Noteikumi (konsolidētā versija)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
10. panta 4. punktu un 24.² pantu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

1.1.

izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību;

1.2.

prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem;

1.3.

kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai;

1.4.

kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju;

1.5.

labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei un izmantošanai;

1.6.

izmēģinājuma projekta izvērtēšanas kārtību;

1.7.

prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja telpām, iekārtām, inventāram un aprīkojumam;

1.8.

prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbiniekiem;

1.9.

prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumus;

1.10.

izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes;

1.11.

kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai;

1.12.

prasības procedūru smaguma klasifikācijai;

1.13.

prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā;

1.14.

informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību;

1.15.

kārtību, kādā savvaļā sagūstītos dzīvniekus, primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un apdraudēto dzīvnieku sugu dzīvniekus izmanto procedūrās.

Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1.

uzņēmums – stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, ēkas, ēku grupas vai citas telpas, arī vieta, kas nav pilnībā norobežota vai nosegta;

2.2.

pašuzturoša kolonija – kolonija, kurā tikai tās ietvaros audzē primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, vai izmanto tos no citām kolonijām, nevis savvaļā sagūstot, un tur tā, lai pieradinātu pie cilvēkiem;

2.3.

lauka pētījumi – pētījumi, kas tiek veikti izmēģinājuma projekta laikā ārpus uzņēmuma telpām;

2.4.

dzīvnieku labturības struktūra – struktūra, kuras darbības mērķis ir sniegt izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ieteikumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

Noteikumus piemēro:

3.1.

gadījumos, kad dzīvniekus izmanto vai paredz izmantot procedūrās vai kad dzīvniekus īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātniskiem mērķiem;

3.2.

līdz brīdim, kad šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie dzīvnieki tiek nogalināti, izmitināti jaunā mājvietā, palaisti brīvībā piemērotā dzīvotnē vai atdoti atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā;

3.3.

ja, izmantojot dzīvnieku procedūrās, tam ir veikta sāpju, ciešanu diskomforta vai ilgstoša kaitējuma likvidēšana, sekmīgi lietojot anestēziju, atsāpināšanu vai citas metodes.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

Noteikumi attiecas uz:

4.1.

dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, tostarp:

4.1.1.

kāpurveidīgām formām, kas barojas patstāvīgi;

4.1.2.

zīdītāju augļa formām to normālas attīstības pēdējā trešdaļā;

4.2.

dzīviem galvkājiem;

4.3.

tādu dzīvnieku izmantošanu procedūrā, kuri vēl nav sasnieguši šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto attīstības stadiju, kā arī ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un ja veikto procedūru rezultātā dzīvnieks var just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad tas sasniedzis minēto attīstības stadiju.

Noteikumi neattiecas uz:

5.1.

neeksperimentālo lauksaimniecību;

5.2.

neeksperimentālo veterinārmedicīnisko praksi;

5.3.

veterināro zāļu klīnisko izpēti, kas nepieciešama veterināro zāļu reģistrācijai;

5.4.

atzītām lopkopības darbībām, kas tiek veiktas, rūpējoties par dzīvnieku labturību;

5.5.

praktiskām darbībām, kuru galvenais mērķis ir dzīvnieku identifikācija;

5.6.

praktiskām darbībām, kas nevar izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās vismaz adatas ievadīšanai atbilstoši labai veterinārmedicīniskai praksei vai pārsniedz to.

Izmēģinājumu procedūras var veikt vienīgi tad, ja to mērķis ir:

6.1.

pamatpētījumi;

6.2.

praktiskie vai lietišķie pētījumi, kuru mērķis ir:

6.2.1.

nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi;

6.2.2.

novērtēt, noteikt, regulēt vai mainīt cilvēka, dzīvnieku vai augu fizioloģisko stāvokli;

6.2.3.

nodrošināt dzīvnieku labturību un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļus;

6.3.

zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, īstenojot šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos mērķus;

6.4.

dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs;

6.5.

pētījumi dzīvnieku sugas saglabāšanai;

6.6.

augstākā izglītība vai apmācība, lai iegūtu, uzturētu vai uzlabotu arodprasmes;

6.7.

tiesu medicīniskā ekspertīze.

Dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – regula Nr. 338/97), A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7. panta 1. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1.

procedūras mērķis ir viens no šo noteikumu 6.2.1., 6.3. vai 6.5. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

7.2.

ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

Šo noteikumu 7. punktu nepiemēro to primātu sugām, kas nav cilvēkveidīgie primāti.

Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izņemot šo noteikumu 10. punktā minētos, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

9.1.

procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts:

9.1.1.

šo noteikumu 6.2.1. vai 6.3. apakšpunktā, un procedūru veic novājinošu saslimšanu (samazināta personas normālā fiziskā vai psiholoģiskā rīcībspēja) vai potenciāli cilvēka dzīvību apdraudošu saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

9.1.2.

šo noteikumu 6.1. vai 6.5. apakšpunktā;

9.2.

ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti.

10.

Primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, kuri minēti regulas Nr. 338/97 A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7. panta 1. punktā noteiktais, neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

10.1.

procedūras mērķis ir viens no tiem, kas minēts:

10.1.1.

10.1.2.

šo noteikumu 6.5. apakšpunktā;

10.2.

ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un izmantojot sugas, kas nav minētas regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

11.

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un Dabas aizsardzības pārvalde var atļaut procedūrās izmantot savvaļā sagūstītus dzīvniekus, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot procedūrām audzētus dzīvniekus.

12.

Dzīvniekus savvaļā sagūsta vienīgi kompetentas personas, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem nesagādā sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties.

13.

Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka savvaļas dzīvnieks ir savainots vai nevesels, to izmeklē praktizējošs veterinārārsts un veic pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai. Dienests var atļaut neveikt pasākumus dzīvnieka ciešanu mazināšanai, ja tam ir zinātniski pamatots iemesls.

14.

Procedūras drīkst veikt ar:

14.1.

izmēģinājumu dzīvniekiem, kas iegūti no reģistrēta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja un piegādātāja;

14.2.

šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, tikai tad, ja tie ir nebrīvē audzētu primātu pēcteči vai ja tos ņem no pašuzturošām kolonijām, sākot ar šo noteikumu 1. pielikumā norādīto datumu;

14.3.

Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā minēto sugu īpatņiem tikai tad, ja to audzēšanas mērķis ir izmantošana procedūrā;

14.4.

dzīvniekiem, kas nav minēti Dzīvnieku aizsardzības likuma pielikumā, ja tam ir zinātnisks pamatojums un dienests atļauj izmantot šos dzīvniekus.

14.¹

Dienests var atļaut procedūrās izmantot klaiņojošu un savvaļā mītošu mājdzīvnieku sugas dzīvnieku tikai tad, ja ievēroti abi šie nosacījumi:

14.¹1.

ir būtiska nepieciešamība veikt pētījumus par dzīvnieku veselību un labturību vai par nopietnu apdraudējumu videi vai cilvēku un dzīvnieku veselībai;

14.¹2.

ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi var sasniegt, vienīgi izmantojot klaiņojošu vai savvaļas dzīvnieku.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

15.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, kas audzē primātus, kuri nav cilvēkveidīgie primāti, ir izstrādāta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir to nebrīvē audzētu primātu pēcteči, kuri nav cilvēkveidīgie primāti.

16.

Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmumā.

17.

Dienests var atļaut veikt procedūras ārpus izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpām, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

18.

Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājuma projekta ietvaros.

19.

Procedūras izvēlas, ņemot vērā vislielāko iespēju nodrošināt apmierinošus rezultātus un to atbilstību šādām prasībām:

19.1.

tiek izmantots minimāls dzīvnieku skaits;

19.2.

iesaista dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;

19.3.

rada vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

20.

Dienests uzraudzības objektu reģistrā izveido un uztur izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju sarakstu (turpmāk – saraksts).

21.

Sarakstā iekļauj šo noteikumu 22. punktā minētajā iesniegumā norādīto informāciju un nodrošina saraksta publisku pieejamību saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

II.Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtība

22.

Pirms sākt izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādi un lietošanu, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniedz dienestā iesniegumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai dienesta uzraudzības objektu reģistrā. Dienesta tīmekļvietnē pieejams iesnieguma veidlapas paraugs, un izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju:

22.1.

izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un juridisko adresi – juridiskai personai – vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi – fiziskai personai;

22.2.

faktiskās atrašanās vietas (dzīvnieku turēšanas vieta) adresi;

22.3.

izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja pilnvarotās personas (pārstāvja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

22.4.

personu, kas atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

22.5.

šo noteikumu 45. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai izsniegtās atļaujas numuru;

22.6.

šo noteikumu 50. punktā minētās personas vai personu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

22.7.

darbības veidus – izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, izmēģinājumu dzīvnieku piegāde vai izmēģinājumu dzīvnieku lietošana;

22.8.

atzīmi par vēlmi saņemt reģistrācijas apliecību;

22.9.

vēlamo pārbaudes datumu;

22.10.

uzņēmuma vadītāja vai pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru un e-pasta adresi;

22.11.

iesnieguma iesniegšanas datumu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

23.

Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 22. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja, lietotāja un to uzņēmumu atbilstību zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un pēc pārbaudes pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

23.1.

reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju;

23.2.

atteikt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju.

24.

Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes rakstiski paziņo lēmumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam.

25.

Ja pieņemts lēmums reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to iekļauj sarakstā. Sarakstā norāda personu, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, un personu vai personas, kas minētas šo noteikumu 45. un 50. punktā.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 325)

26.

Ja izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs savās telpās audzē izmēģinājumu dzīvniekus izmantošanai procedūrās, tas nodrošina arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi, bet dienests to reģistrē tikai kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju.

27.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs paziņo dienestam par izmaiņām, kas saistītas ar šo noteikumu 25. punktā minēto atbildīgo personu un šo noteikumu 45. un 50. punktā minēto personu vai personām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

28.

Par darbības izbeigšanu vai par izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbībā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs 10 darbdienu laikā pēc darbības izbeigšanas vai pēc izmaiņu rašanās rakstiski iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

28.1.

precizēto informāciju, kas atšķiras no informācijas, kas norādīta šo noteikumu 22. punktā minētajā reģistrācijas iesniegumā;

28.2.

informāciju par tām izmaiņām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 325)

29.

Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 28. punktā minēto iesniegumu, pārbauda, vai izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs atbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, un pieņem lēmumu izdarīt nepieciešamās izmaiņas reģistrā.

30.

Ja dienests konstatē, ka izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs, lietotājs vai to darbība neatbilst zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, tas rīkojas Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajā kārtībā.

31.

Ja dienests konstatē tādas izmaiņas izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu būtiski negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, tas pieņem lēmumu apturēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbību.

32.

Dienests pieņem lēmumu par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas anulēšanu, ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs pēc darbības apturēšanas nav novērsis neatbilstības dienesta noteiktajā termiņā.

33.

Dienests triju darbdienu laikā pēc neatbilstību konstatēšanas rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un izslēdz izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju no reģistra.

34.

Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbība tiek apturēta vai tiek anulēta reģistrācija, nav pieļaujama negatīva ietekme uz uzņēmumā mītošo izmēģinājumu dzīvnieku labturību. Dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ar izmēģinājumu dzīvniekiem rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs prasa atjaunināt reģistrāciju, ja notiek tādas būtiskas izmaiņas audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma struktūrā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību.

III.Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam, prasības telpām, izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kā arī prasības darbiniekiem

35.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt, ka:

35.1.

visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir miteklis, vide, barība, ūdens un izmēģinājumu dzīvnieka veselībai un labsajūtai atbilstoša kopšana;

35.2.

izmēģinājumu dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību apmierināšanas ierobežojumi ir samazināti līdz minimumam;

35.3.

izmēģinājumu dzīvnieka audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus pārbauda katru dienu un reģistrē tos;

35.4.

tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu konstatēto trūkumu vai izmēģinājumu dzīvniekam nodarīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma novēršanu.

36.

Izmēģinājumu dzīvnieku transportē pienācīgos apstākļos un atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97.

37.

Šo noteikumu 35.3. apakšpunktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

38.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un to uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt:

38.1.

telpas, iekārtas un aprīkojumu, kas piemērots izmitināmo dzīvnieku sugai un procedūru veikšanai, ja tās tiek veiktas;

38.2.

atbildīgo personu par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildi.

39.

Šo noteikumu 38. punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina iespējami efektīvāku procedūru veikšanu, un to mērķis ir panākt, lai uzticamus rezultātus varētu iegūt, izmantojot minimālu dzīvnieku skaitu un radot tiem minimālas sāpes, ciešanas, dieskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

40.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 38. un 39. punktā minēto prasību izpildi, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam un tā uzņēmumam ir pienākums nodrošināt telpas, iekārtas, aprīkojumu un labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai, izmantošanai un aprūpei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

41.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja uzņēmumā pastāvīgi ir pietiekams skaits darbinieku, lai nodrošinātu izmēģinājumu dzīvnieku labturību un zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

42.

Darbinieki ir attiecīgi izglītoti un apmācīti, pirms veikt šādas darbības:

42.1.

procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem;

42.2.

procedūru un izmēģinājumu projektu plānošana;

42.3.

izmēģinājumu dzīvnieku kopšana;

42.4.

izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana.

43.

Darbinieki, kas plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, ir ieguvuši izglītību zinātnes disciplīnā, kas attiecas uz veicamo darbu, viņiem ir zināšanas par konkrēto dzīvnieku sugu un ir apgūtas minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kas minētas šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.8., 47.10. un 47.11. apakšpunktā.

44.

Darbinieki, kas:

44.1.

veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomās, kas minētas šo noteikumu 47. punktā, izņemot šo noteikumu 47.11. apakšpunktā minēto jomu, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci;

44.2.

kopj izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.6., 47.7. un 47.9. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci;

44.3.

nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības jomā, kas minēta šo noteikumu 47.1., 47.2., 47.3., 47.4., 47.7. un 47.8. apakšpunktā, un tos uzrauga šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētā persona uzdevumu veikšanas laikā, kā arī līdz brīdim, kamēr tie šai personai ir pierādījuši darbam nepieciešamo kompetenci.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

45.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam uzņēmumā pastāvīgi (uz vietas) ir viena vai vairākas personas, kas:

45.1.

atbild par uzņēmumā audzējamo, turamo, nogalināmo vai izmantojamo izmēģinājumu dzīvnieku labturības un kopšanas pārraudzību;

45.2.

nodrošina, ka darbiniekiem ir pieejama informācija par izmitināto dzīvnieku sugu;

45.3.

atbild par darbinieku atbilstošu izglītību, kompetenci un nepārtrauktu apmācību un uzrauga tos, līdz tie ir apliecinājuši darbam nepieciešamo kompetenci.

46.

Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona ir tiesīga pildīt šo noteikumu 42.2. apakšpunktā un 45. punktā minētos pienākumus, ja tā ir saņēmusi atļauju šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā.

47.

Darbinieki, kas veic procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem, kā arī plāno procedūras un izmēģinājumu projektus, kopj un nogalina izmēģinājumu dzīvniekus, atbilstoši kompetencei ir apguvuši minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības šādās jomās:

47.1.

zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp par to iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskiem mērķiem;

47.2.

cilvēku un dzīvnieku attiecību ētika, dzīvības vērtība un argumenti par labu vai par sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem;

47.3.

bioloģijas pamatelementi un konkrētām sugām raksturīgie bioloģijas elementi saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi;

47.4.

dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides dažādošana;

47.5.

attiecīgos gadījumos – izturēšanās metodes un procedūras, kas pielāgotas konkrētai sugai;

47.6.

dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna;

47.7.

izpratne par konkrētām laboratorijas dzīvnieku sugām raksturīgu diskomfortu, sāpēm un ciešanām;

47.8.

anestēzija, sāpju mazināšanas metodes un izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana;

47.9.

humānu mērķa parametru izmantošana;

47.10.

dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības;

47.11.

attiecīgos gadījumos – procedūru un izmēģinājuma projektu plānošana.

48.

Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki, uzrādot dienestam sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu, pierāda, ka atbilstoši kompetencei ir apguvuši šo noteikumu 47. punktā minētās prasības akreditētā apmācības programmā saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Sertifikātu vai citu atbilstošu apmācību dokumentu dienestam uzrāda pēc pieprasījuma.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

48.¹

Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki atbilstoši savām veicamajām darbībām iegūst, uztur un pierāda darbību veikšanai nepieciešamo kompetenci personai, kas pilda šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētos uzdevumus.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

48.²

Šo noteikumu 42. punktā minētie darbinieki uztur atbilstošu kompetenci atbilstoši Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas (FELASA) pamatnostādnēm tālākizglītībai, patstāvīgi izglītojoties (nepārtrauktā profesionālā izaugsme), saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē). Nepārtrauktas profesionālās izaugsmes procesu pārrauga persona, kas veic šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētos uzdevumus.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

49.

