Ministru kabineta rīkojums Nr. 573
Rīgā 2024. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 28 59. §)
24-TA-1384
Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam
1.
Apstiprināt aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam (turpmāk – plāns).
2.
Noteikt Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par atbildīgajām ministrijām plāna ieviešanā, pasākumu aktualizācijā un plāna atjaunināšanā. Minētajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, iesaistītajām pusēm un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
3.
Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi", sagatavot priekšlikumus par izmaksu efektīviem pasākumiem tajās nozarēs, kurās ir identificējami riski siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai noteikto mērķa vērtību sasniegšanā.
4.
Noteikt, ka Ministru kabineta Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja ne retāk kā reizi ceturksnī izskata plāna īstenošanas progresu, tai skaitā pasākumu aktualizāciju un plāna atjaunināšanu.
5.
Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.
6.
Nozaru ministrijām, kuru politikas plānošanas dokumenti norādīti plāna 1.3. nodaļā, to ikgadējos, starpposma vai gala novērtējumos sniegt informāciju par īstenotajiem pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai oglekļa dioksīda piesaistes skaitliskajām vērtībām un saskaņot tos ar Klimata un enerģētikas ministriju.
7.
Nozaru ministrijām, plānojot pētījumus par nozares politikas attīstības virzieniem, tajos ietvert jaunās politikas ietekmes analīzi uz enerģētikas un klimata politikas plānoto mērķa vērtību sasniegšanu.
8.
Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita publiskā finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā plānā noteiktos mērķus, pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.
9.
Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim apkopot un iesniegt atbildīgajām ministrijām plāna saskaņošanas procesā saņemtos iebildumus un priekšlikumus, kas ir ārpus plāna tvēruma, izskatīšanai attiecīgajās Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupās.
10.
Ekonomikas ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar 2024. gada 1. septembri ne retāk kā reizi ceturksnī sasaukt Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupas un Aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu, lai novērtētu plāna īstenošanas progresu un izskatītu attiecīgos šā rīkojuma 9. punktā minētos iebildumus un priekšlikumus. Divu nedēļu laikā pēc iepriekš minēto darba grupu sanāksmes informēt Klimata un enerģētikas ministriju par progresu.
11.
Atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
12.
Šā rīkojuma 2. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām līdz 2027. gada 1. februārim izvērtēt un, ja nepieciešams, aktualizēt plānā paredzētās politikas un pasākumus. Klimata un enerģētikas ministram līdz 2027. gada 15. decembrim iesniegt Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu.
13.
Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 29. nr.).
Ministru prezidente E. Siliņa
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis