Noteikumi (konsolidētā versija)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.² daļu

Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)

Ikgadējos kopējos nozvejas apjoma limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma limita kārtējam gadam un Zvejniecības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto par zvejai piekrastē iedalāmajiem nozvejas apjoma limitiem, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.

ja piekrastes ūdeņos ir atļauta specializētā mencu zveja, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, – kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas vai nu ar Rīgas līča, vai Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;

2.2.

tīklu zvejai Rīgas līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita;

2.3.

reņģu nozvejas pārējo apjoma limitu Rīgas līča piekrastē pēc tīklu zvejai šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas sadala saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu procentuāli pa ģeogrāfiskajiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas līča piekrastes ūdeņiem;

2.4.

ja attiecīgajā gadā tiek pārsniegts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē konkrētai zivju sugai noteiktais kopējais nozvejas apjoma limits un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošajiem tieši piemērojamiem tiesību aktiem Latvijai tiek samazināts nākamā gada nozvejas apjoma limits, Zemkopības ministrija to ņem vērā, aprēķinot konkrētās zivju sugas nākamā gada kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 828 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 774)

Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita pamatlimits (2. pielikums), kā arī aprēķināts piekrastes zvejā izmantojamais mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos (3. pielikums).

Zemkopības ministrija līdz kārtējā gada 15. decembrim savā tīmekļvietnē publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu aprēķinātos reņģu nozvejas apjoma limitus attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)

4.¹

Ja kādā šo noteikumu 3. pielikumā minētajā Rīgas līča ģeogrāfiskajā rajonā ir sasniegts kārtējam gadam iedalītais reņģu nozvejas apjoma limits un zveja tikusi apturēta, institūts atbilstoši kompetencei veic attiecīgu nozvejas datu analīzi, kā arī sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita izmantošanas prognozēm pa ģeogrāfiskajiem rajoniem līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka kādā Rīgas līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apjoma limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks izmantots, Zemkopības ministrija limitu kārtējam gadam pārdala ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apjoma limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali Zemkopības ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas līča piekrastes pašvaldībām.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)

Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:

5.1.

fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), izvērtējot zvejas efektivitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un atbilst to prasībām, – mencu nozvejas apjomu. Citu zivju sugu (izņemot mencas) nozvejas apjomu atsevišķiem zvejniekiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;

5.1.¹

pēc tā zvejnieka pieprasījuma, kurš nodarbojas ar komerciālo zveju (turpmāk – komerczvejnieks), iedala selektīvu zvejas rīku limitu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1.¹1.

selektīvo zvejas rīku limitu iedala, aizvietojot komerczvejniekam jau piešķirto citu zvejas rīku limitu un piemērojot zvejas rīku aizvietošanas proporciju, kas noteikta atbilstoši institūta sniegtajam atzinumam, kuru institūts nosūta pašvaldībai un Zemkopības ministrijai;

5.1.¹2.

pēc selektīvo zvejas rīku limita piešķiršanas tiek noteikts vismaz piecu gadu izmēģinājuma periods, kura laikā pašvaldība sadarbībā ar komerczvejnieku izvērtē selektīvā zvejas rīka efektivitāti. Ja izvērtējumā konstatē, ka selektīvais zvejas rīks nav piemērots attiecīgajai zvejas vietai ekonomisko vai bioloģisko parametru dēļ, komerczvejniekam ir tiesības atgriezties pie iepriekšējā neselektīvo vai mazāk selektīvo zvejas rīku limita, attiecīgi anulējot selektīvo zvejas rīku limita apjomu;

5.2.

nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu, kā arī izskata to zvejnieku pieprasījumus, kas zvejo, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minēto kopējo zvejas limitu, par iespēju saņemt mencu nozvejas apjoma limitu, ja gada laikā citu zivju sugu zvejā ir sasniegts 100 kilogramu liels mencu piezvejas apjoms;

5.3.

saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un 12. punktu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – vienu zivju vai reņģu tīklu, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divus līdz 50 metriem garus zivju vai reņģu tīklus, ievērojot to, ka līdz 50 metriem garu tīklu limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);

5.4.

iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.

(Grozīts ar MK 31.01.2012. noteikumiem Nr. 86; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101; grozījums 5.2. apakšpunktā par vārda un skaitļa aizstāšanu "8. punktā" ar skaitli un vārdu "5.punktā" stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

5.¹

Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvadu limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un atbilstošajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā tai piešķirto zvejas rīku skaita pamatlimitu.

5.²

Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai.

(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)

5.³

Zemkopības ministrija nodrošina informācijas ievadi valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) par šo noteikumu 5.1.¹ apakšpunktā minētā zvejas rīku limita aizvietošanu ar selektīvo zvejas rīku limitu, kā arī aktualizē datus par pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas rīku skaita limita maiņu, atsevišķi norādot selektīvo zvejas rīku skaitu.

Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienestu par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.549)

Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu noenkurotu žaunu tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā atļauts lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.

Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:

8.1.

līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;

8.2.

vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.

(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)

Konkrētās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu, atbilstoši informācijas sistēmas datiem ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā tīmekļvietnē un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.

10.

Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.

10.¹

Zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj konkrēto zivju sugu limita izmantošanas nosacījumi.

11.

Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastei noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem, kā arī, ja nepieciešams, rekomendāciju par šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem zvejas rīku un nozvejas apjomu limitiem. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver situācijas aprakstu, nozvejas datu un attiecīgo zivju sugu krājumu stāvokļa analīzi, kā arī secinājumus un rekomendāciju par konkrēto zvejas limitu izmaiņu iespējām vai nepieciešamību.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

12.

Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.¹ punktā minēto nosacījumu, un līdz kārtējā gada 15. decembrim atbilstošajām pašvaldībām nosūta informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto zvejas rīku skaita pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu, publicē to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī ievada pašvaldībām paredzēto zvejas limitu izmaiņas informācijas sistēmā.

12.¹

Ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībām piešķirto un zvejniekiem iedalīto zvejas rīku apjomu pēdējo divu gadu laikā, konstatē, ka atbilstošajā pašvaldībā konkrēts zvejas rīku limits zvejniekiem ir iedalīts mazāk nekā 60 procentu apjomā, tas ierosina Zemkopības ministrijai pārdalīt neiedalīto zvejas rīku limita daļu pašvaldībai vai pašvaldībām, kurās piešķirtie zvejas rīku limiti ir iedalīti vismaz 90 procentu apjomā un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc šo zvejas rīku papildlimitiem. Zemkopības ministrija izvērtē un apkopo institūta iesniegtos priekšlikumus par zvejas rīku limita izmaiņām pašvaldībām un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu par šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā zvejas rīku skaita pamatlimita maiņu.

13.

Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.

14.

Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".

pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 30.novembra

noteikumiem Nr.

1375

Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē

(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma
1.	Ventspils valstspilsēta		1,21
2.	Ventspils novads	Tārgales pagasts	1,29
		Vārves pagasts	0,96
		Užavas pagasts	2,54
		Jūrkalnes pagasts	10,09
		Kopā	14,87
3.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts	20,62
		Vērgales pagasts	7,74
		Medzes pagasts	0,67
		Nīcas pagasts	28,76
		Rucavas pagasts	5,11
		Kopā	62,90
4.	Liepājas valstspilsēta		17,82
5.	Baltijas jūras piekrastes pašvaldības	Ventspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta	2,00*
6.	Rīgas līča piekrastes pašvaldības	Limbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads	1,20*
Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām.

pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 30.novembra

noteikumiem Nr.

1375

Zvejas rīku skaita pamatlimits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Reņģu stāvvadi	Zivju murdi¹	Lucīšu murdi	Sīkzivju murdi	Noenkuroti žaunu tīkli	Reņģu tīkli	Zivju āķi	Zivju vadi	Akmeņplekstu tīkli²	Plekstu vadi	Apaļo jūrasgrunduļu murdi³
1.	Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)	Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts	21	53	85	1	196	27	7500	NA	NA	NA	10
1.		Skultes pagasts	4	2	45	NA	30	5	500	NA	NA	NA	2
2.	Saulkrastu novads	Saulkrastu pagasts, Saulkrasti	8	11	56	NA	95	53	1600	1	NA	NA	2
3.	Ādažu novads (Carnikavas pagasts)		5	6	10	NA	10	NA	500	1	NA	NA	NA
4.	Rīgas valstspilsēta		6	24	23	NA	95	39	500	1	NA	NA	NA
5.	Jūrmalas valstspilsēta		13	12	40	NA	105	175⁴	1100	1	NA	NA	NA
6.	Tukuma novads (Engures pagasts, Lapmežciema pagasts)		13	10	260	2	326	206	3000	NA	NA	NA	12
7.	Talsu novads	Mērsraga pagasts	3	2	80	1	55	67	2000	NA	NA	NA	3
		Rojas pagasts	10	11	70	5	95	60	2000	NA	NA	NA	10
		Kolkas pagasts	32⁵	15	28	5	150	45	1000	NA	NA	SN⁵	3
8.	Ventspils valstspilsēta		1	NA	2	NA	35	10	500	NA	15	SN	NA
9.	Ventspils novads		8⁷	20	50	NA	599⁶	209	6500	2	121	SN	9
10.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta	6	1	22	NA	223⁶	62	3700	1	78	SN	10
		Vērgales pagasts	NA	NA	7	NA	65⁶	28	3200	NA	7	SN	NA
		Medzes pagasts	NA	NA	NA	NA	13	5	500	NA	5	SN	NA
		Nīcas pagasts	15	7	30	NA	230⁶	150	8000	3	45	SN	15
		Rucavas pagasts	10	NA	2	NA	180⁶	62	4000	3	45	SN	10
11.	Liepājas valstspilsēta		7	1	50	NA	192⁶	125	5000	1	30	SN	12
	Kopā		162	175	860	14	2694	1328	51100	14	346	–	98
Saīsinājumi. 1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms. 2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. ¹ Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. ² Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu noenkurotu žaunu tīklu citu zivju sugu zvejai. ³ Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. ⁴ Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. ⁵ Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60" N; 22° 36' 40" E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95" N; 22° 11' 77" E). ⁶ No kopējā noenkuroto žaunu tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļo jūrasgrunduļu zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Vērgales pagasta teritorijā – 30 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē – 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu; 3) Ventspils novada teritorijas piekrastē – 50 gabalu. ⁷ Pusi no Ventspils novadam piešķirtā reņģu stāvvadu skaita limita paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta piekrastes teritorijā ar nosacījumu, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā notiek tikai tajos piekrastes ūdeņos, kas atrodas Rīgas līča pusē (28.1. apakšrajonā).

pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 30.novembra

noteikumiem Nr.

1375

Rīgas līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem

(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits	Rīgas līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos	Rīgas līča reņģu nozvejas apjoma limits (%) pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas
1.	Limbažu novads	Austrumu rajons	21,7
2.	Saulkrastu novads	Dienvidu rajons	35,1
3.	Ādažu novads
4.	Rīgas valstspilsēta
5.	Jūrmalas valstspilsēta
6.	Tukuma novads	Rietumu rajons	43,2
7.	Talsu novads	Rietumu rajons	43,2