Par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona atbilstoši dienesta izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā nodrošina, ka:

49.1.

tiek apturētas nevajadzīgas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, ko izmēģinājumu dzīvniekam sagādā jebkura procedūra;

49.2.

izmēģinājuma projektu īsteno tikai saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju un, ja netiek ievēroti tās nosacījumi, veic un dokumentē attiecīgus pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

50.

Katram izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir norīkots praktizējošs veterinārārsts, kam ir īpašas zināšanas laboratorijas dzīvnieku medicīnā, vai – atsevišķos gadījumos – piemēroti kvalificēts eksperts, kam uzticēti padomdevēja pienākumi saistībā ar izmēģinājumu dzīvnieku labsajūtu un ārstēšanu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

50.¹

Šo noteikumu 50. punktā minētais praktizējošais veterinārārsts ir apguvis apmācību atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

50.²

Šo noteikumu 50. punktā minētajam ekspertam ir īpašas tehniskas un zooloģijas zināšanas par konkrētām dzīvnieku sugām atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām "Par vienotas izglītības un apmācības sistēmas izveidi" (pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

IV.Procedūras un to smaguma klasifikācija

51.

Procedūru pēc tās smaguma pakāpes katrā gadījumā klasificē atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu, un pēc to smaguma pakāpes tās klasificē šādās grupās:

51.1.

neatgriezeniskas;

51.2.

vieglas;

51.3.

mērenas;

51.4.

smagas.

52.

Dienests neļauj veikt procedūru, ja tā saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts.

53.

Procedūras, kas saistītas ar nopietniem ievainojumiem, kuri var izraisīt stipras sāpes, nedrīkst veikt bez anestēzijas.

54.

Procedūras, ja vien tas nav nepiemēroti, veic, izmantojot vispārējo vai vietējo anestēziju, pretsāpju līdzekļus vai citu piemērotu metodi, lai nodrošinātu, ka sāpes, ciešanas un diskomforts izmēģinājumu dzīvniekam tiek samazināts līdz minimumam.

55.

Lai izvērtētu nepieciešamību lietot anestēziju, ņem vērā, vai:

55.1.

anestēzija izmēģinājumu dzīvnieku netraumē vairāk nekā procedūra;

55.2.

anestēzija ir savienojama ar izmēģinājuma mērķi.

56.

Bez pietiekamas anestēzijas vai atsāpināšanas izmēģinājumu dzīvniekam nedod zāles, kas tam neļauj vai traucē izrādīt sāpes.

57.

Šo noteikumu 56. punktā minētajā gadījumā izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs dienestā iesniedz zinātnisku pamatojumu un datus par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu.

58.

Dzīvniekam, kas varētu just sāpes pēc anestēzijas iedarbības beigām, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas metodi, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi.

59.

Tiklīdz ir sasniegts procedūras mērķis, tiek veiktas darbības dzīvnieka ciešanu mazināšanai.

60.

Pēc iespējas izvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra, to aizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem. Ja nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai:

60.1.

nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku;

60.2.

pēc iespējas samazinātu dzīvnieka ciešanu ilgumu un intensitāti un pēc iespējas nodrošinātu nesāpīgu nāvi.

V.Prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā

61.

Ja iespējams, procedūrā izmanto dzīvnieku, kas iepriekš nav ticis izmantots. Vienā vai vairākās procedūrās izmantotu dzīvnieku atkārtoti izmanto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

61.1.

iepriekšējās procedūras faktiskais smagums bija viegls vai mērens;

61.2.

ir pierādīts, ka dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies;

61.3.

nākamā procedūra ir klasificēta kā viegla, mērena vai neatgriezeniska;

61.4.

tas atbilst praktizējoša veterinārārsta konsultācijām, ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto.

62.

Izņēmuma gadījumā, atkāpjoties no šo noteikumu 61.1. apakšpunkta, pēc tam, kad praktizējošs veterinārārsts ir izmeklējis dzīvnieku, dienests var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku ar nosacījumu, ka dzīvnieks pēc veiktās procedūras, kas rada tam ievērojamas sāpes, diskomfortu vai līdzīgas ciešanas, netiek izmantots vairāk kā vienu reizi.

63.

Procedūru uzskata par pabeigtu, ja vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai – attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām – ja pēcnācējiem vairs netiek novērotas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, vai tiem vairs nevajadzētu just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana, vai ir stiprāks par to.

64.

Procedūras beigās praktizējošs veterinārārsts lemj, vai izmēģinājumu dzīvnieks ir atstājams dzīvs, un dokumentē to. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, ja uzskata, ka tas varētu turpināt just mērenas vai stipras sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

65.

Ja izmēģinājumu dzīvnieku atstāj dzīvu, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu.

VI.Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

66.

Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, sagādājot tam pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un diskomfortu.

67.

Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina kompetenta persona izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmumā.

68.

Lauka pētījumos izmēģinājumu dzīvnieku var nogalināt kompetenta persona ārpus izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmuma.

69.

Šo noteikumu 5. pielikumā minēto izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai izmanto šajā pielikumā noteiktu atbilstošu nogalināšanas metodi.

70.

Dienests var atļaut neizmantot šo noteikumu 5. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, ja zinātnisks pamatojums apliecina:

70.1.

ka nogalināšanas metode, ko izvēlējies izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, uzskatāma par vismaz tikpat humānu kā konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteiktā nogalināšanas metode;

70.2.

ka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā minēto nogalināšanas metodi, procedūras mērķi nevar sasniegt.

71.

Šo noteikumu 67., 68. un 69. punktu nepiemēro, ja izmēģinājumu dzīvnieks nogalināms ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības, sabiedrības veselības un sabiedrības drošības aizsardzības, dzīvnieku veselības vai ar vides apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ.

72.

Nogalinātos izmēģinājumu dzīvniekus savāc, pārstrādā un likvidē atbilstoši normatīvajiem aktiem par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apriti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

73.

Procedūrā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku vai izmantošanai procedūrā paredzēto, bet neizmantoto izmēģinājumu dzīvnieku var:

73.1.

izmitināt jaunā mājvietā;

73.2.

palaist brīvībā tam piemērotā dzīvotnē, ja tas ir savvaļas dzīvnieks;

73.3.

atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

74.

Šo noteikumu 73. punktā minētos nosacījumus piemēro, ja:

74.1.

to atļauj izmēģinājumu dzīvnieka veselības stāvoklis;

74.2.

izmēģinājumu dzīvnieks neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību, kā arī vidi;

74.3.

ir veikti piemēroti pasākumi, lai sargātu dzīvnieka labsajūtu.

75.

Ja tiek īstenots šo noteikumu 73.1. apakšpunktā minētais pasākums, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs to dara atbilstoši izstrādātajai jaunu mājvietu programmai, kas nodrošina izmitinātā dzīvnieka socializāciju, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

76.

Ja savvaļas dzīvnieku plānots palaist brīvībā savā dzīvotnē, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, ja nepieciešams, pirms tam īsteno izmēģinājumu dzīvnieka rehabilitācijas programmu, ievērojot dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

77.

Izmēģinājumā izmantotos izmēģinājumu dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus aizliegts lietot pārtikā, izņemot:

77.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām 3. panta 2. punktā minēto gadījumu;

77.2.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), 8. panta "a" punkta "iv" apakšpunktā minēto gadījumu.

VII.Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi

78.

Katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru.

79.

Dzīvnieku labturības struktūrā ir vismaz persona vai personas, kas uzņēmumā atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu, un – lietotāja gadījumā – zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā ieguldījumu sniedz arī norīkotais praktizējošais veterinārārsts vai šo noteikumu 50. punktā minētais eksperts.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

80.

Norīkots praktizējošs veterinārārsts atbilstoši kompetencei sniedz ieguldījumu dzīvnieku labturības struktūrā, tostarp sniedzot konsultācijas par dzīvnieku slimību, veselību un labturību, par dzīvnieku aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ievērošanu, procedūru smaguma izvērtēšanu un citas konsultācijas, kas saistītas ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

81.

Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbības apjoms ir mazs, dzīvnieku labturības struktūras uzdevumu izpildi nodrošina, izmantojot citu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju izveidoto dzīvnieku labturības struktūru.

82.

Dzīvnieku labturības struktūra nodrošina vismaz šādu uzdevumu izpildi:

82.1.

konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, labturības jautājumos, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;

82.2.

konsultēt darbiniekus par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasību piemērošanu un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu;

82.3.

informēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, tostarp arī par jaunajā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem;

82.4.

ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību;

82.5.

sekot izmēģinājumu projektu attīstībai un rezultātiem, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem un nosakot elementus, kas vēl vairāk veicina aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem;

82.6.

konsultēties izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ar zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju;

82.7.

vismaz trīs gadus pēc pēdējā ieraksta saglabāt dokumentāciju par dzīvnieku labturības struktūras sniegtajām konsultācijām un lēmumiem saistībā ar šīm konsultācijām.

83.

Šo noteikumu 82.7. apakšpunktā minēto dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

VIII.Informācijas reģistrēšanas un apkopošanas, pārskatu iesniegšanas un dokumentācijas glabāšanas kārtība

84.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā dokumentāciju vismaz par:

84.1.

audzēto, iegūto, piegādāto, procedūrās izmantoto, procedūrās atkārtoti izmantoto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu;

84.2.

dzīvnieku izcelsmi, tostarp par to, vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās;

84.3.

dienu, kad dzīvnieki iegūti, piegādāti, palaisti brīvībā vai izmitināti jaunā mājvietā;

84.4.

personu, no kuras dzīvnieki ir iegūti;

84.5.

dzīvnieku saņēmēju (vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese);

84.6.

katrā uzņēmumā nobeigušos un nogalināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu. Attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem, kas nobeigušies, norāda nāves cēloni, ja tas ir zināms;

84.7.

izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem – par izmēģinājumu projektiem, kuros izmēģinājumu dzīvnieki ir izmantoti.

85.

Šo noteikumu 84. punktā minēto dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

86.

Par katru suni, kaķi un primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā šādus datus:

86.1.

identitāte;

86.2.

dzimšanas vieta un laiks (ja zināms);

86.3.

vai dzīvnieks ir audzēts izmantošanai procedūrās;

86.4.

par primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, – vai dzīvnieks ir nebrīvē audzētu primātu pēctecis.

87.

Katram sunim, kaķim un primātam, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izveido individuālu biogrāfisko uzskaites kartīti, ko aizpilda, kamēr dzīvnieks tiek turēts atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

88.

Biogrāfisko uzskaites kartīti izveido, dzīvniekam piedzimstot vai iespējami drīz pēc tam, un turpmāk tajā iekļauj būtiskas ziņas par konkrētā dzīvnieka vairošanos, veterināro aprūpi un socializāciju, kā arī par izmēģinājumu projektiem, kuros tas ticis izmantots.

89.

Šo noteikumu 86., 87. un 88. punktā minētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvnieka nāves vai izmitināšanas jaunā mājvietā un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

90.

Ja dzīvnieks tiek izmitināts jaunā mājvietā, kopā ar dzīvnieku nosūta attiecīgo individuālajā biogrāfiskajā uzskaites kartītē norādīto informāciju (tostarp par veterināro aprūpi un socializāciju) un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

91.

Ikvienu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu, iezīmē ar pastāvīgu individuālu pazīšanas zīmi. Iezīmēšanu izdara līdz dzīvnieka atšķiršanai no mātes atbilstoši mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

92.

Ja suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, pirms atšķiršanas no mātes pārved no viena audzētāja, piegādātāja un lietotāja pie cita un ja nav lietderīgi to iepriekš iezīmēt, saņēmējs glabā dokumentāciju, kurā ir norādīta dzīvnieka māte, līdz dzīvnieks tiek attiecīgi iezīmēts.

93.

Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs saņem no mātes atšķirtu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēkveidīgais primāts, dzīvnieku iespējami drīz iezīmē ar pastāvīgu pazīšanas zīmi, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu saskaņā ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

94.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs triju darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas paziņo iemeslus, kādēļ dzīvnieks nav iezīmēts.

95.

Izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, piegādātājs un lietotājs visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un izmēģinājuma projekta izvērtēšanas iznākumu, glabā vismaz trīs gadus pēc izmēģinājuma projekta atļaujas dzīvnieka izmantošanai procedūrā beigu datuma vai pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.¹ panta trešajā daļā minētā termiņa beigām un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

96.

Dokumentāciju par izmēģinājuma projektiem, kuri tiek retrospektīvi izvērtēti atbilstoši šo noteikumu XII nodaļai, glabā līdz šīs izvērtēšanas pabeigšanai.

97.

Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, kas ir saņēmis izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, un izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, kas audzē ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuriem ir tīši veidots un izpaužas kaitīgs fenotips, līdz kārtējā gada 1. martam elektroniski iesniedz dienestā pārskatu par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā iepriekšējā gadā saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu.

IX.Kārtība, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz un anulē atļauju

98.

Lai par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona, kas ir atbildīga arī par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību (turpmāk – atbildīgā persona), saņemtu atļauju, tā dienestā iesniedz:

98.1.

iesniegumu, kurā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi;

98.2.

izglītības dokumenta kopiju par akadēmisko izglītību ar izmēģinājumiem saistītajās jomās (medicīna, bioloģija, farmakoloģija, veterinārmedicīna);

98.3.

Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas dokumenta kopiju, kas apliecina attiecīgā moduļa apmācības kursa apgūšanu.

99.

Dienests pārliecinās par valsts nodevas samaksu par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai.

100.

Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 98. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

100.1.

izsniegt atļauju atbildīgajai personai;

100.2.

atteikt atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai.

101.

Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 100. punktā minētā lēmuma pieņemšanas to rakstiski paziņo atbildīgajai personai. Ja pieņemts lēmums izsniegt atļauju atbildīgajai personai, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz minēto atļauju.

102.

Dienests pieņem lēmumu anulēt atļauju, ja konstatē, ka kāda izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā.

103.

Dienests triju darbdienu laikā lēmumu par atļaujas anulēšanu rakstiski paziņo atbildīgajai personai un izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem, kuru izmēģinājumu projektos ir iesaistīta minētā atbildīgā persona.

104.

Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 103. punktā minētā lēmuma saņemšanas paziņo dienestam citu par izmēģinājuma projektu atbildīgo personu.

X.Kārtība, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju

105.

Izmēģinājuma projekti netiek īstenoti, ja nav saņemts dienesta pozitīvs izmēģinājuma projekta izvērtējums saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu.

106.

Lai īstenotu izmēģinājuma projektu, izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs saņem no dienesta izmēģinājuma projekta atļauju. Izmēģinājuma projekts tiek īstenots saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju.

107.

Līdz ar izmēģinājuma projekta atļaujas beigām beidzas visas izmēģinājuma procedūras.

108.

Lai saņemtu izmēģinājuma projekta atļauju, par projektu atbildīgā persona vai izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs (turpmāk – iesnieguma iesniedzējs) dienestā iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda:

108.1.

izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju;

108.2.

izmēģinājuma projekta norises vietu (vai informāciju par vietu ārpus izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja uzņēmuma telpām, kur notiks procedūra);

108.3.

par projektu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un izsniegtās atļaujas numuru;

108.4.

to personu vārdus un uzvārdus, kuras veiks izmēģinājuma projektā minētās darbības;

108.5.

par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu;

108.6.

procedūras sākuma un beigu datumu.

109.

Šo noteikumu 108. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

109.1.

izmēģinājuma projektu, kurā norāda:

109.1.1.

izmēģinājuma projekta nosaukumu;

109.1.2.

izmēģinājuma projekta un procedūru mērķi (tostarp aktualitāti un novitāti);

109.1.3.

paredzamos izmēģinājuma projekta zinātniskos rezultātus un izglītojošo vērtību;

109.1.4.

pamatojumu un attaisnojumu dzīvnieku izmantošanai, ieskaitot izcelsmi, skaitu, sugu un dzīves posmu;

109.1.5.

pamatojumu un attaisnojumu procedūrām;

109.1.6.

metodes, ko paredzēts lietot, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrās;

109.1.7.

plānotās anestēzijas, atsāpināšanas un citas sāpju mazināšanas metodes;

109.1.8.

jebkādu ciešanu samazināšanas, novēršanas un atvieglošanas veidu izmēģinājumu dzīvniekiem no dzimšanas līdz nāvei, ja nepieciešams;

109.1.9.

humānu mērķa parametru izmantošanu;

109.1.10.

eksperimentālo vai novērojumu stratēģiju un statistikas informāciju, lai līdz minimumam samazinātu dzīvnieku skaitu, tiem radītās sāpes, ciešanas, diskomfortu un ietekmi uz vidi, ja nepieciešams;

109.1.11.

izmēģinājumu dzīvnieku atkārtotas izmantošanas kumulatīvās ietekmes izvērtējumu;

109.1.12.

ieteikto procedūru smaguma klasifikāciju;

109.1.13.

attiecīgos gadījumos – izvairīšanos no procedūru nevajadzīgas dublēšanās;

109.1.14.

izmēģinājumu dzīvnieku izmitināšanas, audzēšanas un kopšanas apstākļus;

109.1.15.

izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes;

109.1.16.

izmēģinājuma projektā iesaistīto personu kompetenci;

109.1.17.

to procedūrās veicamo manipulāciju uzskaitījumu un aprakstu, kurām tiks pakļauti izmēģinājumu dzīvnieki;

109.1.18.

kaitējumu un ieguvumu izvērtējumu;

109.2.

izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu, kurā norāda informāciju atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam (veidlapas paraugs pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē);

109.3.

ja nepieciešams, pilnvarojumu par tiesībām iesniegt dokumentus izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja vārdā.

(Grozīts ar MK 05.10.2021. noteikumiem Nr. 672)

110.

Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, ievērojot intelektuālā īpašuma un konfidenciālas informācijas aizsardzību, izmēģinājuma projekta netehniskajā kopsavilkumā norāda:

110.1.

informāciju par izmēģinājuma projekta mērķiem, tostarp par paredzamajiem kaitējumiem un ieguvumiem, kā arī ziņas par izmantojamo dzīvnieku skaitu un sugu;

110.2.

pierādījumus par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 325)

111.

Izmēģinājuma projekta netehniskais kopsavilkums ir anonīms, un tajā nav iekļauti izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja vai tā darbinieku vārdi vai nosaukumi un adreses.

112.

Ja ir iesniegts nepilnīgs vai nepareizs šo noteikumu 108., 109. un 110. punktā minētais iesniegums un pārējie dokumenti, dienests pēc iespējas ātri informē iesnieguma iesniedzēju par nepieciešamību iesniegt jebkādus papildu dokumentus un par iespējamo ietekmi uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.¹ panta trešajā daļā noteikto termiņu.

113.

Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 108., 109. un 110. punktā minēto dokumentu iesniegšanas pārbauda, vai ir iesniegti visi dokumenti, un iesnieguma iesniedzējam paziņo:

113.1.

ka saņemti visi nepieciešamie dokumenti un iesniegums tiks izskatīts Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.¹ panta trešajā daļā noteiktajā termiņā;

113.2.

ka piecu darbdienu laikā no paziņošanas dienas jāiesniedz nepieciešamie papildu dokumenti.

114.

Ja iesnieguma iesniedzējs šo noteikumu 113.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā neiesniedz nepieciešamos papildu dokumentus, dienests pieņem lēmumu neizsniegt izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un minēto lēmumu triju darbdienu laikā rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam.

115.

Dienests izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju tikai tām procedūrām, kurām ir:

115.1.

veikta izmēģinājuma projekta izvērtēšana saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu un saņemts pozitīvs vērtējums;

115.2.

atbilstoši procedūru smaguma klasifikācijai un šo noteikumu IV nodaļai noteikta procedūras smaguma pakāpe.

116.

Dienests Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.¹ panta trešajā daļā noteiktajā termiņā izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 108. punktu iesniegto iesniegumu un šo noteikumu 109. un 110. punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

116.1.

izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju;

116.2.

atteikt izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu.

117.

Ja dienests pieņem lēmumu pagarināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.¹ panta trešajā daļā minēto iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 15 darbdienām, tas rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju pirms pamattermiņa beigām.

118.

Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

119.

Ja pieņemts lēmums izsniegt izmēģinājuma projekta atļauju, dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz iesnieguma iesniedzējam, norādot:

119.1.

izmēģinājumu dzīvnieka lietotāju, kas sāk izmēģinājuma projektu;

119.2.

par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgo personu un izmēģinājuma projekta atbilstību izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai;

119.3.

ja nepieciešams, – uzņēmumu, kurā izmēģinājuma projekts tiks īstenots;

119.4.

īpašus nosacījumus, ja tādi izriet no izmēģinājuma projekta izvērtēšanas, tostarp – vai izmēģinājuma projektu izvērtē retrospektīvi, un termiņu, līdz kuram jāiesniedz šo noteikumu 132. punktā norādītā informācija;

119.5.

atļaujas derīguma termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

120.

Ja izmēģinājuma projektā ievieš tādas izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, vai mainījusies informācija, kas dienestam iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 108., 109. un 110. punktu, iesnieguma iesniedzējs dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda attiecīgās izmaiņas un izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu ar atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam veiktajām izmaiņām.

(Grozīts ar MK 05.10.2021. noteikumiem Nr. 672)

121.

Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 120. punktā minēto iesniegumu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

121.1.

izdarīt grozījumus izmēģinājuma projekta atļaujā, ja iesniegumā norādītās izmaiņas nav tieši attiecināmas uz izmēģinājuma projektu (piemēram, par izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgās personas uzvārda maiņa);

121.2.

atjaunot (piemēram, atļaut izdarīt izmaiņas procedūrā) izmēģinājuma projekta atļauju, ja iesniegumā norādītās izmaiņas tieši attiecas uz izmēģinājuma projektu, kā arī var negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību, un ja, vērtējot izmaiņas šo noteikumu XI nodaļā noteiktajā kārtībā, saņemts pozitīvs vērtējums;

121.3.

atteikt izdarīt grozījumus izmēģinājuma projekta atļaujā vai atjaunot to.

122.

Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo lēmumu iesnieguma iesniedzējam, un, ja pieņemts šo noteikumu 121.1. vai 121.2. apakšpunktā minētais lēmums par grozījumu izdarīšanu izmēģinājuma projekta atļaujā vai tās atjaunošanu, vajadzīgs turpmāks labvēlīgs izmēģinājuma projekta izvērtējuma iznākums.

123.

Ja izmēģinājuma projekta īstenošana neatbilst izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai, dienests pieņem lēmumu anulēt izmēģinājuma projekta atļauju un triju darbdienu laikā lēmumu rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs rīkojas saskaņā ar dienesta norādījumiem.

124.

Ja dienests pieņem lēmumu anulēt izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju, tas nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājuma projektā izmantoto vai izmantošanai paredzēto izmēģinājumu dzīvnieku labturību un izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem.

125.

Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs pirms pakalpojuma saņemšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz izmaksas, kas saistītas ar izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu.

XI.Izmēģinājuma projekta izvērtēšana

126.

Lai izsniegtu izmēģinājuma projekta atļauju, dienests izvērtē izmēģinājuma projektu, nodrošinot izvērtēšanas procesa pārskatāmību atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

127.

Izmēģinājuma projektu izvērtē tik detalizēti, cik tas ir nepieciešams attiecīgajam izmēģinājuma projekta veidam. Izvērtēšanas gaitā pārliecinās par izmēģinājuma projekta atbilstību šādiem kritērijiem:

127.1.

izmēģinājuma projekts ir pamatots no zinātnes vai izglītības viedokļa vai arī tā īstenošana noteikta normatīvajos aktos;

127.2.

izmēģinājuma projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu;

127.3.

izmēģinājuma projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt, cik vien iespējams, humāni un videi nekaitīgi.

128.

Lai izvairītos no procedūru dublēšanās, dienests atzīst citu dalībvalstu datus, kas iegūti, veicot Eiropas Savienībā zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā atzītas procedūras, izņemot gadījumus, ja sabiedrības veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkā attiecībā uz šiem datiem jāveic papildu procedūras.

129.

Izmēģinājuma projekta izvērtējumā iekļauj:

129.1.

izmēģinājuma projekta mērķa izvērtējumu, paredzamos zinātniskos ieguvumus vai izglītojošo vērtību;

129.2.

izvērtējumu par to, kā izmēģinājuma projektā ievērota prasība par dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi;

129.3.

procedūru smaguma klasifikācijas izvērtējumu un kategoriju piešķiršanu;

129.4.

izmēģinājuma projekta kaitējuma un ieguvumu analīzi, lai izvērtētu, vai kaitējums dzīvniekiem ciešanu, sāpju un diskomforta ziņā ir attaisnojams ar gaidāmo rezultātu, ņemot vērā ētiskos apsvērumus, un vai tas var dot labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi;

129.5.

izvērtējumu par izmēģinājuma projekta atbilstību pamatojumam, kas noteikts:

129.5.1.

šo noteikumu 66., 67., 68., 69., 70. un 71. punktā par izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodēm;

129.5.2.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 24. panta 3. punktā un šo noteikumu 7. un 8. punktā par apdraudētajām sugām un procedūru mērķiem;

129.5.3.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 24. panta 5. punktā, 24.¹ un 24.²pantā un šo noteikumu 9. un 10. punktā par primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, un procedūru mērķiem;

129.5.4.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 24. panta 4. punktā un šo noteikumu 11., 12. un 13. punktā par savvaļā sagūstītiem dzīvniekiem;

129.5.5.

šo noteikumu 2.2., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā par izmantošanai procedūrās audzētiem dzīvniekiem;

129.5.6.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 24. panta 6. punktā un šo noteikumu 14.¹punktā par klaiņojošiem dzīvniekiem un savvaļā mītošiem mājdzīvnieku sugu dzīvniekiem;

129.5.7.

šo noteikumu 16., 17. un 18. punktā par procedūrām;

129.5.8.

šo noteikumu 53., 54., 55., 56., 57., 58. un 59. punktā par anestēziju;

129.5.9.

šo noteikumu 61. un 62. punktā par atkārtotu izmantošanu;

129.5.10.

šo noteikumu 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktā par kopšanu un izmitināšanu;

129.6.

vai un kad izmēģinājuma projekts izvērtējams retrospektīvi.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 325)

130.

Izvērtējot izmēģinājuma projektu, ievēro intelektuālā īpašuma un konfidenciālās informācijas aizsardzības principus, izvērtēšanu veic objektīvi un tajā var ietvert neatkarīgu personu atzinumus.

131.

Dienests izmēģinājuma projekta izvērtēšanā var piesaistīt ekspertus (pētniekus), īpaši ar zināšanām šādās jomās:

131.1.

zinātnes jomas, kurās izmanto dzīvniekus, tostarp aizstāšana, samazināšana un pilnveide attiecīgajās jomās;

131.2.

eksperimentu plānošana, attiecīgos gadījumos arī statistika;

131.3.

veterinārmedicīnas prakse darbības jomā, kas saistīta ar izmēģinājumu (laboratorijas) dzīvniekiem, vai veterinārmedicīnas prakse darbības jomā, kas saistīta ar savvaļas dzīvniekiem, ja nepieciešams;

131.4.

to sugu dzīvnieku audzēšana un kopšana, kuru īpatņus paredzēts izmantot.

XII.Retrospektīvā izvērtēšana

132.

Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona 30 dienu laikā pēc izmēģinājuma projekta beigām dienestā iesniedz:

132.1.

informāciju par izmēģinājuma projekta mērķi un tā sasniegšanu, kā arī izmēģinājuma projekta retrospektīvā izvērtējuma apkopojumu atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam (veidlapas paraugs pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē);

132.2.

analītisku aprakstu par izmēģinājumu dzīvniekam nodarīto kaitējumu, ja tas atšķiras no iesniegumā minētā, kā arī izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu;

132.3.

informāciju par īstenotajiem pasākumiem, kas veicinājuši dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi.

(Grozīts ar MK 05.10.2021. noteikumiem Nr. 672)

133.

Pamatojoties uz šo noteikumu 132. punktā minētajiem dokumentiem, dienests izvērtē:

133.1.

vai ir sasniegti izmēģinājuma projekta mērķi;

133.2.

dzīvniekiem nodarīto kaitējumu, tostarp izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu, sugu un procedūru smagumu;

133.3.

elementus, kas var veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības turpmāku īstenošanu.

134.

Retrospektīvi izvērtē izmēģinājuma projektus, kuros:

134.1.

izmanto primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti;

134.2.

ietvertās procedūras klasificētas kā smagas.

135.

Neskarot šo noteikumu 134. punktu un atkāpjoties no šo noteikumu 129.6. apakšpunkta, dienests retrospektīvi neizvērtē izmēģinājuma projektus, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā vieglas vai neatgriezeniskas.

XIII.Uzraudzība un kontrole

136.

Dienests regulāri veic visu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju un to uzņēmumu pārbaudes atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

137.

Dienests nosaka pārbaužu biežumu, izvērtējot katra izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja un to uzņēmumu riska analīzi un ņemot vērā:

137.1.

izmitināto dzīvnieku skaitu un sugu;

137.2.

kā izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs līdz šim ir pildījis zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības;

137.3.

attiecīgā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja īstenoto izmēģinājumu projektu skaitu un veidu;

137.4.

jebkuru informāciju, kas varētu liecināt par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja un to uzņēmumu neatbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

138.

Katru gadu atbilstoši šo noteikumu 137. punktā minētajai riska analīzei pārbauda vismaz vienu trešdaļu izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodarbojas ar primātiem, kas nav cilvēkveidīgie primāti, to pārbauda vismaz reizi gadā.

139.

Piemērotu daļu pārbaužu (kurām nav nepieciešams īpašs saskaņojums) veic bez iepriekšēja brīdinājuma.

140.

Pārbaudes dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.

141.

Dienests katru gadu apkopo un publisko statistikas informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informāciju par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, izcelsmi un sugām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 325 redakcijā)

142.

Dienests izmēģinājuma projekta netehniskos kopsavilkumus, izmēģinājuma projekta netehnisko kopsavilkumu ar tajā veiktajām izmaiņām, kopsavilkumu atjauninājumus un statistikas datus iesniedz Eiropas Komisijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK, 6. pantam.

(MK 05.10.2021. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

143.

Dienests apstrādā personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese), lai reģistrētu katru izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju un to uzņēmumu, izsniegtu izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai atļauju, izsniegtu izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un saglabātu šo noteikumu 22., 98. un 108. punktā minētos dokumentus atbilstoši zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

XIV.Noslēguma jautājums

144.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra noteikumus Nr. 52 "Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 24. nr.; 2017, 129. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību;

Komisijas 2024. gada 13. marta Deleģētās direktīvas 2024/1262/ES, ar ko attiecībā uz iestādēm un dzīvnieku aprūpei un izmitināšanai izvirzītajām prasībām un attiecībā uz dzīvnieku nogalināšanas metodēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES.

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Primāti, kas nav cilvēkveidīgie primāti, ko atļauts izmantot procedūrās

Nr. p.k.	Suga	Datums
1.	Parastais kalitrikss (Callithrix jacchus)	2013. gada 1.janvāris
2.	Garastes makaks (Macaca fascicularis)	Pieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais 2017. gada 10. novembrī.
3.	Rēzus pērtiķis (Macaca mulata)	Pieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais 2017. gada 10. novembrī.
4.	Citi primāti, izņemot cilvēku ģints primātus	Pieci gadi pēc tam, kad publicēti Eiropas Komisijas priekšizpētes rezultāti, ja ar to nesniedz ieteikumu pagarināt periodu. Priekšizpētes rezultātus publicē vēlākais 2017. gada 10. novembrī.

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja iesniegums Pārtikas un veterinārajā dienestā

(Pielikums svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 325)

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem un to uzņēmumiem

I. Telpas

1. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etioloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.

2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir aktīva apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.

3. Turēšanas telpās:

3.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai tajās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus;

3.2. sienas un grīdu noklāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties, turklāt aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties;

3.3. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus vai izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus – arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.

4. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpās:

4.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams laboratorijas aprīkojums vienkāršām diagnosticējošām pārbaudēm, pēcnāves apskatei un tādu paraugu noņemšanai, kuru plašāka laboratorisku izmeklēšana notiek citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumi nav vēlami izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās;

4.2. ir vietas, kurās var izolēt jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus līdz to veselības stāvokļa noteikšanai un novērtēšanai un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem;

4.3. ir vietas, kurās turēt atsevišķi slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus.

5. Palīgtelpas:

5.1. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, ko var piesārņot vai kas var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi;

5.2. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu;

5.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana konkrētajā uzņēmumā nav iespējama vai nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

5.4. ķirurģiskām procedūrām sterilos apstākļos nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas.

II. Vide un tās kontrole

6. Vēdināšana un temperatūra:

6.1. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir nekaitīgs izmēģinājumu dzīvniekiem;

6.2. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu;

6.3. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.

7. Apgaismojums:

7.1. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un garantētu apmierinošu darba vidi;

7.2. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām;

7.3. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti;

7.4. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.

8. Troksnis un vibrācija:

8.1. trokšņa, tostarp ultraskaņas, līmenis nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;

8.2. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem;

8.3. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem;

8.4. ūdensdzīvnieku gadījumā troksni vai vibrāciju radošās iekārtas, piemēram, elektroenerģijas ģeneratori vai filtrēšanas sistēmas, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieku labturību;

9.1. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices;

9.2. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm;

9.3. skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā;

9.4. ir izstrādāti efektīvi ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību, ja uzņēmumā nedarbojas būtiski tehniskie elementi.

III. Dzīvnieku kopšana

10. Veselība:

10.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai izmēģinājumu dzīvniekiem uzturētu tādu veselības stāvokli, kas nodrošina to labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst:

10.1.1. regulāras veselības pārbaudes;

10.1.2. mikrobioloģiskās uzraudzības programma;

10.1.3. plāni rīcībai, ja rodas veselības traucējumi;

10.1.4. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai;

10.2. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un īsteno atbilstošus pasākumus.

11. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki:

11.1. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanai vai ārstēšanai;

11.2. īpašu uzmanību pievērš savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai un īsteno atbilstošus pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas.

12. Izmitināšana un vides dažādošana:

12.1. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem;

12.2. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes;

12.3. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina vides dažādošanas stratēģijas.

13. Dzīvnieku sprosti:

13.1. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai;

13.2. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.

14. Barošana:

14.1. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām;

14.2. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs nodrošina, lai līdz minimumam ir samazināts ķīmiskais, fizikālais un mikrobioloģiskais piesārņojums;

14.3. barība tiek iepakota, pārvadāta un uzglabāta tā, lai nepieļautu tās piesārņojumu, bojāšanos vai iznīcināšanu. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē;

14.4. katram izmēģinājumu dzīvniekam dod iespēju piekļūt barībai un nodrošina pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību.

15. Dzirdīšana:

15.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens;

15.2. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, apkopj un skalo. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;

15.3. īsteno pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.

16. Atpūtas vietas un guļvietas:

16.1. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem;

16.2. atbilstoši sugas vajadzībām nodrošina tādu sprostu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta, kā arī tīras un sausas visas guļvietas.

17. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam.

IV. Sprosti pa dzīvnieku sugām

18. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm, kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz tā augšējai horizontālajai daļai, un šādā augstumā ir vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība:

18.1. peles

Nr. p.k.	Peles	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm²)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.1.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 20	330	60	12
		virs 20 un līdz 25	330	70	12
		virs 25 un līdz 30	330	80	12
		virs 30	330	100	12
18.1.2.	Vaislai		330 Monogāmam pārim (autbrīdings/inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti, kurai ir metiens, to palielina par 180 cm²		12
18.1.3.	Krājumos pie audzētājiem*, ja sprosta lielums 950 cm²	līdz 20	950	40	12
18.1.4.	Krājumos pie audzētājiem*, ja sprosta lielums 1500 cm²	līdz 20	1500	30	12
* Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.2. žurkas

Nr. p.k.	Žurkas	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm²)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.2.1.	Krājumos un procedūru laikā*	līdz 200	800	200	18
		virs 200 un līdz 300	800	250	18
		virs 300 un līdz 400	800	350	18
		virs 400 un līdz 600	800	450	18
		virs 600	1500	600	18
18.2.2.	Vaislai		800 Mātīte un metiens. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, to palielina par 400 cm²		18
18.2.3.	Krājumos pie audzētājiem**, ja sprosta lielums 1500 cm²	līdz 50	1500	100	18
		virs 50 un līdz 100	1500	125	18
		virs 100 un līdz 150	1500	150	18
		virs 150 un līdz 200	1500	175	18
18.2.4.	Krājumos pie audzētājiem**, ja sprosta lielums 2500 cm²	līdz 100	2500	100	18
		virs 100 un līdz 150	2500	125	18
		virs 150 un līdz 200	2500	150	18
* Ilgtermiņa pētījumos, ja, tuvojoties pētījuma beigām, katram dzīvniekam atvēlētā telpa kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana. ** Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.3. smilšu peles

Nr. p.k.	Smilšu peles	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm²)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.3.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 40	1200	150	18
18.3.1.	Krājumos un procedūru laikā	virs 40	1200	250	18
18.3.2.	Vaislai		1200 Monogāms pāris vai trio ar mazuli		18

18.4. kāmji

Nr. p.k.	Kāmji	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm²)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.4.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 60	800	150	14
		virs 60 un līdz 100	800	200	14
		virs 100	800	250	14
18.4.2.	Vaislai		800 Mātīte vai monogāms pāris ar metienu		14
18.4.3.	Krājumos pie audzētājiem(*)	līdz 60	1500	100	14
* Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.5. jūrascūciņas

Nr. p.k.	Jūrascūciņas	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm²)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.5.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 200	1800	200	23
		virs 200 un līdz 300	1800	350	23
		virs 300 un līdz 450	1800	500	23
		virs 450 un līdz 700	2500	700	23
		virs 700	2500	900	23
18.5.2.	Vaislai		2500 Pāris ar metienu. Katrai papildu vaislas mātītei to palielina par 1000 cm²		23

19. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumu, uz kura dzīvnieks var gulēt un sēdēt un zem kura brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk kā 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot:

19.1. truši, kas vecāki par 10 nedēļām

Nr. p.k.	Galīgā ķermeņa masa (kg)	Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem, kas labi sadzīvo (cm²)	Minimālais augstums (cm)	Optimālais izmērs paaugstinājumiem sprostos
				Optimālais lielums (cm x cm)	Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm)
19.1.1.	Līdz 3	3500	45	55 x 25	25
19.1.2.	Virs 3 līdz 5	4200	45	55 x 30	25
19.1.3.	Virs 5	5400	60	60 x 35	30
Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm² trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, ja to ir vairāk, par katru trusi papildus pievieno vismaz 2500 cm² lielu platību.

19.2. trušu māte un metiens

Nr. p.k.	Trušu mātes masa (kg)	Sprosta minimālā platība (cm²)	Papildplatība migām (cm²)	Minimālais augstums (cm)
19.2.1.	Līdz 3	3500	1000	45
19.2.2.	Virs 3 līdz 5	4200	1200	45
19.2.3.	Virs 5	5400	1400	60

19.3. truši, kas jaunāki par 10 nedēļām

Nr. p.k.	Vecums	Minimālā sprosta platība (cm²)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²)	Minimālais augstums (cm)
19.3.1.	No atšķiršanas līdz 7 nedēļām	4000	800	40
19.3.2.	No 7 līdz 10 nedēļām	4000	1200	40
Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem

20. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.

Nr. p.k.	Kaķi	Grīda* (m²)	Plaukti (m²)	Augstums (m)
20.1.	Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam	1,5	0,5	2
20.2.	Katram papildu dzīvniekam vēl papildus	0,75	0,25	–
* Grīdas platība bez plauktiem.

21. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1. apakšpunktā noteikto. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1. apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m² sunim līdz 20 kg, 4 m² sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem:

21.1. suņi

Nr. p.k.	Masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m²)	Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m²)	Minimālais augstums (m)
21.1.1.	Līdz 20	4	4	2	2
21.1.2.	Virs 20	8	8	4	2

21.2. suņu saime pēc atšķiršanas no mātes

Nr. p.k.	Suņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā grīdas platība vienam (m²)	Minimālais augstums (m)
21.2.1.	Līdz 5	4	0,5	2
21.2.2.	Virs 5 un līdz 10	4	1,0	2
21.2.3.	Virs 10 un līdz 15	4	1,5	2
21.2.4.	Virs 15 un līdz 20	4	2	2
21.2.5.	Virs 20	8	4	2

22. Baltie seski

Nr. p.k.	Baltie seski	Minimālā sprosta platība (cm²)	Minimālā grīdas platība vienam (cm²)	Minimālais augstums (cm)
22.1.	Dzīvnieki ar ķermeņa masu līdz 600 g	4500	1500	50
22.2.	Dzīvnieki ar ķermeņa masu virs 600 g	4500	3000	50
22.3.	Pieauguši tēviņi	6000	6000	50
22.4.	Mātīte un metiens	5400	5400	50

23. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vidē, kurā šie primāti atrodas, jābūt iespējai īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība, t. i., dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt:

23.1. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam

Nr. p.k.	Parastie kalitriksi un tamarīni	Minimālā sprosta grīdas platība vienam* vai diviem dzīvniekiem kopā ar mazuļiem vecumā līdz pieciem mēnešiem (m²)	Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par pieciem mēnešiem (m³)	Minimālais sprosta augstums (m)**
23.1.1.	Parastie kalitriksi	0,5	0,2	1,5
23.1.2.	Tamarīni	1,5	0,2	1,5
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. ** Sprosta augšai jāatrodas vismaz 1,8 m no grīdas.

23.2. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumam

Minimālā grīdas platība vienam* vai diviem dzīvniekiem (m²)	Minimālais tilpums uz papildu dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem (m³)	Minimālais sprosta augstums (m)
2,0	0,5	1,8
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos

23.3. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam.

Nr. p.k.	Makaki un zaļie pērtiķi*	Minimālā sprosta platība (cm²)	Minimālā sprosta kubatūra (m³)	Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m³)	Minimālais sprosta augstums (m)
23.3.1.	Dzīvnieki, kas jaunāki par trim gadiem**	2,0	3,6	1,0	1,8
23.3.2.	Dzīvnieki no trīs gadu vecuma***	2,0	3,6	1,8	1,8
23.3.3.	Dzīvnieki, ko tur vaislai****			3,5	2,0
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par trim dzīvniekiem. * Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem. **** Audzēšanas kolonijās papildu vieta (kubatūra) nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

23.4. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam.

Nr. p.k.	Paviāni*	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā sprosta kubatūra (m³)	Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m³)	Minimālais sprosta augstums (m)
23.4.1.	Dzīvnieki, kas jaunāki par četriem gadiem**	4,0	7,2	3,0	1,8
23.4.2.	Dzīvnieki no četru gadu vecuma**	7,0	12,6	6,0	1,8
23.4.3.	Dzīvnieki, ko tur vaislai***			12,0	2,0
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem. * Audzēšanas kolonijās papildu vieta (kubatūra) nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

24. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām:

24.1. liellopi

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m²/dzīvnieks)	Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)	Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)
24.1.1.	Līdz 100	2,50	2,30	0,10	0,30
24.1.2.	Virs 100 un līdz 200	4,25	3,4	0,15	0,50
24.1.3.	Virs 200 un līdz 400	6,00	4,80	0,18	0,60
24.1.4.	Virs 400 un līdz 600	9,00	7,50	0.21	0,70
24.1.5.	Virs 600 un līdz 800	11,00	8,75	0,24	0,80
24.1.6.	Virs 800	16,00	10,00	0,30	1,00

24.2. aitas un kazas

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m²/dzīvnieks)	Minimālais šķērssienas augstums (m)	Siles platība neierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)	Siles platība ierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)
24.2.1.	Līdz 20	1,0	0,7	1,0	0,10	0,25
24.2.2.	Virs 20 un līdz 35	1,5	1,0	1,2	0,10	0,30
24.2.3.	Virs 35 un līdz 60	2,0	1,5	1,2	0,12	0,40
24.2.4.	Virs 60	3,0	1,8	1,5	0,12	0,50

24.3. cūkas un pundurcūkas

Nr. p.k.	Dzīvsvars (kg)	Minimālā sprosta platība* (m²)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m²/dzīvnieks)	Minimālā guļamā platība vienam dzīvniekam (termiski neitrālos apstākļos) (m²/dzīvnieks)
24.3.1.	Līdz 5	2,0	0,20	0,10
24.3.2.	Virs 5 un līdz 10	2,0	0,25	0,11
24.3.3.	Virs 10 un līdz 20	2,0	0,35	0,18
24.3.4..	Virs 20 un līdz 30	2,0	0,50	0,24
24.3.5.	Virs 30 un līdz 50	2,0	0,70	0,33
24.3.6.	Virs 50 un līdz 70	3,0	0,80	0,41
24.3.7.	Virs 70 un līdz 100	3,0	1,0	0,53
24.3.8.	Virs 100 un līdz 150	4,0	1,35	0,70
24.3.9.	Virs 150	5,0	2,50	0,95
24.3.10.	Pieauguši (parastie) kuiļi	7,5		1,3
* Cūkas īsu laiku var turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.

24.4. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.

Nr. p.k.	Skausta augums (m)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m²/dzīvnieks)			Minimālais sprosta augstums (m)
Nr. p.k.	Skausta augums (m)	katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz trim dzīvniekiem	katram dzīvniekam, ko tur grupās pa četriem vai vairāk dzīvniekiem	atnešanās steliņģis/ķēve ar kumeļu	Minimālais sprosta augstums (m)
24.4.1.	No 1,00 līdz 1,40	9,0	6,0	16	3,00
24.4.2.	Virs 1,40 un līdz 1,60	12,0	9,0	20	3,00
24.4.3.	Virs 1,60	16,0	(2 x WH)²*	20	3,00
* Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā tā skausta augstumu.

25. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai. Izmitinot savvaļā sagūstītus putnus, 25.1.– 25.10. tabulā paredzēto platību piemēro ikreiz, kad putni tiek turēti ilgāk par 24 stundām. Ja putnus tur īsāku laiku, īsteno pasākumus, kas līdz minimumam samazina dzīvnieku labturības risku:

25.1. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m².

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā platība vienam putnam (m²)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.1.1.	Līdz 200	1,00	0,025	30	3
25.1.2.	Virs 200 un līdz 300	1,00	0,03	30	3
25.1.3.	Virs 300 un līdz 600	1,00	0,05	40	7
25.1.4.	Virs 600 un līdz 1200	2,00	0,09	50	15
25.1.5.	Virs 1200 un līdz 1800	2,00	0,11	75	15
25.1.6.	Virs 1800 un līdz 2400	2,00	0,13	75	15
25.1.7.	Virs 2400	2,00	0,21	75	15

25.2. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m² un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm – putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm – putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu.

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālā platība vienam putnam (m²)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.2.1.	Līdz 0,3	2,00	0,13	50	3
25.2.2.	Virs 0,3 un līdz 0,6	2,00	0,17	50	7
25.2.3.	Virs 0,6 un līdz 1	2,00	0,30	100	15
25.2.4.	Virs 1 un līdz 4	2,00	0,35	100	15
25.2.5.	Virs 4 un līdz 8	2,00	0,40	100	15
25.2.6.	Virs 8 un līdz 12	2,00	0,50	150	20
25.2.7.	Virs 12 un līdz 16	2,00	0,55	150	20
25.2.8.	Virs 16 un līdz 20	2,00	0,60	150	20
25.2.9.	Virs 20	3,00	1,00	150	20

25.3. paipalas

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m²)	Platība vienam papildu putnam, izmitinot pārī (m²)	Platība vienam putnam, izmitinot grupā (m²)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.3.1.	Līdz 150	1,00	0,5	0,10	20	4
25.3.2.	Virs 150	1,00	0,6	0,15	30	4

25.4. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m². Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.4. tabulā norādīto atvēlamo telpu.

Nr. p. k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m²)	Platība vienam putnam (m²)*	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.4.1.	Pīles
25.4.1.1.	līdz 300	2,00	0,10	50	10
25.4.1.2.	virs 300 un līdz 1200**	2,00	0,20	200	10
25.4.1.3.	virs 1200 un līdz 3500	2,00	0,25	200	15
25.4.1.4.	virs 3500	2,00	0,50	200	15
25.4.2.	Zosis
25.4.2.1.	līdz 500	2,00	0,20	200	10
25.4.2.2.	virs 500 un līdz 2000	2,00	0,33	200	15
25.4.2.3.	virs 2000	2,00	0,50	200	15
* Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m² uz 2 m² sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības. ** Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.

25.5. dīķa minimālais izmērs* pīlēm un zosīm

Nr. p. k.	Putni	Platība (m²⁾	Dziļums (cm)
25.5.1.	Pīles	0,5	30
25.5.2.	Zosis	0,5	no 10 līdz 30
(*) Dīķa lielums 2 m² sprostam. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.

25.6. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.

Nr. p. k.	Grupas lielums	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
25.6.1.	Līdz 6	2	200	5	30
25.6.2.	Virs 6 un līdz 12	3	200	5	30
25.6.3.	Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 12	0,15		5	30

25.7. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putniem būtu iespējami īsi lidojumi. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās atbilstoši bagātinātās novietnēs ar minimālo grīdas platību 0,5 m² un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu.

Nr. p. k.	Grupas lielums	Minimālā sprosta platība (m²)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības trauku skaits
25.7.1.	Līdz 6	1,0	100	2
25.7.2.	Virs 6 un līdz 12	1,5	200	2
25.7.3.	Virs 12 un līdz 20	2,0	200	3
25.7.4.	Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 20	0,05		1 uz sešiem putniem

25.8. mājas strazdi

Nr. p. k.	Grupas lielums	Sprosta minimālā platība (m2 )	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
25.8.1.	Līdz 6	2,0	200	5	30
25.8.2.	7 līdz 12	4,0	200	5	30
25.8.3.	13 līdz 20	6,0	200	5	30
25.8.4.	katram papildu putnam, kad skaits ir no 21 līdz 50	0,25		5	30
25.8.5.	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 50	0,15		5	30

25.9. mājas zvirbuļi

Nr. p. k.	Grupas lielums, ja nav vizuālu barjeru	Grupas lielums, ja vizuālas barjeras ir	Sprosta minimālā platība (m2 )	Minimālais augstums (cm)
25.9.1.	līdz 10	līdz 15	2,4	180
25.9.2.	11 līdz 20	16 līdz 35	4,8	180
25.9.3.	21 līdz 30	36 līdz 60	7,3	180
25.9.4.	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 30	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 60	0,11

25.10. lielās zīlītes un zilzīlītes

Nr. p. k.	Grupas lielums	Sprosta minimālā platība vienam putnam (m2 )	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības trauku skaits	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
26.1.	1	3	180	1	100
26.2.	2–10* (viens dzimums)	1	180	2	40
26.3.	1 mātīte un 1 tēviņš	2	180	2	100
* Par 10 īpatņiem lielākas grupas atļautas tikai ar noteiktu novērošanas grafiku, pēc kura novērojumus veic pietiekami bieži, lai atklātu un mazinātu agresiju.

26. Bezastainie abinieki:

26.1. ūdens astainie abinieki

Nr. p. k.	Ķermeņa garums(*) (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm²)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.1.1.	Līdz 10	262,5	50	13
26.1.2.	Virs 10 un līdz 15	525	110	13
26.1.3.	Virs 15 un līdz 20	875	200	15
26.1.4.	Virs 20 un līdz 30	1837,5	440	15
26.1.5.	Virs 30	3150	800	20
* Mēra no mutes līdz kloākai.

26.2. ūdens bezastainie abinieki*

Nr. p. k.	Ķermeņa garums(**) (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm²)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.2.1.	Līdz 6	160	40	6
26.2.2.	Virs 6 līdz 9	300	75	8
26.2.3.	Virs 9 un līdz 12	600	150	10
26.2.4.	Virs 12	920	230	12,5
* Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t. i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmēru pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu. ** Mēra no mutes līdz kloākai.

26.3. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr. p. k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm²)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam, kuru tur grupā (cm²)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.3.1.	Līdz 5,0	1500	200	20	10
26.3.2.	Virs 5,0 un līdz 7,5	3500	500	30	10
26.3.3.	Virs 7,5	4000	700	30	15
* Mēra no mutes līdz kloākai. Viena trešdaļa sauszemes un divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. * Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.4. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm²)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.4.1.	Līdz 5,0	1500	200	20	10
26.4.2.	Virs 5,0 un līdz 7,5	3500	500	30	10
26.4.3.	Virs 7,5	4000	700	30	15
* Mēra no mutes līdz kloākai. Viena trešdaļa sauszemes un viena trešdaļa ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. * Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.5. koku bezastainie abinieki

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm²)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)
26.5.1.	Līdz 3,0	900	100	30
26.5.2.	Virs 3,0	1500	200	30
* Mēra no mutes līdz kloākai. Divas trešdaļas sauszemes un viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. * Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

27. Rāpuļi:

27.1. ūdens bruņrupuči

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm²)	Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
27.1.1.	Līdz 5	600	100	10
27.1.2.	Virs 5 un līdz 10	1600	300	15
27.1.3.	Virs 10 un līdz 15	3500	600	20
27.1.4.	Virs 15 un līdz 20	6000	1200	30
27.1.5.	Virs 20 un līdz 30	10000	2000	35
27.1.6.	Virs 30	20000	5000	40
* Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās līdz aizmugurējai malai.

27.2. sauszemes čūskas

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā grīdas platība (cm²)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais sprosta augstums** (cm)
27.2.1.	Līdz 30	300	150	10
27.2.2.	Virs 30 un līdz 40	400	200	12
27.2.3.	Virs 40 un līdz 50	600	300	15
27.2.4.	Virs 50 un līdz 75	1200	600	20
27.2.5.	Virs 75	2500	1200	28
* Mēra no mutes līdz astes galam. ** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

28. Zivis:

28.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstīgas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Ūdens plūsmai recirkulācijas sistēmās vai tvertņu ūdens filtrēšanai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes parametru uzturēšanu pieņemamā līmenī atbilstoši audzēšanas sistēmas iezīmēm un konkrētās sugas un dzīvnieku dzīves posma prasībām. Ja nepieciešams, ūdens krājumus vai nu filtrē, vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai ir jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem. Ar atbilstošiem pasākumiem panāk, lai pārāk bieži nenotiek pēkšņas pārmaiņas dažādajos parametros, kas ietekmē ūdens kvalitāti. Nodrošina atbilstošu ūdens plūsmu un ūdens līmeni un to uzraudzību;

28.2. skābeklis, slāpekļa savienojumi, oglekļa dioksīds, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jāatbilst konkrētās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, atkarībā no audzēšanas sistēmas zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Oglekļa dioksīda un slāpekļa savienojumu (t. i., amonjaka, nitrītu un nitrātu) koncentrācijai jābūt zemākai par kaitīgo līmeni. Ūdens kvalitāti uzrauga, izmantojot noteiktu testēšanas grafiku, pēc kura novērojumus izdara pietiekami bieži, lai atklātu šo kritisko parametru izmaiņas, un īsteno šo izmaiņu mazinošus pasākumus. pH līmeni pielāgo atbilstoši sugas vajadzībām un uztur, cik stabilu vien iespējams. Sāļumu pielāgo konkrētās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāļumu maina pakāpeniski;

28.3. temperatūra un apgaismojums. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstīgi konkrētās zivju sugas un īpatņu attīstības stadijas vajadzībām un, cik vien iespējams, stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos;

28.4. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams;

28.5. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar piemērotām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uz mākslīgo uztutu. Ja ar procedūru nesaistītu iemeslu (piemēram, pārvadāšanas) dēļ barošana uz laiku ir jāaptur, šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jāņem vērā zivju lielums un ūdens temperatūra. Ja iespējams, zivis apkopj, tās neizņemot no ūdens. Zivju apkopšanai gan ūdenī, gan ārpus tā jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar zivīm, jābūt samitrinātam. Zivis apkopj atbilstošā ūdens temperatūrā, nepārsniedzot galējo temperatūras robežu, kuru zivis spēj izturēt;

28.6. zebrzivis:

28.6.1. ūdens kvalitāte. Prasītie ūdens parametri zebrzivju izmitināšanas sistēmās.

Nr. p. k.	Ūdens parametri	Minimālās/maksimālās prasības
1.	Temperatūra	24–29 °C
2.	Elektrovadītspēja	150–1700 μS/cm²
3.	Kopējā cietība	40–250 mg/L CaCO₃
4.	pH	6,5–8
5.	Slāpekļa savienojumi	NH₃/NH₄ + < 0,1* mg/L, NO₂ – < 0,3 mg/L, NO₃ – < 25 mg/L
6.	Izšķīdušais skābeklis	> 5 mg/L
* Vai zem noteikšanas robežas. 0,1 mg/L apzīmē kopējo slāpekli, NH₃/NH₄ + . Šis daudzums atbilst 0,002 mg/L NH₃, ja temperatūra ir 28 °C un pH ir 7,5.

28.6.2. apgaismojums. Gaišajā laikā gaismas daudzums ir nemainīgs, izņemot īsu ausmas un krēslas pāreju, ja tādu izmanto. Tumšajā laikā valda pilnīga tumsa;

28.6.3. turēšanas blīvums un vides dažādība. Pieaugušām zebrzivīm neizmanto ūdens tilpumu, kas mazāks par 1 litru. Turēšanas blīvums nepārsniedz 10 pieaugušu zivju uz litru. Tvertnes izmēram un formai jābūt tādai, lai zivis varētu saglabāt savu dabisko uzvedību un normāli peldēt. Jāvairās tvertnē ilgstoši turēt tikai vienu zivi;

28.7. galvkāji:

28.7.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstošas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Tvertnes konstrukcija un ūdens plūsmas ātrums atbilst dzīvnieka vajadzībām, un tas ietver arī pienācīgu skābekļa pievadīšanu atbilstoši dzīvnieka lielumam, dzīves posmam un ar uzvedību saistītajām vajadzībām. Ūdens temperatūra, sāļums, pH un slāpekļa savienojumu koncentrācija atbilst konkrētās sugas un dzīvības formu vajadzībām. Ja nepieciešams, izmanto pārsegus, ar kuriem novērš galvkāju izbēgšanu un svešķermeņu nejaušu ievazāšanu. Paredz pietiekami ilgu laiku, kurā galvkāji var aklimatizēties un pielāgoties ūdens kvalitātes apstākļu pārmaiņām;

28.7.2. apgaismojums. Gaismas intensitātei un fotoperiodam jāatbilst konkrētās sugas prasībām;

28.7.3. barības režīms. Galvkājiem nodrošina barošanas režīmu, kas atbilst konkrētajai sugai, attīstības stadijai un uzvedības vajadzībām;

28.7.4. vides dažādošana un apkope. Lai būtu iespējama daudzveidīga sugai raksturīga uzvedība, galvkājiem nodrošina piemērotu un pietiekamu daudzumu fizisko, kognitīvo un sensoro stimulu. Turēšanas apstākļos ņem vērā konkrētās sugas sociālās vajadzības, t. i., grupas vai vientuļnieku dzīvesveidu. Ja nepieciešams, ierīko paslēpņus vai alas. Ja iespējams, galvkājus apkopj, tos neizņemot no ūdens. Galvkāju apkopšanai ārpus ūdens jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar dzīvnieku, jābūt samitrinātam.

28.7.5. galvkāji

Nr. p. k.	Dzimta	Grupa	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā ūdens platība (cm²)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm²)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
1.	Sepiidae	Sēpijas	līdz 2 > 2 līdz 6 > 6 līdz 12 > 12	100 600 1200 2500	40 200 400 1000	7 15 20 25
2.	Sepiolidae	Sepiolīdas**	līdz 1 > 1 līdz 3 > 3	50 120 150	5 50 100	5 8 12
3.	Loliginidae	Skrimšļkalmāri*, **	līdz 15 > 15 līdz 25 > 25	2000 4500 6000	400 900 1200	60 90 90
4.	Octopodidae	Astoņkāji****	līdz 10 > 10 līdz 20 > 20	2000 2600 4000	600 700 1200	40 50 50
* Mantijas dorsālās daļas garums. Līdz 40 īpatņu grupa. * Priekšroka cilindriskas formas tvertnēm. Ja izmantotās tvertnes nav cilindriskas, minimālās vērtības palielina par 5 %. **** Pavisam nesen šķīlušos kalmāru un astoņkāju mazuļus (planktona stadijā) tur cilindriskās tvertnēs, kurās katrā ir ne vairāk kā 20 mazuļu uz litru, un ierobežo to vizuālo mijiedarbību.

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Prasības izmēģinājumu dzīvnieku procedūru veidam un to smaguma klasifikācijai

I. Procedūru veidi

1. Neatgriezeniska procedūra – procedūra, kuru veic vispārējā anestēzijā un kuras beigās izmēģinājumu dzīvnieks neatgūst samaņu.

2. Viegla procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks jūt īslaicīgas nelielas sāpes, ciešanas, ievainojumu vai nelielu diskomfortu, kā arī procedūras bez būtiska kaitējuma dzīvnieka vispārējam stāvoklim.

3. Mērena procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just īslaicīgas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas vieglas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt mērenu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.

4. Smaga procedūra – procedūra, kurā dzīvnieks var just stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, ar ko var nodarīt smagu kaitējumu dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim.

II. Procedūru smaguma kategoriju piešķiršanas kritēriji

5. Procedūras smaguma kategoriju nosaka atkarībā no paredzamās sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma pakāpes, ko katrs dzīvnieks jūt procedūras laikā.

6. Lai pilnvērtīgi noteiktu procedūras smaguma kategoriju, jāņem vērā papildu faktori, izskatot katru gadījumu atsevišķi:

6.1. izmēģinājumu dzīvnieka sugas un genotipa veidu;

6.2. izmēģinājumu dzīvnieka briedumu, vecumu un dzimumu;

6.3. izmēģinājumu dzīvnieka apmācības pieredzi saistībā ar procedūru;

6.4. ja izmēģinājumu dzīvnieks tiek izmantots vairākkārt, – iepriekšējo procedūru faktisko smagumu;

6.5. metodes, ko izmanto, lai mazinātu sāpes, ciešanas un diskomfortu, tostarp turēšanas, audzēšanas un aprūpes apstākļu pilnveidi;

6.6. humānus mērķa parametrus.

7. Piešķirot smaguma kategoriju attiecīgai procedūrai, ņem vērā katru iejaukšanos vai manipulāciju ar izmēģinājumu dzīvnieku šīs procedūras laikā. To piešķir, pamatojoties uz smagākajām sekām, ko individuāli var izjust dzīvnieks pēc tam, kad būs piemēroti visi attiecīgie dzīvnieka pašsajūtas uzlabošanas paņēmieni.

8. Piešķirot procedūrai attiecīgu smaguma kategoriju, ņem vērā procedūras veidu un vairākus citus faktorus. Visus minētos faktorus apsver katrā gadījumā atsevišķi.

9. Procedūras ietver:

9.1. manipulācijas veidu un izturēšanos pret dzīvnieku;

9.2. procedūras (visu elementu) izraisīto sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma raksturu un intensitāti, ilgumu, izmantoto metožu biežumu un skaitu;

9.3. kumulatīvas ciešanas procedūras gaitā;

9.4. dabiskās izturēšanās izpausmju nepieļaušanu, tostarp ierobežojumus attiecībā uz turēšanas, audzēšanas un kopšanas standartiem.

III. Procedūru veidiem piešķirtās smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūras veidu

10. Šajā nodaļā minēti procedūru veidu piemēri, kam piešķirtas smaguma kategorijas, pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar attiecīgo procedūru veidu. Tie sniedz norādi, kāda klasifikācija būtu vairāk piemērota konkrēta veida procedūrām.

11. Viegla procedūra:

11.1. anestēzijas ievadīšana, izņemot vienīgi nogalināšanas nolūkā;

11.2. farmakokinētiski pētījumi, kad tiek ievadīta tikai viena deva un ņemti ierobežota skaita asins paraugi (kopā < 10 % cirkulācijas tilpuma), un nav paredzams, ka attiecīgā viela varētu izraisīt jebkādas novērojamas nelabvēlīgas sekas;

11.3. neinvazīva dzīvnieku skenēšana (piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana), lietojot piemērotu sedāciju vai anestēziju;

11.4. virspusējas procedūras, piemēram, auss vai astes biopsijas, minisūkņu un transponderu zemādas implantācija bez ķirurģiskas iejaukšanās;

11.5. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas dzīvniekiem izraisa tikai nelielu kaitējumu vai paredz nelielu iejaukšanos to normālajā aktivitātē un uzvedībā;

11.6. vielu ievadīšana zemādā, intramuskulāri, intraperitoniāli, mākslīgi barojot un intravenozi pa virspusējiem asinsvadiem, ja vielai ir viegla ietekme uz dzīvnieku un ievadītpais tilpums atbilst attiecīgiem ierobežojumiem atkarībā no dzīvnieka lieluma un sugas;

11.7. audzēja vai spontāna audzēja ierosināšana, kas neizraisa nekādas novērojamas nelabvēlīgas klīniskas sekas (piemēram, mazi, neinvazīvi zemādas mezgliņi);

11.8. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, kā rezultātā rodas vieglas fenotipa izmaiņas;

11.9. pārmainīta sastāva ēdināšana, kas neatbilst visām dzīvnieka ēdināšanas vajadzībām un fizioloģijai un izraisa vieglas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;

11.10. īstermiņa (< 24 stundas) ievietošana metabolisma būros;

11.11. pētījumi, kuros paredzēts pieaugušas žurkas vai peles (tādas šķirnes, kurām nepieciešama sabiedrība) īslaicīgi nošķirt no sociālajiem partneriem vai ievietot pa vienai būros;

11.12. metodes, kas saistītas ar dzīvnieku pakļaušanu traucējošiem stimuliem, kuri īslaicīgi izraisa nelielas sāpes, ciešanas vai diskomfortu un no kuriem dzīvnieki var veiksmīgi izvairīties;

11.13. turpmāk minēto piemēru kombinācija vai akumulācija, ja procedūru var klasificēt kā vieglu:

11.13.1. ķermeņa uzbūves izpēte ar neinvazīvām metodēm un minimālu ierobežošanu;

11.13.2. elektrokardiogrāfiskā novērošana, izmantojot neinvazīvas metodes, minimāli vai nemaz neierobežojot pieradinātu izmēģinājumu dzīvnieku;

11.13.3. ārēju telemetrisku ierīču lietošana, kas sociāli adaptīviem izmēģinājumu dzīvniekiem neizraisīs kaitējumu un neiejauksies to normālajā aktivitātē un uzvedībā;

11.13.4. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku audzēšana, ja nav sagaidāmas klīniski novērojamas nelabvēlīgas fenotipa pārmaiņas;

11.13.5. inertu marķieru pievienošana barībai, lai novērotu gremošanas norisi;

11.13.6. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana ne vairāk kā 24 stundas;

11.13.7. pārbaudes atklātā laukā.

12. Mērena procedūra:

12.1. testēšanas vielu bieža ievadīšana, kas izraisa mērenas klīniskas sekas, un asins paraugu ņemšana (> 10 % cirkulācijas tilpuma) pie samaņas esošam izmēģinājumu dzīvniekam ar dažu dienu starplaiku, neveicot tilpuma aizvietošanu;

12.2. akūtas devas diapazona noteikšanas pētījumi, hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes testi ar neletāliem mērķa parametriem;

12.3. ķirurģiska iejaukšanās, izmantojot vispārējo anestēziju un attiecīgus pretsāpju līdzekļus, saistībā ar pēcoperācijas sāpēm, ciešanām vai kaitējumu vispārējam stāvoklim. Piemēram, torakotomija, kraniotomija, laparotomija, orhidektomija, limfadenektomija, tireoidotomija, ortopēdiska ķirurģiska iejaukšanās ar efektīvu stabilizāciju un brūču apkopi, orgānu transplantācija ar efektīvu atgrūšanas kontroli, katetru vai biomedicīnisku ierīču (piemēram, telemetrisku raidītāju, minisūkņu utt.) ķirurģiska implantācija;

12.4. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kas izraisīs mērenas sāpes vai diskomfortu vai mērenus normālas uzvedības traucējumus;

12.5. apstarošana vai ķīmijterapija ar subletālu devu vai citādi – letālu devu, tomēr nodrošinot imūnsistēmas atjaunošanos. Paredzams, ka nelabvēlīgā ietekme būs viegla vai mērena un nebūs ilgstoša (ne vairāk kā piecas dienas);

12.6. ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, ja radīsies fenotips ar mērenām sekām;

12.7. ģenētiski pārveidotu izmēģinājumu dzīvnieku radīšana, izmantojot ķirurģiskas procedūras;

12.8. izmēģinājumu dzīvnieku ievietošana metabolisma būros, kura izraisīs mērenus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā (līdz piecām dienām);

12.9. pētījumi ar pārmainīta sastāva barību, kas neatbilst visām dzīvnieku ēdināšanas vajadzībām un izraisīs mērenas klīniskās novirzes pētījuma norises laikā;

12.10. pieaugušām žurkām – ēdināšanas pārtraukšana uz 48 stundām;

12.11. bēgšanas vai izvairīšanās reakciju izraisīšana apstākļos, kādos izmēģinājumu dzīvnieks nespēj izbēgt vai izvairīties no stimula, kā rezultātā radīsies mērens diskomforts.

13. Smaga procedūra:

13.1. toksicitātes testi, kur nāve ir mērķa parametrs vai būs bojāejas gadījumi un tiek izraisīti smagi patofizioloģiski stāvokļi. Piemēram, vienreizējās devas toksicitātes pārbaude (skatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas testēšanas pamatnostādnes);

13.2. ierīces testēšana, kas defekta gadījumā izmēģinājumu dzīvniekam var izraisīt smagas sāpes, diskomfortu vai nāvi (piemēram, sirdsdarbības veicināšanas ierīces);

13.3. vakcīnas iedarbības testēšana, kurai raksturīgs paliekošs kaitējums izmēģinājumu dzīvnieka stāvoklim, progresējoša slimība, kuras rezultātā iestājas nāve, saistībā ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu;

13.4. apstarošana vai ķīmijterapija ar letālu devu bez imūnsistēmas atjaunošanās vai ar atjaunošanos, izraisot transplantāta atgrūšanas slimību;

13.5. metodes audzēja vai spontāna audzēja ierosināšanai, kuru rezultātā izraisīsies progresīva letāla slimība, saistīta ar ilgstošām mērenām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu. Piemēram, audzēji, kas izraisa kaheksiju, invazīvi kaulu audzēji, audzēji, kuru rezultātā notiek metastāžu izplatīšanās, un audzēji, kas var radīt čūlošanu;

13.6. ķirurģiska iejaukšanās un citas manipulācijas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, izmantojot vispārējo anestēziju, kuru rezultātā dzīvniekiem tiks radītas smagas vai mērenas un nepārejošas pēcoperācijas sāpes, ciešanas vai diskomforts vai smags un nepārejošs kaitējums to vispārējam stāvoklim. Nestabilu lūzumu radīšana, torakotomija, neveicot pietiekamu atsāpināšanu, vai traumas, lai izraisītu multiplu orgānu mazspēju;

13.7. orgānu transplantācija, ja orgānu atgrūšana var radīt smagu diskomfortu vai kaitējumu dzīvnieka vispārējam stāvoklim (piemēram, ksenotransplantācija);

13.8. vaislas dzīvnieki ar ģenētiskām pārmaiņām, kuriem tiks nodarīts smags un nepārejošs kaitējums vispārējam stāvoklim, piemēram, Hantingtona slimība, muskuļu distrofija, hroniska atkārtota neirīta formas;

13.9. ievietošana metabolisma būros, kas paredz smagus kustību ierobežojumus ilgstošā periodā;

13.10. elektrošoks, no kura nav iespējams izvairīties (piemēram, lai panāktu iemācītu bezpalīdzību);

13.11. sociālo sugu, piemēram, suņu un primātu, kas nav cilvēkveidīgie primāti, ilgstoša pilnīga izolācija;

13.12. imobilizācijas stress, lai izraisītu kuņģa čūlu vai sirds mazspēju žurkām;

13.13. piespiedu peldināšanas vai fizisko vingrinājumu testi, kuru mērķa parametrs ir spēku izsīkums.

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

1. Nogalinot izmēģinājumu dzīvniekus, izmanto tabulā minētās metodes. Metodes, kuru nav minētajā sarakstā, var izmantot:

1.1. dzīvniekiem, kas ir bezsamaņā, ja dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu;

1.2. dzīvniekiem, ko izmanto lauksaimniecības pētījumos, kad projekta mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās. Šādus dzīvniekus var nogalināt, ievērojot prasības, kas noteiktas Padomes 2009. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr.1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā I pielikumā.

2. Dzīvniekus nogalina ar vienu no šīm metodēm:

2.1. apstiprina, ka ir neatgriezeniski apstājusies asinsrite;

2.2. iznīcina smadzenes;

2.3. dislocē kaklu;

2.4. atasiņo vai;

2.5. apstiprina, ka sāk iestāties rigor mortis.

Nāves iestāšanos apstiprina ar metodi, kas atbilst nogalināmā dzīvnieka sugai.

3. tabula

Dzīvnieki – piezīmes/metodes	Zivis	Abinieki	Rāpuļi	Putni	Grauzēji	Truši	Suņi, kaķi, baltie seski un lapsas	Lielie zīdītāj- dzīvnieki	Primāti (izņemot cilvēkveidīgie)	Galvkāji
Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)
Kaušanas pistole	X	X	(2)	X	X		X		X	X
Oglekļa dioksīds	X	X	X		(3)	X	X	X	X	X
Kakla skriemeļu dislokācija	X	X	X	(4)	(5)	(6)	X	X	X	X
Kontuzēšana/spēcīgs sitiens pa galvu				(7)	(8)	(9)	(10)	X	X	X
Galvas nociršana	X	X	X	(11)	(12)	X	X	X	X	X
Elektriska apdullināšana	(13)	(13)	X	(13)	X	(13)	(13)	(13)	X	X
Cēlgāzes (Ar, N₂)	X	X	X		X	X	X	(14)	X	X
Nošaušana ar piemērotām šautenēm, pistolēm un munīciju	X	X	(15)	X	X	X	(16)	(15)	X	X
Hipotermiskais šoks	(17)	X	X	X	X	X	X	X	X	X

Piezīmes:

(1) Ja nepieciešams, izmanto ar iepriekšēju sedāciju.

(2) Izmanto tikai lieliem rāpuļiem.

(3) Izmanto, tikai ievadot kamerā pakāpeniski. Neizmanto grauzēju augļa formām un jaundzimušajiem.

(4) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Putnus, kas smagāki par 250 g, iemidzina.

(5) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Grauzējus, kas smagāki par 150 g, iemidzina.

(6) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Trušus, kas smagāki par 150 g, iemidzina.

(7) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg.

(8) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg.

(9) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg.

(10) Izmanto tikai jaundzimušajiem.

(11) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 250 g.

(12) Izmanto tikai tad, ja nevar izmantot citas metodes.

(13) Vajadzīgs īpašs aprīkojums.

(14) Izmanto tikai cūkām.

(15) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos.

(16) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos, ja citas metodes nav iespējams izmantot.

(17) Izmanto tikai zebrzivīm (Danio rerio) ≥ 16 dienas pēc apaugļošanas (dpf) un ar maksimālo ķermeņa garumu 5 cm. Hipotermiskā šoka temperatūra ir ≤ 4 °C, un tās atšķirība no turēšanas temperatūras ir ≥ 20 °C. Zivis nenonāk tiešā saskarē ar ledu. Minimālais ekspozīcijas ilgums ir 5 minūtes.

(X) Neizmanto.

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

(Pielikums MK 05.10.2021. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

I. Pārskatā par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā iekļaujamā informācija

1. Pārskata ailē "Id1" – norāda izmēģinājumu dzīvnieku lietotāja reģistrācijas numuru.

2. Pārskata ailē "Id2" – norāda izmēģinājumu projekta atļaujas numuru. Ja izmēģinājumu projektā ir iekļautas vairākas procedūras, tad aiz projekta atļaujas numura norāda procedūras, ievērojot tādu kārtību, kāda ir izmēģinājumu projektā.

3 Pārskata ailē "Id3" – norāda A, B vai C (A – ja procedūru smaguma pakāpē nav izmaiņas, B – ja procedūru smaguma pakāpē ir izmaiņas, C- sākotnēji paredzētās izmaiņas atsevišķām procedūras grupām, piemēram, kontroles grupai).

4. Datus ievada par katru dzīvnieka izmantošanas reizi.

5. Ievadot datus par dzīvnieku, vienā kategorijā izvēlas tikai vienu iespēju.

6. Par dzīvniekiem, kas nonāvēti, lai iegūtu orgānus un audus:

6.1. Par izmēģinājuma dzīvniekiem, kas nogalināti, lai iegūtu orgānus un audus, kā arī par indikatordzīvniekiem dati nav jāsniedz, izņemot, ja:

a) nogalināšanu izdara saskaņā ar projekta atļauju, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā neiekļautu metodi;

b) izmēģinājumu dzīvniekam pirms nogalināšanas ir veikta manipulācija, kurā ir pārsniegts sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma minimuma slieksnis;

c) dzīvnieks ir no ģenētiski pārveidotas līnijas ar tīši veidotu kaitīgu fenotipu, kas ir izpaudies, pirms dzīvnieks nonāvēts orgānu un audu iegūšanai.

6.2. Par citiem dzīvniekiem, kas nogalināti orgānu un audu iegūšanai (par kuriem neziņo gada statistikā) ziņo piecu gadu īstenošanas ziņojumā.

7. Par izmēģinājuma dzīvniekiem, kas audzēti un nogalināti, taču nav izmantoti procedūrā

7.1. Izmēģinājuma dzīvniekus, kas audzēti un nogalināti, taču nav izmantoti procedūrā, gada statistikas datos neiekļauj, izņemot tad, ja runa ir par šādiem izmēģinājuma dzīvniekiem:

a) ģenētiski pārveidoti izmēģinājuma dzīvnieki ar tīši veidotu un izpaudušos kaitīgu fenotipu;

b) izmēģinājuma dzīvnieki, kas genotipēti (ģenētiskais raksturojums / audu paraugu ņemšana) ar invazīvu metodi, taču tas nav darīts dzīvnieka identificēšanas / iezīmēšanas nolūkā.

7.2. Ar invazīvu metodi 4.1. punkta b) apakšpunktā saprot metodi, kas izmēģinājuma dzīvniekam rada tādas sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kas ir tikpat liels vai lielāks kā tas, ko rada adatas ievadīšana saskaņā ar labu veterināro praksi.

7.3. Par izmēģinājuma dzīvniekiem, kas audzēti un nogalināti, taču nav izmantoti procedūrā, ziņo piecu gadu īstenošanas ziņojumā.

8. Ģenētiski normālus izmēģinājuma dzīvniekus, kas dzimuši jaunas ģenētiskās līnijas izveides laikā, gada statistikas datos neiekļauj, bet gan par tiem ziņo piecu gadu īstenošanas ziņojumā, izņemot gadījumus, kad šie dzīvnieki ir genotipēti ar invazīvu metodi.

9. Izmēģinājumu dzīvnieku kāpurformas statistikā iekļauj tad, kad tie kļūst spējīgi baroties patstāvīgi.

10. Izmēģinājumu dzīvnieku zīdītāju sugu augļus un embrijus gada statistikas datos neiekļauj. Uzskaita tikai dzimušos un dzīvos dzīvniekus (ieskaitot ar ķeizargriezienu dzimušos dzīvniekus). Ja pētījumos iesaistīta māte un pēcnācējs, tad par māti ziņo gadījumos, kad tā tikusi pakļauta procedūrai, kurā ir pārsniegts sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma minimuma slieksnis. Par pēcnācējiem ziņo tad, ja tie ir procedūras neatņemama daļa.

11. Ja izmēģinājuma dzīvnieka izmantošana procedūrā – ar iepriekšēju atļauju vai bez tās – rada ilgstošas un neatvieglojamas stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu, par dzīvnieku ziņo kategorijā "smaga". Ziņojuma atvēlētajā aprakstošajā daļā pievieno komentāru, kurā norādītas sugas, skaits, tas, vai ir iepriekš atļauts izņēmums, ziņas par izmantošanu un iemesli, kāpēc klases "smaga" griesti ir pārsniegti.

12. Datus par procedūrā izmantotiem dzīvniekiem atspoguļo tā gada ziņojumā, kurā procedūra beidzas. Pētījumos, kuri iesniedzas otrā kalendārā gadā, visus dzīvniekus var ziņojumā atspoguļot vienkopus pēdējās procedūras beigu gadā, ja dienests ir atļāvis šādi izņēmuma kārtā neziņot katru gadu. Projektos, kas ilgst vairāk nekā divus kalendāros gadus, datus par dzīvniekiem ziņojumā atspoguļo tajā gadā, kad tos nogalina vai tie nobeidzas.

