22-TA-3427
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma „Viedās pašvaldības” īstenošanas noteikumi
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma „Viedās pašvaldības” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1. prioritārā virziena „Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.4. pasākumu „Viedās pašvaldības” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu;
1.4.
prasības ERAF projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
3.
Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.
4.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.
5.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
6.
Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.
II.Pasākuma mērķis
7.
Pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, stimulējot pašvaldības ieviest viedos risinājumus un jaunas tehnoloģijas pašvaldību autonomo funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā, uzlabojot minēto funkciju un uzdevumu ietvaros sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai samazinātu pašvaldību izmaksas par pakalpojumu sniegšanu un modernizētu to sniegšanas veidu.
8.
“Viedā pašvaldība” šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas funkcionālās pilsētvides vienība, kas īsteno stratēģisku pasākumu kopumu savu autonomo funkciju veikšanai un tajos paredzēto pakalpojumu efektivitātes palielināšanai, tās ilgtspējas uzlabošanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai, uzlabojot sabiedrības informētību un veicinot pašvaldības teritorijā dzīvojošo un strādājošo personu labklājību, izmantojot viedos risinājumus, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
9.
Viedais risinājums šo noteikumu izpratnē ir inovatīvs risinājums vai tehnoloģija jeb procesa, pakalpojuma vai produkta inovācija, kas līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots Latvijā pašvaldību darbības jomā vienā vai vairākās pašvaldībās un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas atzinums, ka projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā jauns un iepriekš pašvaldībā neīstenots risinājums.
10.
Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldības un iedzīvotāji, kas izmanto pašvaldību sniegtos pakalpojumus.
11.
Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus pasākuma rezultātus:
11.1.
iznākuma rādītājs – atbalstītas piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas;
11.2.
nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā;
11.3.
nacionālais rezultāta rādītājs – vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazināts enerģijas patēriņš vai pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu projekta īstenošanas jomā.
12.
Šo noteikumu 11. punktā minētie rādītāji ir uzskatāmi par sasniegtiem, ja to vērtības radušās ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto termiņu. Šo noteikumu 11. punktā noteikto rādītāju vērtības sasniegšanas progresu uzrauga atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Ja finansējuma saņēmējs projekta rezultāta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic.
13.
Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs ir sasniegts, ja apstiprināta rādītāju sasniegšana vismaz vienā projektā, kas īstenots specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, balstoties uz integrēto teritorijas attīstības stratēģiju – plānošanas reģiona attīstības programmu un tai pakārtotu vietējās pašvaldības attīstības programmu.
14.
Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais nacionālais iznākuma rādītājs ir sasniegts, ja projektu īstenošanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās ieviests vismaz viens šo noteikumu 9. punktā minētais viedais risinājums.
15.
Šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētais nacionālais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja projektu īstenošanas rezultātā vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pakalpojuma izmaksas (euro) uz vienu klientu projekta īstenošanas jomā vai enerģijas patēriņš (megavatstundas) salīdzinājumā ar trīs gadu periodu pirms projekta īstenošanas. Rādītāja vērtība ir attiecināma, ja tā radusies ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto termiņu.
16.
Projekta iesniedzējs projektā plāno šo noteikumu 11.2. un 11.3. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu, paredzot, ka projekta ietvaros tiek radīts vismaz viens viedais risinājums vismaz vienas pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un no šīs funkcijas izrietoša vismaz viena pārvaldes uzdevuma izpildei, nodrošinot pakalpojuma izmaksu vai enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 10 procentiem. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, tad plāno pakalpojuma izmaksu (euro) samazinājumu uz vienu klientu projekta īstenošanas jomā vai enerģijas patēriņa (megavatstundās) samazinājumu par vismaz 10 procentiem katram no šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
17.
Pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro.
18.
ERAF finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
19.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no šo noteikumu 17. punktā minētā ERAF un pašvaldību budžeta finansējuma kopsummas.
20.
Projekta iesnieguma minimālais kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro, un projektam pieejamais maksimālais ERAF finansējums ir 3 105 900 euro.
21.
Katram plānošanas reģionam ierobežotas projektu iesniegumu atlases sākumā pieejamais ERAF finansējums nepārsniedz 3 105 900 euro.
22.
Neizmantoto ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza secīgi nākamā kvalitatīvā projekta atbalstīšanai vai, ja projekta iesniedzējs atsakās īstenot projektu ar samazinātu ERAF finansējumu, neizmantoto finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem.
23.
Pasākuma ietvaros netiek paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, un sadarbība ar komersantiem tiek veidota tikai nacionālajos normatīvajos aktos publiskā iepirkuma jomā noteiktajā kārtībā.
IV.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un pasākuma īstenošanas nosacījumi
24.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
25.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt:
25.1.
pašvaldību;
25.2.
pašvaldības izveidotu iestādi;
25.3.
plānošanas reģionu;
25.4.
pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
25.5.
zinātnisko institūciju.
26.
Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kopīgajā sadarbības projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību.
27.
Projekta iesniedzējs projekta ietvaros veic iepirkumu normatīvajos aktos par publisko iepirkumu inovāciju jomā noteiktajā kārtībā vai piesaista sadarbības partneri, kas ir zinātniskā institūcija, kas projektā veic pētniecības un attīstības uzdevumu izpildi.
28.
Ja projektā plānots izveidot vai attīstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu, projekta iesniedzējs nodrošina, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma izveidošana vai attīstība atbilst normatīvajiem aktiem par Valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstību un likvidēšanu, kā arī valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu vispārējām tehniskajām un drošības prasībām.
29.
Ja sadarbības partneris projekta ietvaros ir zinātniskā institūcija, tad zinātniskā institūcija:
29.1.
projektā īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītas aktivitātes, vai
29.2.
pētniecības un attīstības pakalpojumu veikšanai tiek piesaistīta kā asociētais partneris bez sava budžeta projekta ietvaros, un finansējuma saņēmējs sedz ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus.
30.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
31.
Projektā norāda pašvaldības un šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneru (ja attiecināms) sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu (euro) uz vienu klientu vai enerģijas patēriņa samazinājumu (megatavstundās), kuru paredzēts sasniegt projekta īstenošanas rezultātā.
32.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.
V.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
33.
Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 11.2. un 11.3. apakšpunktā noteikto rādītāju sasniegšanu:
33.1.
viedā risinājuma attīstīšana un ieviešana pašvaldības autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildē;
33.2.
viedā risinājuma ieviešanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana;
33.3.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
33.4.
projekta vadības nodrošināšana.
34.
Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 33. punktā, ietverot investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā vai turējumā, un vienlaikus sekmē šo noteikumu 7. punktā minētā mērķa sasniegšanu.
35.
Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 7. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu.
36.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, tai skaitā:
36.1.
projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:
36.1.1.
būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāva, apliecinājuma kartes, paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta izstrāde projektā paredzētajām darbībām;
36.1.2.
ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
36.1.3.
ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanas izmaksas, ja attiecināms;
36.1.4.
Latvijas Zinātnes padomes ekspertīzes izmaksas;
36.2.
zinātniski pētnieciskās darbības izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā viedā risinājuma izstrādei, tai skaitā:
36.2.1.
šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētā sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot šo noteikumu 36.7. apakšpunktā minētos ierobežojumus;
36.2.2.
instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas vai nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu;
36.2.3.
datorprogrammu licenču iegādes vai tehniskās nomas izmaksas, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu;
36.2.4.
materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli) iegādes un piegādes izmaksas;
36.3.
viedā risinājuma, kas tieši saistīts ar pašvaldības risināmo problēmu, iegādes un uzstādīšanas, tai skaitā ieregulēšanas un testēšanas, izmaksas;
36.4.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu iegādes izmaksas, kas tieši saistītas ar pašvaldības sniegto pakalpojumu vai autonomo funkciju īstenošanas uzlabošanu un digitalizāciju, nepārsniedzot 50 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:
36.4.1.
digitalizācijas un informācijas pārvaldības pakalpojumu iegādes izmaksas;
36.4.2.
analogo datu digitalizācijas un datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas;
36.4.3.
sērijveida programmatūras un informācijas sistēmas iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, konfigurācijas un uzturēšanas izmaksas;
36.4.4.
autoruzraudzības izmaksas;
36.5.
būvniecības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā viedā risinājuma attīstīšanu vai nepieciešamas viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, tai skaitā:
36.5.1.
būvmateriālu izmaksas;
36.5.2.
būvniecības pakalpojumu izmaksas;
36.5.3.
autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas;
36.5.4.
būvobjekta nodošanas ekspluatācijā izmaksas;
36.6.
publicitātes pasākumu izmaksas par projekta īstenošanu;
36.7.
projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1303/2013 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.
37.
Ja projektā netiek paredzētas šo noteikumu 36.2.1. apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla izmaksas, tad šo noteikumu 36.7. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi piecu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.
38.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.
39.
Plānojot projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības personāls un projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
40.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.
41.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
42.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
43.
Šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja viedā risinājuma izstrādi nodrošina zinātniskā institūcija, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
43.1.
zinātniskā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta augstskola, kas ir atvasināta publiska persona, šīs augstskolas aģentūra vai augstskolas struktūrvienība, kā arī zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona;
43.2.
zinātniskā institūcija ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā;
43.3.
zinātniskā institūcija ir reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā.
44.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
45.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
46.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 36.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja, tās veiktas pēc 2021. gada 1.janvāra.
47.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts inovāciju iepirkums vai noslēgts sadarbības līgums ar šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minēto sadarbības partneri), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru summa nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
VI.Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi
48.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz šo noteikumu 11. punktā noteiktajam termiņam.
49.
Finansējuma saņēmējs:
49.1.
nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izstrādātais viedais risinājums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam;
49.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 11. punktā minētajiem rādītājiem;
49.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms):
49.3.1.
“Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
49.3.2.
“Klimatdrošināšana”;
49.3.3.
“Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
49.4.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 49.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 11.2. un 11.3. apakšpunktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;
49.5.
nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
50.
Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
51.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
52.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.
53.
Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.
54.
Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:
54.1.
projekta iesniedzēja īpašumā;
54.2.
54.3.
publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
55.
Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatās (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās).
56.
Intelektuālā īpašuma tiesības uz šo noteikumu 9. punktā minēto viedo risinājumu pieder finansējuma saņēmējam un to nosaka sadarbības līgumā atbilstoši Zinātniskās darbības likumā noteiktajam.
57.
Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
58.
Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
59.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā uzkrāj datus un sniedz informāciju par pakalpojuma izmaksu vai enerģijas patēriņa samazinājumu pēc viedā risinājuma ieviešanas.
60.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina:
60.1.
projekta ietvaros iegādāto vai attīstīto viedo risinājumu izmantošanu tikai pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei;
60.2.
sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
60.3.
sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds