22-TA-3635
Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
13.panta ceturto daļu
13.panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību.
2.
Noteikumi attiecas uz apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai atrodas jonizējošā starojuma laukā operatora kontroles un pārraudzības zonās (turpmāk – operatora kontrolētā zona).
3.
Operators nodrošina darbinieku apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu, izmantojot:
3.1.
tiešo metodi – individuālos dozimetrus (turpmāk – darbinieku individuālais monitorings);
3.2.
netiešo metodi – veicot radioaktīvā piesārņojuma kontroli gaisā, uz darba virsmas, kur veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un visā operatora kontrolētajā zonā, kā arī kontrolējot jonizējošā starojuma dozas jaudu darba vietās un visā operatora kontrolētajā zonā (turpmāk – darba vietas monitorings).
4.
Operators nodrošina apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu arī tiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kurus nenodarbina operators, kas ir atbildīgs par operatora kontroles un pārraudzības zonām, bet kuri šajās zonās veic kādas darbības, tai skaitā arī mācekļiem un studentiem (turpmāk - viesstrādnieki), sadarbojoties ar viesstrādnieku darba devēju.
II.Darbinieku individuālais monitorings
5.
Darbinieku individuālais monitorings ietver:
5.1.
saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar individuālo dozimetru (turpmāk – individuālais dozimetrs), izmantojot:
5.1.1.
individuālo termoluminiscences dozimetru (turpmāk – TLD dozimetrs);
5.1.2.
individuālo elektronisko dozimetru, kas spēj nepārtraukti uzrādīt jonizējošā starojuma dozu (turpmāk – EPD dozimetrs);
5.2.
saņemto jonizējošā starojuma dozu aprēķināšanu noteiktam laikposmam, pamatojoties uz individuālās dozimetrijas rezultātiem.
6.
Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
7.
Operators nodrošina, ka TLD dozimetrus nomaina valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":
7.1.
(Svītrots)
7.2.
vismaz reizi trijos mēnešos, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu darbinieks ir A kategorijas darbinieks;
7.3.
atbilstoši radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā noteiktajai regularitātei, ja nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām;
7.4.
(Svītrots)
7.5.
reizi sešos mēnešos pirmajā darbības gadā, jaunam operatoram uzsākot veikt licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai uzsākot licencējamu darbību veikšanu jaunā jomā, operatora attiecīgajās licencējamās darbībās nodarbinātajiem B kategorijas darbiniekiem.
7.1
Papildus operators nodrošina A kategorijas darbiniekiem ekstremitāšu un acu dozimetrus atbilstoši veicamo darbību specifikai un radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta izvērtētajiem aizsardzības pasākumiem.
8.
Ja operators darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem izmanto EPD dozimetrus, individuālās dozimetrijas mērījumu veikšanas nosacījumus operators iekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, ievērojot EPD dozimetru ražotāja noteiktās prasības.
9.
Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens šo noteikumu 7. punktā noteiktais darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra.
10.
(Svītrots)
11.
(Svītrots)
12.
(Svītrots)
13.
(Svītrots)
14.
Operators nodrošina, ka nekavējoties:
14.1.
tiek nomainīts TLD vai EPD dozimetrs, ja tas ir piesārņots ar radioaktīvo vielu, fiziski bojāts vai bijis pakļauts augstai temperatūrai vai mitrumam, vai ir citādi bojāts;
14.2.
darbiniekam tiek izsniegts jauns individuālais dozimetrs, ja tas ir nozaudēts;
14.3.
tiek nomainīts TLD dozimetrs vai tiek uzstādīts EPD dozimetrs jauna mērījuma veikšanai, ja individuālais dozimetrs laikā, kad darbinieks to nav lietojis, ir turēts jonizējošā starojuma avota tuvumā.
15.
Darbinieks:
15.1.
lieto viņam izsniegto individuālo dozimetru, lai nodrošinātu individuālo dozimetrisko mērījumu precizitāti;
15.2.
ir atbildīgs, lai individuālais dozimetrs tiktu lietots atbilstoši tā lietošanas instrukcijai;
15.3.
(Svītrots)
15.4.
laikā, kad individuālais dozimetrs netiek lietots, to glabā darbu vadītāja norādītajā vietā, kurā nav jonizējošā starojuma avotu, kas varētu radīt individuālā dozimetra apstarojumu virs dabiskā fona līmeņa;
15.5.
atdod individuālo dozimetru darbu vadītājam kārtējo un ārpuskārtas nolasījumu veikšanai, kā arī pēc tam, kad ir beidzis darba tiesiskās attiecības ar operatoru.
16.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem un operators, kurš nodrošina darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar EPD dozimetriem, par mērījumu rezultātiem informē Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs):
16.1.
ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim);
16.2.
nekavējoties, ja konstatēts efektīvās dozas pamatlimita vai ekvivalentās dozas pakārtoto limitu robežvērtību pārsniegums gadā vai vienas ceturtās daļas gada robežvērtību pārsniegums ceturksnī.
III.Darba vietas monitorings
17.
Darba vietas monitoringu veic visām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras notiek operatora kontrolētajā zonā, ievērojot arī jonizējošā starojuma avotu ražotāju noteiktās prasības darba vietas monitoringam.
18.
Operators pastāvīgo darba vietas monitoringu nodrošina:
18.1.
uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;
18.2.
jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā:
18.2.1.
ne retāk kā reizi piecos gados - zobārstniecības, osteodensitometrijas un mamogrāfijas rentgeniekārtām, radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);
18.2.2.
ne retāk kā reizi trijos gados - radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, datortomogrāfijas iekārtām un elektronu paātrinātājiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā, radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto medicīnā, medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, kuras lieto, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā;
18.2.3.
radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši darba vietas monitoringa programmā noteiktajai regularitātei, ņemot vērā veicamos darbus ar jonizējošā starojuma avotiem;
18.3.
pēc katras jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus;
18.4.
pēc izmaiņām jonizējošā starojuma avotu izvietojumā telpā vai pēc izmaiņām jonizējošā starojuma ierobežojošu aizsargbarjeru, telpu durvju, logu vai sienu konstruktīvajos risinājumos, vai pēc izmaiņām blakus telpu un teritorijas pielietojumā.
19.
Šo noteikumu 18.punktā minēto pastāvīgo monitoringu veic:
19.1.
institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā institūcijā (turpmāk – inspicēšanas institūcija);
19.2.
laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā (turpmāk – akreditēta laboratorija);
19.3.
(Svītrots)
19.4.
radiācijas drošības eksperts;
19.5.
medicīnas fizikas eksperts;
19.6.
darbu vadītājs, ja viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā trīs gadi;
19.6.1.
(Svītrots)
19.6.2.
(Svītrots)
19.7.
medicīnas fiziķis, ja viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā trīs gadi.
(Grozīts ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 468)
20.
(Svītrots)
21.
(Svītrots)
22.
(Svītrots)
23.
Darba vietas monitoringa veikšanas nosacījumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
24.
Ja darbiniekam pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, ir saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, operators nekavējoties nodrošina darba vietas monitoringu (operatīvais darba vietas monitorings), kā arī individuālos dozimetriskos mērījumus un iegūtos rezultātus salīdzina ar jonizējošā starojuma dozām, ko saņēmuši citi darbinieki, kuri attiecīgajā laikposmā ir strādājuši operatora kontrolētajā zonā.
25.
(Svītrots)
26.
Operators izstrādā darba vietas monitoringa programmu, kas ir radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas sastāvdaļa un kurā iekļauj:
26.1.
informāciju par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veidu, enerģiju vai radioaktivitāti;
26.2.
darba vietas monitoringā mērāmos lielumus (dozas jauda vai radioaktivitāte) un mērīšanas regularitāti;
26.3.
darba vietas monitoringa teritoriju, mērījuma vietu izvēli, ņemot vērā darbinieku vai iedzīvotāju atrašanās vietas;
26.4.
mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru, ja darba vietas monitoringu veic darbu vadītājs vai medicīnas fiziķis, vai operatora radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts;
26.5.
pasākumus, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti norāda, ka varētu tikt pārsniegti jonizējošā starojuma dozu limiti un ierobežojumi (optimizācijas kritēriji).
27.
(Svītrots)
28.
Operators, izstrādājot darba vietas monitoringa programmu:
28.1.
ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu;
28.2.
novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām un iedzīvotājiem;
28.3.
izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:
28.3.1.
radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;
28.3.2.
darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā.
28.1
Darbu vadītājs kontrolē darba vietas monitoringa programmas īstenošanu.
28.2
Operators nodrošina piekļuvi inspicēšanas institūcijai vai akreditētai laboratorijai, vai radiācijas drošības ekspertam, vai medicīnas fizikas ekspertam operatora darba vietas monitoringa programmai. Inspicēšanas institūcija vai akreditēta laboratorija, vai radiācijas drošības eksperts, vai medicīnas fizikas eksperts, veicot darba vietas monitoringu, ievēro operatora darba vietas monitoringa programmā noteiktās prasības.
28.3
Darba vietas monitoringa veicējs - radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts atbilstoši centra izsniegtajai licencei darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem - savā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļauj mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru.
29.
Operators pēc darba vietas monitoringa izpildes 10 gadus glabā šādu informāciju par darba vietas monitoringu:
29.1.
darba vietas monitoringa teritorija;
29.2.
mērīšanas datums un laiks;
29.3.
izmērītie lielumi:
29.3.1.
radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, – darbībām ar radioaktīvajām vielām;
29.3.2.
jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, – darbībām ar jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;
29.4.
mērīšanas līdzeklis, ar kuru ir veikti mērījumi;
29.5.
aprēķinātie vai novērtētie lielumi:
29.5.1.
radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;
29.5.2.
iespējamais ārējais apstarojums;
29.6.
par mērījumiem atbildīgās personas vārds un uzvārds.
30.
Ja darba vietas monitoringa rezultāti ir izmantoti darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumam, šos rezultātus operators glabā visu darbinieka darbības laiku un līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu.
IV.Monitorings, ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija
31.
Ja notikusi radiācijas avārija, darbu vadītājs informē centru un nodrošina operatīvo darba vietas monitoringu. Ja radiācijas avārija notikusi, veicot darbības ar radioaktīvajām vielām, darbu vadītājs nodrošina arī monitoringu, lai noteiktu radioaktīvo vielu daudzumu cilvēka ķermenī un atsevišķos orgānos vai izdalījumos no cilvēka ķermeņa.
32.
Ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija, darbu vadītājs nomaina individuālos dozimetrus un visus individuālo dozimetrisko mērījumu un darba vietas monitoringa rezultātus nekavējoties nodod centram, lai novērtētu saņemto jonizējošā starojuma dozu un nodrošinātu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu par darbinieku īpašu medicīnisko uzraudzību vai specializētās palīdzības sniegšanu viņiem.
V.Darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējums
33.
Darbu vadītājs, pamatojoties uz darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem, reizi gadā vai pēc noteiktu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu darbu izpildes, radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas, kā arī pēc tam, kad darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā, novērtē darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas.
34.
Ja A kategorijas vai šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minētajam darbiniekam nav bijis iespējams veikt individuālo monitoringu vai ja tā rezultāti ir nepietiekami, darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtēšanai izmanto individuālā monitoringa rezultātus, kas iegūti veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, un darba vietas monitoringa rezultātus.
35.
(Svītrots)
VI.Darbinieka saņemtā apstarojuma reģistrēšana
36.
Darbinieku saņemtā apstarojuma reģistrēšanai centrs uztur datubāzi par A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku saņemto apstarojumu, kurā, izmantojot ārstniecības iestādes, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", operatoru un darba vadītāju sniegtos datus, iekļauj šo noteikumu 39.1 punktā minēto informāciju par katru darbinieku.
37.
(Svītrots)
38.
(Svītrots)
39.
Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām operators un centrs glabā līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu.
39.1
Operators reģistrē šādu informāciju par katru A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku:
39.11.
darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.12.
informācija par darba vietu un amatu:
39.12.1.
operatora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.12.2.
darba uzsākšanas datums un pabeigšanas datums;
39.12.3.
darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.12.4.
darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv).
39.2
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" centram iesniedz šādu informāciju par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem:
39.21.
darbinieka vārds, uzvārds, personas kods;
39.22.
operatora nosaukums un reģistrācijas numurs;
39.23.
dozimetra izsniegšanas datums un mērījuma nolasīšanas datums;
39.24.
dozimetra nomērītā doza;
39.25.
dozimetra veids - ķermeņa, pirkstu, roku, acs dozimetrs;
39.26.
informāciju par dozimetra novietojumu - ja darbiniekam ir vairāki dozimetri, piemēram, virs un zem priekšauta, fona noteikšanai u.c;
39.27.
informāciju par dozas mērījuma fona līmeņa atņemšanas metodiku vai atņemšanā izmantoto fona līmeņa vērtību.
39.3
Ja darbinieks veic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem pie vairākiem operatoriem, viņš informē darba vadītāju par citām darbavietām, lai nodrošinātu, ka darba devējam ir pieejama informācija par darbinieku, par kuriem atbildīgs ir cits darba devējs vai operators, saņemto apstarošanu (dozām).
39.4
Darbu vadītājs informāciju par darbinieka saņemtajām dozām darbiniekam izsniedz:
39.41.
obligātās veselības pārbaudes veikšanai;
39.42.
ja darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā;
39.43.
ja darbinieks veic darbību vairāku operatoru kontrolētajās zonās;
39.44.
saņemot individuālā monitoringa rezultātus un arī pēc darbinieka pieprasījuma, tajā skaitā mērījumu rezultātiem, kas varētu būt izmantoti šo rezultātu novērtēšanā, vai darbinieka dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu.
39.5
Viesstrādnieka darba devējs, pirms viesstrādnieks uzsāk strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem operatora kontrolētajā zonā, operatoram nodod šādu informāciju:
39.51.
darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.52.
viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.53.
darba uzsākšanas datums;
39.54.
darbinieka klasifikācija (A vai B kategorijas darbinieks);
39.55.
darbinieka pēdējo piecu gadu saņemtās dozas.
39.6
Operators reģistrē šādu informāciju par A kategorijā iedalīta viesstrādnieka saņemto apstarojumu
39.61.
darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.62.
informācija par darbavietu un amatu:
39.63.
operatora un viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.64.
darbinieka klasifikācija (A kategorijas darbinieks);
39.65.
darba uzsākšanas un beigšanas datums;
39.66.
saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.67.
saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv).
39.7
Operators viesstrādniekiem nodrošina individuālo dozimetriju un saņemtā apstarojuma uzskaiti, informāciju par viesstrādnieka saņemto apstarojumu nodod viesstrādnieka darba devējam.
39.8
Viesstrādnieka darba devējs nodrošina informācijas uzturēšanu par darbinieka saņemtajām dozām, veicot darbības pie operatora.
39.9
Viesstrādnieka darba devējs informē darbinieku par individuālā monitoringa rezultātiem pēc to saņemšanas un arī pēc darbinieka pieprasījuma, tajā skaitā mērījumu rezultātiem, kas varētu būt izmantoti šo rezultātu novērtēšanā, vai darbinieka dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu.
39.10
Operators centram iesniedz šo noteikumu 39.6 punktā minēto informāciju par viesstrādnieka saņemto apstarojumu.
VII.Uzskaites grāmatiņa un tās aizpildīšanas kārtība
40.
(Svītrots)
41.
(Svītrots)
42.
(Svītrots)
43.
(Svītrots)
44.
(Svītrots)
45.
(Svītrots)
46.
(Svītrots)
47.
(Svītrots)
48.
(Svītrots)
49.
(Svītrots)
50.
(Svītrots)
51.
(Svītrots)
VIII.Noslēguma jautājumi
52.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumus Nr.454 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 154.nr.; 2003, 167.nr.; 2009, 103.nr.).
53.
Uzskaites grāmatiņas, kas izdotas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumiem Nr.454 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība", ir derīgas.
54.
Ar šo grozījumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē centra lēmumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu.
54.1
Dozu uzskaites grāmatiņas, kas izdotas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šo noteikumu VII nodaļā, operators nodod centram līdz 2028.gada 31. decembrim.
54.2
Uzsākot šo noteikumu 39.1 punktā noteiktās informācijas reģistrēšanu par A kategorijas darbinieku saņemto apstarojumu un pārtraucot informācijas pildīšanu dozu uzskaites grāmatiņā, operators reģistrē darbinieka pēdējo trīs gadu laikā saņemtās dozas.
54.3
Darba vietas monitorings, kas veikts līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgs un ir atbilstošs spēkā esošajai kārtībai, savukārt turpmākais darba vietas monitorings tiek veikts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.
55.
Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.decembrī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
(Svītrots)
2)
(Svītrots)
3)
Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom , ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2013.gada 12.novembra
noteikumiem Nr.1284
Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba vietas monitoringa nosacījumi
I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi
1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.
2. Izmantojot termoluminiscences metodi:
2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;
2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā;
2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.
3. Izmantojot EPD dozimetrus:
3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;
3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.
II. Darba vietas monitoringa nosacījumi
4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:
4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošā starojuma lauks ir viendabīgs, vai ± 50 %, ja jonizējošā starojuma lauks nav homogēns un apstākļi var būtiski atšķirties no standartapstākļiem;
4.2.detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;
4.3. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī vietās, kurās iedzīvotāju – piemēram, apmeklētājus, pacientus un citus nodarbinātos, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem un neatrodas jonizējošā starojuma zonā, – ietekmē jonizējošā starojuma avoti.
5. Darba vietas atbilstību novērtē:
5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties iedzīvotāji;
5.2. ņemot vērā iespējamo iekšējo apstarojumu, veicot darbības ar vaļējiem avotiem vai radioaktīvajiem atkritumiem;
5.3. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:
5.3.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem un iedzīvotājiem;
5.3.2. iedzīvotāju aizsardzības no jonizējošā starojuma optimizāciju, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no katra jonizējošā starojuma avota.
2.
pielikumsMinistru kabineta
2013.gada 12.novembra
noteikumiem Nr.1284
Darbinieku saņemtā apstarojuma datubāzes saturs