24-TA-3274
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.5. pasākuma "Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam prioritārā virziena "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.5. pasākumu "Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi un mērķa grupu;
1.3.
pasākumam pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2.
Pasākuma mērķis ir nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas transporta tīklu (turpmāk – TEN-T), alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija, veicot ieguldījumus nacionālās nozīmes centru ielās, kas ietilpst TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutos.
3.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir nacionālas nozīmes attīstības centra – Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils – pašvaldība vai tās izveidota iestāde.
4.
Pasākuma mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki.
5.
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir ne vairāk kā 18 933 112 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 16 093 145 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums) – 2 839 967 euro.
6.
Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
7.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā, ja nepieciešams, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus attiecināmo izmaksu segšanai.
8.
Finansējuma saņēmējiem pasākuma ietvaros pieejamais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:
8.1.
Jelgavai – 5 888 812 euro;
8.2.
Jūrmalai – 1 574 212 euro;
8.3.
Jēkabpilij – 7 063 716 euro;
8.4.
Liepājai – 375 712 euro;
8.5.
Ventspilij – 1 190 692 euro.
9.
Pasākuma ietvaros Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.
10.
Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot iznākuma rādītāju – jaunu vai modernizētu autoceļu garums – TEN-T – 6 km.
11.
Šo noteikumu 10. punktā minētais rādītājs ir sasniegti, kad tiek pabeigti projektā paredzētie būvdarbi, kas tiek pamatoti ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem, un objekti ir nodoti ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, un projekts ir pabeigts.
12.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
13.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.
14.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.
II.Prasības projekta iesniedzējam
15.
Projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 3. punktā minētā pašvaldība vai tās izveidota iestāde.
16.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi, un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
17.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāma TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutos ietilpstošu nacionālo nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija.
18.
Projekta iesniegumā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanu.
19.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma:
19.1.
projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;
19.2.
vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
19.3.
zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai, bet ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;
19.4.
būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;
19.5.
satiksmes pārvada, gājēju un velosipēdistu tilta, tuneļa, rampas (turpmāk – transportbūves) būvniecības izmaksas;
19.6.
apbraucamo ielu būvniecības, nojaukšanas un uzturēšanas izmaksas transportbūvju un ielu būvniecības laikā ne vairāk kā 10 procentu apmērā no būvdarbu attiecināmo izmaksu kopsummas;
19.7.
transportbūvei vai ceļa kompleksam piegulošā inženiertīkla pārbūves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas, pārbūves vai pārcelšanas, un ieguldījumi inženiertīkla pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīkla tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem, kā arī nodrošinot atbilstību valsts atbalsta regulējumam;
19.8.
esošo ielu modernizēšanas un pārbūves izmaksas, kā arī krustojumu, apgaismojuma līniju, pieturvietu, lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūves izmaksas, ja tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;
19.9.
ar sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošanu saistītās būvniecības izmaksas;
19.10.
ar velosipēdu un gājēju ceļiem saistītās izmaksas, ne vairāk kā 10 procentu apmērā no būvdarbu attiecināmo izmaksu kopsummas ar nosacījumu, ka minētajām darbībām nav nepieciešama zemes iegāde un tās nedalāmi saistītas ar projekta īstenošanu;
19.11.
labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā autobusu pieturvietu, apgaismojuma līniju izbūve, apzaļumošana, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūve atbilstoši būvprojekta risinājumam;
19.12.
ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas, piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi;
19.13.
satiksmes vadības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas, piemēram, meteoroloģiskās stacijas, kas nepieciešamas transportbūves un ielu posma seguma stāvokļa un slodzes noteikšanai, un satiksmes intensitātes uzskaites punkti;
19.14.
ceļu drošības audita izmaksas;
19.15.
būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;
19.16.
būvdarbu uzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un attiecīgo būvspeciālistu normatīvajos aktos noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;
19.17.
būvdarbu līgumcenu indeksācijas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu;
19.18.
vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas;
19.19.
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.
20.
Šo noteikumu 19.14., 19.15. un 19.16. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta būvdarbu līguma summas.
21.
Šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
22.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
23.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 19. un 20. punktā minētos izmaksu ierobežojumus.
24.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
25.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 25. novembra, izņemot šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.15. un 19.16. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj pabeigtas darbības un finansējumu tām nepiešķir.
IV.Projekta īstenošanas nosacījumi
26.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
27.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
27.1.
nodrošina, ka projekta ietvaros pārbūvējamo vai modernizējamo ielu posmi valstspilsētā ietilpst TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutos;
27.2.
nodrošina, ka projekta ietvaros pārbūvējamā vai izbūvējamā transporta infrastruktūra atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, kā arī pašvaldības apstiprinātajai Attīstības programmai un investīciju plānam;
27.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju;
27.4.
uzkrāj datus par laika ietaupījumu (dienas gadā) no uzlabotas transporta infrastruktūras;
27.5.
ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju – objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms);
27.6.
izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un klimata jomā;
27.7.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 27.5. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 10. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtību sasniegšanu;
27.8.
nodrošina, lai pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku;
27.9.
nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas;
27.10.
nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot periodisku nodilušo konstrukciju atjaunošanu;
27.11.
projekta īstenošanas laikā līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim nodrošina, ka transporta infrastruktūras izbūve paredzēta finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās vai ka finansējuma saņēmējam ar īpašuma vai zemes vienību īpašnieku ir noslēgta atbilstoša vienošanās par īpašuma vai zemes vienības ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesībām, vai apbūves tiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšanas, pārbūves) kārtību. Finansējuma saņēmēja tiesības uz konkrēto objektu vai īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
27.12.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
27.13.
izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;
27.14.
nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;
27.15.
glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
28.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus iegādājas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums – un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, īsteno sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemēro inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus, ja attiecināms.
29.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ievērojot nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
30.
Pasākuma īstenošanas teritorija ir nacionālās nozīmes attīstības centri – Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja un Ventspils.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds