Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Noteikumi

22-TA-2862
Informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, un augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzēju atzīšana
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
10. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):
1.1.
iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām;
1.2.
atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs).
2.
Informācija ir nepieciešama objektīvai zemes auglības līmeņa un tā pārmaiņu (uzlabošanās vai degradēšanās) novērtēšanai valstī un augsnes aizsardzības pasākumu plānošanai, lai sekmētu ilglaicīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu.
3.
Dienests informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām iegūst:
3.1.
veicot augšņu agroķīmisko izpēti:
3.1.1.
pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma;
3.1.2.
reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā;
3.2.
saņemot datus no pakalpojumu sniedzējiem, kuri augšņu agroķīmisko izpēti veic atbilstoši B moduļa prasībām saskaņā ar šo noteikumu 14.2.apakšpunktu.
 
4.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni raksturo šādi rādītāji:
4.1.
augsnes tips un granulometriskais sastāvs;
4.2.
mitruma apstākļi;
4.3.
reljefa apstākļi;
4.4.
akmeņainības pakāpe;
4.5.
agroķīmisko īpašību:
4.5.1.
 pamatrādītāji - organisko vielu saturs, apmaiņas reakcija (pH), augiem izmantojamā fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturs;
4.5.2.
papildus rādītāji - apmaiņas magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) un mikroelementu saturs.
5.
Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā augšņu agroķīmiskā izpēte ir darbību kopums, kas ietver šādus posmus:
5.1.
lauka darbu plāna projektu izstrādi, izmantojot digitalizētās augšņu kartes;
5.2.
augsnes paraugu ņemšanu atbilstoši lauka darbu plāna projektam;
5.3.
augsnes paraugu agroķīmisko īpašību rādītāju testēšanu akreditētā laboratorijā, izmantojot augsnes references laboratorijas publicētās metodes dienesta tīmekļvietnē;
5.4.
iegūto datu ievadīšanu KUVIS lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē;
5.5.
iegūto datu novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
6.
Dienests informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni ievada un uztur Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas (turpmāk – KUVIS) lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē.
II.Kārtība, kādā dienests atzīst pakalpojuma sniedzēju
7.
Informācijas ieguvei par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām dienests izmanto atzītu pakalpojumu sniedzēju datus, kuri ir iegūti atbilstoši šo noteikumu prasībām.
8.
Lai dienests izvērtētu personas atbilstību agroķīmiskās izpētes pakalpojuma sniegšanai, tā līdz kārtējā gada 31.janvārim iesniedz dienestā:
8.1.
iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju (nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi) un pakalpojuma moduli saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, kuram piesakās;
8.2.
informāciju par pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošo aprīkojumu;
8.3.
apliecinājumu par to, ka personāls ir iepazinies ar prasībām augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu (noteikumu 3.pielikums);
8.4.
veic samaksu par novērtējuma sagatavošanu lēmuma pieņemšanai par pakalpojuma sniedzēja atzīšanu atbilstībai A vai B modulim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi
9.
Lai pieņemtu lēmumu par pakalpojuma sniedzēja atzīšanu, dienests 20 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:
9.1.
novērtē personas tehniskās iespējas un aprīkojumu pakalpojuma sniegšanai (A un B modulis) saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma I sadaļu;
9.2.
pārliecinās, ka pakalpojuma sniedzējs ir iesniedzis personāla apliecinājumu par to, ka ir iepazinies ar prasībām augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu (noteikumu 3.pielikums) un apņemas tās pildīt ;
9.3.
ir apmācīts ņemt un sagatavot augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām un saskaņā ar šo noteikumu  3.pielikuma II sadaļu;
9.4.
pārbauda, vai augsnes paraugu testēšanu (B modulis) veiks:
9.4.1.
references laboratorija; vai
9.4.2.
laboratorija, kas ir atzīta veikt testēšanu augsnes agroķīmiskās izpētes vajadzībām un ir publicēta dienesta tīmekļvietnes atzīto laboratoriju sarakstā, vai;
9.4.3.
ārvalstu laboratorija, kura augsnes paraugus testē ar augsnes references laboratorijas publicētām metodēm dienesta tīmekļvietnē.
 
