Noteikumu konsolidētā versija

22-TA-3481
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta otro daļu, 8.1 panta piekto daļu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu un 44. punkta "a" apakšpunktu, 10. panta pirmās daļas 4. punktu, 11. panta trešās daļas 15. punktu un 3.5 daļu, 11.11 panta ceturto daļu, 11.13 panta piecpadsmito daļu, 16.1 panta ceturto daļu, 17. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu un 11.5 daļas 3. punktu, 38. panta otro daļu un 39. pantu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
atsevišķu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) lietoto terminu skaidrojumu un šo terminu piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) aprēķināšanas vajadzībām;
1.2.
ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā atrunātos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;
1.3.
ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi, ja tas nav noteikts likumā;
1.4.
likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos situāciju un aprēķinu piemērus;
1.5.
informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu, izņemot paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām) veidlapu formu un to aizpildīšanas kārtību likuma izpildes nodrošināšanai;
1.6.
kopā ar deklarāciju iesniedzamo vai uzrādāmo attaisnojuma dokumentu veidus;
1.7.
Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamo informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru;
1.8.
ienākumus, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis (darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes);
1.9.
neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību;
1.10.
kompensāciju izmaksas, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu un likumos un citos Ministru kabineta noteikumos noteiktās kompensāciju izmaksas;
1.11.
apgādi natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;
1.12.
ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu (par ēdināšanu, viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību) kompensāciju sastāvu un normas;
1.13.
kārtību, kādā algas nodokli iemaksā budžetā, ja personu nodarbina ārvalstu nodokļu maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
1.14.
veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā taksācijas gadā un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto nodokli, ja komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums ir izmaksājis fiziskajai personai – nerezidentam – tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā vai aprēķināšanas brīdī, un izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli;
1.15.
kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir vai anulē atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem, kurus izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatīvajos aktos noteiktajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā;
1.16.
citus saimnieciskās darbības veicēja izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai;
1.17.
saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu noteikšanas un pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas un norakstīšanas kārtību, kā arī pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību dažādās saimnieciskās darbības situācijās;
1.18.
termiņu, kādā juridiskās personas (komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības un nodibinājumi) un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, pēc personas – nodokļa maksātāja – pieprasījuma saņemšanas izsniedz šai personai izmaksu apliecinošu dokumentu, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam, apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus;
1.19.
autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida;
1.20.
informāciju, kādu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši likuma 11.11 panta ceturtajai daļai saistībā ar akciju pirkuma tiesībām;
1.21.
kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā;
1.22.
kārtību, kādā Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem veiktās iemaksas un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajās apdrošināšanas sabiedrībās iemaksātās apdrošināšanas prēmijas izslēdz no apliekamā ienākuma un attiecina uz taksācijas perioda attaisnotajiem izdevumiem;
1.23.
kārtību, kādā apliekamajā ienākumā ietver iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas neatbilst likuma 8. panta piektajā daļā minētajiem kritērijiem vai tos pārsniedz, un apliekamajā ienākumā ietver minētās iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, ja izbeidz darba līgumu vai pārjauno vai izbeidz apdrošināšanas līgumu;
1.24.
ieguldījumu konta izrakstā iekļaujamo informāciju;
1.25.
kārtību, kādā sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par atvērto ieguldījumu kontu.
2.
Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, fiziskās personas – nerezidenta Latvijas Republikā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijas Republikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
3.
Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, ja fiziskā persona – nerezidents Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šā ienākuma tā izmaksas brīdī nodokli nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības.
4.
Saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu, nosakot, vai fiziskajai personai – nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas).
5.
Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja – nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latvijas Republiku.
6.
Saskaņā ar likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, nosakot fiziskās personas – nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ja saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kuras noteiktas minētajos normatīvajos aktos, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.
7.
Likuma 3.panta trešās daļas 8.punktu piemēro, ja nerezidents gūst ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un ir iznomāts rezidentiem vai nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs.
8.
Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošās nodokļu konvencijas.
9.
Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, par samaksu par ienākumu no intelektuālā īpašuma uzskata jebkuru maksājumu, ko saņem kā kompensāciju par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu) vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
10.
Likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.9 pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
11.
Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 17.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību.
12.
Fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona:
12.1.
ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības;
12.2.
ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu);
12.3.
uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
12.4.
ir darba attiecībās ar darba devēju – fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātājs;
12.5.
ir nacionālais eksperts, kas strādā citā valstī ar Eiropas Savienības līdzdalību finansēta starptautiska projekta ietvaros, un ienākuma izmaksātājs ir nerezidents.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
13.
Šo noteikumu 12.punktu nepiemēro, ja atbilstoši likuma 17.1 pantam nodoklis ir ieturēts izmaksas vietā.
14.
Piemērojot likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu, ja darba devējam – nerezidentam Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un vienotajā nodokļu kontā iemaksā darba devējs (tā pastāvīgā pārstāvniecība).
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
15.
Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – rezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto darba devēju, un algas nodokli par kalendāra mēnesī saņemto atalgojumu samaksā likuma 17.panta 9.1 daļā noteiktajā termiņā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona – rezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir stājusies darba attiecībās ar minēto darba devēju, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.
16.
Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – nerezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā. Ja fiziskā persona – nerezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona – nerezidents nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.
17.
Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.
18.
Šo noteikumu 12., 14., 15. un 17.punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām – Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.
18.1
Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
18.2
Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:
18.21.
darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;
18.22.
darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem;
18.23.
darba devēja segtie izdevumi:
18.23.1.
par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);
18.23.2.
par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;
18.23.3.
par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;
18.23.4.
par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu ietvaros;
18.24.
izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;
18.25.
izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma;
18.26.
izdevumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;
18.27.
to darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu;
18.28.
izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā;
18.29.
darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 euro;
18.210.
darba devēja darbiniekam piešķirtie apbalvojumi, kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs;
18.211.
personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, kas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē nav ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie izdevumi ir vai nav sadalāmi personāli, kā arī izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr. 564 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
18.3
Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā:
18.31.
darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību;
18.32.
atlaišanas pabalstu un citus maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;
18.33.
darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam;
18.34.
darba devēja doto labumu darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:
18.34.1.
labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;
18.34.2.
darba devēja apmaksātajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;
18.34.3.
labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs);
18.35.
jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs;
18.36.
citus ienākumus, maksājumus un labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
18.4
Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
18.5
Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
18.6
Piemērojot likuma 8. panta 2.1 daļu, ienākumu, par kuru maksājams algas nodoklis, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 18.1, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
18.7
Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā (likuma 8. panta 2.9 daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (1. un 2. piemērs)).
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)
18.8
Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
19.
Likuma 8.panta trešās daļas 4.punktā minētos ienākumus, ko kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto vērtību un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā kooperatīvajā sabiedrībā, biedrībā, nodibinājumā vai citā privāto tiesību juridiskajā personā.
20.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 8.punktu, par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskata jebkuru maksājumu, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
21.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.1 punktu, par citiem ienākumiem no kapitāla uzskatāmi arī ienākumi no darījumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas minēti Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī ienākumi, ko maksātājs saņēmis no Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēto ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums).
22.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 14.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību.
22.1
Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.punktu, ar ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem saprot jebkuru laimestu Azartspēļu un izložu likuma izpratnē.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
22.2
Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.punktu, kā arī ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta otro, septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, nodokļa maksātājs neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietā piemērotās nodokļa likmes ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem iekļauj taksācijas gada deklarācijā un aprēķina nodokli rezumējošā kārtībā, piemērojot attiecīgajam gada ienākuma apmēram noteikto nodokļa likmi vai nodokļa likmes (likuma 8. panta trešās daļas 20.punkta piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā).
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
23.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja nodokļa maksātājs – fiziska persona saņem no aizņēmēja parāda atmaksu (tādu pašu naudas summu vai lietu daudzumu, kādu aizņēmējs saņēmis), šā parāda atmaksa nav uzskatāma par apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai atmaksa notiek tieši vai ar trešās personas starpniecību.
24.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, prasījuma tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas – cesionāra apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība.
25.
Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja fiziskajai personai ir prasījuma tiesības pret otru fizisko personu, taču šī otrā fiziskā persona, lai segtu prasījumu, cedē pirmajai fiziskajai personai prasījuma tiesības pret kādu trešo fizisko personu, kas savukārt ir parādā otrajai fiziskajai personai, tad cesionāra apliekamo ienākumu šajā gadījumā veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un prasījuma (kas cesionāram ir pret cedentu) starpība.
26.
Likuma 8.panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu.
(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
27.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus.
28.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu, ko darba devējs veicis saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, pārsniedz 10 % no fiziskās personas – darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 426,86 euro apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (3. un 8. piemērs)).
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
29.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 426,86 euro gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā iekļaujama summa, kas pārsniedz 426,86 euro. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
30.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja saskaņā ar darba devēja noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai veselības apdrošināšanas līgumu, vai līgumu par iemaksām privātajā pensiju fondā apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajā pensiju fondā darbinieka labā tiek izdarītas reizi gadā vai vairākas reizes gadā, sadalot gada maksājumu daļās, apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos attiecība pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā tiek noteikta divējādi. Ja darba devējs apdrošināšanas prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā visus maksājumus. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās tiek ieturēts nodoklis (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (4., 5. un 7. piemērs)).
(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
31.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 426,86 euro ierobežojumu, ar nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
32.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu no šā darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 426,86 euro apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (6. piemērs)).
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
33.
Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti šo noteikumu 28.punktā minētie nosacījumi.
33.1
Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tad, nosakot darbinieka ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, jāņem vērā kopējā samaksātās apdrošināšanas prēmijas summa, kura nedrīkst pārsniegt 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)
34.
Piemērojot likuma 8. panta 5.2 daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 426,86 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)
34.1
Piemērojot likuma 8.1 panta piekto daļu, aizdevējs vai maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, vai par taksācijas gadā izsniegtajiem aizdevumiem, kuri izsniegti papildus tiem aizdevumiem, par kuriem informācija jau ir sniegta, bet jaunā aizdevuma izsniegšanas brīdī iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa pārsniedz 15000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru (1.1 pielikums).
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
34.2
Piemērojot likuma 8.2 panta pirmo daļu, tajā minēto procentu apmēru, ja neatmaksāto parādu saistību apjoms taksācijas gada laikā mainās, piemēro taksācijas gada parādu saistību vidējam apjomam, ko nosaka kā parādu saistību gada vidējo svērto vērtību saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumiem.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675)
35.
Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto fiziskās personas ienākumu neapliekamo apmēru – 3000 euro gadā – piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves. Šajā punktā minētais neapliekamais ienākumu apmērs ir piemērojams fiziskai personai neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Minētais noteikums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem.
(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)
35.1
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 2.punktu, tajā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī dividendēm un dividendēm pielīdzināmajam ienākumam, ko izmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ja minētais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – dividenžu izmaksātājs – ir bijis tiesīgs par šo dividenžu un dividendēm pielīdzināmā ienākuma apmēru samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautu dividenžu apmēru atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
35.2
Likuma 9. panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atbrīvojumu piemēro dividendēm, ko izmaksā tonnāžas nodokļa maksātājs no peļņas, kuras aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajā kārtībā aizstāj tonnāžas nodoklis.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
35.3
Likuma 9. panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atbrīvojumu nepiemēro dividendēm, par kurām uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir samazināta saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem par akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušanu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
36.
(Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
37.
Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz apdrošināšanas atlīdzībām, kas izmaksātas gadījumos, ja apdrošināšanas prēmija ir bijusi iekļauta nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izdevumos.
38.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktu, par ienākumiem no Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm, kas nav apliekami ar nodokli, uzskata visu gūto ienākumu no šīm parādzīmēm, arī ienākumu no minēto parādzīmju atsavināšanas.
39.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu, ja pabalstu piešķiršanas pamats ir tas, ka persona ir darba vai dienesta attiecībās ar iestādi vai institūciju, kas finansēta no budžeta, attiecīgās iestādes vai institūcijas izmaksātajiem pabalstiem netiek piemērots atbrīvojums, jo nav uzskatāms, ka tie ir no budžeta izmaksājami pabalsti.
39.1
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu, ar jēdzienu uzturnauda (alimenti) saprot uzturlīdzekļus bērniem, kā arī līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
40.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu amatpersonai, darbiniekam un profesionālā dienesta karavīram segtā mācību maksas daļa.
41.
Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu attiecina arī uz izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām.
42.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, iestādes, kuras Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā apmērā taksācijas gadā ir segušas mācību maksu (izmaksājušas mācību maksas kompensāciju), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kurām kompensācija izmaksāta, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, izmaksāto summu un izmaksas datumu, kā arī kalendāra gadu, par kuru kompensācija izmaksāta.
43.
Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
43.1
Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi neatkarīgi no organizācijas, kas sedz minētos izdevumus. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām (12.pielikums).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 907 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
44.
Likuma 9.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētā apgāde natūrā ir darba devēju – kuģu īpašnieku nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kuri, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģu komandu locekļu ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda:
44.1.
septiņi euro, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā;
44.2.
summa, kas ekvivalenta septiņiem euro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
45.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.
46.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, fiziskā persona, kura atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 60 mēnešiem vai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai nav bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), no minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma maksā nodokli, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla. Apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību un attiecīgā ieguldījuma vērtības starpību.
47.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, ja fiziskā persona atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokli. Tomēr, ja nekustamais īpašums ir izmantots saimnieciskajā darbībā, ar nodokli ir apliekama summa, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu.
48.
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.6 panta otro daļu. Ja likuma 9. panta pirmās daļas 33. un 33.1 punkta kritērijiem atbilstošs nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis un tiek atsavināts 60 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma (pamatlīdzekļa) pārkvalificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, norakstīto nolietojumu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad nekustamais īpašums kā pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā (likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2. pielikumā). Apliekamā ienākuma summai piemēro 20 % likmi.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
49.
Šo noteikumu 47. un 48.punktā minētās normas nepiemēro, ja nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir nekustamo īpašumu tirdzniecība, būvniecība vai apsaimniekošana, kas neietver iznomāšanu vai izīrēšanu.
50.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punkta "b" apakšpunktu, par ienākumu no kapitāla pieauguma nav klasificējams ienākums no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas, ja to atsavina atbilstoši likuma 11.7 panta trešajai daļai.
51.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, atsavinot daudzdzīvokļu nekustamo īpašumu, kurš fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, ar nodokli nav apliekama nekustamā īpašuma daļa, kurā personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bija deklarētā dzīvesvieta.
52.
Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli.
52.1
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā jebkurā gadījumā, ja nodokļa maksātājam neradās tiesiskas iespējas pārdodamo dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā un tādējādi objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt izpildīts likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteiktais kritērijs, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk par 60 mēnešiem.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
52.2
Likuma 9.panta pirmās daļas 34.1 punktu attiecina arī uz ienākumu no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu ir atsavinājis uz Ministru kabineta rīkojuma pamata.
(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.632 redakcijā)
52.3
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu, ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)
53.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1425 euro no viena dāvinātāja – fiziskās personas taksācijas gada laikā.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
54.
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ja dāvinājuma līgumā nav norādīta dāvanas (kustamas lietas, izņemot kapitāla aktīvus) vērtība, tad par tās iegādes vērtību uzskata dāvanas novērtējumu naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā dāvinājuma līguma noslēgšanas dienā, vai ņemot vērā sertificēta vērtētāja vai attiecīgās nozares speciālista vērtējumu. Ja dāvinājumā tiek saņemts kapitāla aktīvs un dāvinājuma līgumā nav norādīta tā vērtība, šī kapitāla aktīva iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos noteikto speciālo kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtību. Ja kapitāla aktīvam likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos nav noteikta speciāla kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtība, par šī kapitāla aktīva iegādes vērtību tiks uzskatīta vērtība, kādu dāvinājuma saņēmējs var pierādīt, iegūstot informāciju no dāvinātāja, vai kāda ir pieejama publiskajos reģistros dāvinājuma saņemšanas brīdī. Ja dāvinājumā tiek saņemts kapitāla aktīvs un dāvinājuma līgumā nav norādīta tā vērtība, šī kapitāla aktīva iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos noteikto speciālo kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtību. Ja kapitāla aktīvam likuma 11.9 pantā un šajos noteikumos nav noteikta speciāla kapitāla aktīva iegādes vērtības noteikšanas kārtība, par šī kapitāla aktīva iegādes vērtību tiks uzskatīta vērtība, kādu dāvinājuma saņēmējs var pierādīt, iegūstot informāciju no dāvinātāja vai pieejamo informāciju publiskajos reģistros par kapitāla aktīva vērtību dāvinājuma saņemšanas brīdī. Iegūtā informācija no dāvinātāja ir dokumentāri pierādāmi dāvinātāja kapitāla aktīva iegādes izdevumi. Šādi noteiktā kapitāla aktīva iegādes vērtība nevar būt lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
54.1
Piemērojot likuma 9.panta 8.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē, vai maksātāja iesniegumā minēto nekustamā īpašuma objektu kopums pēc ekonomiskās būtības veido dzīvokļa īpašumu, ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums (arī atsevišķā īpašuma sastāvā papildus ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas vai palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu) un kopīpašuma domājamā daļa ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās (likuma 9.panta 8.2 daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2.1 pielikumā).
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
54.2
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli nav apliekamas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji, šādā apmērā:
54.21.
izdevumi, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 euro (izņemot šo noteikumu 54.2 2. apakšpunktā minētos izdevumus):
54.21.1.
par ēdināšanu – ne vairāk kā 6 euro par katru dienu;
54.21.2.
par viesnīcu (naktsmītni), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti – ne vairāk kā 57 euro par diennakti;
54.21.3.
par ceļa (transporta) izdevumiem (izņemot izdevumus par degvielu), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti;
54.21.4.
par degvielu, ja brīvprātīgā darba veicējs lieto viņa īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, – ne vairāk kā 50 euro mēnesī;
54.21.5.
par apģērbu, ja tas saistīts ar darbības specifiku vai norāda uz konkrētu atpazīstamību un piederību;
54.21.6.
par apmācību, ja tā saistīta ar darbības specifiku un nav saistīta ar pamatizglītību, – ne vairāk kā 200 euro gadā;
54.22.
izdevumi par pakalpojumiem, kuru obligāta nodrošināšana ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem:
54.22.1.
par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;
54.22.2.
par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu), ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;
54.22.3.
par veselības pārbaudēm, ja tās ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem.
(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā)
54.3
Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli ir apliekama tā brīvprātīgā darba organizētāja segtā izdevumu daļa, kas pārsniedz šo noteikumu 54.2 1. apakšpunktā noteiktās normas.
(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā)
55.
Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai analoģiski citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteikti maksājumi.
56.
Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmas personas, par kurām tai ir tiesības saņemt nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma 13.pantu, kā arī tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu atskaitīšanu no apliekamā ienākuma nav atkarīgas no tā, vai fiziskā persona kalendāra gadā ir izmantojusi nodokļa atvieglojumus par likuma 13.pantā minētajām personām.
57.
Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) summas atskaitīt likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā un 11. panta 3.5 daļā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru un izpildītāju izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā:
57.1.
50 % apmērā no autoratlīdzības summas:
57.1.1.
par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem, horeogrāfiskiem darbiem un to izpildījumiem;
57.1.2.
par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā, apdarēm, muzikāliem aranžējumiem un to izpildījumiem;
57.1.3.
par audiovizuāliem darbiem, ekranizācijām un to izpildījumiem;
57.1.4.
par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām, scenogrāfijas, dizaina, fotogrāfiskiem darbiem un citiem mākslas darbiem;
57.1.5.
par arhitektūras darbu skicēm, metiem, projektiem;
57.2.
25 % apmērā no autoratlīdzības summas:
57.2.1.
par literāriem darbiem (daiļliteratūras (prozas, dzejas, dramaturģijas), zinātniskiem, populārzinātniskiem, mācību un publicistikas darbiem, koncepcijām un runām) un to izpildījumiem, tai skaitā to izmantošanu presē un citos masu informācijas līdzekļos;
57.2.2.
par scenārijiem un audiovizuālu darbu literāriem projektiem;
57.2.3.
par tulkojumiem, anotācijām, referātiem, kopsavilkumiem, dramatizējumiem un darbu krājumiem.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 427 redakcijā)
58.
Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā.
59.
Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā nodoklis aprēķināts un ieturēts atbilstoši šo noteikumu 58.punktam, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo noteikumu 57.punktā minētās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumus ņem vērā šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā.
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 427)
60.
Šo noteikumu 57., 58. un 59.punktu piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem maksātāja izdevumiem.
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 427)
61.
Šo noteikumu 60.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.9 pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
62.
Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.
63.
Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu piemēro tādam fiziskās personas noslēgtam dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumam, kurā paredzēts apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksāt pašam apdrošinātajam (vai labuma guvējam) un citu ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu saistītu summu izmaksāt pašam apdrošinājuma ņēmējam.
64.
Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu, fiziskajai personai ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar tādu dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu, kuru fiziskās personas – darba ņēmēja labā uz termiņu, kas nav īsāks par 10 gadiem, bijis noslēdzis darba devējs un kuru fiziskā persona ir pārjaunojusi.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675)
64.1
Piemērojot likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu un 14. panta 1.1 daļu, nodokļa maksātājam ir tiesības attaisnotajos izdevumos ietvert tikai paša nodokļa maksātāja par sevi veiktos izdevumus vai par nodokļa maksātāju veiktos izdevumus, kurus apmaksājis laulātais.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
64.2
Piemērojot likuma 10. panta 1.6 daļu, ja iemaksas privātajā pensiju fondā attaisnotajos izdevumos iekļautas daļēji, nosakot apliekamo ienākumu, ņem vērā attaisnoto izdevumu īpatsvaru attiecībā pret kopējām iemaksām privātajā pensiju fondā (likuma 10. panta 1.6 daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 3.1 pielikumā).
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
65.
Piemērojot likuma 10. panta otro daļu, pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma:
65.1.
darba devēja (no darba devēja līdzekļiem) darbinieka labā veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā nepārsniedz likuma 8. panta piektajā daļā noteikto ierobežojumu 10 % apmērā no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;
65.2.
darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma, un kuras kopā nepārsniedz 10 % no darbinieka mēneša bruto darba samaksas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
65.1
Ja darba devējs, piemērojot šo noteikumu 65.2. apakšpunktu, taksācijas gada laikā ir izmantojis pilnu minētajā apakšpunktā norādīto maksājumu limitu, darbiniekam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un piemērojot likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktos attaisnotos izdevumus, kurus tas ir veicis pats no saviem līdzekļiem, vairs nav tiesību atskaitīt no gada ienākuma lieluma paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
65.2
Ja darba devējs, piemērojot šo noteikumu 65.2. apakšpunktu, taksācijas gada laikā nav izmantojis pilnu minētajā apakšpunktā norādīto maksājumu limitu, darbiniekam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un piemērojot likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktos attaisnotos izdevumus, kurus tas ir veicis pats no saviem līdzekļiem, šos izdevumus ir tiesības atskaitīt no gada ienākuma lieluma tikai tādā apmērā, kas kopā ar šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem nepārsniedz likuma 10. panta 1.daļā noteikto ierobežojumu 10 % apmērā no darbinieka gada ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
66.
Piemērojot šo noteikumu 65. punktu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt savu ar nodokli apliekamo ienākumu arī tad, ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumā kā papildu apdrošināšanas veids ir ietverta arī nelaimes gadījumu apdrošināšana.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
67.
Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu, nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijas Republikā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ir tiesības piemērot visus likuma 10.panta pirmajā daļā minētos attaisnotos izdevumus.
68.
Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības atbilstoši likuma 11.panta pirmajai daļai, neņem vērā zaudējumus, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa atsavināšanu, ja šim automobilim, kas kvalificēts kā pamatlīdzeklis, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav aprēķināts nolietojums.
69.
Ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ieņēmumiem atbilstoši likuma 11.panta otrajai daļai.
70.
Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, fiziskās personas, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, kā arī to mantinieki un fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ieguvušas kā dāvinājumu no personām, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, likuma 11.panta trešās daļas 4.punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām vai būvēm aprēķina, pamatojoties uz ēku vai būvju Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra.
71.
Ja šo noteikumu 70.punktā minēto ēku un būvju, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, to nolietojumu aprēķina no pēdējās – ne vēlāk kā 2000.gadā aktualizētās – vērtības. Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.
72.
Ja šo noteikumu 70. un 71.punktā minētajām ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001.gada 1.janvāra.
73.
Sākot ar 2001.gadu, šo noteikumu 70.punktā minēto ēku un būvju inventarizācijas vērtība nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām vairs netiek aktualizēta (pārvērtēta).
74.
Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000.gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000.gada 1.janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.
75.
Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.
76.
Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert tikai par algotajiem darbiniekiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
77.
Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 13.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj taksācijas gadā samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu nav atskaitīts kā priekšnodoklis.
(Grozīts ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)
78.
Atbilstoši likuma 11.panta trešās daļas 15.punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās šādus izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai:
78.1.
īpašuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi;
78.2.
civiltiesiskās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un izdevumi par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati proporcionāli apdrošināšanas periodā vai periodā, uz kuru attiecas tehniskā apskate, saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram;
78.3.
elektroniskā pasta izdevumi;
78.4.
izdevumi par tālruņa sarunām saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma izsniegtajā izziņā dotajam atšifrējumam par visām tālruņa sarunām un tālruņa abonēšanas maksa proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram;
78.5.
kompensācijas īrniekiem, kuras namīpašnieks izmaksā par dzīvojamās telpās veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar līgumu, ja remontdarbu izdevumi nav iekļauti īrnieka saimnieciskās darbības izdevumos;
78.6.
kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās ēkas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;
78.7.
izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības uzsākšanu;
78.8.
iestāšanās maksa un ikgadējā biedru nauda profesionālajā biedrībā, kura attiecas uz fiziskās personas profesionālo darbību;
78.9.
citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi.
78.1
(Svītrots)
78.2
(Svītrots)
78.3
(Svītrots)
78.4
Piemērojot likuma 11. panta devīto daļu, saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) tiek segti hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Iepriekšējo gadu zaudējumi tiek iekļauti hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko taksācijas gadu.
79.
Piemērojot likuma 11.panta ceturto daļu, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju, uzturēšanu vai nomu, kā arī procentu maksājumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu. Reprezentatīva vieglā automobiļa vērtību nosaka saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.5 pantu.
79.1
(Svītrots)
79.2
Piemērojot likuma 11.panta 1.daļas 1. punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas metodi, nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katra pamatlīdzekļa atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.3
Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļa pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā veiktajām kapitālajām izmaksām, par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību, ja to var noteikt.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.4
Ja attiecīgā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro, pamatlīdzeklis pilnībā tiek izslēgts no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam tiek pārtraukts rēķināt nolietojumu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.5
Ja nodokļa maksātāja taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļa taksācijas perioda nolietojumu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar 12. Nosakot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, piemēro koriģēto taksācijas perioda nolietojuma summu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.6
Nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu (ieskaitot šo noteikumu 79.4 un 79.punktā minēto vērtību) nosaka, summējot katram pamatlīdzeklim aprēķināto nolietojumu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.7
Ja vieglā automobiļa iegādes vērtība, nomas vērtība, atlikusī vērtība vai atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos likuma 11.panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā saistībā ar reprezentatīvu automobili.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.8
Ja nodokļa maksātājs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.9
Piemērojot likuma 11.panta 1.daļu, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.10
Par samaksu iegūta un pašradīta datoru programmprodukta un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām piemēro nolietojuma norakstīšanu saskaņā ar likuma 11.panta 1.daļas 1. punkta "c" apakšpunktu vai 2. punkta "c" apakšpunktu un nepiemēro likuma 11.panta 1.daļu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.11
Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām datorprogrammu, ko izveidojis pats nodokļu maksātājs, un par atlīdzību iegūtu datorprogrammu licences līgumu nolietojumu noraksta saskaņā ar pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību, kas noteikta likuma 11.panta 1.daļas 1. punkta "c" apakšpunktā vai 2. punkta "c" apakšpunktā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.12
Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma summu un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums. Šajā gadījumā iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.13
Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šo izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā. Ja nomnieks nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām un šajā īpašumā ir veicis rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, bet līgums tiek izbeigts pirms termiņa sakarā ar nomnieka komercdarbības apgrozījuma vai peļņas apmēra samazināšanos (nomātajās telpās) vairāk nekā par 30 % (salīdzinot rādītājus no taksācijas perioda sākuma līdz līguma izbeigšanas dienai ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu) vai no nomnieka neatkarīgu apstākļu dēļ (izņemot gadījumu, kad līgumu izbeidz pēc iznomātāja iniciatīvas), nomnieka apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksu atlikušo summu tajā taksācijas periodā, kurā līgums izbeigts.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.14
Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.15
Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas vienā vai vairākos pirmstaksācijas periodos maksāja mikrouzņēmumu nodokli, sākot maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma normām, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības, kurai pieskaitītas pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, atskaitot nolietojuma vērtību, kas aprēķināta par pirmstaksācijas periodiem.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.16
Piemērojot likuma 11.pantu, pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu veic, izmantojot šo noteikumu 4.pielikumā minētās veidlapas.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.17
Šo noteikumu 4.pielikuma 1. veidlapas "Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:
79.171.
2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā;
79.172.
3. ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšanās "+"" norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);
79.173.
4. ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšanās "–"" norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību;
79.174.
5. ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:
79.174.1.
vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot šādu formulu: 2. aile + 3. aile – 4. aile;
79.174.2.
vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot šādu formulu: 8. aile + 3. aile – 4. aile;
79.175.
6. ailē "Taksācijas perioda nolietojums" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot šādu formulu: 5. ailē norādīto vērtību reizina ar procentu likmi, kas attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta likuma 11.panta 1.daļas 1. punktā, vai norāda vērtību, kāda attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta, piemērojot likuma 11.panta 1.daļas 2. punktā noteikto pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku gados;
79.176.
7. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 7. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8. ailē;
79.177.
8. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 5. aile – 6. aile.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.18
Šo noteikumu 4.pielikuma 2. veidlapas "Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:
79.181.
2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību;
79.182.
3. ailē "Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu" norāda:
79.182.1.
taksācijas periodā, kurā sāk rēķināt nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, – 2. ailē norādīto vērtību;
79.182.2.
nākamajos taksācijas periodos – vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6. aile – 4. aile;
79.183.
4. ailē "Aprēķinātais gada nolietojums" norāda saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi aprēķināto gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam;
79.184.
5. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 5. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 4. ailē;
79.185.
6. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda aprēķināto nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.19
Aizpildot šo noteikumu 4.pielikuma 3. veidlapu "Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums", norāda visu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu aprēķinos (4.pielikuma 1. un 2. veidlapā) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6. ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.20
Taksācijas gadam beidzoties, gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu summa, kas koriģēta par taksācijas gada laikā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
79.21
Piemērojot likuma 11.6 panta otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu deklarācijas D11 pielikumā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
80.
(Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
80.1
Piemērojot likuma 11.7 panta piekto daļu, likuma 11.7 panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas piemēro, ja atsavina nekustamo īpašumu, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, bet uz tā atrodas citai personai piederošas vai nenoskaidrotas piederības ēkas vai būves.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
81.
(Svītrots no 01.01.2016. ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564, sk. grozījumu 2.punktu)
82.
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Fiziskā persona, izvēloties kādu no minētajām metodēm, turpina to izmantot vismaz 10 gadus.
83.
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav iespējams noteikt vērtspapīru iegādes vērtību, par šāda vērtspapīru iegādes vērtību uzskata tā nominālvērtību.
84.
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja akcijas ir iegādātas par privatizācijas sertifikātiem un nav saglabājusies izziņa par apmaksātajām akcijām, par šādu akciju iegādes vērtību uzskata akciju atlases cenu. Ja informācija par akciju atlases cenu ir pieejama valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" mājaslapā internetā, akciju atlases cenas apstiprināšanai oficiāla informācija papīra formā nav nepieciešama.
85.
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav saglabājusies informācija par iegādes vērtību viena finanšu instrumenta daļām (piemēram, konkrēta uzņēmuma akcijas, fondu daļas, obligācijas), iegādes vērtība ir nosakāma šādi:
85.1.
biržā tirgotiem finanšu instrumentiem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu, kas pastāvēja biržā attiecīgās tirdzniecības dienas slēgšanas brīdī;
85.2.
ārpus biržas tirgotiem finanšu instrumentiem, kas neatrodas publiskā apgrozībā, un atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu ārpusbiržas tirgū, kas ir pieejama attiecīgajā tirdzniecības dienā ticamā informācijas avotā.
85.1
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
85.2
Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja kapitāla aktīvs iegūts uz atcēlēja līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata:
85.21.
šī kapitāla aktīva vērtību, no kuras ir samaksāts nodoklis no kapitāla pieauguma ar atcēlēja līgumu atceltā atsavinājuma līguma vai atcēlēja līguma saistību izpildījuma rezultātā;
85.22.
šī kapitāla aktīva iegādes vērtību, par kādu kapitāla aktīvs iegūts pirms atcēlēja līguma noslēgšanas, ja ar atcēlēja līgumu atceltā atsavinājuma līguma vai atcēlēja līguma saistību izpildījuma rezultātā nodoklis no kapitāla pieauguma nav samaksāts.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
86.
Piemērojot likuma 11.9 panta otrās daļas 6.punktu, intelektuālā īpašuma objekti ir tādi objekti kā preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, dizainparaugi, autortiesības un citi objekti, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošajos likumos.
87.
Piemērojot likuma 11.9 panta ceturto daļu, ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:
87.1.
par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim;
87.2.
lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)
88.
Piemērojot likuma 11.9 panta septīto daļu, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (aktuālā) tiek noteikta uz kārtējā gada 1.janvāri.
89.
Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmito daļu, par procentiem pielīdzināmu ienākumu uzskata visu gūto ienākumu no parāda instrumentiem (kas nav nerezidentam piederoši publiskā apgrozībā esoši finanšu instrumenti), tai skaitā arī ienākumu no parāda instrumentu atsavināšanas.
(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1526)
89.1
Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 4.punktu, apliekamo ienākumu veido pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāto atpirkuma summu un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu. Attiecībā uz spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, ņem vērā arī likuma pārejas noteikumu 85.punktu (šo noteikumu 13.pielikuma 1.piemērs).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.2
Piemērojot likuma 11.9 panta trīspadsmito daļu, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) nosaka tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 2. un 3.piemērs).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.3
Piemērojot likuma 11.9 panta četrpadsmito daļu, ja šo noteikumu 89.2 punktā minētā apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 4.piemērs).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.4
Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ar nodokli apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja visā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā apdrošinājuma ņēmējs ir bijis darba devējs (vai cita juridiskā persona), sadala šādi:
89.41.
apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;
89.42.
apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 5.piemērs).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.5
Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem apdrošināšanas atlīdzību, sadala šādi:
89.51.
apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;
89.52.
neapliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;
89.53.
apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) un pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 6.piemērs).
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.6
Šo noteikumu 89.5 punktā noteiktais ienākuma sadalīšanas princips ir piemērojams arī atpirkuma summām, kas izmaksātas, laužot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, gadījumos, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem atpirkuma summu.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
89.7
Piemērojot likuma 11.11 panta ceturto daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju:
89.71.
informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām:
89.71.1.
akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna izdevēja (apstiprinātāja) nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
89.71.2.
tās akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuras akcijas tiks pirktas;
89.71.3.
ja akciju pirkuma tiesības attiecas uz ārvalstu kapitālsabiedrību (saistīto personu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē):
89.71.3.1.
par akciju pirkuma tiesību plāna īstenošanu atbildīgās kapitālsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;
89.71.3.2.
informācija par to, vai jebkāda veida izmaksas, kas saistītas ar akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, tiks attiecinātas uz Latvijā esošu kapitālsabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību;
89.72.
informāciju par izvirzītajiem kritērijiem, lai darbinieki kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, norādot, vai dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā kvalificējas visi darbinieki vai tikai vadības līmeņa darbinieki, vai tikai darbinieki, kuri kapitālsabiedrībā nostrādājuši noteiktu laikposmu, vai darbinieki, kuri atbilst citiem – kapitālsabiedrības izvirzītiem – kritērijiem;
89.73.
informāciju par izvirzītajiem nosacījumiem, lai akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks varētu iegādāties akcijas, norādot, vai pastāv tādi nosacījumi kā pārdošanas plāna izpilde, peļņas gūšana, noteikts darbinieka nostrādāts gadu skaits kapitālsabiedrībā akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī vai citi nosacījumi;
89.74.
informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu:
89.74.1.
datums, ar kuru darbiniekam tiek piešķirtas tiesības nākotnē pirkt akcijas;
89.74.2.
datums, ar kuru darbinieks nākotnē drīkstēs īstenot akciju pirkuma tiesības;
89.75.
informāciju par iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek pārtrauktas;
89.76.
informāciju par darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām mantot akciju pirkuma tiesības darbinieka nāves gadījumā;
89.77.
informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem:
89.77.1.
atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna noteikumiem nākotnē pērkamo akciju skaits, to noteiktā iegādes vērtība, valūta;
89.77.2.
akciju pirkuma tiesības darbiniekam tiek piešķirtas par brīvu vai arī darbiniekam akciju pirkuma tiesības jāiegādājas par noteiktu samaksu (šajā gadījumā norādot, vai darbinieks akciju pirkuma tiesības iegādājas pats vai arī kapitālsabiedrība ietur šo samaksu no darbinieka neto algas);
89.77.3.
nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena (darbinieka iespēja akciju pirkuma tiesību turēšanas perioda beigās iegādāties akciju sabiedrības akcijas ar atlaidi (zem tirgus cenas));
89.78.
informāciju par darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā:
89.78.1.
vārds, uzvārds un personas kods;
89.78.2.
akciju pirkuma tiesību skaits, uz ko attiecīgais darbinieks parakstījies;
89.78.3.
nākotnē iegūstamo akciju skaits;
89.78.4.
nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 907 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
89.8
Šo noteikumu 89.7punktā norādīto informāciju sniedz arī gadījumā, ja akciju pirkuma tiesību plāns paredz akciju piešķiršanu par brīvu, attiecīgi kā nākotnē iegūstamo akciju iegādes cenu norādot "0".
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. 145.punktu)
89.9
Piemērojot likuma 11.13 panta piecpadsmito daļu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs līdz taksācijas gada 31. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju par taksācijas gada laikā veikto ieguldījumu konta atvēršanu (ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam):
89.91.
komersants (banka, brokeru platforma), kurā atvērts ieguldījumu konts, – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs un SWIFT/BIC kods (ja tāds ir);
89.92.
ieguldījumu konta īpašnieka personas kods;
89.93.
ieguldījumu konta numurs vai lietotāja vārds;
89.94.
ieguldījumu konta valūta;
89.95.
ieguldījumu konta atvēršanas datums.
89.10
Ja atvērtais ieguldījumu konts, par kuru sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likuma 11.13 panta piecpadsmito daļu, taksācijas gada laikā tiek slēgts (zaudē ieguldījumu konta statusu), likuma 11.13 panta piecpadsmitajā daļā noteiktais atbildīgais par informācijas sniegšanu (ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs) līdz taksācijas gada 31. decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par aizvērto ieguldījumu kontu, norādot informāciju, kas ļauj identificēt ieguldījumu kontu, un šā konta slēgšanas datumu.
90.
Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, darba devējs, izmaksājot fiziskajai personai uz darba attiecību pamata gūto ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, ja darba attiecības sākušās pēc mēneša sākuma vai izbeigušās pirms mēneša beigām, ar algas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, uz kuriem personai saskaņā ar likumu ir tiesības, par tām kalendāra dienām, kurās ir pastāvējušas darba attiecības. Neapliekamo minimumu darba attiecību pastāvēšanas nepilnajam mēnesim aprēķina kā vienas kalendāra mēneša dienas neapliekamā minimuma reizinājumu ar darba attiecību pastāvēšanas dienu skaitu. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.
91.
Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, ikgadējā vai papildu atvaļinājuma laikā vai atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas laikā darbinieks nepārtrauc darba attiecības ar darba devēju un šajā laikā nezaudē tiesības uz neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanu uz darba attiecību pamata saņemamajam ienākumam.
92.
Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, par laiku, kurā fiziskās personas ienākumam (slimības pabalstam, pamatojoties uz darbnespējas lapu B) proporcionāli darbspēju zaudēšanas laika dienu skaitam tā izmaksas vietā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā – ir piemērots neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi, darba devējs, nosakot personas apliekamo ienākumu darba vietā, tos nepiemēro.
93.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)
94.
Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus piemēro ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu, un pārtrauc ar nākamo dienu pēc dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.
95.
Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālajā izglītības iestādē un par tās uzturēšanos šajās iestādēs apgādnieks nemaksā.
95.1
Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja minētajā punktā norādītie nestrādājošie laulātie atbilst likuma 13. panta trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
95.2
Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto nodokļa atvieglojumu piemēro arī par audžuģimenē (arī specializētajā audžuģimenē) ievietotu bērnu, kā arī par pirmsadopcijas aprūpē esošu bērnu.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
95.3
Piemērojot likuma 13. panta pirmās daļas 1. punkta "k", "l", "m" un "n" apakšpunktu, par nestrādājoša laulātā apgādībā esošu bērnu ir uzskatāms audžuģimenē (arī specializētajā audžuģimenē) ievietots bērns (arī kas nav nestrādājošā laulātā aizgādībā), kā arī pirmsadopcijas aprūpē esošs bērns.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
96.
Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.
96.1
Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, piemēro likuma 15. panta trešajā daļā noteikto progresīvo nodokļa likmi, minēto ienākuma apmēru nedalot proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Minētā kārtība ir piemērojama arī tad, ja ienākuma izmaksātājam algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta nepilnu kalendāra mēnesi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojošos nodokļa pārmaksu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.2
Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākuma izmaksātāja saņem gan algota darba ienākumus, gan ienākumus no autoratlīdzības līguma vai uzņēmuma līguma (vai ienākumus no autoratlīdzības līguma un uzņēmuma līguma) un pie ienākuma izmaksātāja tam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu, papildus algota darba ienākumam (nodokļa aprēķinam no tā):
96.21.
no ienākuma no autoratlīdzības līguma tiek atskaitīti šo noteikumu 57. punktā minētie autoru izdevumi un tiek piemērota likuma 15. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme 20 % apmērā;
96.22.
no ienākuma no uzņēmuma līguma tiek atskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši likuma 15. panta ceturtās daļas 2. punktam un tiek piemērota likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktā nodokļa likme 23 % apmērā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.3
Piemērojot šo noteikumu 96.punktu, atskaitījumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu, neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām) primāri atskaita no algota darba ienākuma (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākuma apmērs ir nepietiekams, atskaitījumu nepiemēroto daļu atskaita no cita ienākuma, kas tiek gūts pie šā ienākuma izmaksātāja (ievērojot likuma 15. panta ceturtās daļas 2. punktā noteikto kārtību).
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.4
Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākuma izmaksātāja saņem ienākumus no autoratlīdzības līguma un uzņēmuma līguma (secība nav svarīga) un pie ienākuma izmaksātāja tam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja ienākuma izmaksas mēneša apliekamo ienākumu:
96.41.
no ienākuma no autoratlīdzības līguma tiek atskaitīti šo noteikumu 57. punktā minētie autoru izdevumi un tiek piemērota likuma 15. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme 20 % apmērā;
96.42.
no ienākuma no uzņēmuma līguma tiek atskaitītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši likuma 15. panta piecpadsmitajai daļai un tiek piemērota likuma 15. panta otrajā daļā noteiktā progresīvā nodokļa likme – 20 % līdz 20 004 euro, 23 % virs 20 004 euro.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.5
Piemērojot šo noteikumu 96.punktu, atskaitījumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām) atskaita no jebkura ienākuma veida, kas pēc izmaksas datuma tiek izmaksāts pirmais. Ja pēc izmaksas datuma pirmā ienākuma apmērs ir nepietiekams, atskaitījumu nepiemēroto daļu atskaita no ienākuma, kurš pēc izmaksas datuma ir nākamais ienākums, kas tiek gūts pie šā ienākuma izmaksātāja (ievērojot likuma 15. panta ceturtās daļas 2. punktā noteikto kārtību).
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.6
Saņemot ienākumus no uzņēmuma līguma vai ienākumus no autoratlīdzības, par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem ienākumu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.7
Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu:
96.71.
algota darba ienākumam šajā mēnesī netiek piemērots likuma 12. panta pirmajā daļā minētais Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums, bet tiek piemēroti likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētie atvieglojumi un šīs panta daļas 4. punktā minētie papildatvieglojumi, kā arī tiek piemērota likuma 15. panta trešajā daļā noteiktā progresīvā nodokļa likme;
96.72.
pensijas ienākumam šajā mēnesī tiek piemērots likuma 12. panta piektajā daļā minētais pensionāra mēneša neapliekamais minimums, kā arī tiek piemērota likuma 15. panta trešajā daļā noteiktā progresīvā nodokļa likme. 
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.8
Piemērojot likuma 15. panta piecpadsmito daļu, atskaitījumus no gada ienākuma (neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus) atskaita no nodokļa bāzes daļas, kurai piemēro 20 % likmi. Pārmaksātā nodokļa atmaksa, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, notiek, piemērojot 20 % likmi. Ja nodokļa maksātāja atskaitījumi no gada ienākuma pārsniedz pirmo progresijas slieksni, tos var atskaitīt arī no ienākumu daļas, kas pārsniedz pirmo progresijas slieksni tā, lai atskaitījumu rezultātā maksātāja nodoklis samazinātos tikai par nodokļa daļu, kas būtu aprēķināta, piemērojot 20 % likmi (likuma 15. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.pielikumā).
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.9
Autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības taksācijas gada laikā tiek piemērota nodokļa likme 20 % apmērā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un rezumējošā kārtībā precizējot taksācijas gada laikā gūtos ienākumus, gūtajiem ienākumiem tiek piemērota likuma 15. panta otrajā daļā noteiktā progresīvā nodokļa likme.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
96.10
Ja nodokļa maksātājs, kuram nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ieņēmumus no saimnieciskās darbības un citu ienākumu taksācijas gada laikā tam nav bijis, tad ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un piemēro 23 % likmi. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, rezumējošā kārtībā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojošos nodokļa pārmaksu (likuma 15. panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.pielikumā).
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
97.
Likuma 16.panta pirmo daļu nepiemēro uz tādiem ienākumu veidiem kā algota darba ienākumi, pensijas un pabalsti. Ja taksācijas gadā algota darba ienākums (izņemot prēmijas, kas taksācijas periodā ir aprēķinātas un izmaksātas par pirmstaksācijas periodu), pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ja taksācijas gadā tiek aprēķināta un izmaksāta prēmija par pirmstaksācijas periodu, to iekļauj ienākuma apmērā tajā taksācijas gada mēnesī, kurā šāda prēmija tiek aprēķināta, un piemēro attiecīgās taksācijas gada nodokļu likmes.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
97.1
Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā, nosakāma šādi:
97.11.
ja tiek veikta kapitāla daļu un akciju apmaiņa, kad apmaiņas rezultātā iegūst citas kapitāla daļas vai akcijas, nesaņemot cita veida atlīdzību, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiek atsavinātas apmaiņas rezultātā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas. Par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība, vai dienu, kad ir veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu. Ja atlīdzība saņemta, pirms veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu, par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība;
97.12.
par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai;
97.13.
par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
97.2
Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
97.3
Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, uzskatāms, ka ienākums ir gūts tajā taksācijas periodā, kurā ienākums ir saņemts, ja šo noteikumu 97.1 1.apakšpunktā un 97.4 punktā nav noteikts citādi.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
97.4
Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
98.
Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša divdesmit trešajam datumam, ja ienākuma izmaksas mēnesī tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa par iepriekšējo mēnesi, izņemot šo noteikumu 98.1 punktā noteiktos gadījumus (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 1. un 2. piemērs)."
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
98.1
Piemērojot likuma 17. panta piekto daļu, darba devējs algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam, ja:
98.11.
darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 3. un 4. piemērs);
98.12.
darba devējs izmaksā darbiniekam ienākumu, kas obligāti izmaksājams aprēķina mēnesī:
98.12.1.
ja tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības;
98.12.2.
ja tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam (likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 14. pielikuma 5. un 6. piemērs).
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā; punkts saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojams ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
99.
Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā tajā pašā dienā, kurā tas iemaksā vienotajā nodokļu kontā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
99.1
Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, kapitālsabiedrība aprēķina nodokli un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam, ja atbilstoši likuma 8.panta 2.9 daļai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu un kapitālsabiedrībā nav noteikta diena, kurā tā kā darba devējs iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1526 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
100.
Piemērojot likuma 17.panta 9.2 daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām Latvijas Republikas darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī un tajā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Fiziskās personas uz darba attiecību pamata gūto ienākumu pastāvīgajā pārstāvniecībā darba devējs norāda atsevišķā paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju".
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
101.
(Svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.680)
102.
Piemērojot likuma 17.panta desmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku.
103.
Likuma 17.panta desmitās daļas 1. un 2.punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu, bet neattiecas uz intelektuālā īpašuma objektu atsavināšanas ienākumu.
104.
(Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)
105.
Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība vai individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.
106.
Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, fiziskā persona, lai apliecinātu reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ienākuma izmaksātājam – komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, biedrībai, nodibinājumam, citai privāto tiesību juridiskajai personai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai vai fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, iesniedz šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādot attiecīgo dokumentu oriģinālus. Šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu kopijas nav jāiesniedz, ja par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā.
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)
107.
Ja fiziskā persona nevar uzrādīt šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu vai ienākuma izmaksātājam nav iespējams par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17.panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr. 907; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
108.
Piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par taksācijas gadā fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
109.
Piemērojot likuma 17.panta 11.2 daļu, fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (savu īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (3.pielikums).
109.1
Šo noteikumu 109.punktā minētā izziņa nav jāiesniedz, ja fiziskā persona nodod:
109.11.
atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piemēro depozīta sistēmu;
109.12.
atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nepiemēro depozīta sistēmu;
109.13.
stikla atkritumus, makulatūru.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
110.
Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai – nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17.panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4.pielikums).
110.1
Piemērojot likuma 17. panta 11.daļas 3. punktu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu konta īpašniekam ieguldījumu konta izrakstu, kurā iekļauta šāda informācija (likuma 17. panta 11.daļas 3. punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.pielikumā):
110.11.
ieguldījumu konta numurs (starptautisks maksājumu konta numurs);
110.12.
ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada sākumā;
110.13.
informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām taksācijas gada laikā:
110.13.1.
ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms šo noteikumu 110.3.2. apakšpunktā minētās iemaksas vai šo noteikumu 110.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;
110.13.2.
datums, kurā veikta iemaksa ieguldījumu kontā, un iemaksas apmērs;
110.13.3.
datums, kurā veikta izmaksa no ieguldījumu konta, un izmaksas apmērs;
110.13.4.
ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc šo noteikumu 110.3.2. apakšpunktā minētās iemaksas vai šo noteikumu 110.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;
110.13.5.
ar nodokli apliekamā summa, ja tāda ir radusies pēc šo noteikumu 110.3.2. apakšpunktā minētās iemaksas un šo noteikumu 110.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas veikšanas;
110.14.
ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās;
110.15.
saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļu – informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums (ja šāda informācija ir pieejama ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam):
110.15.1.
taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļas 1. un 2. punktu;
110.15.2.
iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa (šo noteikumu 110.5.4. apakšpunktā minētā atlikusī summa, kas iekļauta par pirmstaksācijas gadu sniegtajā informācijā);
110.15.3.
taksācijas gadā izmantotā summa;
110.15.4.
atlikusī summa (starpība, kas veidojas no šo noteikumu 110.5.1. apakšpunktā un šo noteikumu 110.1 5.2. apakšpunktā minēto summu kopsummas atņemot šo noteikumu 110.5.3. apakšpunktā minēto summu), kas tiek pārcelta uz nākamajiem taksācijas gadiem;
110.16.
kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (aprēķina, no šo noteikumu 110.3.5. apakšpunktā minētās summas atņemot šo noteikumu 110.5.3. apakšpunktā minēto summu).
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)
111.
Piemērojot likuma 17.panta divpadsmito un septiņpadsmito daļu, nodokļa ieturēšanas diena ir diena, kad nodokļa maksātājs – ienākuma izmaksātājs veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana (likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 5.pielikumā).
112.
Saskaņā ar likuma 17.panta 12.1 daļu komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (6.pielikums).
113.
Piemērojot likuma 17.panta 12.1 daļu, ja fiziskā persona – nerezidents nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tad apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā aizpilda nerezidents – ienākuma guvējs. Šajā gadījumā nerezidents aizpilda apliecinājuma pirmo un trešo daļu, apliecinājuma otrā un ceturtā daļa netiek aizpildīta, bet Valsts ieņēmumu dienests pēc apliecinājumā sniegtās informācijas pārbaudes aizpilda apliecinājuma piekto daļu.
114.
Šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu sastāda atsevišķi par katru fiziskajai personai izmaksātā ar nodokli apliekamā ienākuma veidu.
115.
Pēc fiziskās personas – ienākuma saņēmēja pieprasījuma ienākuma izmaksātājs izsniedz fiziskajai personai šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu.
116.
Ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par fiziskajai personai izmaksātajām summām.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
116.1
Valsts kanceleja līdz pēctaksācijas gada 10. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu izmaksātajiem pabalstiem par dienestu ārvalstīs.
(MK 23.09.2014. noteikumu Nr. 564 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
117.
Šo noteikumu 116.punktā minēto paziņojumu ienākuma izmaksātājs neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par 300 euro.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675)
117.1
Šo noteikumu 117. punkts nav attiecināms uz likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā norādītajiem darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, kas kopā nepārsniedz 480 euro gadā. Par šādiem izdevumiem ir sniedzams šo noteikumu 116. punktā minētais paziņojums.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
118.
Ienākuma izmaksātājam – komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, biedrībai, nodibinājumam, citai privāto tiesību juridiskajai personai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai un fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, šo noteikumu 108. vai 116.punktā minētais paziņojums Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, izmaksājot šādu veidu ienākumus:
118.1.
stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 euro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;
118.2.
pabalstus no budžeta (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38. un 39. punktā minētos pabalstus), atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu;
118.3.
atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;
118.4.
summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos;
118.5.
kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā, izņemot ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs;
118.6.
atlīdzību par asins nodošanu un cita veida donorpalīdzību;
118.7.
izložu un azartspēļu laimestus, kuru apmērs ir mazāks par 3000 euro;
118.8.
apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu;
118.9.
labumu, kas gūts no personāla ilgtspējas pasākumiem un kas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē nav ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts.
(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1526; MK 23.09.2014. noteikumiem Nr. 564; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
119.
Par stipendijām, kas piešķirtas un izmaksātas no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, institūcija, kas Latvijas Republikā izveidota attiecīgās programmas nodrošināšanai, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.pielikumu.
120.
Šo noteikumu 108. un 116.punktā minētais paziņojums nav jāiesniedz par fiziskās personas īpašumā esošam individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai) vai individuālajam komersantam izmaksātajām summām.
121.
Personas, kurām izdarītie maksājumi ir apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, tiek noteiktas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.
122.
Likuma 17.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina šo maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu. Jēdziens "maksājumi" (neatkarīgi no tā, vai maksājumi tiek izdarīti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, vai izmaksāti skaidrā naudā vai citās lietās (natūrā), vai arī savstarpējo norēķinu ieskaita veidā) ietver procentus, autoratlīdzību, maksājumus par visu veidu pakalpojumiem, maksājumus faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumus, galvojuma naudu un rokasnaudu, ko nodokļa maksātāji – Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar likumu jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā.
123.
Piemērojot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokli ietur tikai no izmaksājamo procentu summas.
124.
Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmēja ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas Republikas nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 17.panta septiņpadsmitā daļa.
125.
Atbilstoši likuma 17.panta septiņpadsmitajai daļai ieturēto nodokli ienākuma izmaksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842; grozījumi punktā saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojami ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)
126.
Ja nodokļa maksātājs uzskata, ka viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 17.panta astoņpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, nodokļa maksātājs pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu ar lūgumu nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu viņa maksājumiem minētajām personām.
127.
Šo noteikumu 126.punktā minētajā iesniegumā nodokļa maksātājs norāda darījumu raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumus ar personu beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu vai nemaksātu nodokļus Latvijas Republikā, un ka Latvijas Republikas nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tiešā vai netiešā veidā (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki. Nodokļa maksātājs minētajā iesniegumā norāda arī jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus vai to kopijas (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes), kas apstiprina darījumu faktisko izpildi.
128.
Nodokļa maksātājs drīkst nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi. Ja nodokļa maksātājs nav saņēmis minēto atļauju, maksājumi, kurus tas izdarījis personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nevar tikt ņemti vērā kā izdevumi, nosakot tā apliekamo ienākumu.
(Grozīts ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)
129.
Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 126.punktā minēto iesniegumu un izsniedz nodokļa maksātājam atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.
130.
Izsniedzot šo noteikumu 128.punktā minēto atļauju, Valsts ieņēmumu dienests tajā norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja un kāds ir atļaujas derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nodokļa maksātājam izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).
131.
Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijas Republikā maksājamos nodokļus. Nosakot, vai maksājumi netiek izdarīti minētajos nolūkos, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā šādus apstākļus:
131.1.
vai maksājumu izdarīšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;
131.2.
vai nodokļa maksātāja ekonomiskie sakari ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, ir nepieciešami nodokļa maksātāja veicamās uzņēmējdarbības specifikas dēļ;
131.3.
vai maksājumu izdarīšanas dēļ nodokļa maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā, nekā tas tiktu samazināts, ja maksājumu saņēmējs būtu rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;
131.4.
vai nodokļa maksātājs vai ar to saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;
131.5.
vai nodokļu maksātājam un personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā nav noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī netiek veikta cita veida saskaņota darbība, lai samazinātu nodokļus;
131.6.
jebkurus citus faktiskos apstākļus un nosacījumus, kuros notiek attiecīgie darījumi vai kuri ietekmē attiecīgos darījumus un uz kuriem pamatojoties atbilstoši likuma 17.panta astoņpadsmitajai daļai var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu.
132.
Ja nodokļa maksātājs pierādījis, ka ir izpildītas likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju (likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 7.pielikumā), Valsts ieņēmumu dienests izsniedz nodokļa maksātājam atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu.
133.
Ja nodokļa maksātājam ir domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas vai tirgus vērtības novērtējumu darījumam ar personu, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokļa maksātājs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 39.pantam var pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.
134.
Piemērojot likuma 17.1 panta trešo un ceturto daļu, personāla nomnieks, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pēc būtības līdzīgus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu (likuma 17.1 panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 8.pielikumā (1. un 2.piemērs)).
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
135.
Piemērojot likuma 19.panta sesto daļu, lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma):
135.1.
attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, interneta bankas maksājuma uzdevums), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas – nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un samaksāto izdevumu veids vai kuri apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksājumus par maksātāju;
135.2.
iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot maksātāja kodu), kura deklarācijā norādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli, kā arī paziņo to, ka pirmstaksācijas periodos attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļu izmantotajiem pakalpojumiem ir bijuši iekļauti paša ģimenes locekļa vai citas tādas personas deklarācijā, kam saskaņā ar noteikumu 56.punktu ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli;
135.3.
apdrošināšanas sabiedrības, kura Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nenosūta informāciju, izziņu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma darbības periods, apdrošinātā persona (vārds, uzvārds, personas kods) un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas prēmiju summa un apdrošināšanas prēmiju summas sadalījums pa gadiem (9.pielikums).
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr. 907; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)
136.
Ja iestāde – darba devējs fiziskajai personai kā valsts civildienesta ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam vai profesionālā militārā dienesta karavīram ir sedzis mācību maksu vai ja izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonds fiziskajai personai ir sedzis mācību maksu, fiziskā persona, kura saņēmusi nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izglītības izdevumiem, taksācijas gada nodokļa aprēķinu precizē, iesniedzot nākamā taksācijas gada deklarāciju.
137.
Piemērojot likuma 20.panta trešās daļas 2.punktu, nerezidentam piemēro atvieglojumu, kas paredz, ka deklarāciju neiesniedz nerezidents, kas guvis likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus, ja no minētā ienākuma ir ieturēts nodoklis. Tomēr nerezidents var neizmantot tiesības uz minētajā panta daļā noteikto atvieglojumu un iesniegt gada ienākumu deklarāciju (likuma 20.panta trešās daļas 2.punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 10.pielikumā).
(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)
138.
Likuma 20.panta ceturtā daļa neattiecas uz fizisko personu, no kuras profesionālās darbības ienākuma – autoratlīdzības (honorāra) – taksācijas gada laikā nodoklis ienākuma izmaksas vietā ir ieturēts pilnā apmērā.
139.
Apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu), mēneša laikā pēc līguma laušanas vai daļēja uzkrājuma izmaksas par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ja ir izsniegta šo noteikumu 135.3.apakšpunktā minētā izziņa vai apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar likuma 19.panta desmitās daļas 2.punktu elektroniski ir nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmuma dienestam.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
140.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūra līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā studiju kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem taksācijas gadā dzēsts kredīts (kredīta daļa). Sarakstā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzēsto kredīta summu.
(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
141.
Ja Latvijas Republikas darba devēja ārvalstī nodarbināta fiziskā persona (iekšzemes nodokļa maksātājs) gūst algota darba ienākumus, tai skaitā arī ienākumus, kuriem tiek piemēroti likuma 17.panta 9.2 daļas nosacījumi, gūtajiem ienākumiem un samaksātajam nodoklim ārvalstīs jābūt apliecinātam attiecīgās valsts nodokļu administrācijā.
142.
Piemērojot likuma 24.panta trešo daļu, ja fiziskā persona – nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā guvis ienākumus valstī, ar kuru noslēgta nodokļu konvencija, un atbilstoši minētajai konvencijai šajā valstī pēctaksācijas periodā ir iesniedzis deklarāciju par taksācijas gada ienākumiem, kā arī samaksājis nodokli, ko apliecina attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, nodokļa maksātājs norāda samaksāto nodokļa summu savā taksācijas gada deklarācijā (likuma 24.panta trešās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 11.pielikumā).
142.1
Piemērojot likuma pārejas noteikumu 103.punktu, aizdevuma ņēmējs līdz 2014.gada 30.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par aizdevumiem (to daļu), kas tam ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā daļa) no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro (1.1 pielikums).
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
142.2
Piemērojot likuma pārejas noteikumu 128. punktu, līdz 2017. gada 31. decembrim iegādātajiem pamatlīdzekļiem attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos, ja šā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
142.3
Piemērojot likuma pārejas noteikumu 128. punktu, līdz 2017. gada 31. decembrim iegādāto pamatlīdzekļu uzskaiti nodokļu nolietojuma aprēķinam kārto, izmantojot Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) 9., 14. un 15. pielikumā norādīto veidlapas paraugu.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
142.4
Piemērojot likuma pārejas noteikumu 130. punktu, dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 % apmērā. Ar 2020. gadu minētās dividendes un nosacītās dividendes ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 % apmērā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
143.
Noteikumu 3. un 4.pielikums stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.
144.
Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.jūliju.
145.
Noteikumu 89.7 un 89.8 punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)
146.
Grozījumi šo noteikumu 12., 14., 98., 99., 99.1, 107. un 125. punktā, noteikumu 98.1 punkts un 14. pielikums saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojams ar 2021. gada 1. janvāri.
(MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)
147.
Šo noteikumu 89.9 un 89.10 punktā ​​​​​​​minēto informāciju, kas attiecas uz 2022. gadu, atbildīgais par informācijas sniegšanu (ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2023. gada 31. decembrim.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 8. panta 2.9 daļas un piektās daļas piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)

1. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav darbinieka, kas saņem vismaz minimālo mēneša darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir divi valdes locekļi, no kuriem vienam ir noteikta alga 600 euro mēnesī un ir slimības lapa "B", savukārt otram tiek maksāta alga, kas ir mazāka par minimālo mēneša darba algu (piemēram, 200 euro mēnesī), par pirmo kapitālsabiedrības valdes locekli (kuram ir slimības lapa "B") nav jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā. Par otro valdes locekli jāpiemaksā starpība starp nodokļiem no noteiktās minimālās mēneša darba algas un no valdes locekļa algas, kas ir mazāka par minimālo algu.

2. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav cita darbinieka, kas saņem vismaz minimālo darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir viens valdes loceklis, kam nepilnu vai pilnu mēnesi ir darbnespējas lapa "B", par kapitālsabiedrības valdes locekli jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā.

3. Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu 2019. gada janvārī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju 500 euro apmērā. Darbinieka bruto darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 4800 euro jeb vidēji 400 euro mēnesī. Darbinieks nav iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to no ienākumiem, no kuriem jāietur algas nodoklis, netiek atskaitīts neapliekamais minimums.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 480 euro. Apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summa gadā ir 20 euro (500 – 480 = 20).

Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums veselības apdrošināšanas prēmijām, kuras neapliek ar algas nodokli, ir noteikts 426,86 euro gadā.

Tādējādi minētā ierobežojuma pārsnieguma summa ir 73,14 euro (500 – 426,86).

Aprēķinot algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bruto decembra darba algai pieskaita lielāko no apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summām: 400 + 73,14 = 473,14.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 473,14 euro, t. i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(11 % no 473,14) + (24,09 % no 473,14) = 52,05 + 113,98 = 166,03.

Algas nodoklis 20 % apmērā jāaprēķina no 421,09 euro (alga 400 euro + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 73,14 euro – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 52,05 euro):

20 % no 421,09 = 84,22.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.

4. Darba devējs septembrī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par kārtējā gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā gada astoņiem mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar septembri. Samaksātā prēmijas summa ir 360 euro, darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3500 euro. No darba devēja veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privāto pensiju fondā uz taksācijas gadu attiecas 120 euro (360 : 12 x 4 = 120). Pārējo maksājumu daļu darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā. Taksācijas gada decembrī darba devējs nosaka veikto maksājumu (kas attiecas uz taksācijas gadu) attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Šajā gadījumā tā ir 3,4 %, tātad nepārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu.

5. Darba devējs janvārī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par trim mēnešiem – iepriekšējā gada novembri un decembri un kārtējā gada janvāri – mēnesi, kurā viņš veic maksājumu. Samaksātā prēmijas summa ir 90 euro. Par nākamajiem trim mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī 90 euro apmērā. Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 euro) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 euro). Taksācijas gadā kopā darba devējs darbinieka labā ir veicis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondā 360 euro apmērā. Decembrī darba devējs aprēķina veikto maksājumu attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3360 euro (vidēji mēnesī 280 euro). Tā kā 10 % no 3360 euro ir 336 euro, darbinieka apliekamais ienākums decembrī ir palielināms par 24 euro (360 – 336 = 24). Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais darbinieka ienākums decembrī ir 304 euro (280 + 24 = 304). Tā kā maksājums par novembri un decembri tiek veikts nākamā gada janvārī, tas tiek attiecināts uz darbinieka nākamā gada darba samaksu.

6. Ja darbinieks ir stājies darba attiecībās ar darba devēju četrus mēnešus pēc tam, kad noslēgts dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums, kura darbības laiks ir viens gads, darba devēja veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi nedrīkst būt lielāki par 284,57 euro (284,57 = 8 : 12 x 426,86).

7. Darba devējs taksācijas gada decembrī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par taksācijas gada decembri un par nākamā taksācijas gada trim mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar decembri. Samaksātā prēmijas summa decembrī ir 426,86 euro, bet par nākamā gada 11 mēnešiem – 1280,58 euro. No darba devēja veiktajiem veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumiem uz taksācijas gadu attiecas 142,29 euro (1707,44 : 12 x 1 = 142,29). Pārējo maksājumu daļu (1565,15 euro) darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu nākamajā taksācijas gadā.

8. Darba devējs 2016. taksācijas gada janvārī par darbinieci samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par visu taksācijas gadu 625 euro. Darba attiecības starp darba devēju un darbinieci pastāvējušas visu gadu. Darbiniece ir nostrādājusi astoņus mēnešus (no janvāra līdz augustam). Ar 1. septembri šai darbiniecei ir iestājusies pārejoša darbnespēja (grūtniecības un dzemdību atvaļinājums), par kuru maksātājai ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Darbinieces bruto darba samaksa taksācijas gada astoņos mēnešos ir 4000 euro jeb 500 euro mēnesī.

Aprēķinot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ierobežojumu – 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā – nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām (vai mēnešiem), kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Savukārt ierobežojumu – ne vairāk kā 426,86 euro gadā – piemēro par visu taksācijas gadu kopā.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 400 euro.

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai nepiemēro 10 % ierobežojumu, ir 208,33 euro (625 : 12 mēn. x 4 mēn.).

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai piemēro 10 % ierobežojumu, ir 416,67 euro (625 – 208,33).

Tā kā 10 % ierobežojums astoņu mēnešu periodā (no janvāra līdz augustam) tiek pārsniegts, tad ar nodokli apliekamais objekts veidojas šādi: 416,67 – 400 = 16,67 euro.

Tā kā darba devēja veiktās veselības apdrošināšanas prēmiju iemaksas ir lielākas par noteikto ierobežojumu – ne vairāk kā 426,86 euro gadā, tad ar nodokli apliekamais objekts no pārsnieguma veidojas šādi: 625 – 426,86 = 198,14 euro.

Nodokļu maksātāja ienākumos, par kuriem maksā algas nodokli, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajai un 5.daļai ir iekļaujama lielākā no abu ierobežojumu pārsnieguma summām, t. i., 198,14 euro.

1.1
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
(Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)
1.2
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 8. panta trešās daļas 20.punkta piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 791)

1. Nodokļa maksātājs guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 1. februārī – pie azartspēļu organizētāja A vienā apmeklējuma reizē: 200 euro, 400 euro un 2900 euro (kopā 3500 euro). Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 500 euro (3500 – 3000 = 500). Ietur nodokli 115 euro apmērā (500 x 23 % = 115);

- 2018. gada 10. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);

- 2018. gada 16. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 5000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 2000 euro (5000 – 3000 = 2000). Ietur nodokli 460 euro apmērā (2000 x 23 % = 460);

- 2018. gada 9. septembrī – pie izložu organizētāja B 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 16. jūlijā – pie izložu organizētāja B 10 000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 7000 euro (10 000 – 3000 = 7000). Ietur nodokli 1610 euro apmērā (7000 x 23 % = 1610).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

1) ienākumam no izložu un azartspēļu laimestiem 20 400 euro (3500 + 400 + 5000 + 1500 + 10 000 = 20 400):

taksācijas gada laikā ieturētais nodoklis ir 2185 euro (115 + 460 + 1610 = 2185);

2) algota darba ienākumam 15 000 euro:

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) (darba ņēmēja daļa) ir 1650 euro (15 000 x 11 % = 1650);

- citu attaisnoto izdevumu nav;

- iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām;

taksācijas gada laikā ieturētais algas nodoklis ir 2670 euro ((15 000 – 1650) x 20 % = 2670).

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem

20 400 euro

t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem

–3000 euro

Algota darba ienākums

15 000 euro

Taksācijas gada ienākums

32 400 euro

 

Gada ienākums līdz 20 004 euro

Taksācijas gada ienākums vairāk nekā 20 004 euro

Ienākums

VSAOI

Apliekamais ienākums

IIN (likme 20 %)

20 004

–1650

18 354

3670,80

Ienākums

IIN (likme 23 %

12 396

2851,08

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN

Avansā samaksātais IIN

IIN piemaksa

3670,80 + 2851,08 = 6521,88 euro

2185 + 2670 = 4855 euro

6521,88 – 4855 = 1666,88 euro

2. Nodokļa maksātājs guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 13. februārī – pie azartspēļu organizētāja A 200 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (200 < 3000);

- 2018. gada 11. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 2100 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2100 < 3000);

- 2018. gada 15. aprīlī – pie izložu organizētāja B 2500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2500 < 3000);

- 2018. gada 18. jūnijā – pie izložu organizētāja C 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);

- 2018. gada 31. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 12. novembrī – pie izložu organizētāja B 300 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (300 < 3000).

Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem

7000 euro

t. sk. ar nodokli neapliekamais ienākums no laimestiem

–3000 euro

Taksācijas gada ienākums

4000 euro

IIN (likme 20 %)

800 euro

Nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā jāsamaksā nodoklis 800 euro apmērā.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta piemērošanas piemērs
(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Fiziskā persona par 60 000 euro pārdod nekustamo īpašumu (ēku), kura iegādes vērtība ir 50 000 euro un kurš ne vairāk kā pirms 60 mēnešiem tika izmantots saimnieciskajā darbībā 10 gadu. Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 13 550 euro. Iesniedzot deklarāciju, personas apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir koriģējams (palielināms) par iepriekšējos taksācijas periodos norakstīto nolietojuma summu 13 550 euro.

2.1
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 9.panta 8.2 daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

Fiziskā persona ir atsavinājusi vairākus nekustamā īpašuma objektus – dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo atsevišķo īpašumu – dzīvokli ārpus telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas (piemēram, pagrabu), kā arī kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu un kopīpašumā esošo zemes domājamo daļu. Minētie nekustamā īpašuma objekti ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās, bet atrodas vienā adresē. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var uzskatīt, ka nekustamā īpašuma objekti veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
(Pielikums grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)
3.1
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 10. panta 1.6 daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā)

Nodokļa maksātājs veic iemaksas privātajā pensiju fondā no 2015. gada.

Individuālo iemaksu uzkrātais kapitāls (kas veidojas no individuālo iemaksu un individuālo izmaksu starpības, neņemot vērā ienākumu (vai zaudējumu) no ieguldījumiem ietekmi) 2016. gada 31. decembrī ir 1213,15 euro.

Nodokļa maksātājs 2017. gadā:

‒ veic individuālās iemaksas privātajā pensiju fondā – 1160 euro;

‒ attaisnotajos izdevumos iekļauj iemaksas privātajā pensiju fondā 10 % apmērā no ienākumiem – 512,37 euro.

Nodokļa maksātājs 2018. gadā:

‒ veic individuālās iemaksas privātajā pensiju fondā – 2360 euro;

‒ saņem izmaksu no privātā pensiju fonda – 1800 euro;

‒ attaisnotajos izdevumos iekļauj iemaksas privātajā pensiju fondā 10 % apmērā no ienākumiem – 1242,17 euro.

  2016 2017 2018 Kopā
Individuālo iemaksu uzkrātais kapitāls* 1213,15 x 2373,15 x 2933,15 x
Iemaksa x 1160 x 2360 x 3520
Attaisnotajos izdevumos iekļauts x 512,37 x 1242,17 X 1754,54
Izmaksas x 0 x 1800 x x
Apliekamais ienākums x 0,00 x 292,51 x x

* Individuālo iemaksu uzkrātais kapitāls (kas veidojas no individuālo iemaksu un individuālo izmaksu starpības, neņemot vērā ienākumu (vai zaudējumu) no ieguldījumiem ietekmi).

Ņemot vērā, ka 2018. gadā ir veiktas izmaksas no pensiju fonda, nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir palielināms šādi:

(1800 – 1213,15) x 1754,54 : 3520 = 292,51 euro.

Tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu, nodokļa maksātājs palielina 2018. gada ar nodokli apliekamo ienākumu par 292,51 euro.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
4.1
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 11. panta 3.1, 3.2, 3.4 un devītās daļas piemērošanas piemēri
4.2
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 11.panta 6.daļas piemērošanas piemērs
4.3
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma un vērtības norakstīšanas aprēķina veidlapas
(Pielikums MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 675 redakcijā)
4.4
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 15. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)

Nodokļa maksātāja mēneša ienākums ir 2083,33 euro, maksātājam ir piecas apgādībā esošas personas (pie darba devēja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums ir 0). Taksācijas gada laikā nodokļa maksātājs veicis iemaksas privātajā pensiju fondā 4000 euro apmērā, bet maksātājam un vēl viņa pieciem ģimenes locekļiem ir radušies attaisnotie izdevumi par ārstniecības pakalpojumiem (600 euro + 400 euro + 500 euro + 500 euro + 500 euro + 500 euro).

Mēneša nodokļa aprēķins

2083,33 euro

Ienākums līdz mēneša ienākumu 1. slieksnim

1667 euro

Ienākums virs mēneša ienākumu 1. sliekšņa

416,33 euro

VSAOI 11 %

–229,17 euro

   

IIN atvieglojums par 5 apgādībā esošām personām

–1000 euro

   

Apliekamais ienākums

 = 437,83 euro

   

IIN likme

x 20 %

IIN likme

x 23 %

Aprēķinātais IIN

 = 87,57 euro

Aprēķinātais IIN

 = 95,76 euro

IIN kopā: 87,57 + 95,76 = 183,33 euro

Pieņemot, ka nodokļa maksātāja situācija nemainās visu taksācijas gadu, taksācijas gada laikā avansā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2199,96 euro apmērā (183,33 euro x 12 mēn.).

Gada ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju

25 000 euro

Ienākums līdz gada ienākumu 1. slieksnim

20 004 euro

Ienākums virs gada ienākumu 1. sliekšņa

4996 euro

VSAOI 11 %

–2750 euro

IIN likme

x 23 %

IIN atvieglojums par

5 apgādībā esošām personām

–12 000 euro

Aprēķinātais IIN

= 1149,08 euro

Iemaksas privātajā pensiju fondā

–2500 euro

Līdz gada ienākumu 1. slieksnim neizmantotā atskaitījumu daļa, ko reizina ar 20 % likmi

246 x 20 % = 49,20 euro

Attaisnotie izdevumi par

ārstniecības pakalpojumiem

–3000 euro

   

Apliekamais ienākums

= –246 euro

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais IIN

1149,08 – 49,20 = 1099,88 euro

Pārmaksātā IIN atmaksa: 2199,96 – 1099,88 = 1100,08 euro

4.5
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 15. panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)

Nodokļa maksātājs, kuram nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, 2018. taksācijas gadā guvis vienreizējus ieņēmumus no saimnieciskās darbības 60 000 euro apmērā. Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav, un tam netiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Taksācijas gada laikā ieņēmumiem no saimnieciskās darbības tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 23 % likme, jo ienākuma izmaksātājam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs aprēķina:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no visa saimnieciskās darbības ienākuma (60 000 euro):

- darba ņēmēja daļa 6600 euro (11 % no 60 000);

- darba devēja daļa 14 454 euro (24,09 % no 60 000);

2) iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā likuma 15. panta piecpadsmitās daļas nosacījumus:

(23 % no 60 000) – (20 % no 6600) = 13 800 – 1320 = 12 480 euro.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. taksācijas gadu, rezumējošā kārtībā:

1) tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis (avansā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis):

(60 000 – 55 000) x 10,5 % = 525 euro;

2) tiek piemērotas likuma 15. panta otrajā daļā minētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

- gada ienākuma daļai līdz 20 004 euro piemēro 20 % likmi:

(20 004 – 6600 + 525) x 20 % = 13 929 x 20 % = 2785,80 euro;

- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, piemēro 23 % likmi:

(55 000 – 20 004) = 34 996 x 23 % = 8049,08 euro;

- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro, piemēro 31,4 % likmi: (60 000 – 55 000) = 5000 x 31,4 % = 1570 euro.

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 12 404,88 euro (2785,80 + 8049,08 + 1570).

Tādējādi nodokļa maksātājam 2018. taksācijas gadā ir izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 600,12 euro apmērā (12 480 + 525 – 12 404,88).

4.6
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 17. panta 11.daļas 3. punkta piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 791 redakcijā)

1. Ieguldījumu konta īpašnieks 2018. gadā atver ieguldījumu kontu.

2018. gadā:

- iemaksa 1000 euro;

- izmaksa 1450 euro;

- procentu ienākums 500 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 euro (likme 10 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 450 euro.

Informācija (taksācijas gads – 2018. gads)

Summa

1. Ieguldījumu konta numurs  
2. Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā

0 euro

3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā  
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas

0 euro

3.2. datums un iemaksas apmērs

1000 euro

3.3. datums un izmaksas apmērs

1450 euro

3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) – 3.3.)

–450 euro

3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)

450 euro

4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās

0 euro

5. Saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums  
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļas 1. un 2. punktu

200 euro

5.1.1. procentu ienākums 500 euro, samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 euro (likme 10 %), kontā ieskaitīti 450 euro
(500 
x 10/20 – 50 =200 euro)1

200 euro

5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa

0 euro

5.3. taksācijas gadā izmantotā summa

200 euro

5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) 5.3.)

0 euro

6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. 5.3.)

250 euro

Piezīme. 1 500 euro ir procentu ienākums, no kura iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieturēts nepilnā apmērā, tādējādi procentu ienākumu samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un likuma 15. panta piektajā daļā noteikto likmi. Ja tiek veikts proporcionāls pārrēķins, iegūst rezultātu, kurā par pusi no bruto summas – 250 euro (1/2 no 500 euro) – IIN ir aprēķināts pilnā apmērā (50 euro) (piemērojot 20 % likmi), bet par otru pusi – 250 euro – IIN ir vēl jāmaksā, piemērojot 20 % likmi.

2. Ieguldījumu konta īpašnieks 2018. gadā atver ieguldījumu kontu.

2018. gadā:

- iemaksa 1500 euro;

- izmaksa 1700 euro;

- saņemtas dividendes 800 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 160 euro (likme 20 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 640 euro.

2019. gadā:

- iemaksa 1000 euro;

- izmaksa 1500 euro;

- saņemtas dividendes 200 euro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40 euro (likme 20 %), ieguldījumu kontā ieskaitīti 160 euro.

Informācija (taksācijas gads – 2018. gads)

Summa

1. Ieguldījumu konta numurs  
2. Ieguldījumu konta atlikums 2018. gada sākumā

0 euro

3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2018. gada laikā  
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas

0 euro

3.2. datums un iemaksas apmērs

1500 euro

3.3. datums un izmaksas apmērs

1700 euro

3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) 3.3.)

–200 euro

3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)

200 euro

4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās

0 euro

5. Saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums  
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļas 1. un 2. punktu – dividendes 800 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 160 euro (likme 20 %), kontā ieskaitīti 640 euro

640 euro

5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa

0 euro

5.3. taksācijas gadā izmantotā summa

200 euro

5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) 5.3.)

440 euro

6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. 5.3.)

0 euro

   

Informācija (taksācijas gads – 2019. gads)

Summa

1. Ieguldījumu konta numurs  
2. Ieguldījumu konta atlikums 2019. gada sākumā

0 euro

3. Informācija par notikušajām iemaksām vai izmaksām 2019. gada laikā  
3.1. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pirms norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas

0 euro

3.2. datums un iemaksas apmērs

1000 euro

3.3. datums un izmaksas apmērs

1500 euro

3.4. ieguldījumu kontā iemaksāto un no tā izmaksāto naudas līdzekļu kopsumma pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas ((3.1. + 3.2.) 3.3.)

–500 euro

3.5. ar nodokli apliekamā summa, kas radusies pēc norādītās iemaksas (3.2.) un izmaksas (3.3.) veikšanas (ja 3.4. rindā ir summa ar negatīvu zīmi, tad tas ir apliekamais ienākums)

500 euro

4. Ieguldījumu konta atlikums taksācijas gada beigās

0 euro

5. Saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļu informācija par summu, par kuru tiek samazināts ar nodokli apliekamais ienākums  
5.1. taksācijas gada laikā gūtā summa saskaņā ar likuma 11.panta 12.daļas 1. un 2. punktu – dividendes 200 euro, no kurām izmaksas vietā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40 euro (likme 20 %), kontā ieskaitīti 160 euro

160 euro

5.2. iepriekšējā taksācijas gadā neizmantotā summa (no 2018. gada pārskata – 5.4. apakšpunktā norādītā summa)

440 euro

5.3. taksācijas gadā izmantotā summa

500 euro

5.4. atlikusī summa ((5.1. + 5.2.) 5.3.)

100 euro

6. Kopējais ar nodokli apliekamais ienākums taksācijas gada beigās (3.5. 5.3.)

0 euro

5.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675)

Fiziskā persona – nerezidents par 100 000 euro pārdod juridiskajai personai – rezidentam nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 96 000 euro. Juridiskā persona atbilstoši likuma normām ietur nodokli 3000 euro apmērā no izmaksātās atlīdzības (3 % no 100 000 euro). Nerezidents iesniedz pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 4000 euro (100 000 – 96 000 = 4000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 800 euro (20 % no 4000 = 800);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 3000 euro, fiziskas personas – nerezidenta pārmaksātais nodoklis ir 2200 euro (3000 – 800 = 2200).

6.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)
7.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Latvijas rezidents pērk no beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidenta preces (produkciju, pusfabrikātus), kuras faktiski tiek ievestas Latvijā to tālākai realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai. Preces (produkcija, pusfabrikāti) tiek iegādātas par cenām, kas nav augstākas par tirgus cenām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no summām, ko Latvijas rezidents maksā par precēm (produkciju, pusfabrikātiem), kuras tiek ievestas Latvijā to realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai.

8.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 17.1 panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675; MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 842)

1. Personāla iznomātājs – ārvalstu komersants – iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par maksājumiem, kas veikti saistībā ar personāla nomas pakalpojumu, – 1800 euro mēnesī, t. sk. atlīdzība komersantam par pakalpojumu – 300 euro un darbaspēka izmaksas – 1500 euro, kas ietver arī Latvijā veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) par šādām personām:

1) Anna Ziediņa (personas kods 1010XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 400,00 euro mēnesī;

2) Jānis Kociņš (personas kods 0110XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 500,00 euro mēnesī;

3) Juris Naudiņš (personas kods 0111XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 600,00 euro mēnesī.

Iznomātā personāla ienākums ietver VSAOI darba devēja daļu.

Nodokļu aprēķināšanai bruto ienākumu nosaka, atskaitot VSAOI darba devēja daļu:

1) Annas Ziediņas:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 323,65 euro (400 euro : 1,2359), (t. i., 400 euro = 323,65 euro + 323,65 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 70,64 euro:

• 323,65 euro x 23 % (piemērojamā IIN likme) = 74,44 euro,

• 323,65 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 33,98 euro,

• 33,98 euro x 20 % (atskaitījumu daļa, kurai tiek piemērota IIN 20 % likme) = 6,80 euro,

• 77,44 euro – 6,80 euro = 70,64 euro.

2) Jāņa Kociņa:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 404,56 euro (500 euro : 1,2359), (t. i., 500 euro = 404,56 euro + 404,56 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 84,55 euro:

• 404,56 euro x 23 % (piemērojamā IIN likme) = 93,05 euro,

• 404,56 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 42,48 euro,

• 42,48 euro x 20 % (atskaitījumu daļa, kurai tiek piemērota IIN 20 % likme) = 8,50 euro,

• 93,05 euro – 8,50 euro = 84,55 euro.

2) Jura Naudiņa:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 485,48 euro (600 euro : 1,2359), (t.i., 600 euro = 485,48 euro + 485,48 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 101,46 euro:

• 485,48 euro x 23 % (piemērojamā IIN likme) = 111,66 euro,

• 485,48 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 50,98 euro,

• 50,98 euro x 20 % (atskaitījumu daļa, kurai tiek piemērota IIN 20 % likme) = 10,20 euro,

• 111,66 euro – 10,20 euro = 101,46 euro.

2. Personāla iznomātājs – ārvalstu komersants – iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par maksājumiem, kas veikti saistībā ar personāla nomas pakalpojumu, – 2000 euro mēnesī, t. sk. atlīdzība komersantam par pakalpojumu – 500 euro un darbaspēka izmaksas par triju personu mēneša kopējo darba samaksu (nenorādot katras personas darbaspēka izmaksas) – 1500,00 euro, kas ietver arī Latvijā veicamās VSAOI.

Šādā gadījumā katras personas:

‒ mēneša apliekamais ienākums (bruto ienākums) ir 404,56 euro (1500 euro : 3 = 500 euro; 500 euro : 1,2359), (t. i., 500 euro = 404,56 euro + 404,56 euro x 23,59 %),

‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mēneša darba samaksas ir 84,55 euro:

• 404,56 euro x 23 % (piemērojamā IIN likme) = 93,05 euro,

• 404,56 euro x 10,5 % (VSAOI darba ņēmēja daļa) = 42,48 euro,

• 42,48 euro x 20 % (atskaitījumu daļa, kurai tiek piemērota IIN 20 % likme) = 8,50 euro,

• 93,05 euro – 8,50 euro = 84,55 euro.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās likmes.

9.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
10.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 20.panta trešās daļas piemērošanas piemērs
(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 675)

Nerezidents par 44 000 euro pārdod juridiskai personai nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 42 000 euro. Pārdodot nekustamo īpašumu juridiskai personai, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli no izmaksātās atlīdzības 3 % apmērā, t. i., 1320 euro (3 % no 44 000). Nerezidents, gadam beidzoties, var iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma. Iesniedzot minētās deklarācijas, ieturētais nodoklis 3 % apmērā no izmaksātās atlīdzības jāuzskata par avansa maksājumu.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 2000 euro (44 000 – 42 000 = 2000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 400 euro (20 % no 2000 = 400);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 1320 euro, nodokļa maksātāja pārmaksātais nodoklis ir 920 euro (1320 – 400 = 920).

11.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 24.panta trešās daļas piemērošanas piemērs

Fiziska persona 2009.gadā guvusi ienākumu Beļģijas Karalistē, 2010.gadā atbilstoši nodokļu konvencijas noteikumiem veikusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu Beļģijas Karalistē, un par to ir izsniegts atbilstošs Beļģijas Karalistes nodokļu administrācijas apstiprinājums. Minētajā gadījumā 2010.gadā Beļģijas Karalistē samaksāto nodokli par 2009.gadu iekļauj 2009.gada ienākumu deklarācijā.

12.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normas (diennaktī vienam cilvēkam)
(Pielikums MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

Nr.
p.k.

Sporta veids

Slodzes grupa

Norma (EUR)

1. Airēšana

spēka

20,77

2. Badmintons

izturības–spēka

16,08

3. Biatlons

spēka

20,77

4. Bobslejs:
4.1. bobslejs

spēka

20,77

4.2. skeletons

spēka

20,77

5. Bokss

spēka

20,77

6. Cīņa:
6.1. brīvā cīņa

spēka

20,77

6.2. grieķu–romiešu cīņa

spēka

20,77

7. Džudo

spēka

20,77

8. Galda teniss

izturības–spēka

16,08

9. Jātnieku sports

izturības–spēka

16,08

10. Kamaniņu sports

spēka

20,77

11. Kanoe:
11.1. kanoe

spēka

20,77

11.2. smaiļošana

spēka

20,77

12. Kērlings

tehniskais

10,98

13. Loka šaušana

tehniskais

10,98

14. Modernā pieccīņa

spēka

20,77

15. Paukošana

izturības–spēka

16,08

16. Pludmales volejbols

izturības–spēka

16,08

17. Riteņbraukšana:
17.1. BMX

spēka

20,77

17.2. kalnu riteņbraukšana

spēka

20,77

17.3. šosejas riteņbraukšana

spēka

20,77

17.4. treka riteņbraukšana

spēka

20,77

18. Slēpošana:
18.1. distanču slēpošana

spēka

20,77

18.2. frīstails

izturības–spēka

16,08

18.3. kalnu slēpošana

spēka

20,77

18.4. snovbords

izturības–spēka

16,08

18.5. tramplīnlēkšana

izturības–spēka

16,08

18.6. ziemeļu divcīņa

izturības–spēka

16,08

19. Slidošana:
19.1. ātrslidošana

izturības–spēka

16,08

19.2. daiļslidošana

izturības–spēka

16,08

19.3. šorttreks

izturības–spēka

16,08

20. Svarcelšana

spēka

20,77

21. Šaušana

tehniskais

10,98

22. Teikvondo

spēka

20,77

23. Teniss

izturības–spēka

16,08

24. Triatlons

spēka

20,77

25. Ūdenssports:
25.1. daiļlēkšana

izturības–spēka

16,08

25.2. peldēšana

spēka

20,77

25.3. sinhronā peldēšana

izturības–spēka

16,08

26. Vieglatlētika:
26.1. īsās distances

spēka

20,77

26.2. vidējās distances

spēka

20,77

26.3. garās distances

izturības–spēka

16,08

26.4. mešanas disciplīnas

spēka

20,77

27. Vingrošana:
27.1. batuts

izturības–spēka

16,08

27.2. mākslas vingrošana

tehniskais

10,98

27.3. sporta vingrošana

spēka

20,77

28. Zēģelēšana

spēka

20,77

13.
pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 4.punkta un pārejas noteikumu 85.punkta, kā arī likuma 11.9 panta trīspadsmitās, četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

1. Fiziska persona 2008.gada 2.janvārī uz pieciem gadiem noslēgusi dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājuma izmaksas iespēju līguma darbības laikā. Līguma darbības sākumā veikts vienreizējs apdrošināšanas prēmijas maksājums 10 000 euro apmērā. Līguma darbības laikā veiktas šādas daļējas uzkrājuma izmaksas: 2008.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2009.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2010.gada 30.jūnijā – 1 000 euro, 2011.gada 31.martā – 1 000 euro, 2011.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2012.gada 31.martā – 9 000 euro, 2012.gada 30.decembrī – 1 000 euro.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2008.gada 30.decembrī un 2009.gada 30.decembrī

Daļējā uzkrājuma izmaksa 2 000 euro apmērā veikta pirms tam, kad ieviesta kapitāla ienākuma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādēļ apliekamā ienākuma aprēķinā netiek ņemta vērā.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2010.gada 30.jūnijā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = daļēja uzkrājuma izmaksa – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa (1 000 – 10 000 = –9 000).

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2011.gada 31.martā un 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa:

· 31.03.2011. → (1 000 + 1 000) – 10 000 = –8 000;

· 30.12.2011. → (1 000 + 1 000 + 1 000) – 10 000 = –7 000.

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu atkal nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 31.martā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 2 000 euro ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000) – 10 000 = 2 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 200 euro (10 % no 2 000 = 200).

Iegūtais rezultāts ir pozitīvs, tādēļ turpmākajās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 000 euro = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa – iepriekšējās daļējās uzkrājuma izmaksas reizēs noteiktā apliekamā ienākuma summa ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000 + 1 000) – 10 000 – 2 000 = 1 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 100 euro (10 % no 1000 = 100).

2. Fiziska persona pati veikusi apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 2 400 euro (14 400 – 12 000 = 2 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 240 euro (10 % no 2 400 = 240);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 euro ((14 400 – 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 240 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

3. Darba devējs par darbinieku veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 14 400 euro (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 240 euro (10 % no 2 400 = 240 un 25 % no 12 000 = 3 000);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 93 euro ((14 400 – 3 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 3 240 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

4. Fiziska persona pati veikusi dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.). Izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 euro ((14 400 – 240) : 10 : 12) ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts pie pirmās izmaksas. Gada laikā izmaksa ir 1 416 euro (118 x 12 = 1 416). Atlikusī apdrošināšanas atlīdzība un ienākums no pirmajā reizē aprēķinātā ir 12 744 euro. 2012.gada laikā apdrošināšanas atlīdzība ir pieaugusi līdz 14 655,60 euro, tādēļ notiek izmaksājamās daļas pārrēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 911,60 (14 655,60 – 12 744 = 1 911,60);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 191,16 euro (10 % no 1 911,60 = 191,16);

- apdrošinātās personas ienākums no kapitāla pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas ir 1 720,44 euro (1 911,60 – 191,16 = 1 720,44);

- atlikušajā garantētajā izmaksu periodā mēneša izmaksa apdrošinātajai personai pieaugs par 15,93 euro (1 720,44 : 9 : 12) un attiecīgi mēnesī būs 133,93 euro (118 + 15,93 = 133,93);

- pirmā palielinātā izmaksa tiek uzsākta 2013.gada janvārī;

- līdz 2013.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 191,16 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

5. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc apdrošināšanas līguma beigu termiņa iestāšanās.

- apliekamais ienākums ir 14 400 euro (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 2 880 euro (10 % no 2 400 = 240 un 22 % no 12 000 = 2 640).

6. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir pārņēmis attiecīgais darbinieks, kas pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsumma ir 12 000 euro, no kurām darba devēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 10 000 euro, darbinieka pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 2 000 euro, bet ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro.

- apliekamais ienākums ir 12 400 euro (10 000 + 2 400 = 12 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 2 440 euro (10 % no 2 400 = 240 un 22 % no 10 000 = 2 200).

14.
pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr.
899
Likuma 17. panta piektās daļas piemērošanas piemēri
(Pielikums MK 14.12.2021. noteikumu Nr. 842 redakcijā; pielikums saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ir piemērojams ar 01.01.2021., sk. 146. punktu)

1. Algas izmaksas datums ir mēneša piektais datums. Darba devēja veiktās darbības:

a) 5. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par 5. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 5. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

2. Algas izmaksas datums ir mēneša divdesmit ceturtais datums. Darba devēja veiktās darbības:

a) līdz 17. februārim aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru 24. februārī ieturēs no darbiniekiem izmaksātās algas par janvāri;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par aprēķināto un ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (līdz 17. februārim aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru darba devējs ieturēs 24. februārī);

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

d) 24. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli.

3. Algas izmaksas datums ir mēneša divdesmit ceturtais datums par kārtējo mēnesi. Darba devēja veiktās darbības:

a) līdz 24. februārim aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru 24. februārī ieturēs no darbiniekiem izmaksātās algas par februāri;

b) 24. februārī izmaksā darbiniekiem algu par februāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli.

c) līdz 17. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par aprēķināto un ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (līdz 24. februārim aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru darba devējs ieturēs 24. februārī);

d) līdz 23. martam ieskaita vienotajā nodokļu kontā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

4. Algas izmaksa ir mēneša pēdējā darba dienā, piemēram, 31. janvārī. Darba devēja veiktās darbības:

a) 31. janvārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā aizpildītu darba devēja ziņojumu, norādot tajā informāciju par 31. janvārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 31. janvārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

5. Algas izmaksas datums ir mēneša desmitais datums. Darba devēja veiktās darbības:

a) 10. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 10. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā 10. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

5.1. Darba devējs 17. februārī pārtrauc darba attiecības ar darbinieku. Darba devēja veiktās darbības:

a) 17. februārī darba devējs izmaksā darbiniekam gūto ienākumu (darba algu) par februāri un citu ienākumu (piemēram, samaksu par uzkrāto, bet vēl neizmantoto atvaļinājumu) un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 17. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. martam ieskaita vienotajā nodokļu kontā 17. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

6. Algas izmaksas datums ir mēneša divdesmit piektais datums. Darba devēja veiktās darbības:

a) līdz 17. februārim aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru 25. februārī ieturēs no darbiniekiem izmaksātās darba algas par janvāri;

b) līdz 17. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā aprēķināto un februārī ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. februārim ieskaita vienotajā nodokļu kontā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

d) 25. februārī izmaksā darbiniekiem algu par janvāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli.

6.1. Darba devējs 26. februārī, vienojoties ar darbinieku, piešķir darbiniekam atvaļinājumu, sākot ar 27. februāri. Darbinieks nav sniedzis informāciju, ka vēlētos saņemt atvaļinājuma naudu nākamajā darba samaksas datumā – 25. martā. Darba devēja veiktās darbības:

a) 26. februārī darba devējs izmaksā darbiniekam samaksu par atvaļinājumu un darba algu par februāri un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli;

b) līdz 17. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, norādot tajā 26. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

c) līdz 23. martam ieskaita vienotajā nodokļu kontā 26. februārī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.