4.panta divpadsmito daļu
aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma - atbilstoši:
I. Vispārīgās prasības
1. Shēmas norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:
1.1. uz primārā un (vai) sekundārā iepakojuma;
1.2. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdienkartē ar atsauci uz konkrēto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu.
2. Norādes lielums ir proporcionāls iepakojumam. Norādes minimālais lielums ir 17 x 12 mm, izņemot īpaši mazu iepakojumu, uz kura drīkst attēlot norādi, kuras minimālais lielums ir 11 x 8 mm.
II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde zaļā krāsā
3. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs zaļā krāsā (turpmāk – zaļā norāde) norādīts 1. attēlā.
1.att.
4. Zaļā norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – zaļš uzraksts uz balta fona, kas norāda produkta izcelsmes valsti vai reģionu (piemēram, "LATVIJA") un apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zaļo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.
5. Zaļajai norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:
6. Zaļo norādi var attēlot arī melnbaltu vai izvēlēties citas kontrastējošas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā, izņemot bordo.
2.att.
III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde bordo krāsā
7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs bordo krāsā (turpmāk – bordo norāde) norādīts 3. attēlā.
3.att.
8. Bordo norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz bordo fona ir balta karote ar bordo ēnu un Latvijas kartes siluets. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – melns uzraksts uz balta fona, kas norāda ražošanas vietu – valsti vai reģionu (piemēram, "RAŽOTS LATVIJĀ") – un apliecina, ka pilns produkta pārstrādes cikls notiek attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas bordo krāsas dažāda platuma svītras. Bordo norādi ietver melna nepārtraukta līnija.
9. Bordo norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:
10. Bordo norādi nedrīkst attēlot melnbaltu vai izvēlēties citas krāsas.
I. Prasības dzīvnieku turēšanai
1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem
2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:
2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C;
2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 ºC;
2.3. govs svaigpiena skābums 15 līdz 18 ºT;
2.4. kazas svaigpiena skābums 14 līdz 18 ºT.
3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.
4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.
5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nedrīkst būt zemāks par 4 punktiem (5 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:
5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam);
5.2. konsistenci;
5.3. garšu un smaržu;
5.4. izskatu griezumā – sieram.
6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
II1. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem, sadalītajai gaļai un subproduktiem
6.1 Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.
6.2 Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par:
6.2 1. 30 mēnešiem – kastrēti vīriešu kārtas liellopi;
6.2 2. 24 mēnešiem – liellopi, kas nav minēti šā pielikuma 6.2 1. apakšpunktā;
6.2 3. trim mēnešiem – truši.
6.3 Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:
6.3 1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei;
6.3 2. pēc taukaudu slāņa pakāpes – 2.–3. klasei.
6.4 Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem:
6.4 1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk – kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
6.4 2. dzīvnieka kautsvars ir 70–92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
6.4 3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju – kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu.
6.5 Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst:
6.5 1. šo noteikumu 6.3 1. un 6.3 2. apakšpunktā minētajām prasībām – liellops;
6.5 2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju – cūka.
6.6 Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi.
6.7 Pirms realizācijas no kautuves liemeņu dziļajā muskulatūrā pH līmenis ir 5,4–5,8.
6.8 Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.
6.9 Subprodukti iegūti no dzīvniekiem, kuri atbilst šā pielikuma II1 nodaļā minētajām prasībām.
III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem un produktiem
7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:
7.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz –18 °C);
7.2. mehāniski atdalītu gaļu;
7.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;
7.4. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;
7.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
7.1 Maltās gaļas un tādu gaļas izstrādājumu ražošanā, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā bez termiskās apstrādes, nedrīkst izmantot gaļas atgriezumus.
8. Gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas.
9. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g.
10. Operators organizē darbu (piemēram, izveidojot degustācijas komisiju) tā, lai katrā partijā tiktu novērtētas gaļas produktu organoleptiskās īpašības un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām.
1. tabula
Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Gaļas kūpinājumi | ārējais izskats | virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai |
| konsistence | elastīga | ||
| izskats griezumā | muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu | ||
| smarža un garša | patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas | ||
| 2. | Vārītās desas, tostarp cīsiņi un sardeles | ārējais izskats | desu virsma tīra, apvalks nebojāts |
| konsistence | elastīga | ||
| smarža un garša | vāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu | ||
| 3. | Pusžāvētās, auksti kūpinātās desas | ārējais izskats | desu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiem |
| konsistence | blīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedēts | ||
| pildījuma masas izskats griezumā | pildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma sasmalcinātus speķa gabaliņus | ||
| smarža un garša | tauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa |
11. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz:
11.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, – 70 %;
11.2. pusžāvētajās desās –65%;
11.3. auksti kūpinātajās desās – 30 %;
11.4. liellopu un cūkgaļas produktos – 75 %.
12. Šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā vai ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. Ēdamais kolagēna apvalks nedrīkst saturēt pārtikas piedevas.
13. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus.
14. Kūpināto gaļu un kūpinātas gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:
14.1. kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;
14.2. tradicionāli kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.
15. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
16. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem".
17. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.
2. tabula
Sterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Pārbaudes posms |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Sterilizēti konservi | sporas neveidojošie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami |
| sporas veidojošie termofilie anaerobie, aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami | ||
2. |
Sterilizēto konservu organoleptiskie rādītāji | izskats | skaidri saskatāmi gaļas gabaliņi, bez nevēlamiem piemaisījumiem, raksturīgs attiecīgajam produkta veidam |
| krāsa | raksturīga termiski apstrādātai gaļai | ||
| smarža | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
| konsistence | raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
| garša | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam |
I. Bišu saimju turēšana, medus un biškopības produktu ievākšana
1. Patstāvīgo vai pagaidu bišu turēšanas novietni novieto ne tuvāk kā trīs kilometrus no atkritumu noglabāšanas poligoniem.
2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dūmus, kas iegūti no koku gabaliņiem, koku prauliem vai citiem dabiskiem materiāliem.
3. Vaska kodes apkarošanai izmanto organiskās skābes un ēteriskās eļļas, bet ir aizliegta insekticīdu lietošana.
4. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.
5. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.
6. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un (vai) apstrādāt ar karstu ūdeni.
7. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.
II. Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības
8. Operators katrai medus partijai noņem paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas un nodod to akreditētā laboratorijā medus kvalitātes rādītāju noteikšanai. Ziedputekšņu saturu monoflorajam medum nosaka operators, nosūtot paraugu uz laboratoriju ziedputekšņu analīzes veikšanai.
9. Medus un biškopības produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
Tabula
Medus un biškopības produktu kvalitātes rādītāji
| Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Medus | Mitrums, % | viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5 |
| citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5 | |||
| Saharoze, % | ne vairāk kā 3,00 | ||
| Brīvās skābes, mmolekv/kg | ne vairāk kā 30 | ||
| Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas) | ne mazāk kā 12 | ||
| Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kg | ne vairāk kā 25 | ||
| Ziedputekšņu saturs, % | viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņu | ||
| griķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņu | |||
| liepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņu | |||
| rapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņu | |||
| Citu veidu monoflorajā medū – ne mazāk kā 45 % vienas floras ziedputekšņu | |||
| 2. | Svaigi un saldēti ziedputekšņi | Mitrums, % | aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0 |
| pārējos ziedputekšņos – ne vairāk kā 35,0 | |||
| Kopējās skābes, % | ne vairāk kā 0,15 | ||
| pH | aveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2 | ||
| pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā: 5,5 – maijā; 5,0 – jūnijā; 4,5 – jūlijā un augustā | |||
| 3. | Žāvēti ziedputekšņi | Mitrums, % | 7,0–8,0 |
| pH | 7,0–4,3 | ||
| Kopējās skābes, % | ne vairāk kā 0,15 | ||
| Pelējumi un raugi, kvv/g | ne vairāk kā 200 | ||
| 4. | Bišu maize | Mitrums, % | 10,0–14,0 |
| pH | ne zemāk par 3,8 | ||
| Pelējumi, kvv/g | ne vairāk kā 200 | ||
| Raugi, kvv/g | ne vairāk kā 200 | ||
| 5. | Propoliss | Vaska piemaisījums,% | ne vairāk 30,0 |
| Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, % | ne mazāk kā 25,0 | ||
| 6. | Bišu māšu peru pieniņš | pH | 3,7–4,2 |
| Sausnas daļa, % | 30,0–35,0 | ||
| Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mg | ne mazāk kā 180 |
1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes prasības
1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru partiju.
2. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums | Piezīmes |
| 1. | Kvieši | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi |
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 220 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| proteīna saturs (sausā masā), % | ne mazāk kā 12,5 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| Zeleny indekss, ml | ne mazāk kā 30 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 4,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – kviešu graudi | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| ar melnplauku inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| ar fuzariozi inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % | ne vairāk kā 0,05 | |||
| 2. | Rudzi | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi |
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 120 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 4,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | nosaka operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkts – rudzu graudi | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| ar melnplauku inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| ar fuzariozi inficēti graudi | nav pieļaujami | |||
| melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % | ne vairāk kā 0,05 | |||
| 3. | Mieži, rudzi un kvieši (iesala ražošanai) | dīgtspēja, % | ne mazāk kā 95 | |
| proteīna saturs sausā masā, %: | ||||
| miežiem (alus iesala ražošanai) | līdz 12 | |||
| rudziem (alus iesala ražošanai) | līdz 18 | |||
| kviešiem (alus iesala ražošanai) | līdz 15 | |||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |||
| homogenitāte (vienas šķirnes sēkla), % | ne mazāk kā 95 | |||
| citu kultūraugu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 | |||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 1 | |||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| 4. | Rapšu sēklas | erukskābes saturs, % | ne vairāk kā 2 | |
| bāzes mitrums, % | ne vairāk kā 8 | |||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 | |||
| 5. | Auzas | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |
| tilpummasa, g/l | 500–600 | |||
| citu augu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | |||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| 6. | Linsēklas | bāzes mitrums, % | ne vairāk kā 8 | |
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2,0 | |||
| 7. | Pupas, zirņi | mitrums, % | ne vairāk kā 14 | |
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | |||
| citu augu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 2 |
3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.
4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.
5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara.
6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta.
7. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators.
8. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām prasībām.
2. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Kviešu milti | krāsa | balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni |
| smarža | raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 15 | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 1,26 | ||
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 220 | ||
| lipekļa saturs, % | ne mazāk kā 25 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | 3,0 | ||
| 2. | Rudzu milti | krāsa | pelēcīgi zilgana vai balta |
| smarža | raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14,5 | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 1,7 | ||
| Hagberga krišanas skaitlis, s | ne mazāk kā 120 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| 3. | Putraimi | krāsa | raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem |
| smarža | raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14,0 | ||
| veselo kodoliņu saturs (neattiecas uz grūbām), % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 3 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| nenolobīti graudi, % | ne vairāk kā 1,5 | ||
| lauztie kodoli (grūbās), % | ne vairāk kā 4,0 | ||
| miltiņi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| 4. | Pārslas | krāsa | raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām |
| smarža | raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas | ||
| mitrums, % | 10,0–14,0 | ||
| atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 0,35 | ||
| peroksidāzes aktivitāte | neaktīva | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3,0 | ||
| 5. | Gaišais miežu, kviešu, rudzu iesals | krāsa (EBC) | raksturīga attiecīgās krāsas iesalam |
| mitrums alus iesalam, % | ne vairāk kā 6 | ||
| mitrums samaltam maizes iesalam, % | ne vairāk kā 10 | ||
| iejavas skābums (alus iesalam), pH | 5–7 | ||
| pārcukurošanās (min.) | 5–20 | ||
| ekstraktvielas sausā vielā, % | ne mazāk kā: 75 – miežiem 70 – kviešiem 70 – rudziem |
||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| 6. | Speciālie iesali | krāsa (EBC) | raksturīga attiecīgajam iesalam |
| mitrums, % | ne vairāk kā 8 | ||
| ekstraktvielas sausā vielā, % | ne mazāk kā 60 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| 7. | Auksti spiesta nerafinēta augu eļļa | ārējais izskats | raksturīga eļļas veidam |
| krāsa | raksturīga eļļas veidam | ||
| smarža, garša | raksturīga eļļas veidam, bez nevēlamas piegaršas | ||
| peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg | ne vairāk kā 15 | ||
| skābes skaitlis, mg KOH/g | ne vairāk kā 4,0 | ||
| mitruma un gaistošo vielu masas daļa, % | ne vairāk kā 0,2 | ||
| nešķīstošie piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,05 | ||
| 8. | Manna | krāsa | raksturīga produktam |
| smarža | raksturīga produktam, bez citas nevēlamas smaržas | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 15,5 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| pelnvielu saturs, % | ne vairāk kā 0,6 | ||
| 9. | Lobīti zirņi, veselie | krāsa | raksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža | raksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), % | ne vairāk kā 3,0 | ||
| kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama | ||
| šķelto zirņu klātbūtne, % | ne vairāk kā 5 | ||
| 10. | Lobīti zirņi, šķeltie | krāsa | raksturīga zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža | raksturīga zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| atkritumu piemaisījumi, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| lobīti zirņi veselie, % | ne vairāk kā 5 | ||
| graudu piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas sēklas), % | ne vairāk kā 3,0 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3 | ||
| 11. | Pupu milti | krāsa | raksturīga pupām |
| smarža | raksturīga pupām, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma | ||
| mitrums, % | ne vairāk kā 14 | ||
| metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg | ne vairāk kā 3 |
9. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.
2. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana
2.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana
10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.
10.1 Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, izņemot askorbīnskābi un askorbātus (E 300, E 301, E 302), un tās nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām.
11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.
12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g.
13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par 6 g.
14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku daudzuma.
15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.
16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus.
17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem:
17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %;
17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g;
17.3. pelējums – ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g.
2.2. Kaņepju pavalga ražošana
18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās:
18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;
18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa – 10–30 %.
3. Alus, kvasa un iesala dzēriena ražošana
3.1. Alus ražošana
19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.
20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem.
21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.
22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.
3.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana
23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.
24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.
25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.
3. tabula
Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes rādītāji
Nr. p. k. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
| 1. | Alus | sausnas masas daļa pirmmisā, % | 10–20 ± 0,5 | kontroli veic operators katrai partijai |
| spirta tilpuma daļa, % |
3,8–5,5 ± 0,5 5,5–6,5 ± 1,0 |
kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei | ||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| 2. | Nepasterizēts alus | ZNGB | 3,0 g nav pieļaujama | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei |
| 3. | Pasterizēts/ sterili filtrēts alus |
MAFAM KVV/1g | ne vairāk kā 20 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus šķirnei |
| 4. | Iesala dzēriens | sausnas masa, % | 6,5–14 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
| skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5–3,5 ± 0,5 | |||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| ZNGB 100 g | nav pieļaujama | |||
| raugi, pelējumi 1 g | nav pieļaujami | |||
| 5. | Kvass | sausnas masa, % | 6,5–14 ± 0,5 | kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
| skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5–3,5 ± 0,5 | |||
| CO2 masas daļa, % | ne mazāk kā 0,3 | |||
| ZNGB 100 g | nav pieļaujama |
26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem kvalitātes standartiem.
27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi (CO2).
28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi (CO2).
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.
2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts).
3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.
4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators.
5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, kāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm
Nr. | Produkts | Rādītāji |
| 1. | Gurķi | Gurķu vidus ir blīvs, ar negatavām, mīkstām sēklām |
| 2. | Zaļie zirnīši | Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) – ne vairāk kā 56 grādi |
| 3. | Mārrutki | Mārrutku saknes ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas. Zemes piemaisījumi – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas, nobrāzumi) – ne vairāk kā 5 % |
| 4. | Galviņkāposti | Kāpostu galviņas – noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes, stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5 kg |
| 5. | Dilles | Bez saknēm. Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 % no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem |
| 6. | Sīpoli | Sīpola galviņa stingra, nogatavojusies, sausa, ar labi apžāvētām, sausām ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes piemaisījumiem |
| 7. | Burkāni | Nesažuvuši, sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 2 % |
| 8. | Kartupeļi | Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 % |
| 9. | Kartupeļi cietes ražošanai | Cietes saturs nav mazāks par 15 % |
| 10. | Kartupeļi čipsu ražošanai | Bumbuļu izmērs ne mazāks par 38 mm |
| Puve – ne vairāk par 2,4 %, kaitēkļu bojājumi – ne vairāk par 10 %, dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 % (procenti noteikti pēc masas) | ||
| 11. | Pupiņas | Veselas, bez svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi |
| 12. | Skābenes | Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem. Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Pieļaujamas viegli apvītušas – līdz 2 %, tikko veidoties sākuši ziedneši – līdz 1 % |
| 13. | Paprika | Izmērs: šķirnes ar iegarenu formu – garumā ne mazāk par 6 cm; šķirnes ar apaļu formu – diametrā ne vairāk par 6 cm; augļa sieniņas biezums – ne mazāks par 4 mm; Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram – ne vairāk par 5 %, viegli apvītuši – ne vairāk par 5 %, ar sauso puvi – ne vairāk par 10 % |
| 14. | Šampinjoni | Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies, tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums vienmērīgi blīvs, balts. Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie kātiņa, bet neveras vaļā – ne vairāk par 2 %; sēnes ar nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) – ne vairāk par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu – ne vairāk par 1 % |
| 15. | Baklažāni | Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs: diametrs – līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem, augļkātiņa garums – līdz 2 cm. Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) – ne vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli noberzumi un iespiedumi – ne vairāk par 10 %, diametrs līdz 12 cm – ne vairāk par 10 % |
6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi.
7. Produktam pievienotā sāls daudzums:
7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots;
7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm – ne vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta;
7.3. zaļajiem zirnīšiem – ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g produkta;
7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem – ne vairāk kā 1,2 g uz 100 g produkta.
8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas metodes.
9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.
2. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Zaļie zirnīši | Zirņu masas daļa, % | zirņi, ne mazāk kā 55 % no svara |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–1,5 | ||
| pH | ne mazāks kā 5,3 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 10 kvv/1 g | ||
| 2. | Dārzeņu salāti | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,25 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | ne vairāk kā 1,5 | ||
| pH | 3,0–5,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g | ||
| 3. | Dārzeņu konservi | Hlorīdu masas daļa, % | 0,8–2,0 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
3. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm
Nr. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Masas daļa no konservu masas neto: veselie, % | ne mazāk kā 50 |
| 2. | Blakus piemaisījumi | nav pieļaujami |
| 3. | Hlorīdu masas daļa, % | 0,7–1,5 |
| 4. | Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–0,7 |
| 5. | pH | ne vairāk kā 4,5 |
| 6. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
| 7. | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 5 x 10 kvv/1 g |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Galda mārrutki | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,6–1,9 | ||
| NaCl masas daļa, % | 1,0–2,2 | ||
| pH | 3,0–4,6 | ||
| 2. | Tomātu mērces un kečupi | Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 13 |
| Hlorīdu masas daļa, % | 0,5–3,3 | ||
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,6 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 2,5–4,5 | ||
| 3. | Mērces | Hlorīdu masas daļa, % | 0,9–2,5 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,3–1,9 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| pH | 3,5–4,0 | ||
| 4. | Sinepes | Hlorīdu masas daļa, % | 0,6–3,0 |
| Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) | 0,5–3,0 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām un tām līdzīgiem produktiem
Nr. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
| 2. | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | nav pieļaujamas |
6. tabula
Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Kartupeļu ciete | Forma | pulverveida viela |
| Smarža | raksturīga cietei, bez blakus smaržām | ||
| Mitrums, % | 15,00–20,00 | ||
| Kopējais pelnu saturs, % | ne vairāk kā 0,50 | ||
| Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. | 0,05 | ||
| Skābums – 0,1 NaOH patēriņš 100 g sausnas neitralizācijai | ne vairāk kā 12 | ||
| SO2 saturs, mg/kg | ne vairāk kā 10 | ||
| Mikroorganismu skaits | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g | ||
| Koliformas, 0,01 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi, raugi | ne vairāk kā 500 kvv/1 g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas | ||
| 2. | Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi | Mitruma saturs, % | ne vairāk kā 3,5 |
| Tauku saturs, % | 28–36 | ||
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 |
7. tabula
Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā: kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g; kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| 2. | Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 3. | Saldēti dārzeņi (atsaldēti) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 4. | Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g |
| Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 5. | Dārzeņu nektāri | Sausnas masas daļa, % | ne mazāk kā 11 |
| Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % | 0,3–0,9 | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv/1 g, pārējiem – nav pieļaujamas |
8. tabula
Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Skābēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,0 | ||
| Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
| 2. | Skābēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 0,8–2,5 | ||
| Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, % | 85–90 : 15–10 | ||
| 3. | Marinēti kāposti | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,2–2,0 | ||
| Svaigi kāposti un marināde, % | 60 : 40 | ||
| 4. | Marinēti kāposti ar piedevām | Kopējais skābums, % | 0,7–1,5 |
| Sāls saturs, % | 1,5–2,5 | ||
| Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, % | 60 : 40 |
9. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem un mizotiem, vārītiem un tvaicētiem, skābētiem un sālītiem produktiem
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Svaigi, mizoti, vārīti un tvaicēti kartupeļi un dārzeņi (vakuumā) | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 106 kvv/1 g |
| Pelējuma sēnītes | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| 2. | Skābēti un sālīti dārzeņi un sēnes | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 104 kvv/1 g |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g | ||
| Salmonellas, 25 g | nav pieļaujamas |
10. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:
10.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;
10.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti.
1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.
2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.
3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %.
4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām.
5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Avenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
| 2. | Upenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 12,0 % |
| Negatavas vai brūnas ogas | ne vairāk par 5 % | ||
| 3. | Zemenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 7,0 % |
| Kauslapiņas | ne vairāk par 12 gab./1 kg | ||
| Ogas, kas nav sasniegušas gatavību | ne vairāk par 5 % | ||
| 4. | Dzērvenes (purva) | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
| 5. | Brūklenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 10,0 % |
| 6. | Mellenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 9,0 % |
| 7. | Ķirši | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 11,0 % |
| 8. | Kazenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
| 9. | Lielogu dzērvenes | Sausnas saturs (Brix) | ne mazāk par 8,0 % |
6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā.
2. tabula
Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Augļu un ogu ievārījumi | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| pH | 2,6–3,5 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 2. | Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu | Augļu saturs produktos, % | ne mazāk kā 40 |
| Sausnas saturs, % | 28,0–40,0 | ||
| pH | 2,6–3,4 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas | ||
| Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 3. | Saldēti augļi un ogas | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g |
3. tabula
Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Augļu nektāri | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējiem – nav pieļaujamas |
| Titrējamās skābes masas daļa, % | 0,1–1,6 (atkarībā no produkta veida) | ||
| 2. | Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām sulām) | Pelējumu sēnītes un raugu šūnas pasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Patulīna saturs: | |||
| smiltsērkšķu sulai, ābolu sulai, kg | ne lielāks par 10 μg | ||
| citu augļu sulām, kg | ne lielāks par 50 μg | ||
| Zarnu nūjiņu grupas baktērijas nepasterizētā sulā, 25 g | nav pieļaujamas | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi nepasterizētiem produktiem, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi pasterizētiem produktiem, 1 g | ja uzglabāšanas termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, – ne vairāk kā 50 kvv, pārējām – nav pieļaujami | ||
| 3. | Sīrupi | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 103 kvv |
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas, 1 g | ne vairāk kā 50 kvv |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem
Nr. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Sukādes | Ūdens saturs produktā, % | 10–30 |
| Cukuru saturs gatavā produktā, % | ne vairāk kā 82 | ||
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 102 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 50 kvv/1 g | ||
| 2. | Žāvēti augļi | Ūdens saturs produktā, % | ne vairāk kā 30 |
| Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g | ||
| Pelējumu sēnītes un raugu šūnas | ne vairāk kā 100 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā
Nr. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Sausnas saturs, % Brix | ne mazāk kā 18 |
| 2. | pH | 3,2–4,4 |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi | ne vairāk kā 1 x 103 kvv/1 g |
| 4. | Zarnu nūjiņas grupas baktērijas, 1 g | nav pieļaujamas |
| 5. | Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g | nav pieļaujami |
| 6. | Pelējumi un raugi | ne vairāk kā 50 kvv/1 g |
I. Putnu audzēšana
1. Putniem dod to vecumam, sugai un produktivitātes virzienam piemērotu barību, kas atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apriti noteiktajām prasībām.
2. (Svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 185)
3. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas vai putnus, kuru produkcija atbilst prasībām par uzturvērtības vai veselīguma norādēm , kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem un Eiropas Komisijas 2012. gada 16. maija Regulā (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.
4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.
5. Šā pielikuma I nodaļā minēto prasību ievērošanu kontrolē dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punktu, ja izejvielas piegādā operatoram, kas produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Olas un to produktu ražošana
6. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.
1.tabula
Olu kvalitātes prasības
Nr. |
Rādītājs |
Noteiktās prasības |
Kontrole |
| 1. | Olu vizuāla novērtēšana | Olas ir tīras, sausas, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm | Kontroli veic operators katrai partijai |
| 2. | Olas forma un izmērs | Putnu sugai, šķirnei un putnu vecumam raksturīga olu forma, čaumalas biezums un čaumalas krāsojums | Kontroli veic operators katrai partijai |
| 3. | Olas raksturojums | Jēlā veidā olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā ar dažādiem toņiem un krāsas intensitāti. Olas baltums ir stingrs un dzidri caurspīdīgs. Olas dzeltenuma lielums attiecībā pret baltumu raksturīgs putnu sugai, barošanas specifikai un atbilst svaigi dētas olas konsistencei |
Kontroli veic operators pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi putnu dēšanas sezonā |
7. Olu pulvera ražošanā izmanto olas, kas atbilst šo noteikumu 11.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām. Olu pulvera kvalitātes rādītāji atbilst 2.tabulā minētiem kritērijiem, ko nosaka ne retāk kā reizi gadā.
Kvalitātes rādītāji olu pulverim
2.tabula
| N.p.k. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Mitrums | < 7,5% |
| 2. | Proteīna saturs | >45 % |
| 3. | Salmonellas, 25 g | nav pieļaujama |
III. Prasības mājputnu gaļai un tās produktiem
8. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 ○C.
9. Svaiga mājputnu gaļa atbilst mājputnu gaļas standarta A kategorijai.
10. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja putns audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā.
11. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar vienu no šo noteikumu 5. pielikumā minētajām norādēm, ja:
11.1. putniem visā audzēšanas periodā nav dotas antibiotikas;
11. 2. veterinārās zāles, kas saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulu (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (turpmāk – regula Nr. 37/2010) klasificējamas kā antibiotikas, gaļai audzējamo putnu saimēm tiek lietotas ne vairāk kā vienam procentam no kopējā putnu saimju skaita pēdējo 12 mēnešu laikā un to apliecina operators, veicot antibiotiku lietošanas uzskaiti;
11. 3. putnu saimēm visā audzēšanas periodā lietotas tikai tādas vienšūņu attīstību kavējošas ķīmiskas vielas – kokcidiostati –, kas saskaņā ar regulu Nr. 37/2010 nav klasificējamas kā antibiotikas.
12. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 ○C un augstāka par 4 ○C.
13. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.
14. Putnu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:
14.1. mehāniski atkaulotu gaļu;
14.2. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;
14.3. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;
14.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640), ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
15. Putnu gaļas produktos un gaļas izstrādājumos pievienotā sāls saturs nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta.
16. Mājputnu gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un mājputnu gaļas produktos nav mazāk kā 70 procentu mājputnu gaļas.
17. Putnu gaļas, olu un putnu gaļas produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
18. Kūpinātas mājputnu gaļas produktu ražošanā izmanto tikai lapu koku koksni.
19. Kūpinātu mājputnu gaļu un kūpinātas mājputnu gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:
19.1. kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;
19.2. tradicionāli kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.
20. Ražojot desas no mājputnu gaļas, izmanto tikai dabīgos un ēdamos kolagēna apvalkus.
21. Ražojot pusžāvētās un auksti kūpinātās desas no mājputnu gaļas, nav atļauts izmantot fosfātus.
I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana
1. Akvakultūras dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.
2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:
2.1. augšanas veicinātājus;
2.2. sintētiskās krāsvielas;
2.3. barību, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuras ražošanā tie izmantoti;
2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.
3. Zivju barībā aizliegts izmantot hormonus.
4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.
5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.
6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.
7. Ja produktu marķē ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, operators ievēro šā pielikuma I sadaļas prasības.
II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem
8. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un marķēšanā operators var izmantot noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja zivis ir iegūtas:
8.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;
8.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.
9. Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā noteiktajām prasībām.
Tabula
Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Rādītājs |
Raksturojums |
Kontrole |
| 1. | Āda | Gluda, sugai raksturīgā krāsā, iespējami plankumi, var būt nelieli bojājumi, kas radušies, zvejojot un transportējot zivis | Operators nosaka katrai partijai |
| 2. | Gļotādas | Ūdeni saturošas, caurspīdīgas | |
| 3. | Acis | Uz āru izliektas, caurspīdīga radzene, melna zīlīte | |
| 4. | Žaunas | Spilgtā krāsā, mitras, bez gļotām | |
| 5. | Vēderplēve ķidātām zivīm | Gluda, spilgta, piegulst audiem | |
| 6. | Gaļa | Stingra un elastīga, ar gludu virsmu |
10. Pārstrādes produktu ražošanā:
10.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;
10.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);
10.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.
11. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.
12. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.
13. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).
14. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli, kurtuvē pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.
15. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.
16. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai).
17. Ražojot zivju konservus eļļā nodrošina, ka:
17.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;
17.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;
17.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība nedrīkst būt lielāka par 2 cm;
17.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:
17.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %;
17.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas.
18. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:
18.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;
18.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;
18.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;
18.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums ir šāds:
18.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm;
18.4.2. reņģēm – 7–10 cm;
18.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm.
19. Ražojot konservus "Makrele savā sulā", nodrošina, ka:
19.1. netiek izmantotas pārtikas piedevas;
19.2. tiek izmantotas atvēsinātas vai saldētas makreles Scomber scombrus;
19.3. kārbās konsistence atbilst attiecīgajam produktam, pieļaujami ādas plīsumi. Zivju liemeņi vai gabaliņi ir līdzeni, bez zvīņām, var būt nenogrieztas spuras, izņemot astes. Zivju gaļas krāsa atbilst vārītas makreles krāsai. Dabīgajā sulā – buljonā, kas izdalījies sterilizācijas procesā, – pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas nogulsnēs;
19.4. konservu garša un smarža ir raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, bez rūgtas piegaršas;
19.5. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:
19.5.1. vārāmā sāls saturs – līdz 2,5 %;
19.5.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā pēc sterilizācijas – ne mazāk kā 70 % no kārbas neto masas.
1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām.
2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst šo noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām.
3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.
4. Garšvielu krāsa un smarža raksturīga attiecīgajam produktam, konsistence sausa, birstoša, ražošanā neizmanto pārtikas piedevas un aromatizētājus.
5. Tēja, kafija un garšvielas atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem rādītājiem.
Tabula
Kvalitātes rādītāji tējai, kafijai un garšvielām
| Nr. p. k. | Produkts | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Tēja | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 105 kvv |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 500 kvv | ||
| 2. | Kafija (tostarp ozolzīļu, cigoriņu, miežu) |
Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | ne vairāk kā 5 x 105 kvv |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 1000 kvv | ||
| Atkritumu piemaisījumu saturs, % | ne vairāk kā 0,5 | ||
| 3. | Garšvielas | Kaitēkļu invāzija | nav pieļaujama |
| Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g | ne vairāk kā 1000 kvv |
1. Dzeramo ūdeni iegūst no pazemes atradnes.
2. Dzeramā ūdens apstrādē neizmanto hloru saturošus savienojumus.
3. Dzeramā ūdens, avota ūdens un minerālūdens (turpmāk – ūdens) kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajām prasībām.
1.tabula
Dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
| 1. | Kopējais mikroorganismu skaits 22 °C/1 ml |
Ne vairāk kā 100 kvv | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
| 2. | Kopējais mikroorganismu skaits 37 °C/1 ml |
Ne vairāk 20 kvv | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
| 3. | Koliformas un Escherichia coli/250 ml | Nav pieļaujami | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
2.tabula
Avota ūdens un minerālūdens mikrobioloģiskie rādītāji
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Kontrole |
| 1. | Koliformas, Escherichia coli 37 °C un 44,5 °C/250ml |
Nav pieļaujami | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
| 2. | Fekālie streptokoki /250ml | Nav pieļaujami | Vienu reizi gadā |
| 3. | Kopējais mikroorganismu skaits 20–22 °C/1 ml |
Ne vairāk kā 100 kvv | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
| 4. | Kopējais mikroorganismu skaits 37 °C/1 ml |
Ne vairāk kā 20 kvv | Kontroli veic katrai ražošanas partijai |
4. Ūdenī kopējo mikroorganismu skaitu nosaka 24 stundu laikā pēc ūdens fasēšanas pudelēs.
5. Sulu dzērienu sastāvā ir ne mazāk kā 10 % augļu sulas vai augļu sulas no koncentrāta.
6. Sulu dzērieniem operators ne retāk kā reizi gadā nosaka pelējuma sēnīšu un raugu šūnu daudzumu, un tas nepārsniedz 50 kvv/1 ml.
I. Vispārīgās prasības
1. Konditorejas izstrādājumu ražošanā izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 10. pielikumā minētajām prasībām.
2. Izmantotās augu pārstrādes taukvielās transtaukskābju saturs ir ne vairāk kā 2 %.
II. Kvalitātes prasības konfektēm
3. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera.
4. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā piena konfektēm nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem rādītājiem.
1.tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji piena konfektēm
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g | Nav pieļaujami |
| 2. | Pelējuma sēnītes 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
5. Kvalitātes rādītājus konfektēm, zefīram un dražejām nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.
2.tabula
Kvalitātes rādītāji konfektēm, zefīram un dražejām
Nr. |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Garša, smarža un krāsa | Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kas satur taukvielas, nedrīkst būt vaskaina, rūgtena vai cita nepatīkama piegarša |
| 2. | Forma | Raksturīga attiecīgajam produkta veidam. Konfektēm, kuru korpusi ir no žāvētiem augļiem un sēklām, pieļaujama nelīdzena virsma |
| 3. | Ārējais izskats | Atbilstošs konkrētam produkta veidam |
6. Konfekšu (izņemot piena), zefīra un dražeju mikrobioloģiskos rādītājus nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem.
3.tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji konfektēm (izņemot piena), zefīram un dražejām
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g | Nav pieļaujami |
| 2. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g | Nav pieļaujami |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g | Ne vairāk kā 5 x 104 kvv |
| 4. | Pelējuma sēnītes 1 g | Ne vairāk kā 100 kvv |
| 5. | Raugu šūnas 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
III. Kvalitātes prasības cepumiem
7. Kvalitātes rādītājus cepumiem nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 4. tabulā minētajiem rādītājiem.
4.tabula
Kvalitātes rādītāji cepumiem
Nr. |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Garša un smarža | Atbilstoša konkrētajam izstrādājumam |
| 2. | Forma | Raksturīga konkrētajam izstrādājumam. Pieļaujami salūzuši cepumi: 1) fasētiem: • ne vairāk kā 1 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 180 g; • ne vairāk kā 3 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 300 g; • ne vairāk kā 4 gab. iesaiņojuma vienībā līdz 500 g; 2) sveramiem – līdz 5 % cepumu iesaiņojuma vienībā |
| 3. | Virsma | Neapdegusi, ar izteiktu zīmējumu. Glazētiem cepumiem glazūras virsma gluda vai viegli viļņota, bez tauku sarmas. Cepumiem, kuru sastāvā ir rieksti, rozīnes u. c., virsma var būt nelīdzena, uz tās var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi |
| 4. | Krāsa | Raksturīga attiecīgajam izstrādājumam |
| 5. | Struktūra | Vienmērīgi poraina, cepumiem ar riekstiem, rozīnēm u. c. uz virsmas var būt redzami šo sastāvdaļu gabaliņi |
8. Mikrobioloģiskos rādītājus cepumiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 5. tabulā minētajiem rādītājiem.
5.tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji cepumiem
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g | Nav pieļaujami |
| 2. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g | Nav pieļaujami |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g | Ne vairāk kā 1 x 104 kvv |
| 4. | Pelējumu sēnītes 1 g | Ne vairāk kā 100 kvv |
| 5. | Raugu šūnas 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
IV. Kvalitātes prasības šokolādei, kakao un šokolādes produktiem
9. Kvalitātes rādītājus šokolādei nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 6. tabulā minētajiem rādītājiem.
6.tabula
Kvalitātes rādītāji šokolādei
Nr. |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Garša un smarža | Atbilstoša attiecīgajam produkcijas veidam |
| 2. | Forma | Atbilstoša receptūrā noteiktajai, bez deformācijas. Dzeramā šokolāde – pulverveida viela |
| 3. | Ārējais izskats | Šokolādes virspuse spoža, bez tauku vai cukura nosirmojuma, pieļaujami atsevišķi sīki caurumiņi. Šokolādes figūrām, kā arī šokolādei ar smalki drupinātām piedevām pieļaujama matēta virspuse. Šokolādei ar veseliem riekstiem, rozīnēm, sukādēm u. c., kā arī porainajai šokolādei pieļaujama nelīdzena virsma. Pildītai šokolādei pieļaujama matēta virspuse. Virspusē un apakšpusē pieļaujama pildījuma caursūkšanās plankumiņu veidā. Dzeramā šokolāde – brūns graudains pulveris |
| 4. | Struktūra | Šokolādes pamatmasai – viendabīga. Porainajai šokolādei – ar vienmērīgām porām |
| 5. | Konsistence | Raksturīga produkcijas veidam. Porainajai šokolādei – ar porām |
10. Mikrobioloģiskos rādītājus kakao un šokolādes produktiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 7. tabulā minētajiem rādītājiem.
7.tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji kakao un šokolādes produktiem
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Patogēnie mikroorganismi, tostarp salmonellas 25 g | Nav pieļaujami |
| 2. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g | Nav pieļaujami |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g | Ne vairāk kā 5 x 104 kvv |
| 4. | Pelējumu sēnītes 1 g | Ne vairāk kā 100 kvv |
| 5. | Raugu šūnas 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
V. Kvalitātes prasības vafelēm un vafeļu tortēm
11. Kvalitātes rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 8. tabulā minētajiem rādītājiem.
8.tabula
Kvalitātes rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm
Nr. |
Rādītājs |
Raksturojums |
| 1. | Garša un smarža | Atbilstoša konkrētam izstrādājumam, bez blakus piegaršas un smaržas |
| 2. | Ārējais izskats | Vafeļu virsma ar skaidri izteiktu vafeļu lapas zīmējumu. Vafeļu tortu virsma atbilstoša norādījumam receptūrā. Vafeļu lapām blīvi jāsaskaras ar pildījumu. Pildījuma konsistencei jābūt viendabīgai, krāsas tonim – vienmērīgam. Var būt redzams neliels pildījuma notecējums uz vafeļu virsmas, izteikti bojāti stūri, nelīdzens griezums: 1) fasējumā līdz 100 g – 1 vafelei; 2) fasējumā līdz 200 g – 2 vafelēm; 3) sveramai produkcijai – ne vairāk kā 5 % no iesaiņojuma vienības. Glazētiem izstrādājumiem virsma viegli viļņota, bez pūslīšiem un plaisām, bez tauku sarmas. Glazētiem izstrādājumiem ir pieļaujams nevienmērīgs glazūras pārklājums uz izstrādājuma apakšas |
12. Mikrobioloģiskos rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 9. tabulā minētajiem rādītājiem.
9.tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm
Nr. |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. | Patogēnie mikroorganismi, t. sk. salmonellas 25 g | Nav pieļaujami |
| 2. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas koli formas 0,1 g | Nav pieļaujami |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi 1 g | Ne vairāk kā 5 x 104 kv |
| 4. | Pelējumu sēnītes 1 g | Ne vairāk kā 100 kvv |
| 5. | Raugu šūnas 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
VI. Prasības krēma konditorejas izstrādājumiem
13. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā krēma konditorejas izstrādājumiem nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 10. tabulā minētajiem rādītājiem.
10. tabula
Mikrobioloģiskie rādītāji krēma konditorejas izstrādājumiem
| Nr. p. k. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
| 1. | Salmonellas, 25 g | Nav pieļaujamas |
| 2. | Zarnu nūjiņu grupas baktērijas, 0,1 g | Nav pieļaujamas |
| 3. | Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g | Ne vairāk kā 1 x 104 kvv |
| 4. | Pelējumu sēnītes, 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |
| 5. | Raugu šūnas, 1 g | Ne vairāk kā 50 kvv |