23-TA-626
Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja”
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” (turpmāk - programma “Bērna māja) īstenošana, sniegti pakalpojumi, veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību.
2.
Veicot starpinstitucionālās sadarbības procedūras, tiek ievēroti šādi programmas “Bērna māja” darbības principi:
2.1.
visos procesos, kuros iesaistīts vardarbībā cietušais bērns (turpmāk – bērns), tostarp izmeklēšanā, ārstniecībā, bērna un ģimenes situācijas novērtēšanā, psiholoģiskās palīdzības, sociālās un medicīniskās rehabilitācijas jomā, tiek nodrošināts, ka veicamās darbības atbilst bērna labākajām interesēm;
2.2.
bērna uzklausīšana notiek bērnam saudzējošā veidā un bērnam piemērotā vidē, gādājot par to, lai bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās, pēc iespējas samazinot reižu skaitu, kad bērnam jāizstāsta par piedzīvoto;
2.3.
visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiek bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot nepieciešamo informāciju un apmainoties ar to;
2.4.
bērns un nevardarbīgie tuvinieki, pārstāvis vai uzticības persona visā programmas īstenošanas laikā saņem informāciju par darbībām, kas tiek vai tiks veiktas, kā arī par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem. Bērnam informācija tiek sniegta vecumam un briedumam atbilstošā formā;
2.5.
sadarbībā ar tiesībsargājošās, veselības aprūpes pakalpojumu, bērnu tiesību aizsardzības un sociālās jomas speciālistiem, kas iesaistīti bērna un ģimenes gadījuma risināšanā, veikts situācijas novērtējums, lai veikto darbību secība un piešķirtie atbalsta pakalpojumi būtu pēc iespējas atbilstoši bērna un viņa nevardarbīgo tuvinieku vajadzībām.
3.
Lai veicinātu speciālistu izpratni un zināšanas par vardarbības pret bērnu gadījumu vadību programmā “Bērna māja” un sadarbības lomu darbā ar bērniem, kā arī, lai veicinātu programmas “Bērna māja” pieejamību Latvijas reģionos, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija):
3.1.
sniedz kompetentajām institūcijām konsultatīvu atbalstu;
3.2.
izstrādā un īsteno padziļinātas mācību programmas speciālo zināšanu pilnveidei:
3.2.1.
par bērniem saudzējošu nopratināšanu;
3.2.2.
par starpinstitucionālu sadarbību darbā ar bērniem;
3.2.3.
par psiholoģiskās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu.
4.
Atbilstoši to kompetencē esošajiem jautājumiem un darbības mērķiem programmas “Bērna māja” ietvaros sadarbojas šādas kompetentās institūcijas:
4.1.
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - slimnīca);
4.2.
Valsts policija;
4.3.
Latvijas Republikas prokuratūra;
4.4.
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;
4.5.
ārstniecības iestādes, kas veic tiesu psihiatriskās, tiesu psiholoģiskās un kompleksās ekspertīzes;
4.6.
pašvaldību sociālie dienesti;
4.7.
bāriņtiesas;
4.8.
ģimenes ārsti;
4.9.
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji;
4.10.
citas institūcijas un personas, kas iesaistītas vardarbības pret bērnu gadījuma risināšanā, t.sk. nevalstiskās organizācijas, ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, juridiskās palīdzības sniedzēji u.c.
II.Programmas “Bērna māja” īstenošanas uzsākšanas pamats
5.
Inspekcija programmas “Bērna māja” īstenošanu uzsāk:
5.1.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos pēc lūguma saņemšanas no procesa virzītāja organizēt bērna nopratināšanu un citas kriminālprocesuālās darbības, kurā norādīts:
5.1.1.
bērna vārds un uzvārds;
5.1.2.
bērna personas kods, vai dzimšanas dati, ja personas koda nav;
5.1.3.
bērna dzīvesvietas adrese;
5.1.4.
valoda, kurā bērns ikdienā sazinās;
5.1.5.
informācija par psihiska rakstura vai cita veida veselības traucējumiem bērnam;
5.1.6.
bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati, ja personas koda nav, amats (ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis) un kontaktinformācija – tālrunis, dzīvesvietas adrese (iestādes adrese, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis);
5.1.7.
ziņas par bērna nevardarbīgo tuvinieku, ja tā ir cita persona nekā tā, kas minēta šo noteikumu 5.1.6. apakšpunktā, vai citu personu, kurai uzticēts pienākums bērnu pavadīt kriminālprocesuālo darbību veikšanai, – uzticības personu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs);
5.1.8.
procesa virzītāja rīcībā esoša informācija par līdzšinējo sociālā dienesta, bāriņtiesas un citu speciālistu iesaisti darbā ar bērnu;
5.1.9.
cita informācija, kam var būt nozīme lietā;
5.2.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos, ja inspekcija konsultatīvā atbalsta ietvaros konstatējusi, ka bērna situācijas pilnvērtīgai novērtēšanai ir jāiegūst informācija no bērna, un slimnīcas sociālais darbinieks, pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa iesniedz inspekcijai lūgumu veikt darbības bērna situācijas novērtēšanai, kurā norādīts:
5.2.1.
bērna vārds un uzvārds;
5.2.2.
bērna personas kods vai dzimšanas dati, ja personas koda nav;
5.2.3.
bērna dzīvesvietas adrese;
5.2.4.
bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, vai dzimšanas dati, ja personas koda nav, amats (ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis) un kontaktinformācija - tālrunis, dzīvesvietas adrese (iestādes adrese, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis);
5.2.5.
īss situācijas apraksts, iesaistīto institūciju un līdzšinējās intervences uzskaitījums;
5.2.6.
cita informācija, kam var būt nozīme lietā.
6.
Pēc šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minēto lūgumu saņemšanas inspekcija ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā reģistrē bērnu programmā “Bērna māja” kā pakalpojuma saņēmēju, piešķirot lietas numuru. Lietai par programmas “Bērna māja” īstenošanu tiek pievienoti procesa virzītāja, slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas lūgumi, kā arī inspekcijas lietā pieņemtie lēmumi.
7.
Ja inspekcija konstatē, ka lūgumā nav norādīta šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minētā informācija, tā pieprasa papildu informāciju no lūguma iesniedzēja.
III.Sagatavošanās darbības
8.
Pirms kriminālprocesuālo darbību veikšanas programmā “Bērna māja”, inspekcija:
8.1.
vienojas ar procesa virzītāju par nopratināšanas un citu šajos noteikumos minēto procesuālo darbību laiku;
8.2.
vienojas ar slimnīcu par medicīniskās apskates norisi, iesaistot slimnīcas speciālistus;
8.3.
informē bērnu un bērna likumisko pārstāvi vai uzticības personu, ja bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā, par darbībām, kādas tiks veiktas programmā “Bērna māja”, nodrošinot iespēju iepazīties ar programmas “Bērna māja” telpām uz vietas.
9.
Inspekcijai ir tiesības, saskaņojot ar procesa virzītāju:
9.1.
pieprasīt papildu informāciju no kompetentajā institūcijām par bērna un ģimenes situāciju un veiktajām intervencēm;
9.2.
organizēt sagatavošanas sēdi, pieaicinot kompetentās institūcijas, lai apmainītos ar informāciju par bērnu, kam var būt nozīme pirms kriminālprocesuālo darbību uzsākšanas, un vienotos par turpmākajām secīgajām darbībām;
9.3.
lūgt bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu organizēt bērna nokļūšanu programmas “Bērna māja” īstenošanas vietā.
10.
Izvērtējot slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas lūgumu, inspekcija:
10.1.
vienojas ar bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, slimnīcas sociālo darbinieku vai bāriņtiesu par psihologa sarunas ar bērnu laiku un kārtību, kādā tiks organizēta bērna nokļūšana inspekcijā;
10.2.
vienojas ar slimnīcu par medicīniskās apskates norisi, iesaistot slimnīcas speciālistus;
10.3.
informē bērnu, bērna nevardarbīgo tuvinieku, kā arī bērna likumisko pārstāvi, ja bērna nevardarbīgais tuvinieks nav bērna likumiskais pārstāvis, par darbībām, kādas tiks veiktas programmā “Bērna māja”, nodrošinot iespēju iepazīties ar telpām uz vietas.
11.
Inspekcijai ir tiesības, izvērtējot slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas iesniegto lūgumu:
11.1.
pieprasīt papildu informāciju no kompetentajām institūcijām par bērna un ģimenes situāciju un veiktajām intervencēm;
11.2.
organizēt sagatavošanas sēdi, pieaicinot kompetentās institūcijas, lai apmainītos ar informāciju, kam var būt nozīme pirms sarunas ar bērnu, un vienotos par turpmākajām secīgajām darbībām;
11.3.
lūgt bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu organizēt bērna nokļūšanu programmas “Bērna māja” īstenošanas vietā.
12.
Inspekcija attiecībā uz slimnīcas speciālistu piesaisti, sadarbības kārtību un personas datu apstrādi programmā “Bērna māja” noslēdz vienošanos ar slimnīcu.
IV.Darbs ar bērnu programmā “Bērna māja”
13.
Pēc procesa virzītāja iesniegtā lūguma izvērtēšanas, inspekcija:
13.1.
nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā un piemērotā vidē Kriminālprocesa likuma noteiktā kārtībā veikt:
13.1.1.
bērna nopratināšanu;
13.1.2.
tiesu medicīnisko ekspertīzi;
13.1.3.
tiesu psiholoģisko, psihiatrisko vai komplekso ekspertīzi;
13.1.4.
citas kriminālprocesuālās darbības, kurās iesaistīts cietušais bērns;
13.2.
nodrošina iespēju slimnīcas veselības aprūpes speciālistiem veikt bērna medicīnisko apskati;
13.3.
par bērna nopratināšanas rezultātā iegūto skaņu un attēlu ierakstu, kā arī par daļēji strukturētas psihologa sarunas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu tehniskajiem parametriem, uzglabāšanas, nodošanas kārtību un termiņiem inspekcija ar Valsts policiju noslēdz vienošanos.
14.
Pēc slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas iesniegtā lūguma izvērtēšanas inspekcija:
14.1.
nodrošina iespēju iegūt informāciju no bērna, veicot daļēji strukturētu psihologa sarunu ar bērnu, kas tiek fiksēta skaņu un attēlu ierakstā, lai noskaidrotu bērna viedokli par slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas kompetences jautājumiem, tajā skaitā, vai bērnam ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts;
14.2.
nodrošina iespēju slimnīcas veselības aprūpes speciālistiem veikt bērna medicīnisko apskati;
15.
Inspekcijai ir tiesības veikt bērna psiholoģisko novērtēšanu, ja psihologa sarunas ar bērnu ietvaros nav iespējams iegūt informāciju no bērna par slimnīcas sociālā darbinieka, pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas kompetences jomas jautājumiem.
16.
Ja bērns sarunas laikā atklāj informāciju par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja ir aizdomas, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, inspekcija psihologa sarunas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu nekavējoties nosūta policijai, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmajai daļai.
V.Bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam nepieciešamais atbalsts
17.
Lai plānotu turpmāko atbalsta sniegšanu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, inspekcija:
17.1.
pieprasa kompetentajām institūcijām informāciju:
17.1.1.
par plānotajām darbībām, kurās tiks iesaistīts bērns un to norises laiku;
17.1.2.
par apstākļiem, kam var būt nozīme, izvērtējot bērna gadījumu un plānojot atbalsta sniegšanu;
17.2.
veic bērna vajadzību un risku izvērtēšanu;
17.3.
veic psiholoģisko novērtēšanu bērnam rehabilitācijas mērķu noteikšanai;
17.4.
sniedz psihologa vai sociālā darbinieka konsultāciju bērna nevardarbīgajam tuviniekam;
17.5.
veic krīzes intervenci vardarbībā cietušajam bērnam vai nevardarbīgajam tuviniekam;
17.6.
vienojas ar kompetentajām institūcijām par plānotajām turpmākajām darbībām, kurās iesaistīts bērns un to secību atbilstoši bērna labākajām interesēm;
17.7.
sagatavo rekomendācijas par atbalstu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam inspekcijā vai pie citiem pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk - rekomendācijas).
18.
Inspekcija rekomendācijās iekļauj informāciju par ieteicamo psiholoģisko atbalstu bērnam un nevardarbīgajiem tuviniekiem, t.sk. norādot plānoto psiholoģiskās atbalsta saņemšanas vietu.
19.
Inspekcijai ir tiesības rekomendācijās arī iekļaut:
19.1.
informāciju par ārstniecības personas sagatavotiem ieteikumiem veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas īstenošanai, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu bērna veselību;
19.2.
psihologa vai sociālā darbinieka sagatavotu atzinumu, ja plānots sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenot bērna dzīvesvietā, iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;
19.3.
informāciju par citiem sociālā atbalsta pasākumiem bērniem un nevardarbīgajiem tuviniekiem.
20.
Inspekcija pēc rekomendāciju izstrādes:
20.1.
sniedz bērnam informāciju par rekomendāciju saturu bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā;
20.2.
iepazīstina bērna likumisko pārstāvi ar rekomendācijām un sniedz skaidrojumu par to saturu;
21.
Inspekcijai ir pienākums pieņemt bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja bērna likumiskais pārstāvis ir izteicis lūgumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu.
22.
Inspekcija nodrošina bērnam psiholoģisko rehabilitāciju programmā "Bērna māja", ja bērna likumiskais pārstāvis iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ja saskaņā ar rekomendācijām minētais pakalpojums sniedzams programmā "Bērna māja".
23.
Inspekcija pārsūta bērna likumiskā pārstāvja iensiegumu pašvaldības sociālajam dienestam, ja bērna likumiskais pārstāvis iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ja saskaņā ar rekomendācijām minētais pakalpojums sniedzams bērna dzīvesvietā, iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā.
24.
Ja bērna likumiskais pārstāvis iesniegumu inspekcijā neiesniedz par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu, bērna likumiskais pārstāvis ir tiesīgs vērsties ar šādu iesniegumu sociālajā dienestā atbilstoši vispārējai kārtībai, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām.
25.
Inspekcija nosūta rekomendācijās ietverto informāciju:
25.1.
psiholoģiskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam psiholoģisko pakalpojumu nodrošināšanai – informāciju par ieteicamo psiholoģisko atbalstu bērnam un nevardarbīgajiem tuviniekiem, t.sk. norādot plānoto psiholoģiskās atbalsta saņemšanas vietu;
25.2.
bērna ģimenes ārstam veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai – informāciju par ārstniecības personas sagatavotiem ieteikumiem veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas īstenošanai, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu bērna veselību;
25.3.
bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vai cita sociālā atbalsta nodrošināšanai – psihologa vai sociālā darbinieka sagatavotu atzinumu, ja plānots sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenot bērna dzīvesvietā, iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī informāciju par citiem sociālā atbalsta pasākumiem bērniem un nevardarbīgajiem tuviniekiem.
26.
Inspekcija bērna ģimenes ārstam domāto informāciju nosūta, izmantojot informācijas sistēmu sasaistes līdzekļus.
VI.Bērnam sniegtā atbalsta īstenošanas gaita un novērtēšana
27.
Ja bērns saņem pakalpojumu dzīvesvietā, iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, inspekcija seko līdzi minētā pakalpojuma saņemšanai. Tas attiecas gan uz situācijām, kad inspekcijā ir saņemts likumiskā pārstāvja iesniegums, gan uz situācijām, kad likumiskais pārstāvis iesniegumu par sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu bērnam iesniedzis pašvaldības sociālajā dienestā.
28.
Pašvaldības sociālais dienests vai, ja attiecīga pakalpojuma nodrošināšanā pašvaldības sociālais dienests nav bijis iesaistīts, pakalpojuma sniedzējs, informē inspekciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas.
29.
Inspekcijai ne vēlāk kā mēneša laikā, kad saņemta informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu, pieprasa sociālajam dienestam informāciju par bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kā arī cita pašvaldības sniegtā atbalsta un pakalpojumu, ja tādi tikuši sniegti, īstenošanas gaitu un rezultātiem.
30.
Ja attiecīga sociālās rehabilitācijas vai cita sociālā pakalpojuma nodrošināšanā nav bijis iesaistīts pašvaldības sociālais dienests, informāciju par bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kā arī cita sniegtā atbalsta un pakalpojumu, ja tādi tikuši sniegti, īstenošanas gaitu un rezultātiem, inspekcija pieprasa no pakalpojuma sniedzēja nepastarpinātā veidā.
31.
Pašvaldības sociālais dienests vai, ja attiecīga pakalpojuma nodrošināšanā pašvaldības sociālais dienests nav bijis iesaistīts, pakalpojuma sniedzējs mēneša laikā pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju inspekcijai par bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kā arī cita sniegtā atbalsta un pakalpojumu, ja tādi tikuši sniegti, īstenošanas gaitu un rezultātiem.
VII.Personas datu apstrāde programmā “Bērna māja”
32.
Inspekcija ir personas datu pārzinis informācijai par bērnu un nevardarbīgajiem tuviniekiem, bērna likumisko pārstāvi, kas nodota vai nonākusi inspekcijas rīcībā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, īstenojot programmu “Bērna māja”, izņemot datus, kas iegūti kriminālprocesuālo darbību ietvaros.
33.
Šajos noteikumos minētos personas datus inspekcija apstrādā tikai tādiem mērķiem, kas ir pamatoti ar programmas “Bērna māja” nodrošināšanu.
34.
Inspekcija šajos noteikumos noteiktos personas datus uzglabā 20 gadus no brīža, kad bērns ir sasniedzis pilngadību, izņemot personas datus, kuriem šajos noteikumos noteikts īsāks uzglabāšanas termiņš vai kuru uzglabāšanas kārtību un termiņus nosaka citi normatīvie akti.
35.
Programmas "Bērna māja" psihologa sarunas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu uzglabā līdz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanai – ar mērķi plānot un sniegt bērnam psiholoģisko atbalstu.
36.
Inspekcijai ir tiesības apkopot un uzglabāt anonimizētus personas datus par programmas mērķgrupu arī pēc šajos noteikumos norādītā termiņa, ja tas nepieciešams pakalpojuma novērtēšanas, kvalitātes pilnveides, vardarbības dinamikas un pētniecības analīzes un statistikas nolūkiem.
37.
Inspekcijai ir tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm. Pieņemto lēmumu par atteikumu pievieno lietai par programmas “Bērna māja” īstenošanu.
VIII.Noslēguma jautājumi
38.
Noteikumi stājas spēkā 2023.gada 1.jūnijā.
39.
Šo noteikumu 26. punktā noteiktais inspekcijas pienākums bērna ģimenes ārstam domāto informāciju nosūtīt, izmantojot informācijas sistēmu sasaistes līdzekļus, tiek nodrošināta no brīža, kad izveidots attiecīgs tehniskais risinājums.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds