta vai nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas;
43.2.10.
pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms).
44.
Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:
44.1.
projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
44.2.
projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;
44.3.
papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;
44.4.
projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;
44.5.
projekta iesniegumā nav neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;
44.6.
projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas;
44.7.
ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:
44.7.1.
projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;
44.7.2.
projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;
44.7.3.
projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;
44.8.
ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:
44.8.1.
projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;
44.8.2.
projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX formātā; rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā, būvniecības darbu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā;
44.8.3.
projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.
45.
Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".
46.
Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un projekta iesniedzējam paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.
47.
Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.
48.
Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds par to rakstiski informē projekta iesniedzēju.
VII.Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu
49.
Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
50.
Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.
51.
Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Vides investīciju fonda. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.
52.
Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 5. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:
52.1.
vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
52.2.
ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;
52.3.
ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
52.4.
ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
53.
Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.
54.
Vērtēšanas komisija vai atbildīgā iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija, atbildīgā iestāde vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – teritoriju vai ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas, atbildīgās iestādes vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
55.
Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.
57.
Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
58.
Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod:
58.1.
projekta iesniegumam, kurā pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas plānots zemāks aprēķinātais enerģijas patēriņš uz ēkas aprēķina platību apkurei (ja projektā plānota jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība);
58.2.
projekta iesniegumam, kurā plānots augstāks CO2 emisijas samazinājums uz ēkas aprēķina platību gadā (kgCO2/m2 gadā) saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (4. pielikuma 2.9. apakšpunkts) minēto rādītāju (ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku).
59.
Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
59.1.
projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;
60.
Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 57. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
61.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.
62.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta atbalsta apjomu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.
62.1
Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
VIII.Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi
63.
Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
64.
Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.
65.
Ja šo noteikumu 64. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesnieguma iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
66.
Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:
66.1.
(svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404);
66.2.
Vides investīciju fonda rekvizītus;
66.3.
finansējuma saņēmēja rekvizītus;
66.4.
projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;
66.5.
projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
66.6.
līguma darbības termiņu un monitoringa prasības CO2 emisijas samazinājumam un enerģijas patēriņam apkurei uz ēkas aprēķina platību;
66.7.
(svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404);
66.8.
finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;
66.9.
Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;
66.10.
projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;
66.11.
strīdu izskatīšanas kārtību;
66.12.
demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;
66.13.
citus nosacījumus.
67.
Projekta līguma neatņemama sastāvdaļa ir projekta iesniegums.
68.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz apkurināmo telpu platību gadā.
69.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
70.
Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.
71.
Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.
72.
Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:
72.1.
ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
72.2.
projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;
72.3.
projekta rezultātu monitoringa periodā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;
72.4.
pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti;
72.5.
veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.
73.
Lai nodrošinātu projekta demonstrēšanas pasākumus, finansējuma saņēmējs:
73.1.
projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz divus informatīvus pasākumus, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
73.2.
izveido un izvieto pie ēkas publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
73.3.
ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodrošina ēkas pagaidu sertifikāta novietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.
74.
Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru sešu mēnešu periodu (pusgads) līdz periodam (pusgadam) sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.
75.
Finansējuma saņēmējs pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta līguma beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.
76.
Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.
77.
Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.
78.
Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 8. punktā minēto termiņu, neveic.
IX.Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksājumu kārtība
79.
Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde, ievērojot šo noteikumu 28. punktā minēto prasību. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai atbildīgās iestādes transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta iestādes saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.
80.
Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:
80.1.
avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;
80.2.
viens vai vairāki starpposma maksājumi kopsummā līdz 60 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;
80.3.
noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.
81.
Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt starpposma maksājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
81.1.
finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;
81.2.
finansējuma saņēmējs starpposma pārskatu par iepriekšējo periodu iesniedzis Vides investīciju fondā, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;
81.3.
finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;
81.4.
finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.
82.
Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt noslēguma maksājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
82.1.
finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;
82.2.
finansējuma saņēmējs noslēguma pārskatu iesniedzis Vides investīciju fondā, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;
82.3.
finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;
82.4.
finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;
82.5.
finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes.
83.
Atbildīgā iestāde veic maksājumu piecu darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda pozitīvu atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms), atzinumu par projekta ietvaros noslēgto iepirkumu līgumu maksājumu dokumentiem (attiecināms uz valsts budžeta iestādēm) vai atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Atbildīgā iestāde minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
X.Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude
84.
Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.
85.
Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstiski pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.
86.
Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.
87.
Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.
88.
Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē atbildīgo iestādi, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā attiecīgās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā termiņa beigām.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
XI.Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem
89.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (attiecināms, ja projektā plānota jaunbūve).
90.
Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim) konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, vai projekta līgumā noteiktais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību (attiecināms, ja projektā plānota jaunbūve), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata apstiprināšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Šis nosacījums neattiecas uz pēdējo monitoringa gadu.
91.
Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis šo noteikumu 90. punktā minēto informāciju par neatbilstību, iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.
91.1
Finansējuma saņēmējs plānā ietver:
91.11.
nepieciešamos organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai samazinātu CO2 emisiju vai enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
91.12.
ja nepieciešams, papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot pasākumus, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un teritorijās, kas atbilst šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta rezultātu monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.
91.2
Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 91.1 punktā minētajām prasībām. Ja plāns atbilst šo noteikumu 91.1 punkta prasībām, Vides investīciju fonds apstiprina plānu un informē finansējuma saņēmēju. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 91.1 punktā minētajām prasībām, tas 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus.
92.
Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un saskaņā ar plānu veikto pasākumu monitoringu.
93.
Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa pārskata saņemšanas par pēdējo monitoringa gadu konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa perioda triju labāko monitoringa gadu vidējo CO2 emisijas samazinājumu gadā, vai enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa perioda triju labāko monitoringa gadu vidējo enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (attiecināms, ja projektā plānota jaunbūve), nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 95. un 96. punktu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 95., 96., 97. un 97.1 punktu pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.
94.
Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO2 emisijas samazinājums un enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus.
95.
Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz CO2 emisijas samazinājumu gadā nosaka, izmantojot šādu formulu:
EKIIn.l. = (1 – ((CO2_1.gads + CO2_2.gads + CO2_3.gads) / 3) / CO2_Līgums) × EKII × (1 + ECBlikme), kur
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
CO2_Līgums – projekta līgumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads – monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir lielākais sasniegtais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
3 – monitoringa gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
EKIIn.l. = (1 – ((CO2_1.gads + CO2_2.gads + CO2_3.gads) / 3) / CO2_Līgums) × EKII × (1 + ECBlikme), kur
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
CO2_Līgums – projekta līgumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads – monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir lielākais sasniegtais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
3 – monitoringa gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
96.
Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību nosaka, izmantojot šādu formulu:
EKIIn.l. = (1 – QLīgums / ((Q1.gads + Q2.gads + Q3.gads) / 3)) × EKII × (1 + ECBlikme), kur
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
QLīgums – projekta līgumā norādītais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā (kWh/m2);
Q1.gads; Q2.gads; Q3.gads – monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir zemākais enerģijas patēriņš apkurei gadā (kWh/m2). Skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu;
3 – monitoringa gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
EKIIn.l. = (1 – QLīgums / ((Q1.gads + Q2.gads + Q3.gads) / 3)) × EKII × (1 + ECBlikme), kur
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro), noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata;
QLīgums – projekta līgumā norādītais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā (kWh/m2);
Q1.gads; Q2.gads; Q3.gads – monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir zemākais enerģijas patēriņš apkurei gadā (kWh/m2). Skaitli nedrīkst noapaļot uz augšu;
3 – monitoringa gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
97.
Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta īstenošanas pārskatā, projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt Vides investīciju fondam piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.
97.1
Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas samazinājuma neatbilstībai, ņem vērā CO2 emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti saskaņā ar plānu pēc projekta īstenošanas termiņa beigām.
98.
Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem un atgūstamiem saskaņā ar šo noteikumu 93. punktu, atmaksā atbildīgajai iestādei, pārskaitot uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.
98.1
Ja ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai amortizācijas periodā neatbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem nosacījumiem un kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, vai ir konstatēts, ka ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbildīgajai iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, pārskaitot uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
XII.Projektu īstenošanas kontrole un audits
99.
Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:
99.1.
izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);
99.2.
izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);
99.3.
izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).
100.
Vides investīciju fonds:
100.1.
katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 99. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;
100.2.
projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
100.3.
izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
100.4.
projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.
100.1
Ja, veicot izlases pārbaudi, atbildīgā iestāde konstatē, ka attiecībā uz projektu pastāv šo noteikumu vai projekta līguma saistību neizpildes risks vai tiek konstatētas kļūdas vai nepilnības Vides investīciju fonda apstiprinātajā maksājumu pieprasījumā, atbildīgā iestāde aptur maksājumus un nosūta Vides investīciju fondam informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar projekta līgumu vai šo noteikumu 93. punktu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
101.
Finansējuma saņēmējs nodrošina atbildīgajai iestādei, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem:
101.1.
pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un papīra formā);
101.2.
pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
101.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
102.
Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus atbildīgā iestāde, Vides investīciju fonds, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
XIII.Konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana
103.
Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
104.
Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:
104.1.
finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma atbilstības uzraudzība;
104.2.
Vides investīciju fonda finanšu audits;
104.3.
finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 404)
105.
Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:
105.1.
pieeju ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projektu līgumiem un grozījumiem projektu līgumos, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatiem, monitoringa pārskatiem (elektroniski un papīra formā);
105.2.
pieeju ar finanšu instrumentu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
105.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
106.
Pārskatu par projektu finansēšanu atbildīgā iestāde sagatavo 10 darbdienu laikā pēc konkursa rezultātu publicēšanas.
107.
Atbildīgā iestāde informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts.
XIV.Noslēguma jautājums
(Nodaļa MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
108.
Vides investīciju fonds līdz 2020. gada 1. septembrim sagatavo un nosūta finansējuma saņēmējiem noslēgto līgumu grozījumus, nodrošinot, ka tajos noteiktās atbildīgās iestādes tiesības un pienākumus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā Vides investīciju fondam deleģētajiem uzdevumiem pārņem Vides investīciju fonds.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
1.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
2.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
3.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Prasības projekta ēkas tehniskajiem rādītājiem
1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas atbilst šādiem rādītājiem:
1.1. logi ar trīskāršo stikla paketi un siltuma caurlaidības koeficienta vērtību Uw 2K;
1.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība nepārsniedz 0,20 W/m2K, bet jumtiem un pārsegumiem – 0,15 W/m2K;
1.3. būvelementu un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības atbilst Latvijas būvnormatīvam LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";
1.4. visas ēkas gaisa apmaiņas koeficients n50 (h-1) nepārsniedz n = 0,6.
2. Ventilācijas sistēma nodrošina ne mazāk kā 75 % ēkas ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā.
3. Ēkai pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam nepārsniedz 95 kWh/m2 gadā.
4. Ēkas aprēķina iekštelpu temperatūru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodiku un par higiēnas prasībām iestādēm.
5. Ēkas kopējo apkurināmo platību aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodiku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Emisijas kvotu izsoļu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" iesnieguma veidlapa
5.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Administratīvās vērtēšanas kritēriji
6.
pielikumsMinistru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr.69
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji