6.2.6.1. attiecīgajā piekrastes zvejas flotes segmentā ir pieejama brīva kapacitāte, kas izveidojusies izslēdzot zvejas kuģus no zvejas kuģu saraksta saskaņā ar šo noteikumu 6.2.3 un 6.2.5. apakšpunktu;
6.2.6.2. zvejas kuģa iegādes saskaņojuma iesniegumam zvejnieks pievieno pamatojumu par komercdarbības attīstības plānu zvejniecībai piekrastē, kura īstenošanai nepieciešama kuģa iegāde;
6.2.6.3. zvejas kuģa iegāde veicama viena gada laikā pēc saskaņojuma saņemšanas, un iegādes saskaņojuma termiņš netiek pagarināts;".
7.11. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām;
7.12. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus jebkurus zivju un vēžu ieguves rīkus;
7.13. iegūt jebkādu sugu zivis, izmantojot:
7.13.1. elektrisko strāvu (izņemot zivju ieguvi ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu zivju uzskaites veikšanai zinātniskos nolūkos, attiecīgi saskaņotu pētniecisko programmu vai projektu ietvaros);
7.13.2. sprāgstvielas;
7.13.3. duramos rīkus un šaujamieročus (izņemot zemūdens medībās atļautos rīkus, kuru izmantošana notiek atbilstoši noteikumiem, kas regulē makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības);
7.13.4. ķīmiskās vielas;
7.14. atrasties piekrastē vai tās tiešā tuvumā:
7.14.1. ar jebkuriem zvejas rīkiem, ja personai nav derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai vai ja to lietošana attiecīgajā laikā ir aizliegta;
7.14.2. ar jebkuras sugas zivīm, kuru ieguve attiecīgajā laikā aizliegta vai kuru ieguves apjoms pārsniedz personai noteikto atsevišķu zivju sugu limitu vai nozvejas apjomu, vai pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezvejas apjomu."
8.3.1. ja zvejo piekrastē - šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos zvejas datus zvejnieki reģistrē Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) piekrastes zvejas žurnālā pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas;
8.3.2. ja zvejo aiz piekrastes - datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu zvejnieki reģistrē Zemkopības ministrijas uzturētajā elektroniskajā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;".
8.3.21. elektroniski piesakās informācijas sistēmā tās lietotāja tiesību saņemšanai. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku, nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi;
8.3.22. ja tehnisku iemeslu dēļ zvejas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, zvejas kuģa kapteinis vai zvejnieks par to paziņo Valsts vides dienestam, un, līdz informācijas sistēmas darbības atjaunošanai, zvejas datus reģistrē papīra formā piekrastes zvejas žurnāla veidlapā, kas ir noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;
8.3.23. 24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk agrāk par 24 stundām, tos datus, kas reģistrēti papīra formā saskaņā ar 8.3.22. apakšpunktā noteikto, ievada informācijas sistēmā;".
8.18.1. visiem kuģiem, kas garāki par 10 metriem (ziņojumu nosūta arī tad, ja kuģis atgriežas bez nozvejas);
8.18.2. kuģiem ar garumu līdz 10 metriem, ja uz tiem ir paturēta vismaz 250 kg mencu vai divas tonnas brētliņu un reņģu vai citu pelaģisko krājumu nozveja;
8.18.3. visiem kuģiem, neatkarīgi no to garuma, ja uz tiem ir paturēts vismaz 1 lasis vai taimiņš;".
