23-TA-1091
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākuma „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākumu „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un katram reģionam pieejamo finansējumu pasākuma ietvaros;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim (ja to pieaicina);
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma ietvaros atbalstu piešķir granta veidā.
3.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
4.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
5.
Komersants šo noteikumu izpratnē ir liels, vidējs vai mazs komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas. Mazs un vidējs komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikuma 2. pantam. Liels komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
II.Pasākuma mērķis
6.
Pasākuma mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot komersantu vajadzībās balstītus ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.
7.
Pasākuma mērķa grupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji.
8.
Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus programmas rezultāta rādītājus:
8.1.
komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras – vismaz 45 komersanti;
8.2.
darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos – vismaz 66 555 000 euro;
8.3.
privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 88 740 000 euro.
9.
Šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās:
9.1.
ir saistītas ar komersantiem, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā. Rezultāta rādītāju vērtības ir attiecināmas arī tad, ja tās radījuši individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;
9.2.
nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 30. decembris, Nr. L 393)) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:
9.2.1.
elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, ja komersanta darbība saistīta ar tādas enerģijas ražošanu, pārveidi, pārvadi un sadali, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem (NACE kods: D), izņemot gaisa kondicionēšanu (NACE kods: D);
9.2.2.
ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);
9.2.3.
vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu remontu (NACE kods: G);
9.2.4.
finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);
9.2.5.
operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);
9.2.6.
valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE kods: O);
9.2.7.
azartspēles un derības (NACE kods: R92);
9.2.8.
tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12);
9.2.9.
ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);
9.3.
radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 8. punktā minēto termiņu. Ja projekta iesniedzējs rezultāta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic;
9.4.
ir radušās teritorijā, kurā veic komercdarbību.
10.
Projekta īstenošanā nodrošina šādu nosacījumu ievērošanu:
10.1.
piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji viena euro darba algu fonda pieaugumā privātajos komersantos, kas ir labuma guvēji no pašvaldības izbūvētās vai atjaunotās komercdarbības infrastruktūras, iegulda ne vairāk kā divus euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
10.2.
piesaista šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās privātās nefinanšu investīcijas vismaz divu trešdaļu apmērā no piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
11.
Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā norādītās komersantu nefinanšu investīcijas ir attiecināmas arī tad, ja tās ir veiktas ārpus teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, nekustamajā īpašumā, kas robežojas ar projekta īstenošanas vietu, un šis nekustamais īpašums ir nepieciešams attiecīgā komersanta saimnieciskās darbības veikšanai.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
12.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 156 600 001 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 32 042 510 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 133 110 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 27 236 133 euro) un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 23 490 001 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 806 377 euro).
13.
Pasākumu īsteno trīs projektu iesniegumu atlases kārtās (turpmāk – atlases kārta):
13.1.
pirmā atlases kārta – ierobežota projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotos plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētos projektus, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās, un kuri ir paredzēti visu projektos iesaistīto pašvaldību attīstības programmās. Projektiem plānoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru un sasniedzamos rezultāta rādītājus iekļauj plānošanas reģiona attīstības programmā;
13.2.
otrā atlases kārta – atklāta projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros atbalsta pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās;
13.3.
trešā atlases kārta – atklāta projektu iesniegumu atlase (papildu pašvaldību projektu iesniegumu konkurss pēc 2025. gada), kuras ietvaros atbalsta pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.
14.
Pasākuma finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:
14.1.
pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 46 980 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 39 933 000 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 7 047 000 euro, tai skaitā:
14.1.1.
Rīgas plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 3 913 434 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 690 606 euro;
14.1.2.
Kurzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 8 026 533 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 1 416 447 euro;
14.1.3.
Zemgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 8 306 064 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 1 465 776 euro;
14.1.4.
Vidzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 8 625 528 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 1 522 152 euro;
14.1.5.
Latgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 11 061 441 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 1 952 019 euro;
14.2.
otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 77 577 491 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 65 940 867 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 11 636 624 euro, tai skaitā:
14.2.1.
Rīgas plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 6 462 205 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 1 140 389 euro;
14.2.2.
Kurzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 13 254 114 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 2 338 961 euro;
14.2.3.
Zemgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 13 715 700 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 2 420 418 euro;
14.2.4.
Vidzemes plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 14 243 227 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 2 513 511 euro;
14.2.5.
Latgales plānošanas reģionam – Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 18 265 620 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 3 223 345 euro;
14.3.
trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 32 042 510 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 27 236 133 euro un pašvaldību finansējums, privātais finansējums – ne mazāks kā 4 806 377 euro.
15.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 12. punktā minētajam kopējam finansējuma apmēram, paredzot elastības finansējuma izmantošanu šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajai trešajai atlases kārtai.
16.
Plānošanas reģioni līdz 2024. gada 1. jūnijam pieņem lēmumu par pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstāmo plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu sarakstu, ievērojot šo noteikumu 14.1. apakšpunktā noteikto Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu.
17.
Sadarbības iestāde izsludina pirmo atlases kārtu, nosūtot uzaicinājumu plānošanas reģionu attīstības programmās paredzēto projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus ierobežotai projektu iesniegumu atlasei.
18.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija sniedz sadarbības iestādei informāciju par plānošanas reģionu attīstības programmās iekļautajiem pirmās atlases kārtas projektiem, kas ir saņēmuši pozitīvu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
19.
Ja līdz 2024. gada 31. decembrim sadarbības iestādē netiek iesniegti plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti par visu pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu, finansējuma atlikumu novirza otrajai atlases kārtai attiecīgajam plānošanas reģionam, kuram pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums pirmajā atlases kārtā netika piesaistīs.
20.
Līdz 2025. gada 31. decembrim neizmantoto otrās atlases kārtas Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies pirmās un otrās atlases kārtas projektu īstenošanas rezultātā, novirza trešajai atlases kārtai.
21.
Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas.
22.
Projekta iesnieguma minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 5 000 000 euro.
23.
Otrajā atlases kārtā vienas pašvaldības ietvaros iesniedz ne vairāk kā divus projekta iesniegumus.
IV.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
24.
Projekta iesniedzējs ir:
24.1.
pašvaldība vai tās izveidota iestāde;
24.2.
speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;
24.3.
pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
24.4.
publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi (turpmāk – publiski privāta kapitālsabiedrība).
25.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus, ja to iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai:
25.1.
komersantu saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu, kas nodrošina projekta rezultāta rādītājus;
25.2.
pašvaldību vai tās izveidotu iestādi;
25.3.
speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi;
25.4.
publiski privāto kapitālsabiedrību;
25.5.
pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
26.
Atbalstu speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas, kurā tiek veikta ostas pamatdarbība, un kas nav saistītas ar investīcijām ostas pamatdarbības infrastruktūrā.
27.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato pieprasījumu pēc publiskās infrastruktūras, kuru paredzēts attīstīt projekta ietvaros, vai sadarbību ar komersantu kā sadarbības partneri nostiprina ar sadarbības līgumu (atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz šādu informāciju:
27.1.
par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;
27.2.
par komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai;
27.3.
par kārtību, kādā komersants kā sadarbības partneris atmaksā projekta ietvaros saņemto finansējumu vai tā daļu, ja komersanta kā sadarbības partnera vainas dēļ ir pārkāpti projekta īstenošanas nosacījumi.
28.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
29.
Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
30.
Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz aizpildītu sadarbības iestādes tīmekļvietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu un iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem).
V.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
31.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai pilsētu funkcionālajās teritorijās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto:
31.1.
industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);
31.2.
ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;
31.3.
komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);
31.4.
teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;
31.5.
inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem;
31.6.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
31.7.
projekta vadības nodrošināšana.
32.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi un nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu 33.10. apakšpunktā minētajām izmaksām.
33.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
33.1.
komercdarbības teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:
33.1.1.
būvju nojaukšana, būvlaukuma sagatavošana, cietā seguma laukuma būvniecība vai pārbūve;
33.1.2.
komercdarbības teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, pārbūve vai atjaunošana;
33.1.3.
stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve, pārbūve, vai atjaunošana;
33.1.4.
atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana (videi un personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem draudzīgs apgaismojums, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi), vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas ierīkošanai un drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ārtelpas atpūtas zonā, tai skaitā videonovērošanas kameras, kas izvietotas ārtelpas atpūtas zonā. Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas mazās arhitektūras formas ar māksliniecisko vērtību;
33.1.5.
teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi);
33.1.6.
pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā ar komercdarbību saistītajā teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;
33.1.7.
bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve ar komercdarbību saistītajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;
33.1.8.
tādu inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā vai labiekārtotajā teritorijā). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.2.
industriālo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, tai skaitā:
33.2.1.
ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību;
33.2.2.
tādu inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros ierīkotajiem industriālajiem pieslēgumiem). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.3.
pievedceļu (izņemot privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojumus no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai) atjaunošanas vai ierīkošanas izmaksas un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas pašvaldības noteiktajā ar komercdarbību saistītajā teritorijā vai funkcionāls savienojums, kas nepārsniedz divu kilometru attālumu līdz tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu). Funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp teritoriju, kas saistīta ar komercdarbību, un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 200 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 400 metriem novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, izņemot gadījumu, kad funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, līdz publisko ceļu tīklam, tai skaitā:
33.3.1.
satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
33.3.2.
ielu un ceļu apgaismojuma infrastruktūras izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, izmantojot gaismas diožu spuldzes jeb diodes (LED) kā gaismas avotu, un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama sabiedrības drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ielas vai ceļa posmā (kas ir publiski pieejams), tai skaitā video novērošanas kameras;
33.3.3.
lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras attīstība;
33.3.4.
“zaļās salas”, “zaļie koridori” pie ielu, ceļu tīkliem ar intensīvu transporta satiksmi;
33.3.5.
tādu inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros atjaunotajai vai ierīkotajai pievedceļu infrastruktūrai). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.3.6.
nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja nekustamā īpašuma iegāde nepieciešama projekta ietvaros plānotās pievedceļu infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai;
33.4.
komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa), tai skaitā:
33.4.1.
ēku un ar tām saistītās infrastruktūras, tai skaitā palīgēku, ārējās ugunsdzēsības infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
33.4.2.
ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu un elektroenerģijas pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
33.4.3.
tādu iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energorsursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkas infrastruktūrā). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.4.4.
iekārtu un aprīkojuma, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru, iegāde un uzstādīšana, tai skaitā telpu apgaismojums, apkure, gaisa dzesēšana, ventilācija un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, tai skaitā telekomunikāciju, apsardzes signalizācijas, ugunsdzēsības automātikas, piekļuves kontroles tīkli un videonovērošanas sistēmas;
33.4.5.
ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
33.4.6.
“zaļās” infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu izmantošana, tai skaitā “zaļie jumti”, “zaļās sienas” un citi dabiski materiāli, kas tiek izmantoti būves celtniecībā;
33.4.7.
bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve ar komercdarbību saistītajā teritorijā, ja tā ir daļa no ēkas, tai skaitā palīgēku, infrastruktūras, ar izejas jaudu vismaz 150 kW;
33.5.
virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;
33.6.
autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;
33.7.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
33.8.
ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
33.9.
projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas – līdz septiņiem procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
33.9.1.
būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
33.9.2.
audita, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
33.9.3.
finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
33.9.4.
normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas;
33.10.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
33.10.1.
tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;
33.10.2.
tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
33.10.3.
attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).
34.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
35.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ievēro šādus papildu nosacījumus izmaksu iekļaušanai projektā:
35.1.
elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;
35.2.
ūdenssaimniecības vai siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir piesaistīts kā sadarbības partneris, izņemot šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minētos gadījumus;
35.3.
projekta ietvaros netiek atbalstītas izmaksas, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu, kas iegūta, izmantojot dabasgāzi, sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu, ievērojot, ka šo noteikumu 33.2.1. apakšpunktā minētās izmaksas siltumapgādei ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas prasībām;
35.4.
notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:
35.4.1.
tās attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
35.4.2.
īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;
35.4.3.
par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir iesniegts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju vai ir iesniegts pamatojums par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī) un nepieciešamību, un prognozēto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plānu;
35.5.
komercdarbības teritorijas iekšējo ceļu un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas, ja projekta iesniegumam ir pievienots atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā izstrādāts un apstiprināts būvprojekts par privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (savienojuma) izveidošanu ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (plānotajām būvniecības darbībām būvatļaujā ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi) un ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrāciju un uzskaiti.
36.
Projektu iesniegumos neiekļauj un:
36.1.
finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 33.9. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām;
37.
Ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var veikt:
37.1.
publiska persona – publiskas personas īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Ja plānots regulas 651/2014 56. panta atbalsts, ievēro šo noteikumu 51. punkta nosacījumus. Ja plānots regulas 651/2014 41. panta atbalsts, ievēro šo noteikumu 52. punkta nosacījumus;
37.3.
sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) tīklus var izbūvēt privātpersonai piederošā zemes īpašumā, ja līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai izbūvētos ūdenssaimniecības un siltumapgādes inženiertīklus kā zemes īpašuma apgrūtinājumu reģistrē normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
38.
Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera tiesības veikt ieguldījumus zemes īpašumā nostiprina zemesgrāmatās līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai valdījumā līdz īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās.
39.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža, un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra.
40.
Projekta iesniegumu, kurā ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, vienlaikus iesniedz sadarbības iestādē un pārējās iesaistītajās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās. Ja projekta iesniegums netiek iesniegts vienlaikus visās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, tad izmaksas projekta darbībām, kas tiek ieviestas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56. pantu, ir attiecināmas no dienas, kurā projekta iesniegums iesniegts pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām, arī būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām.
41.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
42.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
43.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
VI.Finansējuma apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, atbalsts un apjoms
44.
Projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kurām atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu vai stāvlaukumu atjaunošana vai ierīkošana pie komercdarbības teritorijām), maksimālā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma intensitāte ir 85 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējumu var saņemt projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai publiski privātā kapitālsabiedrība.
45.
Komercdarbības atbalstu piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. vai 56. pantu un šo noteikumu 40. un 55. punktu. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras nav saistītas ar komercdarbības atbalstu, vienlaikus nodrošinot izmaksu, kas ir attiecināmas uz komercdarbības atbalstu un izmaksu, kas nav attiecināmas uz komercdarbības atbalstu, nodalīšanu.
46.
Ievērojot regulas Nr. 651/2014 14. panta nosacījumus:
46.1.
atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem atbilstoši šo noteikumu 33.4.1. , 33.4.4. , 33.4.5. , 33.4.6. un 33.4.7. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kā arī šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 33.1.2. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, ar komercdarbību saistītās teritorijas, tai skaitā ar komercdarbību saistītās teritorijas iekšējie ceļi, kas nav publiski pieejami, ražošanas ēkas), kas attiecas uz jaunas komercdarbības vietas izveidi, esošas komercdarbības vietas jaudas palielināšanu, komercdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri komercdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas komercdarbības vietas kopējā ražošanas procesā;
46.3.
ja atbalstu piešķir lielajam komersantam būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā izmaksas ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā, bet attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas komercdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmās izmaksas vismaz par 200 procentiem pārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtību, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas;
46.4.
atbalstu var saņemt sadarbības partneris, kas ir komersants, kurš nodrošina šo noteikumu 8. punktā minētos rādītājus, ievērojot šo noteikumu 50. punktā minētos nosacījumus;
46.5.
uzbūvētā infrastruktūra jāpaliek atbalsta saņēmēja īpašumā vai nomā: lielā komersanta īpašumā vai nomā – vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā), bet mazā un vidējā komersanta īpašumā vai nomā – trīs gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā);
46.6.
iegādātajiem aktīviem jābūt jauniem;
46.7.
atbalsta saņēmējs atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktam nodrošina līdzfinansējumu vismaz 25 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, tai skaitā cita finansētāja izsniegtu ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un par šo līdzfinansējumu nevar būt saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā de minimis atbalsts;
46.8.
atbalsta saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu regulas Nr. 651/2014 izpratnē uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts;
46.9.
ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats atbalsta saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (turpmāk – NUTS 3. līmenis) reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu, kuru nosaka atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 20. punktam;
46.10.
maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar 2021. gada 15. decembrī spēkā esošo NUTS 3. līmeņa klasifikāciju ir šāda:
46.10.1.
lielajam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
46.10.2.
vidējam komersantam – līdz 60 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
46.10.3.
mazajam komersantam – līdz 70 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
46.11.
maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā saskaņā ar 2021. gada 15. decembrī spēkā esošo NUTS 3. līmeņa klasifikāciju ir šāda:
46.11.1.
lielajam komersantam – līdz 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
46.11.2.
vidējam komersantam – līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
46.11.3.
mazajam komersantam – līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
47.
Ievērojot regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus:
47.2.
šo noteikumu 33.1.8. , 33.2.2. , 33.3.5., 33.4.3., 33.6. un 33.7. apakšpunktā minētās izmaksas (inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
47.3.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri: komersants, pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, publiski privātā kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
47.4.
atbalstu piešķir jaunām iekārtām. Pēc iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā. Atbalsts nav atkarīgs no ražošanas apjoma;
47.5.
izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmas;
47.6.
attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;
47.7.
attiecināmo izmaksu noteikšana un pieļaujamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte:
47.7.1.
ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu (piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponenti jau esošam objektam), tad attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas vai, ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, tad attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas, un atbalsta intensitāte nepārsniedz:
47.7.1.1.
60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, publiski privātai kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
47.7.1.2.
70 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – vidējam komersantam;
47.7.1.3.
80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai – mazajam komersantam;
47.7.2.
ja atsevišķām nelielām iekārtām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, tad attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, un atbalsta intensitāte nepārsniedz:
47.7.2.1.
45 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, publiski privātai kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
47.7.2.2.
55 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam komersantam;
47.7.2.3.
65 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – mazajam komersantam.
48.
Ievērojot regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumus:
48.1.
attiecināmas ir ieguldījumu izmaksas elektroapgādes infrastruktūrā atbilstoši šo noteikumu 33.2.1. un 33.4.2. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām elektroenerģijas infrastruktūras būvniecībai vai pārbūvei (piemēram, elektroenerģijas pieslēgumam, kas ir sadales sistēmas operatora īpašumā, līdz teritorijai vai ēkai);
48.3.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, publiski privāta kapitālsabiedrība;
48.4.
atbalstu var saņemt komersants, ja tas ir sadarbības partneris un sedz elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas savas uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamās ražošanas jaudas palielināšanai;
48.5.
atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma atbilstoši projekta iesnieguma pielikumā pievienotajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Ievērojot šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli, un tā nepārsniedz 85 procentus no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu finansējuma. Pārējās attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts;
48.6.
ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
49.
Ievērojot regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumus:
49.1.
atbalstu atbilstoši šo noteikumu 33.4.1. , 33.4.4., 33.4.5. un 33.4.6. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām un šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 33.1.7. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, ar komercdarbību saistīto teritoriju vai ēku un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecībai vai atjaunošanai);
49.3.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji un sadarbības partneri: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, publiski privāta kapitālsabiedrība, ievērojot šo noteikumu 51. punktā minētos nosacījumus;
49.4.
komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar tām saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Šajā apakšpunktā minēto nomas izsoli izsludina ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;
49.5.
atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma atbilstoši projekta iesnieguma pielikumā pievienotajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli un tā nepārsniedz 85 procentus no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts;
49.6.
projekta iesniedzējs visus plānotos ieņēmumus (arī no projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras pārdošanas, ja tā tiek plānota projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) laikā) atspoguļo finanšu iztrūkuma aprēķinā;
49.7.
ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
50.
Regulas Nr. 651/2014 14. un 41. panta nosacījumus piemēro sadarbības partneriem – privātpersonai – sākotnējiem ieguldījumiem:
50.1.
savā īpašumā;
50.2.
no finansējuma saņēmēja – publiskas personas nomātā ēkā, ja turējuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam;
50.3.
finansējuma saņēmēja – publiskas personas zemes īpašumā uz apbūves tiesības pamata, ja apbūves tiesība ir iegūta uz termiņu, kas nav īsāks par 10 gadiem un līgums par apbūves tiesību paredz publiskas personas zemes īpašuma izpirkšanu.
51.
Regulas Nr. 651/2014 56. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem, kas ir publiskas personas, vietējās infrastruktūras izveidošanai tikai uz to īpašumā vai valdījumā esošas zemes, kura nav iznomāta vai nav piešķirta apbūves tiesība trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ievērojot šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minēto nosacījumu par valdījuma tiesību termiņu.
52.
Regulas Nr. 651/2014 41. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem, kas ir publiskas personas:
52.1.
uz to īpašumā vai valdījumā esošas zemes, kura nav iznomāta vai nav piešķirta apbūves tiesība trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ievērojot šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minēto nosacījumu par valdījuma tiesību termiņu;
52.2.
to īpašumā esošā ēkā.
53.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
55.
Komercdarbības atbalstu projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja ievēroti arī visi šādi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
55.1.
1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
55.3.
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
55.4.
atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, tai skaitā grūtībās nonākušai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām;
55.5.
1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;
55.6.
4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;
55.7.
13. panta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro regulas Nr. 651/2014 14. pantu;
55.8.
56. panta 2. punkta nosacījumi, kas paredz, ka šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu "Reģionālais atbalsts". Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai;
55.9.
56. panta 7. punkta nosacījums, kas paredz, ka atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai.
56.
Šo noteikumu 55. punktā paredzētie nosacījumi tiek vērtēti uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 55.4. apakšpunktu un atbilstību šo noteikumu 5. punktam, kuru vērtē uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
57.
Finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Atbalsta sniedzējs informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs – atbalsta saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā atbilstoši noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).
58.
Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību projekta pārskata periodā (projekta dzīves ciklā).
59.
Komercdarbības atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ievērojot šādus nosacījumus:
59.1.
atbalstu atbilstoši šo noteikumu 33.2. un 33.4.2. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām var saņemt ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecībai vai pārbūvei sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) sniedzējs kā sadarbības partneris un pašvaldība, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs, kā arī šo noteikumu 33.6. , 33.7. un 33.9. apakšpunktā minētās izmaksas noteiktajā apmērā ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
59.2.
maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte ir līdz 85 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un atbalsts nepārsniedz 15 000 000 euro vidēji gadā vienam ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;
59.3.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;
59.4.
sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:
59.4.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
59.4.2.
prasības ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
59.4.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
59.4.4.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
59.4.5.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
59.4.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
59.4.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);
59.5.
ja sadarbības partneris ir pašvaldības iestāde, kas ir ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:
59.5.1.
pašvaldības iestādes uzdevumus ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;
59.5.2.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
59.5.3.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;
59.5.4.
prasību ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;
59.5.5.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
59.5.6.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
59.5.7.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
59.5.8.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;
59.6.
ja ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:
59.6.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
59.6.2.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
59.6.3.
maksu par ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;
59.6.4.
ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
59.6.5.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;
59.7.
projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās;
59.8.
ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES .
60.
De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (izņemot sadarbības partneri, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs) piešķir šo noteikumu 33.9. apakšpunktā minētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1402/2013), ievērojot šādus nosacījumus:
60.1.
de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam;
60.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
60.3.
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
60.4.
de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Dokumentāciju par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
61.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
62.
Ja papildu komercdarbības atbalsts ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiessiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.
63.
Atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, var kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu:
63.1.
ja atbalsts attiecas uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegts šajos noteikumos minētās maksimālā atbalsta intensitātes vai atbalsta apmērs, kāds noteikts komercdarbības atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots maksimālais iespējamais de minimis apjoms;
63.2.
ja atbalsts attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.
64.
Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir saņēmis vai plāno saņemt citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu, tas iesniedz sadarbības iestādē informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi izdod tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu.
65.
Sadarbības iestāda nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu saistībā ar sniegto komercdarbības atbalstu.
66.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 vai tiek pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, savukārt, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 1407/2013 , sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
VII.Projekta īstenošanas nosacījumi
67.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
68.
Finansējuma saņēmējs:
68.1.
uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem šo noteikumu 8. punktā minētajiem rādītājiem;
68.2.
ievēro principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem, tai skaitā par:
68.2.1.
objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
68.2.2.
konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaitu;
68.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro principus:
68.3.1.
klimatdrošināšana;
68.3.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
68.3.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
68.5.
nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
68.6.
nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu.
69.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
70.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilstu spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra.
71.
Projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru.
72.
Finansējuma saņēmējs nodrošina zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupās, kurās ir izstrādāts regulējums nacionālajos normatīvajos aktos par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Atbalstāma ir vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana, veicot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds