Noteikumu konsolidētā versija

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 07.11.2024 plkst. 22:00-23:59 notiks plānoti tehniskie darbi, kuru laikā var tik traucēta autentifikācija ar visiem autentifikācijas rīkiem.
21-TA-462
Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā
Izdoti saskaņā ar Meža likuma
28.pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;
1.2.
kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ;
1.3.
kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.
2.
Noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi.
3.
Noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad mežā atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiek konstatēti augu karantīnas organismi.
II.Meža aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtība un termiņi
4.
Ja konstatēts, ka laikā no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru un tās nav paredzēts izvākt no mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir 4 vai vairāk, šo noteikumu 5. punktā paredzētajā termiņā, tās aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. aprīlim.
5.
Katru gadu no 1.septembra līdz 1.maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
5.1
Šo noteikumu 4. , 5. un 11. punktā  minētie kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem pret stumbra kaitēkļiem, ja tie ir ar mizas bojājumiem, kas radušies tos sagatavojot mašinizēti, izmantojot meža mašīnas, vai mehāniski bojājot to mizu, vai ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas vai nokraušanas krautuvē.
6.
Ja cirsmā atstāti skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriāli, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 15 centimetriem, to apjoms nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāru.
7.
Lai ierobežotu sakņu trupi izraisošās sēnes Heterobasidion annosum s.l. (sakņu piepes) izplatību, cērtot kokus, no meža izvāc zaļu trupējušu egles koksni (izgāztas, lauztas egles, lielu apmēru ciršanas atliekas (diametrs 10–50 centimetru)).
8.
No 15. aprīļa līdz 1. septembrim svaigās (neapžuvušās) skujkoku ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm, kur egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir 8 vai vairāk, ja to vecums ir 50 gadu vai vairāk, ja vien starp krautuvi un mežaudzi neatrodas ceļš vai grāvis.
9.
Kopšanas cirtes un sanitārās cirtes cirsmā, pievedot vai treilējot kokmateriālus, par 20 centimetriem dziļāku risu kopgarums nedrīkst pārsniegt 100 metru uz hektāru.
10.
Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, ievērojot šādus nosacījumus:
10.1.
katru gadu no 1. septembra līdz 1. aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 15. maijam. Ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risas nav iespējams tehniski izlīdzināt meža ceļa stāvokļa dēļ, tās izlīdzina ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam;
10.2.
pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina divu mēnešu laikā pēc kokmateriālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.
11.
Katru gadu no 1. jūnija līdz 1. septembrim skujkoku kokmateriālus pastāvīgās uzglabāšanas vietās aizliegts glabāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku mežaudzēm ilgāk par vienu mēnesi, ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem.
III.Ārkārtējās situācijas izsludināšana sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos vai slimību masveida izplatīšanos
12.
Meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās gadījumā Valsts meža dienests ir tiesīgs ierosināt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
13.
Valsts meža dienests ierosina ārkārtējās situācijas izsludināšanu šādā kārtībā:
13.1.
valstspilsētas vai novada teritorijas, vai tās daļas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu attiecīgajai pašvaldības domei un Zemkopības ministrijai;
13.2.
visas valsts teritorijas vai vairāku novadu teritoriju vai to daļu tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors iesniedz rakstisku ierosinājumu Zemkopības ministrijai un Krīzes vadības padomei.
14.
Izvērtējot šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā minēto ierosinājumu, Krīzes vadības padome, Zemkopības ministrija vai pašvaldības dome (ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas starpniecību) atbilstoši kompetencei var pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju.
15.
Ja ir izsludināta ārkārtējā situācija, Zemkopības ministrija, Krīzes vadības padome vai attiecīgā pašvaldības dome, saņemot Valsts meža dienesta sniegto informāciju par valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām, nekavējoties informē Ministru kabinetu.
IV.Meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontrole
16.
(Zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 20.punktu)
17.
Valsts meža dienests izvērtē iespējamo risku un, ja nepieciešams, apseko mežaudzi, lai izvērtētu meža sanitāro stāvokli, ja:
17.1.
Valsts meža dienesta darbinieks ir konstatējis meža kaitēkļu vai slimību dēļ bojātu mežaudzi;
17.2.
no meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai citas personas ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;
17.3.
no Valsts augu aizsardzības dienesta ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;
17.4.
no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ir saņemts iesniegums mežaudzes nociršanai sanitārajā cirtē atbilstoši Meža likuma 11.pantam.
18.
Apsekojot mežaudzi, Valsts meža dienests nosaka bojājuma iemeslu, apjomu, bojāto platību un, ja nepieciešams, mežaudzes šķērslaukumu un sagatavo:
18.1.
informāciju par mežaudzes apsekošanu;
18.2.
Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, ja:
18.2.1.
mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;
18.2.2.
tas nepieciešams sanitāro ciršu veikšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem;
18.3.
informāciju ārkārtējās situācijas izsludināšanai, ja novērotas meža kaitēkļu vai slimību masu savairošanās pazīmes.
19.
Valsts meža dienests apkopo informāciju par mežaudžu apsekošanu un Valsts meža dienesta izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un apkopoto informāciju katru gadu līdz 1.martam iesniedz Zemkopības ministrijā.
V.Noslēguma jautājums
20.
Šo noteikumu 16.punkts ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.