10.
Persona, kas vēlas kļūt par atzītu pakalpojuma sniedzēju, nodrošina, ka pakalpojuma sniegšanā iesaistītais personāls ir apmācīts veikt augsnes paraugu ņemšanu un sagatavošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.
11.
Dienests pieņem lēmumu atzīt personu par pakalpojuma sniedzēju, ja:
11.1.
tai ir atbilstošs aprīkojums augsnes paraugu ņemšanai un sagatavošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir iespējas tos nogādāt testēšanai uz laboratoriju;
11.2.
tā izmanto references laboratorijas vai laboratorijas, kuras ir atzītas veikt testēšanu augsnes agroķīmiskās izpētes vajadzībām vai ārvalstu laboratorijas, kuras augsnes paraugus testē ar augsnes references laboratorijas dienesta tīmekļvietnē publicētām metodēm (tikai B modulim);
11.3.
tās personāls ir apmācīts veikt paraugu ņemšanu un sagatavošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām;
11.4.
ir segti izdevumi par pakalpojuma sniedzēja atbilstības izvērtēšanu A vai B modulim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.
12.
Dienests piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to nosūta atzītajam pakalpojuma sniedzējam un savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par atzīto pakalpojuma sniedzēju, norādot atzītā pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, atzīšanas datumu, piešķirto atzīšanas numuru un pakalpojuma moduli.
13.
Dienests reizi gadā veic atzītā pakalpojuma sniedzēja uzraudzības pārbaudi.
14.
Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi un atbilstoši atzītajam pakalpojuma modulim pienākums:
14.1.
A modulim:
14.1.1.
sagatavot paraugu ņemšanas plāna projektu un ņemt augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikāciju;
14.1.2.
sagatavot un nogādāt paraugus testēšanai augsnes references laboratorijai, pieteikumā references laboratorijai norādot atzīšanas numuru;
14.2.
B modulim:
14.2.1.
veikt augšņu agroķīmisko izpēti saskaņā ar šo noteikumu prasībām;
14.2.2.
iesniegt paraugus testēšanai šo noteikumu 9.4.apakšpunktā minētajai laboratorijai;
14.2.3.
augšņu agroķīmiskās izpētes dokumentos norādīt atzīšanas numuru;
14.3.
nodrošināt dienestam iespēju ikgadējās uzraudzības pārbaudes laikā ņemt kontroles paraugus dienesta izvēlētos pakalpojuma saņēmēja laukos, lai salīdzinātu iegūtos rezultātus un to neatbilstības gadījumā pieņemtu lēmumu par atzīšanas anulēšanu;
14.4.
līdz 31.janvārim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta maksas pakalpojumu cenrādi veikt maksājumu par ikgadējo uzraudzības pārbaudi atbilstoši A vai B modulim.
15.
Dienests ir tiesīgs anulēt lēmumu par pakalpojuma sniedzēja atzīšanu, ja pakalpojumu sniedzējs neatbilst šo noteikumu 11.punkta prasībām, neizpilda šo noteikumu 14.punktā minētos pienākumus, vai dienests uzraudzības laikā ir konstatējis neatbilstības, kas ietekmē augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus.
III.Informācijas ieguves nosacījumi pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma
16.
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (turpmāk – pakalpojuma saņēmējs) šo noteikumu:
16.1.
3.1.1.apakšpunktā minētai augšņu agroķīmiskajai izpētei piesakās, iesniedzot iesniegumu:
16.1.1.
izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmu (turpmāk – LAD EPS). Pakalpojuma saņēmējam ir iespēja LAD EPS norādīt atzītu pakalpojumu sniedzēju (A modulis);
16.1.2.
dienestā;
16.2.
3.2.apakšpunktā minētajai izpētei piesakās pie atzītā pakalpojumu sniedzēja.
17.
Dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma saņēmēju par 16.1.apakšpunktā minētās informācijas ieguvi un tās iegūšanas nosacījumiem.
18.
Pakalpojuma saņēmējs par 16.1.apakšpunktā minēto izpēti veic samaksu:
 
18.1.
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;
18.2.
ja pakalpojuma saņēmējs LAD EPS ir norādījis atzītu pakalpojumu sniedzēju (A modulis), tad pakalpojuma saņēmējs izdevumus par lauka darbu plāna projekta izstrādi un paraugu ņemšanu sedz pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar tā izcenojumu.
IV.Informācijas ieguves nosacījumi reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā
19.
Dienests informācijas ieguvei par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām izveido reprezentatīvu lauku saimniecību izlases kopu (turpmāk – kopa) visos valsts plānošanas reģionos izmantojot šādus atlases kritērijus:
19.1.
valsts plānošanas reģions;
19.2.
 novads;
19.3.
saimniecības specializācija (laukkopība, lopkopība, dārzkopība) un lauksaimniecības sistēma (bioloģiskā, integrētā).
20.
Dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguvi kopas platībā un konkrētās platības lauku vēstures ieguves nosacījumiem.
21.
Dienests augsnes agroķīmisko izpēti kopas laukos veic par valsts budžeta līdzekļiem.
22.
Dienests kopas laukos nosaka šādus augsnes agroķīmisko īpašību rādītājus:
22.1.
apmaiņas reakciju (pH);
22.2.
organiskās vielas saturu;
22.3.
augiem izmantojamo fosforu un kāliju;
22.4.
apmaiņas magniju.
23.
Dienests, lai iegūtu informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām, ik pēc pieciem gadiem veic atkārtotu augsnes agroķīmisko izpēti konkrētajos kopas laukos.
24.
Ja piecu gadu laikā ir mainījies zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, dienests:
24.1.
slēdz šo noteikumu 20.punktā minēto līgumu ar jauno zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju; vai
24.2.
atlasa kopai konkrētajā novadā citu saimniecību ar tādu pašu specializāciju un lauksaimniecības sistēmu kā iepriekšējā cikla saimniecībai un slēdz šo noteikumu 20.punktā minēto līgumu par agroķīmisko izpēti atbilstošā platībā, ja jaunais zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs atsakās no 20.punktā minētā līguma slēgšanas.
V.Kārtība, kādā dienests veic augsnes agroķīmisko izpēti
25.
Dienests, pamatojoties uz iesniegumam par augšņu agroķīmisko izpēti pievienoto informāciju, izstrādā lauka darbu plāna projektu, izmantojot atbilstošu ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk – ĢIS) datorprogrammu. Izstrādājot lauka darbu plāna projektu, ņem vērā digitalizēto augšņu karšu datus un audzēto kultūraugu.
 
26.
Augsnes paraugus ņem atbilstoši lauka darbu plāna projektam, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikāciju. Augsnes paraugu ņemšanas laikā novērtē lauka informāciju atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Lauka informāciju ievada KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē.
 
27.
Augsnes paraugus nogādā testēšanai references laboratorijā.
28.
Laboratorija testēšanas rezultātus ievada Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē, kurā tiek veikts rezultātu novērtējums atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
29.
Iegūtos laboratorijas analīžu datus un to novērtējumu pievieno Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes ĢIS ģeotelpisko datu kopai.
30.
Dienests, pabeidzot augsnes agroķīmisko izpēti, izsniedz pakalpojuma saņēmējam augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus elektroniski, papīra vai *shp datņu formā. Augsnes agroķīmiskās izpētes materiāli ir:
30.1.
veidlapas, kurās ir norādīta informācija par katra parauga analīžu faktisko skaitlisko vērtību, informācija par to optimālo skaitlisko vērtību, faktiskās skaitliskās vērtības novērtējums, skābām augsnēm – rekomendējamā kalcija karbonāta deva, kā arī informācija par zemes lietošanas veidu, augsnes tipu un granulometrisko sastāvu, elementārā kontūra platība (ha). Pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, veidlapā ir informācija par lauka katra agroķīmiskā rādītāja vidējo svērto skaitlisko vērtību;
30.2.
augšņu agroķīmiskās izpētes digitālās kartes.
VI.Informācijas apkopošana
31.
Dienests, izmantojot Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes datus, sagatavo pārskatu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni, kuru publicē dienests tīmekļvietnē:
31.1.
līdz 1. martam – katru gadu par iepriekšējā gada augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem kopas daļā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma;
31.2.
nākamajā gadā pēc piecu gadu cikla par augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, kas iegūti kopā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma;
31.3.
nākamajā gadā pēc otrā agroķīmiskās izpētes cikla par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu ciklu
32.
Pārskatos par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām apkopo un analizē informāciju pa zemes izmantošanas veidiem valsts plānošanas reģiona un valsts mērogā.
33.
Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē glabājas:
33.1.
augšņu agroķīmiskās izpētes rezultāti;
33.2.
kopsavilkumi par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām.
VII.Noslēguma jautājumi
34.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 5. oktobra noteikumus Nr.833 “Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām”.
35.
Šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minēto pārskatu sagatavo līdz 2023. gada 31.martam
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2862 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2862 Nr]
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupas

                                                                                                                                                                                                                     1.  tabula

 

Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc organisko vielu satura (%)

 

Organisko vielu saturs Minerālaugsnes Citas augsnes
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S
Nepietiekams <3,0 <2,5 <2,0 <1,5 -
Optimāls (pietiekams) 3,0-3,5 2,5-3,0 2,0-2,5 1,5-2,0 -
Paaugstināts 3,6-10,0 3,1-10,0 2,6-10,0 2,1-10,0 -
Trūdaina augsne - - - - 10,1-20,0
Trūdaini kūdraina - - - - 20,1-50,0
Kūdra (K) - - - - >50

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

 

   2. tabula

 

Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc augsnes reakcijas 1 M KCl suspensijā

 

Augsnes reakcija Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S K
Normāla >6,5 >6,3 >5,8 >5,5 >6,2 >5,9 >5,6 >5,3 >5,0
Vāji skāba 6,1-6,5 5,8-6,3 5,6-5,8 5,3-5,5 5,8-6,2 5,6-5,9 5,4-5,6 5,1-5,3 4,9-5,0
Vidēji skāba 5,7-6,0 5,4-5,7 5,1-5,5 4,9-5,2 5,4-5,7 5,2-5,5 5,0-5,3 4,7-5,0 4,5-4,8
Skāba 5,3-5,6 5,0-5,3 4,6-5,0 4,5-4,8 5,0-5,3 4,8-5,1 4,5-4,9 4,2-4,6 4,0-4,4
Stipri skāba <5,3 <5,0 <4,6 <4,5 <5,0 <4,8 <4,5 <4,2 <4,0

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

3. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M,sM,mS,S K
Ļoti zems ≤40 ≤35 ≤30 ≤25 ≤60 ≤55 ≤50 ≤40 ≤80 ≤100
Zems 41-80 36-70 31-60 26-50 61-120 56-110 51-100 41-80 81-160 101-200
Vidējs 81-160 71-130 61-120 51-100 121-240

111-220

 101-200 81-160 161-305 201-365
Augsts 161-270 131-220 121-185

101-155

 241-410 221-375 201-340 161-255 306-520 366-620
Ļoti augsts

>270

 >220 >185 >155 >410 >375

>340

 >255 >520 >620

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

4. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)

 

Saturs augsnē Virskārta
Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Ļoti zems ≤90 ≤85 ≤80 ≤70 ≤110 ≤105 ≤100 ≤90 ≤150 ≤180
Zems 91-130 86-125 81-120 71-110 111-150 106-145 101-140 91-130 151-200 181-260
Vidējs 131-250 126-240 121-240 111-230 151-250 146-240 141-230 131-220 201-340 261-430

Augsts

 251-350 241-345 241-341 231-330 251-450 241-430 231-410 221-380 341-530 431-770
Ļoti augsts >350 >345 >341 >330 >450 >430 >410 >380 >530 >770

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

5. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Ļoti zems ≤50 ≤45 ≤40 ≤30 ≤75 ≤70 ≤65 ≤55 ≤105 ≤125
Zems 51-100 46-90 41-80 31-60 76-150 71-140 66-130 56-110 106-205 126-250
Vidējs 101-200 91-180 81-160 61-120

151-300

 141-280 131-260

111-220

 206-410 251-500
Augsts 201-340 181-305 161-270 121-205 301-450 281-420 261-390 221-330 411-700 501-840
Ļoti augsts >340 >305 >270 >205 >450 >420 >390 >330 >700 >840

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

6. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc

kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)

 

 

Saturs augsnē Virskārta
Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S

M, sM, mS, S

 K
Ļoti zems ≤110 ≤105 ≤100 ≤90 ≤135 ≤130 ≤125 ≤115 ≤185 ≤230
Zems 111-170 106-165 101-160 91-150 136-210 131-200 126-180 116-170 186-285 231-355
Vidējs 171-260 166-255 161-250 151-240 211-360 201-340 181-310 171-280 286-490 356-605
Augsts 261-360 256-335 251-350 241-340 361-450 341-430 311-400 281-370 491-620 606-765
Ļoti augsts >360 >335 >350 >340 >450 >430 >400 >370 >620 >765

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts



7. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
<5,1 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Zems <160 <140 <110 <90 <240 <200 <160 <130 <320 <380
Vidējs 160-270 140-240 110-180 90-150 240-360 200-300 160-240 130-190 320-460 380-510
Augsts >270 >240 >180 >150 >360 >300 >240 >190 >460 >510

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts



8. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
<5,1

5,1-20,0

 20,1-50,0 >50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Zems <260 <250 <230 <210 <380 <365 <330 <300 <580 <690
Vidējs 260-370 250-340 230-310 210-290 380-490 365-450 330-410 300-370 580-690 690-760
Augsts >370 >340 >310 >290 >490 >450 >410 >370 >690 >760

M-māls, sM-smilšmāls, mS-mālsmilts, S-smilts

 

 

9. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas kalcija satura 1 M KCl ekstraktā (Ca mg kg-1)

 

Kalcija saturs Organisko vielu saturs (%)
<5,0 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Zems

<1000

<1500

<2500

<3000
Vidējs

1000-1500

1500-2250

2500-3750

3000-4500
Augsts >1500 >2250 >3750 >4500

 

 

10. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc sēra satura 1M KCl ekstraktā (S mg kg-1)

 

Sēra saturs Organisko vielu saturs (%)
<5,0 5,1-20,0 20,1-50,0 >50,0
Zems

<6,0

<9,0

<15

<18,0

Vidējs

6,0 – 10,0

9,0 – 15,0

15,0 – 25,0

18,0 – 30,0

Augsts

 >10 >15,0 >25,0 >30,0

 

 

11. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc bora satura karstā 0,1% MgSO4 ekstraktā (B mg kg-1)

 

Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0 5,1-20,0 līdz 5,0 5,1-20,0 20,1-50,0

>50,0
mg kg-1
Zems

<0,6

<0,9

<0,3

<0,45

<1,1

<1,6
Vidējs

0,6-1,2

0,9-1,8

0,3-0,6

0,45-0,9

1,1-2,2

1,6-3,2
Augsts >1,2 >1,8 >0,6 >0,9 >2,2 >3,2

 

 

12. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc vara satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Cu mg kg-1)

 

Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0

5,1-20,0

 līdz 5,0

5,1-20,0

20,1-50,0

 >50,0
mg kg-1
Zems

<1,5

<2,0

<1,0

<1,5

<3,0

<4,5

Vidējs

1,5-3,0

2,0-4,5

1,0-2,0

1,5-3,0

3,0-6,0

4,5-8,5
Augsts >3,0 >4,5 >2,0 >3,0 >6,0 >8,5

 

 

13. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc mangāna satura  0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Mn mg kg-1)

 

Satura grupa pH KCl Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes

Kūdra

Organisko vielu saturs (%)

līdz 5,0 5,1-20,0 līdz 5,0 5,1-20,0 20,1-50,0

>50,0
mg kg-1
Zems

<6,0

<20

<30

<15

<25

<45

<45
 

>6,0

<40

<60

<30

<45

<85

<120
Vidējs

<6,0

20-40

30-60

15-30

25-50

45-90

45-90
 

>6,0

40-80

60-120

30-60

45-90

85-170

120-240

Augsts

<6,0

>40

>60

>30

>50

>90

>90
 

>6,0

 >80 >120 >60 >90 >170 >240

 

 

14. tabula

 

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc cinka satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Zn mg kg-1)

 

Satura grupa pH KCl

Māls, smilšmāls

Mālsmilts, smilts, grants

 Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0

5,1-20,0

 līdz 5,0

5,1-20,0

20,1-50,0

 >50,0
mg kg-1
Zems

<6,0

<1,5

<2,5

<1,0

<1,5

<3,0

<4,5
 

>6,0

<2,5

<4,0

<2,0

<3,0

<5,5

<8,0

Vidējs

<6,0

1,5-4,0

2,5-6,0

1,0-3,0

1,5-4,5

3,0-9,0

4,5-12,0
 

>6,0

2,5-5,0

4,0-7,5

2,0-4,0

3,0-6,0

5,5-11,5

8,0-15,5
Augsts

<6,0

>4,0

>6,0

>3,0

>4,5

>9,0

>12,0
 

>6,0

 >5,0 >7,5 >4,0 >6,0 >11,5 >15,5

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2862 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2862 Nr]
2_pielikums.docx
3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2862 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2862 Nr]
Prasības augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu

Ⅰ. Aprīkojums un tehniskās iespējas

 

1. Augsnes zondes vai mehanizēta tehnika augsnes paraugu ņemšanai 0 - 20 cm aramkārtas slānī.

2. Dienesta augsnes agroķīmiskās izpētes aplikācija.

3. Trauks sākotnējo paraugu sajaukšanai.

4. Iepakojums augsnes paraugu ievietošanai, uzglabāšanai un transportēšanai.

5. Parauga marķējuma etiķetes vai citi risinājumi paraugu marķēšanai.

6. Transports paraugu nogādāšanai uz laboratoriju.

 

Ⅱ. Paraugu ņemšana

 

1. Pirms darbu sākšanas vai tos pabeidzot veic ierakstu augsnes agroķīmiskās izpētes materiālos par saimniecības specializāciju un saimniekošanas veidu.

2. Izdalot paraugu ņemšanas elementāros kontūrus, ņem vērā augsnes tipu, granulometrisko sastāvu un audzēto kultūraugu.

3. Elementārā kontūra platība nepārsniedz 6 ha.

4. Ņemot paraugu, novērtē katra lauka reljefu, akmeņainību un mitruma apstākļus saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu un informāciju ievada aplikācijā.

5. Paraugus neņem tikko kaļķotā un mēslotā augsnē. Ja lauks ir mēslots vai kaļķots, paraugus ņem vismaz mēnesi pēc tam.

 

Ⅲ. Informācijas iesniegšana dienestā (B modulis)

 

1. Saimniecības identifikācija.

2. Saimniecības specializācija un saimniekošanas veids.

3. Lauka darba plāna projekts, sadalīts elementārajos kontūros, kur katram kontūram ir piešķirts unikāls identifikators, *.shp datnes formātā.

4. Katra elementārā kontūra parauga ņemšanas trajektorijas līnija, ar līnijai  piešķirtu unikālu identifikatoru, *.shp datnes formātā.

5. Visu elementāro kontūra augsnes paraugu analīžu rezultāti kādā no šādiem datņu formātiem – *.xls, *.xlsx, *.csv un *.xml, kur:

a. dati ir sakārtoti rindās;

b. katras rindas pirmajā kolonā ir unikālais identifikācijas numurs;

c. analīžu rezultāti ir sakārtoti kolonās, pirms katras analīžu rezultātu kolonnas iekļaujot kolonnas ar izmantoto metodi, mērvienību,  rādītāja ķīmisko formu (elements vai oksīds) 

4.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-2862 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-2862 Nr]
Lauka informācija

1.tabula

 

Zemes lietošanas veida kods

 

Zemes lietošanas veids Kods
Tīrumi 1
Ganības 2
Pļavas 3

Augļu dārzi (0 – 20 cm) un ogulāji

 4
Apakškārta (21 – 40 cm augļu dārzos) 5
Sakņu dārzi 6
Atmatas 7

Mežs un/vai krūmi (nekoptas LIZ)

 8

 

2.tabula

 

Akmeņainības pakāpes novērtējuma kods

 

Akmeņainības pakāpe Kods
Akmeņu nav 1
Reti akmeņi 2
Oļaini granšainas platības 3
Krāvumi, atsevišķi lieli akmeņi 4
Daudz dažāda lieluma akmeņu 5

 

3.tabula

 

Reljefa novērtējuma kods

 

Reljefs Kods
Līdzenas platības 1
Viļņots līdzenums 2
Lēzena nogāze – vāja erozija 3

Stāva nogāze – vidēja un stipra erozija

 4
Ļoti stāva nogāze (krauja) 5

 

 

4.tabula

 

Mitruma apstākļu novērtējuma kods

 

Mitruma apstākļi Kods
Normāls 1
Periodiski mitrs 2
Mitrs 3
Ļoti sauss 4

 

Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk