1. Mikrobioloģiskie rādītāji
1. tabula
Nr. p. k. |
Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
1.1. | Zarnu enterokoki | 0 | Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību (KVV) skaits /100 ml | Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml |
1.2. | Escherichia coli (E. coli) | 0 | KVV skaits/100 ml | Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml |
2. Ķīmiskie rādītāji
2. tabula
Nr. p. k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
2.1. |
Akrilamīds
|
0,10 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.2. | Antimons | 10 | μg/l | |
2.3. | Arsēns | 10 | μg/l | |
2.4. | Benzols | 1,0 | μg/l | |
2.5. | Benzo(a)pirēns | 0,010 | μg/l | |
2.6. | Bisfenols A | 2,5 | μg/l | |
2.7. | Bors | 1,5 | mg/l | Rādītāja vērtību 2,4 mg/l piemēro, kad atsāļots ūdens ir galvenais attiecīgās ūdensapgādes sistēmas ūdens avots, vai reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus bora līmeņus gruntsūdenī |
2.8. | Bromāti | 10 | μg/l | |
2.9. | Kadmijs | 5,0 | μg/l | |
2.10. | Hlorāti | 0,25 | mg/l | Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai |
2.11. | Hlorīti | 0,25 | mg/l |
Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, jo īpaši hlora dioksīds. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai |
2.12. | Hroms | 25 | μg/l | Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai |
2.13. | Varš | 2,0 | mg/l | |
2.14. | Cianīdi | 50 | μg/l | |
2.15. | 1,2-dihloretāns | 3,0 | μg/l | |
2.16. | Epihlorhidrīns | 0,10 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.17. | Fluorīdi | 1,5 | mg/l | |
2.18. | Halogēnetiķskābes (HAA5) | 60 | μg/l | Šo rādītāju mēra tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir šādu piecu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe, trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe |
2.19. | Svins | 5 | μg/l | Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai |
2.20. | Dzīvsudrabs | 1,0 | μg/l | |
2.21. | Mikrocistīns-LR | 1,0 | μg/l | Šo rādītāju mēra tikai gadījumā, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu) |
2.22. | Niķelis | 20 | μg/l | |
2.23. | Nitrāti | 50 | mg/l | Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l |
2.24. | Nitrīti | 0,50 | mg/l | Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO3) un nitrītam (NO2), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l |
2.25. | Pesticīdi | 0,10 | μg/l |
Pesticīdi ir: - organiskie insekticīdi, - organiskie herbicīdi, - organiskie fungicīdi, - organiskie nematocīdi, - organiskie akaricīdi, - organiskie algicīdi, - organiskie rodenticīdi, - organiskie slimicīdi, - saistīti produkti (arī augšanas regulatori), - metabolīti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 32. punktā ([1]), kurus uzskata par nozīmīgiem attiecībā uz dzeramo ūdeni. Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu attiecībā uz dzeramo ūdeni, ja ir pamats uzskatīt, ka pesticīda mērķa iedarbības ziņā tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas (pats vai tā transformācijas produkti) rada risku patērētāju veselībai. Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l. Tikai pesticīdiem, kas varētu būt klātesoši konkrētajā piegādē, nepieciešams monitorings.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.) |
2.26. | Pesticīdi kopā | 0,50 | μg/l | ''Pesticīdi kopā'' nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu |
2.27. | PFAS kopā | 0,50 | μg/l | ''PFAS kopā'' ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums |
2.28. | PFAS summa | 0,10 | μg/l | ''PFAS summa'' ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un uzskaitītas šo noteikumu 5. pielikuma 4. punktā. Tā ir “PFAS kopā” vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m≥ 1) |
2.29. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 0,10 | μg/l | Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns |
2.30. | Selēns | 20 | μg/l | Rādītāja vērtību 30 μg/l piemēro reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus selēna līmeņus gruntsūdeņos |
2.31. | Tetrahloretēns un trihloretēns | 10 | μg/l | Šo divu rādītāju summārā koncentrācija |
2.32. | Trihalometāni kopā | 100 | μg/l | Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, ūdens piegādātājs cenšas panākt zemāku rādītāja vērtību, veicot attiecīgus pasākumus. Tā ir šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns un bromdihlormetāns |
2.33. | Urāns | 30 | μg/l | |
2.34. | Vinilhlorīds | 0,50 | μg/l | Rādītāja vērtība 0,50 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.35. | 17-beta-estradiols | 1,0 | ng/l | Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība |
2.36. | Nonilfenols | 300 | ng/l | Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība |
3. Indikatorrādītāji
3. tabula
Nr. p. k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
3.1. | Alumīnijs |
200 | μg/l | |
3.2. | Amonijs | 0,50 | mg/l | |
3.3. | Hlorīdi | 250 | mg/l | Ūdens nedrīkst būt korozīvs1,2 |
3.4. | Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | 0 | skaits/100 ml | Rādītāju mēra, ja riska novērtējums norāda, ka to darīt ir atbilstoši |
3.5. | Krāsa | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.6. | Elektrovadītspēja | 2 500 | μS cm-1 20 °C temperatūrā | Ūdens nedrīkst būt agresīvs1,2 |
3.7. | Ūdeņraža jonu koncentrācija | ≥ 6,5 un ≤ 9,5 | pH vienības |
Ūdens nedrīkst būt agresīvs.1,2 Negāzētam dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās un kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka |
3.8. | Dzelzs | 200 | μg/l | |
3.9. | Mangāns | 50 | μg/l | |
3.10. | Smarža | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.11. | Oksidējamība | 5,0 | mg/l O2 | Rādītājs nav jāmēra, ja tiek analizēts TOC rādītājs |
3.12. | Sulfāti | 250 | mg/l | Ūdens nedrīkst būt korozīvs1,2 |
3.13. | Nātrijs | 200 | mg/l | |
3.14. | Garša | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām | ||
3.15. | Mikroorganismu KVV skaits 22 °C temperatūrā | Bez īpašām izmaiņām |
||
3.16. | Koliformas baktērijas | 0 | KVV skaits/100 ml | Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, vienība ir KVV skaits/250 ml |
3.17. | Kopējais organiskais ogleklis (TOC) | Bez īpašām izmaiņām | Rādītājs nav jāmēra piegādēm, kas ir mazākas par 10 000 m3 ūdens diennaktī | |
3.18. | Duļķainība | Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām |
Piezīmes.
1. Ūdens nedrīkst būt ne agresīvs, ne korozīvs. Tas jo īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).
2. Ja dzeramo ūdeni iegūst no apstrādes, kuras rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai varētu pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.
4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai būtiskie rādītāji
4. tabula
Nr. p. k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
4.1. | Legionella spp. baktērijas |
< 1000 | KVV/l | Šī rādītāja vērtība ir noteikta ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Šo noteikumu 79.3. apakšpunktā paredzēto darbību veikšanu apsver pat zem rādītāja vērtības, piemēram, infekciju un uzliesmojumu gadījumā. Šādos gadījumos būtu jāapstiprina infekcijas avots un jāidentificē Legionella suga |
4.2. | Svins | 10 | μg/l | Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai |
5. Operacionālās monitoringa programmas rādītāji
5.1. Monitoringa programmas ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kura sniedz ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un dod iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvus pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā apdraudējumu un bīstamu notikumu identificēšanas un ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas un riska pārvaldības iznākumus. To mērķis ir pārliecināties par visu ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumu efektivitāti.
5.2. Operacionālā monitoringa programmā uzrauga rādītāju ''duļķainība ūdens piegādes objektā'', lai regulāri kontrolētu fiziskās atdalīšanas efektivitāti saskaņā ar šī pielikuma 5.1. tabulā norādītajām atsauces vērtībām un biežumu (to nepiemēro gruntsūdens ieguves vietām, kur duļķainību izraisa dzelzs un mangāns).
5.1. tabula
Nr. p. k. | Ekspluatācijas rādītājs | Rādītāja vērtība |
5.1. | Duļķainība ūdens piegādes objektā | 0,3 NTU 95 % no paraugiem un neviens nepārsniedz 1 NTU |
5.2. | Ūdens apjoms (m3), kuru katru diennakti piegādā vai saražo piegādes zonā | Minimālais paraugu ņemšanas biežums un analīze |
5.2.1. | ≤ 1 000 | Katru nedēļu |
5.2.2. | > 1 000 līdz ≤ 10 000 | Ik dienu |
5.2.3. | > 10 000 | Pastāvīgi |
5.3. Operacionālajā monitoringa programmā ietilpst arī šādu rādītāju monitorings neapstrādātā ūdenī, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir apstrādes procesi pret mikrobioloģiskajiem riskiem:
5.2. tabula
Nr. p. k. | Ekspluatācijas rādītājs | Rādītāja vērtība | Vienība | Piezīmes |
5.3.1. | Somatiskie kolifāgi | 50 (neapstrādātam ūdenim) | PVV/100 ml | Rādītāju mēra, ja riska novērtēšana norāda, kas tas ir atbilstoši. Ja to konstatē neapstrādātā ūdenī koncentrācijā > 50 PVV/100 ml, tas būtu jāanalizē pēc apstrādes pasākumiem, lai noteiktu, vai esošie ierobežojošie pasākumi likvidē mikroorganismus, to samazinājumu izsakot logaritmiskajā skalā, un lai novērtētu, vai patogēno vīrusu izplatīšanās tiek pietiekami kontrolēta |
1. Rādītāju saraksts
1.1. A grupa (kārtējā monitoringa rādītāji)
1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:
1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, koliformas baktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;
1.1.1.2. citi rādītāji, kuri identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t. sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un ūdensapgādes sistēmas veikto riska novērtējumu.
1.1.2. Šādus rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā: ūdens cietība, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K).
1.1.3. Specifiskos norādītajos apstākļos A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:
1.1.3.1. amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;
1.1.3.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.
1.1.4. Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par ''pamata rādītājiem'', un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 2.1. tabulā noteiktajos biežumos.
1.2. B grupa (auditmonitoringa rādītāji)
1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šajos noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti šo noteikumu 1. pielikumā, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā ietvertos rādītājus, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu.
1.2.2. Ūdens piegādātājs papildus B grupas rādītājos (auditmonitoringā) var iekļaut arī A grupas rādītājus.
2. Paraugu ņemšanas biežumi
2.1. tabula. Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam
Nr. p. k. |
Ūdens apjoms, kuru diennaktī piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m3 |
A grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
B grupas rādītāja paraugu skaits gadā |
|
1. | <10 | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | > 0 (Sk. 4. piezīmi) | |
2. | ≥ 10 | ≤ 100 |
2 | 1 (Sk. 5. piezīmi) |
3. | > 100 | ≤ 1000 | 4 | 1 |
4. | > 1 000 | ≤ 10 000 |
4 par pirmajiem 1000 m3 ūdens diennaktī + 3 uz katriem papildu 1000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1 par pirmajiem 1000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 4500 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
5. | > 10 000 | ≤ 100 000 |
3 par pirmajiem 10 000 m3 ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 10 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
|
6. | > 100 000 |
12 par pirmajiem 100 000 m3 ūdens diennaktī +1 uz katriem papildu 25 000 m3 ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi) |
1. piezīme.
Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.
2. piezīme.
Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.
3. piezīme.
Norādīto biežumu rēķina šādi: piem., 4300 m3 ūdens diennaktī = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1000 m3 ūdens diennaktī + 12 par papildu 3300 m3 ūdens diennaktī).
4. piezīme.
Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.
5. piezīme.
Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktos rādītājus, un saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados un tiek monitorēti gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdensapgādes sistēmā vai maina ūdensapgādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.
3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti
3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 12. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītājiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.
3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:
3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbdienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī, kā lietojot nejauša darbdienas laika metodi;
3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar LVS EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.
3.3. Paraugus Legionella spp. analīzēm ūdensapgādes inženiertīklā ņem vietās, kur ir Legionella spp. izplatīšanās risks un kur ir sistēmiska pakļautība Legionella spp. iedarbībai.
3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ievēro LVS ISO 5667-5: ''Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa: Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām''. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar LVS EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A).
1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī
Nr. p. k. | Rādītājs | Rādītāja vērtība1 | Piezīmes |
1.1. | radons | 100 Bq/l | |
1.2. | tritijs | 100 Bq/l | Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi |
1.3. | indikatīvā doza (ID)2 | 0,10 mSv/gadā |
Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1,0 Bq/l |
Piezīmes.
1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.
2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.
2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai
Nr. p. k. | Gada vidējais diennaktī piegādātā vai cisternās pildītā ūdens daudzums piegādes zonā a, b (m3) | Paraugu skaits c, d, e gadā |
2.1. | Ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā vai ko pilda cisternās f,g | |
2.1.1. | līdz 100 | 1 |
2.1.2. | 101–1000 | 1 |
2.1.3. | 1001–10 000 |
1 + 1 no katriem 3300 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.4. | 10 001–100 000 |
3 + 1 no katriem 10 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.1.5. | vairāk par 100 000 |
10 + 1 no katriem 25 000 m3 ūdens diennaktī proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Piezīmes.
a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.
b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.
c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.
d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona, indikatīvās dozas (ID) un tritija rādītāja kontroli.
e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.
f Ūdens cisternai tiek ņemts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
g Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteikto atbilstības vietu noteikšana neskar iespējas izvēlēties vietu, kurā ņem paraugus un kura var būt ikviena vieta ūdensapgādes zonā vai attīrīšanas iekārtās, ja starp parauga ņemšanas vietu un atbilstības vietu nav nekādu negatīvu izmaiņu koncentrācijas vērtībā.
3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:
3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:
3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;
3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1,0 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;
3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;
3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;
3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:
3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:
kur:
Ci(nov)– radionuklīda i novērotā koncentrācija;
Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 3. pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;
n – konstatēto radionuklīdu skaits.
3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:
N.p.k. | Radionuklīda izcelsme | Radionuklīds1 | Atvasinātā koncentrācija |
3.2.2.1. | dabiska | U-2382 | 3,0 Bq/l |
3.2.2.2. | dabiska | U-2342 | 2,8 Bq/l |
3.2.2.3. | dabiska | Ra-226 | 0,5 Bq/l |
3.2.2.4. | dabiska | Ra-228 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.5. | dabiska | Pb-210 | 0,2 Bq/l |
3.2.2.6. | dabiska | Po-210 | 0,1 Bq/l |
3.2.2.7. | mākslīga | C-14 | 240 Bq/l |
3.2.2.8. | mākslīga | Sr-90 | 4,9 Bq/l |
3.2.2.9. | mākslīga | Pu-239/Pu-240 | 0,6 Bq/l |
3.2.2.10. | mākslīga | Am-241 | 0,7 Bq/l |
3.2.2.11. | mākslīga | Co-60 | 40 Bq/l |
3.2.2.12. | mākslīga | Cs-134 | 7,2 Bq/l |
3.2.2.13. | mākslīga | Cs-137 | 11 Bq/l |
3.2.2.14. | mākslīga | I-131 | 6,2 Bq/l |
3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes
Nr.p.k. | Rādītāji un radionuklīdi | Jutības robeža 3, 4 | Piezīmes |
3.3.1. | tritijs | 10 Bq/l | Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
3.3.2. | radons | 10 Bq/l | Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
3.3.3. | kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,04 Bq/l | Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l |
3.3.4. | kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte | 0,4 Bq/l | Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l |
3.3.5. | U-238 | 0,02 Bq/l | |
3.3.6. | U-234 | 0,02 Bq/l | |
3.3.7. | Ra-226 | 0,04 Bq/l | |
3.3.8. | Ra-228 | 0,02 Bq/l |
Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude |
3.3.9. | Pb-210 | 0,02 Bq/l | |
3.3.10. | Po-210 | 0,01 Bq/l | |
3.3.11. | C-14 | 20 Bq/l | |
3.3.12. | Sr-90 | 0,4 Bq/l | |
3.3.13. | Pu-239/Pu-240 | 0,04 Bq/l | |
3.3.14. | Am-241 | 0,06 Bq/l | |
3.3.15. | Co-60 | 0,5 Bq/l | |
3.3.16. | Cs-134 | 0,5 Bq/l | |
3.3.17. | Cs-137 | 0,5 Bq/l | |
3.3.18. | I-131 | 0,5 Bq/l |
Piezīmes.
1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.
2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.
3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartam LVS EN ISO 11929 ''Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums''.
4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96.
1. Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.
Nolūkā novērtēt, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu LVS EN ISO 17994 "Ūdens kvalitāte. Prasības mikroorganismu relatīvās atgūšanās salīdzināšanai ar divām kvantitatīvām metodēm", kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai jebkādus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, balstoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst LVS EN ISO 17994 darbības jomā.
Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 3. punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek veikts, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.
2. Mikrobioloģiskie rādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes
2.1. Metodes attiecībā uz mikrobioloģisko rādītāju analīzi ir:
2.1.1. Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (LVS EN ISO 9308-1 vai LVS EN ISO 9308-2);
2.1.2. zarnu enterokoki (LVS EN ISO 7899-2);
2.1.3. koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (LVS EN ISO 6222);
2.1.4. Clostridium perfringens, arī sporas (LVS EN ISO 14189);
2.1.5. Legionella spp. (LVS EN ISO 11731 attiecībā uz atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktajai vērtībai), uz riska izvērtēšanu balstītam verifikācijas monitoringam un lai papildinātu kultūru metodes var papildus izmantot arī citas metodes, piemēram, ISO/TS 12869, ātro kultūru metodes, uz kultūrām nebalstītas metodes un molekulāras metodes, īpaši qPCR;
2.1.6. somatisko kolifāgu operacionālam monitoringam atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5.punktam var izmantot LVS EN ISO 10705-2 un EN ISO 10705-3.
3. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji
3.1. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji
Attiecībā uz šī pielikuma 1. tabulā noteiktajiem rādītājiem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas rādītāja vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu un ir 30 % no attiecīgās rādītāja vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta šā pielikuma 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. punktā minētajai rādītāja vērtībai.
Šī pielikuma 1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām rādītāju vērtībām.
1. tabula. Veiktspējas kritērija ''Mērījumu nenoteiktība'' minimumi
Nr. p. k. |
Rādītājs
|
Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no rādītāja vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
Piezīmes |
3.1.1. | Alumīnijs | 25 | |
3.1.2. | Amonijs | 40 | |
3.1.3. | Akrilamīds | 30 | |
3.1.4. | Antimons | 40 | |
3.1.5. | Arsēns | 30 | |
3.1.6. | Benzo(a)pirēns | 50 | Sk. 2. piezīmi |
3.1.7. | Benzols | 40 | |
3.1.8. | Bisfenols A | 50 | |
3.1.9. | Bors | 25 | |
3.1.10. | Bromāti | 40 | |
3.1.11. | Kadmijs | 25 | |
3.1.12. | Hlorīdi | 15 | |
3.1.13. | Hlorāti | 40 | |
3.1.14. | Hlorīti | 40 | |
3.1.15. | Hroms |
30 | |
3.1.16. | Varš | 25 | |
3.1.17. | Cianīdi | 30 | |
3.1.18. | 1,2-dihloretāns | 40 | |
3.1.19. | Epihlorhidrīns | 30 | |
3.1.20. | Fluorīdi | 20 | |
3.1.21. | HAA | 50 | |
3.1.22. | Ūdeņraža jonu koncentrācija pH | 0,2 | Sk. 4. piezīmi |
3.1.23. | Dzelzs | 30 | |
3.1.24. | Svins | 30 | |
3.1.25. | Mangāns | 30 | |
3.1.26. | Dzīvsudrabs | 30 | |
3.1.27. | Mikrocistīns-LR | 30 | |
3.1.28. | Niķelis | 25 | |
3.1.29. | Nitrāti | 15 | |
3.1.30. | Nitrīti | 20 | |
3.1.31. | Oksidējamība | 50 | Sk. 5. piezīmi |
3.1.32. | Pesticīdi |
30 | Sk. 6. piezīmi |
3.1.33. | PFAS |
50 | |
3.1.34. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 40 | Sk. 7. piezīmi |
3.1.35. | Selēns | 40 | |
3.1.36. | Nātrijs | 15 | |
3.1.37. | Sulfāts | 15 | |
3.1.38. | Tetrahloretēns | 40 | Sk. 8 .piezīmi |
3.1.39. | Trihloretēns | 40 | Sk. 8. piezīmi |
3.1.40. | Trihalometāni kopā | 40 | Sk. 7. piezīmi |
3.1.41. | Kopējais organiskais ogleklis (TOC) | 30 | Sk. 9. piezīmi |
3.1.42. | Duļķainība | 30 | Sk. 10. piezīmi |
3.1.43. | Urāns | 30 | |
3.1.44. | Vinilhlorīds | 50 | |
3.1.45. | 17-beta-estradiols |
- | Sk. 11. piezīmi |
3.1.46. | Nonilfenols | - | Sk. 12. piezīmi |
Piezīmes.
1. piezīme.
Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs ''Mērījumu nenoteiktība'' (k = 2) ir tabulā norādītais procents no rādītāja vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē rādītāja vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.
2. piezīme.
Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams nodrošināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).
3. piezīme.
Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās.
4. piezīme.
Mērījuma nenoteiktības vērtība ir izteikta pH vienībās.
5. piezīme.
Etalonmetode: LVS EN ISO 8467.
6. piezīme.
Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, savukārt attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.
7. piezīme.
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.
8. piezīme.
Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.
9. piezīme.
Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Lai precizētu testa metodes nenoteiktību, izmanto CEN 1484 ''Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai''.
10. piezīme.
Mērījumu nenoteiktību saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7027-1 "Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana" vai citu līdzvērtīgu standarta metodi ieteicams noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).
11. piezīme.
Kvantitatīvās noteikšanas robeža ≤ 1 ng/L. Kvantitatīvās noteikšanas robežu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu.
12. piezīme.
Kvantitatīvās noteikšanas robeža ≤ 300 ng/L. Iespējamā analīzes metode LVS EN ISO 18857-2.
4. PFAS summa
Turpmāk minētās vielas monitorē, kad sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanā un riska pārvaldībā tiek secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē:
4.1. Perfluorbutānskābe (PFBA)
4.2. Perfluorpentānskābe (PFPA)
4.3. Perfluoroheksānskābe (PFHxA)
4.4. Perfluoroheptānskābe (PFHpA)
4.5. Perfluoroktānskābe (PFOA)
4.6. Perfluorononskābe (PFNA)
4.7. Perfluorodekanskābe (PFDA)
4.8. Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)
4.9. Perfluorododekanskābe (PFDoDA)
4.10. Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)
4.11. Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)
4.12. Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)
4.13. Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)
4.14. Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)
4.15. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)
4.16. Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)
4.17. Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)
4.18. Perfluoroundekānsulfonskābe
4.19. Perfluorododekānsulfonskābe
4.20. Perfluorotridekānsulfonskābe