27.1. ir šādi pienākumi:
27.1.1. ievērojot Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;
27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) (8. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšpunktu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;
27.1.3. saskaņā ar šo noteikumu 8.11.apakšpunktu izvērtēt zvejnieku iesniegtos iesniegumus par dzinēju nomaiņas, zvejas kuģu iegādes, jaunu kuģu būves un citu kuģu pārbūves par zvejas kuģiem saskaņojumu un, ja Latvijai paredzētais kopējās dzinēja jaudas un kopējās tonnāžas references līmenis ir lielāks par Zemkopības ministrijas apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā iekļauto kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas līmeni, tad, veicot zvejas kuģu sarakstā iepriekš iekļautā zvejas kuģa nomaiņu vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņu, zvejnieki var pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ievērojot šādus nosacījumus:
27.1.3.1. par kuģi, kas svītrots vai svītrojams no zvejas kuģu saraksta, lai to aizstātu ar citu kuģi vai citam kuģim izmantotu no saraksta svītrotā vai svītrojamā kuģa dzinēja jaudas vai tonnāžas rādītājus, nav saņemts un arī netiks saņemts publiskais atbalsts, kas tiek sniegts par kuģa galīgu zvejas darbību galīgu pārtraukšanu;
27.1.3.2. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa tonnāža vai dzinēja jauda nevar būt saistīta ar cita zvejnieka pieprasīto un tam jau apstiprināto kuģa tonnāžu vai dzinēja jaudu, kuru nosaka sakarā ar zvejas kuģa svītrošanu no zvejas kuģu saraksta bez publiskā atbalsta saņemšanas, izņemot gadījumus, ja attiecīgais zvejnieks atsakās no šīm tiesībām brīvprātīgi un rakstiski;
27.1.3.3. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa dzinēja jauda vai kuģa tonnāža nevar pārsniegt vairāk nekā 50 % no zvejas kuģu saraksta svītrotā vai pārbūvētā kuģa (kuģu) iepriekšējā dzinēja jaudas vai kuģa tonnāžas vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudas, ja zvejas kuģis ir iekļauts Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejai atļauto zvejas kuģu sarakstā;
27.1.4. izvērtējot šo noteikumu 27.1.3.apakšpunktā minētos zvejnieku iesniegumus, ņemt vērā, ka zvejnieks nevar pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ja saskaņošanai pieteiktais zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu sarakstā zvejai starptautiskajos un trešo valstu ūdeņos;
27.2. ir šādas tiesības:
27.2.1. ievērojot Zvejniecības likuma 16.panta pirmo daļu, atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos;
27.2.2. Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un zvejas kuģu sarakstu zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, piešķirt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī veikt zivju nozvejas apjomu apmaiņas ar citām Baltijas jūras valstīm;
27.2.3. neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11.apakšpunktā noteiktās prasības;
27.2.4. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.225; sk. grozījumu 2.punktu) ".
"4. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis
Nr. |
Zivju suga |
Zaudējuma atlīdzība (euro) |
Mērvienība |
1. |
Lasis, sīga, taimiņš, store, zutis | 143 |
1 gab. |
2. |
Zandarts | 36 |
1 gab. |
3. |
Ālants, līdaka, vimba | 29 |
1 gab. |
4. |
Akmeņplekste, menca | 15 |
1 kg |
5. |
Asaris, plekste | 8 |
1 kg |
6. |
Brētliņa, reņģe, salaka | 1 |
1 kg |
7. |
Citu sugu zivis | 2 |
1 kg |
8. |
Zivju ikri | 143 |
100 g |
"5. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas sākuma
1. Kuģa nosaukums.
2. Izkraušanas ostas vai izkraušanas vietas nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.
3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā pēc Latvijas laika.
4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL) un svars kilogramos vai attiecībā uz lašu nozveju – daudzums gabalos.
5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos, bet lašiem un taimiņiem - gabalos un kilogramos."
"6. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)
I. Aktīvie zvejas rīki
Nr.p.k. |
Nosaukums |
Spārna garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
1. |
Zivju vads |
nav ierobežots |
ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
2. |
Plekstu vads |
ne lielāks par 20 |
ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus |
3. |
Ēsmas zivtiņu velkamais vads* |
ne lielāks par 10 |
no 12 līdz 24 |
Piezīme. *Ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu atļauts zvejot kuģiem, kam ir izsniegta atļauja zvejai ar āķiem, ievērojot, ka, zvejojot ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu, kura linuma acs izmērs ir no 12 līdz 15 mm, ir atļauta tikai tūbīšu specializētā zveja, savukārt zvejā izmantojot linuma acs izmēru no 16 līdz 24 mm, ir atļauta neregulēto sugu vai mazo pelaģisko zivju sugu (reņģe, brētliņa) specializētā zveja.
II. Pasīvie zvejas rīki
Nr.p.k. |
Nosaukums |
Sētas vai tīkla garums (m) |
Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm) |
Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm) |
1. |
Reņģu stāvvads |
ne lielāks par 600 |
no 32 līdz 601 |
no 20 līdz 50 |
2. |
Zivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 60 līdz 240 1 |
ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
3. |
Sīkzivju murds2 |
ne lielāks par 600 |
no 36 līdz 60 1 |
no 32 līdz 36 |
3.1 |
Apaļo jūrasgrunduļu murds2 | ne lielāks par 150 | no 24 līdz 361 | no 24 līdz 36 |
4. |
Lucīšu murds2 |
ne lielāks par 30 |
no 36 līdz 40 1 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas |
4.1 |
Lucīšu murdu jeda |
ne lielāks par 150 |
no 36 līdz 401 |
no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas |
5. |
Zivju vai grunts tīkls3,4 |
|
|
|
5.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
- |
|
5.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 80 līdz 180 no 60 līdz 703 |
- |
|
6. |
Reņģu un salaku tīkls4: |
|
no 28 līdz 50 |
|
6.1. |
lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 | no 28 līdz 50 | - |
|
6.2. |
līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) | no 28 līdz 50 | - |
|
7. |
Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem) |
- |
āķa izmērs nav mazāks par 15 |
- |
8. |
Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem) |
- |
āķa izmērs nav mazāks par 10 |
- |
9. |
Akmeņplekstu tīkls4 | no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 | no 220 līdz 240 |
|
Piezīme.
1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.
2 Vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.
3 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.
4 Liekača acs izmērs nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo zvejas rīka acs izmēru."
"10. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai
1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.
2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.
3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011.gada 31.decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011.gada 31.decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.
4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.
5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju ar dzinēju jaudu saistītās informācijas neatbilstības gadījumā, kā arī dokumentāro pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14.punktu.
6. Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.
7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.
8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās dzinēji ir izvietoti.
9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi.
10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31.decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.
11. Šā plāna 10.punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:
11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);
11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;
11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.
12. Veicot šā plāna 10.punktā minēto izvērtēšanu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):
12.1. kuģu garuma kategorijas;
12.2. kuģu tilpības kategorijas;
12.3. izmantotie zvejas rīki;
12.3. zvejas mērķsugas.
13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11.punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk – paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.
14. Atbilstoši šā plāna 13.punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:
14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;
14.2. zvejas žurnālu;
14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention – EIAPP);
14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;
14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;
14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;
14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;
14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.
15. Ja pazīmes, kas noteiktas, veicot dokumentāro verifikāciju saskaņā ar šā plāna 14.punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.
16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.
17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.
18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.
19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.
20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:
20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;
20.2. pārbaudes laiku;
20.3. pārbaudes vietu;
20.4. dzinēja veidu;
20.5. dzinēja identifikācijas numuru;
20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;
20.7. pārbaudē izmantoto metodi;
20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;
20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kas veica pārbaudi;
20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;
20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.
21. Ja Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu un pieprasīt atmaksāt izdevumus par kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi."
"11. pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija
noteikumiem Nr. 296
ICES zvejas kvadrāti
(ģeogrāfiskās koordinātas un kvadrātu numuri)
Piezīme: Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā III pielikumu ICES 28.1 apakšrajonā ietilpst ūdeņi, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Ovīšu bākas (57o34.1234′ N, 21o42.9574′ E) Latvijas rietumu krastā līdz Lodes raga dienvidu klintij (57o57.4760′ N, 21o58.2789′ E) Sāmsalā, kura turpinās dienvidu virzienā līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad ziemeļaustrumu virzienā gar Sāmsalas austrumu krastu, bet ziemeļos – iedomāta līnija, kas savieno punktus, kuru koordinātas ir 58o30.0′ N, 23o13.2′ E un 58o30′N, 23o41.1′ E."