13.panta ceturto daļu
16.1. ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim);
16.2. nekavējoties, ja konstatēts efektīvās dozas pamatlimita vai ekvivalentās dozas pakārtoto limitu robežvērtību pārsniegums gadā vai vienas ceturtās daļas gada robežvērtību pārsniegums ceturksnī."
18.1. uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;
18.2. jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā:
18.2.1. ne retāk kā reizi piecos gados - zobārstniecības, osteodensitometrijas un mamogrāfijas rentgeniekārtām, radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);
18.2.2. ne retāk kā reizi trijos gados - radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, datortomogrāfijas iekārtām un elektronu paātrinātājiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā, radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto medicīnā, medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, kuras lieto, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā;
18.2.3. radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši darba vietas monitoringa programmā noteiktajai regularitātei, ņemot vērā veicamos darbus ar jonizējošā starojuma avotiem;
18.3. pēc katras jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus;
18.4. pēc izmaiņām jonizējošā starojuma avotu izvietojumā telpā vai pēc izmaiņām jonizējošā starojuma ierobežojošu aizsargbarjeru, telpu durvju, logu vai sienu konstruktīvajos risinājumos, vai pēc izmaiņām blakus telpu un teritorijas pielietojumā."
19.6.1. (Svītrots)
19.6.2. (Svītrots)".
26.1. informāciju par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veidu, enerģiju vai radioaktivitāti;
26.2. darba vietas monitoringā mērāmos lielumus (dozas jauda vai radioaktivitāte) un mērīšanas regularitāti;
26.3. darba vietas monitoringa teritoriju, mērījuma vietu izvēli, ņemot vērā darbinieku vai iedzīvotāju atrašanās vietas;
26.4. mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru, ja darba vietas monitoringu veic darbu vadītājs vai medicīnas fiziķis, vai operatora radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts;
26.5. pasākumus, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti norāda, ka varētu tikt pārsniegti jonizējošā starojuma dozu limiti un ierobežojumi (optimizācijas kritēriji)."
28.1. ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu;
28.2. novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām un iedzīvotājiem;
28.3. izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:
28.3.1. radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;
28.3.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā."
29.1. darba vietas monitoringa teritorija;
29.2. mērīšanas datums un laiks;
29.3. izmērītie lielumi:
29.3.1. radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, – darbībām ar radioaktīvajām vielām;
29.3.2. jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, – darbībām ar jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;
29.4. mērīšanas līdzeklis, ar kuru ir veikti mērījumi;
29.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:
29.5.1. radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;
29.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;
29.6. par mērījumiem atbildīgās personas vārds un uzvārds."
39.11. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.12. informācija par darba vietu un amatu:
39.12.1. operatora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.12.2. darba uzsākšanas datums un pabeigšanas datums;
39.12.3. darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.12.4. darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv)."
39.21. darbinieka vārds, uzvārds, personas kods;
39.22. operatora nosaukums un reģistrācijas numurs;
39.23. dozimetra izsniegšanas datums un mērījuma nolasīšanas datums;
39.24. dozimetra nomērītā doza;
39.25. dozimetra veids - ķermeņa, pirkstu, roku, acs dozimetrs;
39.26. informāciju par dozimetra novietojumu - ja darbiniekam ir vairāki dozimetri, piemēram, virs un zem priekšauta, fona noteikšanai u.c;
39.27. informāciju par dozas mērījuma fona līmeņa atņemšanas metodiku vai atņemšanā izmantoto fona līmeņa vērtību."
".
39.41. obligātās veselības pārbaudes veikšanai;
39.42. ja darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā;
39.43. ja darbinieks veic darbību vairāku operatoru kontrolētajās zonās;
39.44. saņemot individuālā monitoringa rezultātus un arī pēc darbinieka pieprasījuma, tajā skaitā mērījumu rezultātiem, kas varētu būt izmantoti šo rezultātu novērtēšanā, vai darbinieka dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu."
39.51. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.52. viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.53. darba uzsākšanas datums;
39.54. darbinieka klasifikācija (A vai B kategorijas darbinieks);
39.55. darbinieka pēdējo piecu gadu saņemtās dozas."
39.61. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.62. informācija par darbavietu un amatu:
39.63. operatora un viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.64. darbinieka klasifikācija (A kategorijas darbinieks);
39.65. darba uzsākšanas un beigšanas datums;
39.66. saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.67. saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv)."
"1. pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra
noteikumiem Nr. 1284
Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba vietas monitoringa nosacījumi
I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi
1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.
2. Izmantojot termoluminiscences metodi:
2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;
2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā;
2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.
3. Izmantojot EPD dozimetrus:
3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;
3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.
II. Darba vietas monitoringa nosacījumi
4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:
4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošā starojuma lauks ir viendabīgs, vai ± 50 %, ja jonizējošā starojuma lauks nav homogēns un apstākļi var būtiski atšķirties no standartapstākļiem;
4.2.detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;
4.3. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī vietās, kurās iedzīvotāju – piemēram, apmeklētājus, pacientus un citus nodarbinātos, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem un neatrodas jonizējošā starojuma zonā, – ietekmē jonizējošā starojuma avoti.
5. Darba vietas atbilstību novērtē:
5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties iedzīvotāji;
5.2. ņemot vērā iespējamo iekšējo apstarojumu, veicot darbības ar vaļējiem avotiem vai radioaktīvajiem atkritumiem;
5.3. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:
5.3.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem un iedzīvotājiem;
5.3.2. iedzīvotāju aizsardzības no jonizējošā starojuma optimizāciju, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no katra jonizējošā starojuma avota."