13. Ja izmanto kategorijas "Cits", izdara ierakstu aprakstošajā daļā, sniedzot detalizētas ziņas par ierakstu "Cits".

14. Informācija par Ģenētiski pārveidotiem dzīvniekiem:

14.1. Statistikas datu sniegšanā "ģenētiski pārveidoti dzīvnieki" ir:

a) dzīvnieki, kas ir ģenētiski modificēti (ar transgēnām, gēnu inaktivācijas jeb gēnu nokauta un citām ģenētiskas pārveidošanas metodēm), un dzīvnieki ar inducētām mutācijām (neatkarīgi no mutācijas veida);

b) dzīvnieki ar spontānām sliecības mutācijām, kurus uztur šī specifiskā genotipa izpētes vajadzībām;

14.2. Par ģenētiski pārveidotiem dzīvniekiem ziņo jebkurā no šādiem gadījumiem, ja tos izmanto:

a) jaunas līnijas izveidošanai;

b) lai uzturētu stabilu līniju, kurai ir tīši veidots un izpaudies kaitīgs fenotips saskaņā ar šī pielikuma 24.7. apakšpunktu;

c) citās procedūrās, nevis līnijas uzturēšanai;

14.3. Visus dzīvniekus, kas ir ģenētiskā pārveidojuma nesēji, ziņojumā atspoguļo tad, kad tiek izveidota jauna līnija. Ziņojumā atspoguļo dzīvniekus, kas izmantoti superovulācijai, vazektomijai, embrija implantēšanai (šie dzīvnieki paši var būt vai nebūt ģenētiski pārveidoti);

14.4. Gada statistikā neziņo par ģenētiski normāliem dzīvniekiem (savvaļas tipa pēcnācējiem), kas radušies jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas izveides rezultātā, izņemot gadījumus, kad dzīvnieks ir genotipēts (ģenētiskais raksturojums / audu paraugu ņemšana) ar invazīvu metodi, taču tas nav darīts dzīvnieka identificēšanas / iezīmēšanas nolūkā. Par ģenētiski normāliem dzīvniekiem (savvaļas tipa pēcnācējiem), par kuriem neziņo gada statistikā, ziņo piecu gadu īstenošanas ziņojumā;

14.5. Šī pielikuma kategorijā "Mērķi" par dzīvniekiem, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas izveidošanai, ziņo tajā kategorijā, kas atbilst līnijas izveidošanas nolūkam (parasti tie būs "Fundamentālie pētījumi" vai "Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi");

14.6. Jaunu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku celmu vai līniju uzskata par "stabilu" tad, kad ģenētiskais pārveidojums ir stabilizējies, kam vajadzīgas vismaz divas paaudzes, un kad ir pabeigts labturības novērtējums;

14.7. Labturības novērtējumā tiks noteikts, vai jaunizveidotajai līnijai ir sagaidāms tīši veidots kaitīgs fenotips, un, ja tas tā ir, no attiecīgā brīža dzīvniekus ziņojumā atspoguļo kategorijā "Tādu stabilu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku koloniju uzturēšana, kurus neizmanto citās procedūrās" – vai attiecīgā gadījumā pie citām procedūrām, kurās šie dzīvnieki tiek izmantoti. Cita starpā pie šādiem dzīvniekiem pieder tādi, kam nepieciešama specifiska biodroša vide (piemēram, īpaša izmitināšana, lai pasargātu dzīvniekus, kas gēnu pārveidošanas rezultātā ir īpaši uzņēmīgi pret infekciju) vai papildu aprūpe (rūpīgāka par to, kas vajadzīga parastiem dzīvniekiem), lai saglabātu to veselību un labturību;

14.8. Ja labturības novērtējumā tiek secināts, ka līnijai kaitīgs fenotips nav sagaidāms, tās audzēšana procedūras tvērumā neietilpst un ziņojumā tā vairs nav jāatspoguļo. Cita starpā pie šādiem dzīvniekiem pieder dzīvnieki no inducējamām un cre-lox līnijām, kur kaitīgais fenotips var izpausties tikai aktīvas manipulācijas rezultātā;

14.9. Informācija par tādu stabilu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku koloniju uzturēšanu, kurus neizmanto citās procedūrās:

14.9.1. Šajā kategorijā ietilpst dzīvnieki, kas vajadzīgi, lai uzturētu kolonijas ar ģenētiski pārveidotiem stabilu līniju dzīvniekiem, kuriem piemīt tīši veidots kaitīgs fenotips, un kas kaitīgā genotipa dēļ ir izjutuši sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Nodomāto līnijas uzturēšanas nolūku nenorāda;

14.9.2. Šī kategorija ietver arī tādus ģenētiski pārveidotus dzīvniekus stabilas līnijas uzturēšanas gaitā neatkarīgi no tā, vai līnija ir ar tīši veidotu nekaitīgu vai kaitīgu fenotipu, kuri ir invazīvi genotipēti (ģenētiskais raksturojums / audu paraugu ņemšana) (skatīt šī pielikuma 10.7. apakšpunktu).

14.10. Visus ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kas izmantoti citās procedūrās (nevis ģenētiski pārveidotas līnijas izveidošanai vai uzturēšanai), ziņojumā atspoguļo atbilstoši attiecīgajam mērķim (tāpat kā ģenētiski nepārveidotus dzīvniekus). Šiem dzīvniekiem var piemist vai nepiemist kaitīgs fenotips;

14.11. Ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuriem izpaužas kaitīgs fenotips un kurus nonāvē, lai no tiem iegūtu orgānus un audus, ziņojumā atspoguļo pie attiecīgajiem primārajiem nolūkiem, kam šie orgāni / audi ir izmantoti."

II. Ievadāmo datu kategorijas:

(1. tabula)

15. Dzīvnieku veids un informācija:

Peles (Mus musculus)

Žurkas (Rattus norvegicus)

Jūrascūciņas (Cavia porcellus)

Zeltainie kāmji (Mesocricetus auratus)

Ķīnas kāmji (Cricetulus griseus)

Smilšu pele (Meriones unguiculatus)

Citi grauzēji (citi Rodentia)

Truši (Oryctolagus curiculus)

Kaķi (Felis catus)

Suņi (Canis familiaris)

Mājas seski (Mustela putorius furo)

Citi gaļēdāji (citi Carnivora)

Zirgi, ēzeļi un krustojumi (Equidae)

Cūkas (Sus scrofa domesticus)

Kazas (Capra aegagrus hircus)

Aitas (Ovis aries)

Liellopi (Bos primigenius)

Puspērtiķi (Prosimia)

Kalitriksi un tamarīni (piem., Callithrix jacchus)

Garastes makaki (Macaca fascicularis)

Rēzus makaki (Macaca mulata)

Zaļie mērkaķi Chlorocebus spp. (parasti pygerythrus vai sabaeus)

Paviāni (Papio spp.)

Vāverpērtiķi (saimiri) (piem., Saimiri sciureus)

Citas Jaunās pasaules pērtiķu sugas (citas Ceboidea sugas)

Citas Vecās pasaules pērtiķu sugas (citas Cercopithecoidea sugas)

Cilvēkpērtiķi (Hominoidea)

Citi zīdītāji (citi Mammalia)

Mājas vistas (Gallus gallus domesticus)

Tītari (Meleagris gallopavo)

Citi putni (citi Aves)

Reptiļi (Reptilia)

Vardes (Rana temporaria un Rana pipiens)

Piešvardes (Xenopus laevis un Xenopus tropicalis)

Citi abinieki (citi Amphibia)

Zebrzivis (Danio rerio)

Jūrasasari (spp. no dažādām dzimtām, piem., Serranidae, Moronidae)

Laši, foreles, palijas un alatas (Salmonidae)

Gupijas, šķēpneši, molinēzijas, pecīlijas (Poeciliidae)

Citas zivis (citas Pisces)

Galvkāji (Cephalopoda)

15.1. zivis atspoguļo no stadijas, kad tās spēj patstāvīgi baroties, proti, gremošanas trakts ir pilnībā atvēries un zivis var normāli uzņemt barību;

15.2. brīdis, kad zivis sāk patstāvīgi baroties, atšķiras atkarībā no sugas un daudzos gadījumos arī no turēšanas temperatūras. Temperatūrai jābūt tādai, lai nodrošinātu optimālus labturības apstākļus, un to nosaka persona, kas atbildīga par dzīvnieku labturību un aprūpi, ņemot vērā sugai specifisko informāciju un saziņā ar norīkoto veterinārārstu. Zebrzivju kāpurus, ko tur aptuveni +28 °C temperatūrā, atspoguļo piecas dienas pēc apaugļošanās;

15.3.tā kā dažu sugu zivis un galvkāji ir nelieli, to skaitu var noteikt ar aplēšanu.

15.4.visas galvkāju sugas zem virsraksta "Galvkāji" atspoguļo no stadijas, kad dzīvnieks kļūst spējīgs baroties patstāvīgi, t. i., tūlīt pēc izšķilšanās.

16. Atkārtota izmantošana:

Jā /nē

16.1. Vispārīga informācija:

16.1.1. par katru dzīvnieka izmantošanas reizi ziņo katras procedūras beigās;

16.1.2. informāciju par dzimšanas vietu un – attiecībā uz primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, – paaudzi, un informāciju par to, vai dzīvnieks ir iegūts no pašuzturošas kolonijas, norāda tikai par iepriekš neizmantotiem dzīvniekiem, respektīvi, dzīvniekiem, kas tiek izmantoti pirmo reizi. Par atkāroti izmantotiem dzīvniekiem šo informāciju nenorāda;

16.1.3. visās nākamajās kategorijās norāda, cik reižu dzīvnieks izmantots procedūrās. Šo skaitu nav iespējams sastatīt ar iepriekš neizmantoto dzīvnieku kopskaitu;

16.1.4. ziņojumā atspoguļo dzīvnieka reālās ciešanas procedūras laikā. Dažos gadījumos tās var būt ietekmējusi iepriekšēja izmantošana. Tomēr nav tā, ka nākamajā izmantošanas reizē ciešanas vienmēr ir smagākas, un dažkārt pieraduma dēļ tās var pat mazināties. Tas nozīmē, ka procedūras faktisko smagumu vienmēr nosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā jebkādu iepriekšējās izmantošanas ietekmi.

16.2. Atkārtota izmantošana salīdzinājumā ar ilgstošu izmantošanu. Lai noteiktu, vai notiek "atkārtota izmantošana", ņem vērā tālāk norādītos faktorus:

16.2.1. vienreizēja izmantošana ir viena dzīvnieka izmantošana vienam zinātniskam / eksperimentālam / izglītības / apmācības mērķim. Vienreizēja izmantošana ilgst no brīža, kad dzīvniekam pielieto pirmo procedūru, līdz brīdim, kad ir pabeigta datu vākšana, novērojumi vai ir sasniegts izglītības mērķis. Parasti tas ir viens eksperiments, tests vai vingrināšanās metodes izmantošanā;

16.2.2. vienreizēja izmantošana var aptvert vairākus posmus (procedūras), kuri visi ir obligāti saistīti ar viena rezultāta sasniegšanu un kuros jāizmanto viens un tas pats dzīvnieks;

16.2.3. sagatavošana ilgstošas izmantošanas vajadzībām ir, piemēram:

a) ķirurģiskas procedūras (piemēram, kanulu ievadīšana, telemetrisku ierīču implantēšana, ovariektomija, kastrācija, hipofizektomija utt.);

b) procedūras bez ķirurģiskas iejaukšanās (piemēram, modificēta ēdināšana, diabēta izraisīšana, transgēna ekspresijas inducēšana);

c) tādu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku audzēšana, kam piemīt kaitīgs fenotips;

d) ģenētiska raksturošana ar invazīvu metodi (kas nav veikta dzīvnieka identificēšanas / iezīmēšanas nolūkā), ja šī genotipa dzīvnieks ir nepieciešams nākamajā posmā.

16.2.4. ja sagatavotais dzīvnieks tiek izmantots procedūrā, kurai tas paredzēts, beigu ziņojumā atspoguļo visu procedūru, arī jebkādu sagatavošanu (neatkarīgi no vietas, kur tā notiek), un atspoguļojumā ņem vērā ar sagatavošanu saistīto ciešanu smagumu. Piemēram, ja ziņo par ģenētiski pārveidota dzīvnieka audzēšanu un galīgo izmantojumu, ņem vērā ar visiem posmiem saistīto smaguma pakāpi (piemēram, fenotipa ietekmi, ja tas ir izpaudies, ģenētisko raksturošanu, ja tā ir veikta, un galīgo izmantojumu);

16.2.5. par dzīvnieka izmantošanu ziņo tikai vienreiz, kad visa procedūra ir pabeigta, tostarp arī tad, ja šī pielikuma 16.2.3. apakšpunktā aprakstītā sagatavošana un galīgā izmantošana notiek atsevišķu projektu ietvaros;

16.2.6. ja sagatavotais dzīvnieks pēc tam netiek izmantots zinātniskam nolūkam, taču šā dzīvnieka sagatavošanā ir pārsniegts sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma minimums, lietotājam, kurš sagatavojis dzīvnieku, statistikas datos pie paredzētā nolūka ir jāatspoguļo informācija par sagatavošanu kā par neatkarīgu izmantojumu. Tomēr, ja sagatavošana skar ģenētiski pārveidotu dzīvnieku līnijas uzturēšanu, par dzīvniekiem ziņo saskaņā ar šī pielikuma 24.7.apakšpunktā noteiktiem kriērijiem;

16.2.7. ja dzīvnieks genotipēts (ģenētiskais raksturojums / audu paraugu ņemšana) rutīnas verifikācijas ietvaros, kas tiek veikta stabilu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku kolonijās ar mērķi pārliecināties, ka genotips nav novirzījies no iecerētā ģenētiskā fona, un šis dzīvnieks pēc tam tiek izmantots citā procedūrā, kur nav vajadzīgs konkrētais genotips, šādu izmantošanu uzskata par atkārtotu izmantošanu un statistikā visus šādus izmantojumus atspoguļo atsevišķi, proti:

a) pirmā izmantošana – kategorijā "stabilas ģenētiski pārveidotas līnijas uzturēšana", un smaguma pakāpe atbilst faktiskajai smaguma pakāpei, ko dzīvnieks izjutis invazīvās genotipēšanas rezultātā;

b) atkārtota izmantošana – tā specifiskā nolūka kategorija, kuram dzīvnieks izmantots.

17. Dzīvnieku sugas, kas nav primāti, kas nav cilvēku ģints primāti – norāda dzīvnieku dzimšanas vietu:

Dzīvnieki, kas dzimuši ES pie reģistrēta audzētāja

Dzīvnieki, kas dzimuši ES, taču ne pie reģistrēta audzētāja

Dzīvnieki, kas dzimuši citur Eiropā

Dzīvnieki, kas dzimuši citur

17.1. izcelsme ir atkarīga no dzimšanas vietas, proti, norāda vietu, kur dzīvnieks ir dzimis, nevis vietu, no kurienes tas ir piegādāts;

17.2. kategorija "Dzīvnieki, kas dzimuši Savienībā pie audzētāja" aptver dzīvniekus, kas dzimuši pie audzētājiem, kuriem ir piešķirta atļauja un kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23.punktu;

17.3. kategorija "Dzīvnieki, kas dzimuši ES, taču ne pie reģistrēta audzētāja" cita starpā aptver savvaļas dzīvniekus, lauksaimniecības dzīvniekus (izņemot gadījumus, kad audzētājam ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23. punktu ), kā arī dzīvniekus, attiecībā uz kuriem piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar šo noteikumu 14.4. apakšpunktu;

17.4. kategorijā "Dzīvnieki, kas dzimuši citur Eiropā" cita starpā ietilpst dzīvnieki, kas dzimuši Šveicē, Turcijā, Krievijā un Izraēlā, un tajā apkopoti visi dzīvnieki neatkarīgi no tā, vai tie audzēti reģistrētās audzēšanas iestādēs vai citās iestādēs, un savvaļā sagūstītie dzīvnieki;

17.5. kategorijā "Dzīvnieki, kas dzimuši citur" tiek apkopoti visi dzīvnieki neatkarīgi no tā, vai tie audzēti reģistrētās audzēšanas iestādēs vai citās iestādēs, un savvaļā sagūstītie dzīvnieki.

18. Primāti, kas nav cilvēku ģints primāti (turpmāk – NHP) norāda dzimšanas vietu:

NHP, kas dzimuši pie reģistrēta audzētāja ES

NHP, kas dzimuši ES, taču ne pie reģistrēta audzētāja, un NHP, kas dzimuši citur Eiropā

NHP, kas dzimuši Āzijā

NHP, kas dzimuši Amerikā

NHP, kas dzimuši Āfrikā

NHP, kas dzimuši citur

18.1. izcelsme ir atkarīga no dzimšanas vietas, proti, norāda vietu, kur dzīvnieks ir "dzimis", nevis vietu, no kurienes tas ir piegādāts;

18.2. kategorija "NHP, kas dzimuši pie reģistrēta audzētāja ES (un Norvēģijā)" aptver NHP, kas dzimuši pie audzētājiem, kuriem ir piešķirta atļauja un kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23. punktu;

18.3. kategorijā "NHP, kas dzimuši ES, taču ne pie reģistrēta audzētāja, un NHP, kas dzimuši citur Eiropā" cita starpā ietilpst dzīvnieki, kas dzimuši Šveicē, Turcijā, Krievijā un Izraēlā;

18.4. kategorijā "NHP, kas dzimuši Āzijā" cita starpā ietilpst Ķīnā dzimuši dzīvnieki;

18.5. kategorijā "NHP, kas dzimuši Amerikā" ietilpst Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzimuši dzīvnieki;

18.6. kategorijā "NHP, kas dzimuši Āfrikā" ietilpst Maurīcijā dzimuši dzīvnieki;

18.7. kategorijā "NHP, kas dzimuši citur" ietilpst Austrālāzijā dzimuši dzīvnieki. Norāda citur dzimušo NHP izcelsmi.

19. Primāti, kas nav cilvēku ģints primāti – kolonijas tips:

Pašuzturoša kolonija (nē /jā)

Kategorijā "pašuzturoša kolonija" ietilpst primāti, kas nav cilvēku ģints primāti un kas iegūti no kolonijām, kur dzīvniekus pavairo tikai kolonijas ietvaros vai izmantojot dzīvniekus no citām kolonijām, bet nevis savvaļā sagūstot dzīvniekus, un kurā dzīvnieki tiek turēti tādos apstākļos, kas nodrošina, ka tie ir pieraduši pie cilvēkiem.

20. Primāti, kas nav cilvēku ģints primāti – paaudze:

F2 vai nākamā

20.1. "F0" ir savvaļā sagūstīti dzīvnieki;

20.2. "F1" ir nebrīvē dzimuši dzīvnieki, kam viens vai abi vecāki ir sagūstīti savvaļā;

20.3. "F2 vai nākamā" ir nebrīvē dzimuši dzīvnieki, kam arī abi vecāki ir dzimuši nebrīvē.

21. Ģenētiskais stāvoklis:

Nav ģenētiski pārveidots

Ģenētiski pārveidots bez kaitīga fenotipa

Ģenētiski pārveidots ar kaitīgu fenotipu

21.1. kategorijā "Nav ģenētiski pārveidots" aptver visus dzīvniekus, kas nav ģenētiski pārveidoti, arī ģenētiski normālus vecākus, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas vai celma izveidošanai;

21.2. kategorijā "Ģenētiski pārveidots bez kaitīga fenotipa" aptver:

a) dzīvniekus, kuri izmantoti jaunas līnijas izveidošanai, kuri ir ģenētiskā pārveidojuma nesēji, bet kuriem neizpaužas kaitīgs fenotips;

b) ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuri izmantoti citās procedūrās, nevis līnijas izveidošanai vai uzturēšanai, bet kuriem neizpaužas kaitīgs fenotips;

21.3. kategorijā "Ģenētiski pārveidots ar kaitīgu fenotipu" aptver:

a) dzīvniekus, kuri izmantoti jaunas līnijas izveidošanai un kuriem izpaužas kaitīgs fenotips;

b) dzīvniekus, kuri izmantoti tādas stabilas līnijas uzturēšanai, kam piemīt tīši veidots kaitīgs fenotips, un kuriem izpaužas kaitīgs fenotips;

c) ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuri izmantoti citās procedūrās, nevis līnijas izveidošanai vai uzturēšanai un kuriem izpaužas kaitīgs fenotips.

22. Jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas izveide:

Dzīvnieki, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas / celma izveidē (jā / nē)

Kategorijā "Dzīvnieki, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas/celma izveidē" ietilpst dzīvnieki, kuri ir izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas/celma izveidē; tos nošķir no citiem dzīvniekiem, kas izmantoti "fundamentālu pētījumu" vai "praktiskās izpētes un lietišķo pētījumu" vajadzībām. Te ietilpst dažādu līniju krustošana nolūkā izveidot jaunu ģenētiski pārveidotu līniju, kad nav iespējams iepriekš noteikt, vai jaunās līnijas fenotips būs nekaitīgs.

23. Smaguma pakāpe:

Neatgriezeniska

Viegla (līdz vieglai un ieskaitot)

Mērena

Smaga

23.1. faktisko smaguma pakāpi ziņo par katru dzīvnieku atsevišķi, norādot vissmagāko ietekmi, ko dzīvnieks izjutis visas procedūras gaitā. Šī ietekme var rasties jebkurā vairākposmu procedūras posmā (ne vienmēr tas būs pēdējais). Faktiskā smaguma pakāpe var būt augstāka vai zemāka, nekā iepriekš prognozēts. Novērtējot faktisko smaguma pakāpi, vērā ņem arī kumulatīvās ciešanas.

23.2. smaguma pakāpes:

23.2.1. neatgriezeniska – dzīvnieku, kam viscaur vispārējā anestēzijā veikta procedūra, pēc kuras tas nav atguvis samaņu, ziņojumā atspoguļo kā dzīvnieku, kam veikta "neatgriezeniska" procedūra. Tas ietver arī situāciju, kad dzīvnieks pēc anestēzijas nav atguvis samaņu plānotās atgūšanās procedūras pirmajā posmā;

23.2.2. viegla (līdz vieglai un ieskaitot) – dzīvnieku, kam veikta procedūra, kuras rezultātā tas jutis nelielas līdz vieglas īslaicīgas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, ziņojumā atspoguļo kā dzīvnieku, kam veikta "viegla" procedūra; te ietilpst arī gadījumi, kad dzīvnieku labsajūta vai vispārējais stāvoklis nav būtiski pasliktinājies;

Šajā kategorijā atspoguļo arī dzīvniekus, kuri ir izmantoti atļautā projektā, bet kuriem galu galā nav novērots, ka tie būtu izjutuši tādas sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kas būtu pielīdzināmi adatas ievadīšanai saskaņā ar labu veterināro praksi; te neietilpst dzīvnieki, kas vajadzīgi, lai uzturētu kolonijas ar ģenētiski pārveidotiem stabilu līniju dzīvniekiem, kuriem piemīt tīši veidots kaitīgs fenotips, un kas kaitīgā genotipa dēļ nav izjutuši sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;

23.2.3. mērena – dzīvnieku, kam veikta procedūra, kuras rezultātā tas jutis īslaicīgas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas vieglas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, kuras mēreni kaitē dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim, ziņojumā atspoguļo kā dzīvnieku, kam veikta "mērena" procedūra;

23.2.4. smaga – dzīvnieku, kam veikta procedūra, kuras rezultātā tas jutis stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu vai ilgstošas mērenas sāpes, ciešanas vai diskomfortu, kā arī procedūras, kas var smagi kaitēt dzīvnieka labsajūtai vai vispārējam stāvoklim, ziņojumā atspoguļo kā dzīvnieku, kam veikta "smaga" procedūra;

23.2.5. gadījumos, kad ar iepriekšēju atļauju vai bez tās smaguma pakāpe "smaga" griesti ir pārsniegti, dzīvniekus un to izmantošanu atspoguļo kategorijā "smaga". Ziņojumā atvēlētajā aprakstošajā daļā šopievieno komentāru. Šādos gadījumos komentārā norāda: sugas, skaitu, to, vai ir iepriekš atļauts izņēmums, ziņas par izmantošanu un iemeslus, kāpēc kategorija "smaga" griesti ir pārsniegti.

23.3. dzīvnieki, kas atrasti miruši:

23.3.1. ja dzīvnieks atrasts miris, smaguma pakāpi nosaka pēc tā, vai nāve iestājusies tādu faktoru dēļ, kas saistīti ar dzīvniekam veikto procedūru. Ja saistības nav (piemēram, nāvi izraisījuši aprīkojuma defekti vai nepietiekama apkārtējās vides apstākļu kontrole, nepiemērota audzēšanas prakse, nesaistītas slimības un infekcijas), tad norāda tādu faktisko smaguma pakāpi, kas atspoguļo vissmagāko ietekmi, ko dzīvnieks izjutis procedūras gaitā (taču izslēdz pieredzi tieši pirms nāves);

23.3.2. ja nāve ir saistīta ar procedūru, tad faktisko smaguma pakāpi norāda kā "smagu", izņemot gadījumus, kad var pieņemt pamatotu lēmumu, ka smaguma pakāpe ir zemāka.

23.4. savvaļas dzīvnieku sagūstīšanā un transportēšanā faktisko smaguma pakāpi atspoguļo tikai kā dzīvniekam veikto zinātnisko procedūru ietekmi. Tas nozīmē, ka, norādot faktisko smaguma pakāpi, sagūstīšanu un transportēšanu vērā neņem, tostarp tad, ja dzīvnieks sagūstīšanas vai transportēšanas laikā miris (izņemot tad, ja tā ir pašu zinātnisko procedūru specifiskais mērķis vai sastāvdaļa).

24. Nolūks / mērķis:

Fundamentālie pētījumi

Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi

Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā

Dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs

Sugu saglabāšana

Augstākā izglītība

Profesionālo prasmju iegūšanai, uzturēšanai vai uzlabošanai paredzēta apmācība

Tiesu medicīniskā izmeklēšana

Tādu stabilu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku koloniju uzturēšana, kurus neizmanto citās procedūrās

24.1. kategorija "Fundamentālie pētījumi":

24.1.1. fundamentāla rakstura pētījumi, tostarp pētījumi fizioloģijā; pētījumi, kuru uzdevums ir paplašināt zināšanas par dzīvo organismu un vides normālo un anormālo struktūru, funkcionēšanu un uzvedību, arī fundamentālie pētījumi toksikoloģijā. Izpēte un analīze, kas vērsta uz kāda subjekta, parādības vai dabas pamatlikuma labāku vai pilnīgāku izpratni, nevis uz iegūto rezultātu konkrētu praktisku pielietojumu;

24.1.2. dzīvnieki, kas izmantoti, lai izveidotu (arī ar divu līniju krustošanu) jaunu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku līniju, kuru paredzēts izmantot fundamentālo pētījumu vajadzībām (piemēram, ontoģenēzes bioloģija, imunoloģija), ziņojumā atspoguļo atbilstoši nolūkam, kuram tie tiek radīti. Turklāt šos dzīvniekus atspoguļo kategorijā "Jaunas ģenētiskas līnijas izveidošana – Dzīvnieki, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas / celma izveidošanai";

24.1.3. visi dzīvnieki, kas ir ģenētiskā pārveidojuma nesēji, ziņojumā jāatspoguļo tad, kad tiek izveidota jauna līnija. Šajā kategorijā ziņojumā atspoguļo arī dzīvniekus, kas izveidošanas procesā ir izmantoti, piemēram, superovulācijai, vazektomijai un embrija implantēšanai. Neziņo par ģenētiski nepārveidotiem (savvaļas tipa) pēcnācējiem, izņemot tad, ja dzīvnieks ir genotipēts (ģenētiskais raksturojums / audu paraugu ņemšana) ar invazīvu metodi, taču tas nav darīts dzīvnieka identificēšanas/iezīmēšanas nolūkā;

24.1.4. jaunu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku celmu vai līniju uzskata par "stabilu" tad, kad ģenētiskais pārveidojums ir stabilizējies, kam vajadzīgas vismaz divas paaudzes, un kad ir pabeigts labturības novērtējums.

24.2. kategorija "Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi":

24.2.1. aptver dzīvniekus, kas izmantoti šo noteikumu 6.2. un 6.3.apakšpunktā aprakstītajiem mērķiem, izņemot dzīvnieku izmantošanu regulatīviem mērķiem atbilstoši šī pielikuma 24.3. apakšpunktam.

24.2.2. pieder arī pētnieciskā toksikoloģija un pētījumi ar mērķi sagatavoties regulatīvās dokumentācijas iesniegšanai vai izstrādāt metodi. Tas neattiecas uz regulatīvās dokumentācijas iesniegšanai obligāti vajadzīgiem pētījumiem;

24.2.3. dzīvniekus, kas izmantoti, lai izveidotu jaunu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku līniju, kuru paredzēts izmantot praktiskās izpētes un lietišķo pētījumu vajadzībām (piemēram, vēža izpētei, vakcīnu izstrādei), ziņojumā atspoguļo atbilstoši mērķim, kuram tie tiek radīti. Turklāt šos dzīvniekus atspoguļo kategorijā "Jaunas ģenētiskas līnijas izveidošana – Dzīvnieki, kas izmantoti jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas/celma izveidošanai";

24.2.4. visus dzīvniekus, kas ir ģenētiskā pārveidojuma nesēji, ziņojumā atspoguļo tad, kad tiek izveidota jauna līnija. Šajā kategorijā ziņojumā atspoguļo arī dzīvniekus, kas izveidošanas procesā ir izmantoti, piemēram, superovulācijai, vazektomijai un embrija implantēšanai. Šajos ziņojumos neiekļauj ģenētiski nepārveidotus (savvaļas tipa) pēcnācējus;

24.2.5. jaunu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku celmu vai līniju uzskata par "stabilu" tad, kad ģenētiskais pārveidojums ir stabilizējies, kam vajadzīgas vismaz divas paaudzes, un kad ir pabeigts labturības novērtējums.

24.3. kategorija "Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošana":

24.3.1. "Izmantošana regulatīviem mērķiem" attiecas uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās, kas veiktas, lai apmierinātu tiesību aktu prasības attiecībā uz produktu/vielu ražošanu un laišanu un uzturēšanu tirgū, arī pārtikas un barības drošuma un riska novērtēšanu;

24.3.2. ietilpst testi, kas veikti produktiem/vielām, par ko regulatīvo dokumentāciju bija paredzēts iesniegt, bet kas galu galā netika iesniegts, jo izstrādātājs šos produktus/vielas uzskatīja par nepiemērotiem tirgum, un kam izstrādes process tāpēc nav pabeigts;

24.3.3. "Rutīnveida ražošana" aptver arī dzīvniekus, ko izmanto produktu (piemēram, antivielu un asins pagatavojumu) ražošanas procesā (piemēram, šajā kategorijā iekļauj dzīvniekus, kas izmantoti seruma tipa zāļu ražošanai);

24.3.4. šajā kategorijā neietilpst iedarbīguma testi, ko veic jaunu zāļu izstrādes laikā, tos ziņojumā atspoguļo kategorijā "Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi".

24.4. kategorija "Dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs":

24.4.1. ietilpst pētījumi, kuru mērķis ir izpētīt un izprast tādas parādības kā vides piesārņojums, biodaudzveidības zudums, kā arī savvaļas dzīvnieku epidemioloģiskie pētījumi;

24.4.2. neietilpst dzīvnieku izmantošana regulatīviem mērķiem ekotoksikoloģijas vajadzībām.

24.5. kategorijā "Augstākā izglītība" ietilpst dzīvnieki, ko izmanto teorētisko zināšanu iegūšanai augstākās izglītības programmā.

24.6. kategorijā "Profesionālo prasmju iegūšanai, uzturēšanai vai uzlabošanai paredzēta apmācība" ietilpst dzīvnieki, ko izmanto praktisku profesionālo prasmju iegūšanai un uzturēšanai paredzētā apmācībā.

24.7. kategorija "Tādu stabilu ģenētiski pārveidotu dzīvnieku koloniju uzturēšana, kurus neizmanto citās procedūrās":

24.7.1. ietilpst dzīvnieki, kas vajadzīgi, lai uzturētu kolonijas ar ģenētiski pārveidotiem stabilu līniju dzīvniekiem, kuriem piemīt tīši veidots kaitīgs fenotips, un kas kaitīgā genotipa dēļ izjutuši sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Paredzēto mērķi, kālab attiecīgā līnija tiek uzturēta, nenorāda;

24.7.2. ietver arī ģenētiski pārveidotus dzīvniekus stabilas līnijas uzturēšanas gaitā neatkarīgi no tā, vai līnija ir ar nekaitīgu vai kaitīgu fenotipu, šādos gadījumos:

a) genotips ir apstiprināts ar invazīvu metodi, taču tas nav darīts dzīvnieka identificēšanas/iezīmēšanas nolūkā, un dzīvnieks netiek tālāk izmantots un tiek nonāvēts;

b) dzīvnieki pieder pie nepiemērota genotipa, kas ir apstiprināts ar invazīvu metodi, taču tas nav darīts dzīvnieka identificēšanas/iezīmēšanas nolūkā;

24.7.3. ietilpst rederivācija, ja tā tiek veikta tikai zinātniskos nolūkos (respektīvi, nevis tāpēc, lai veicinātu kolonijas veselīgumu/labturību) stabilas līnijas uzturēšanas gaitā, kā arī dzīvnieki, ko izmanto embriotransfēram un vasektomijai;

24.7.4. neietilpst dzīvnieki, kas vajadzīgi jaunas ģenētiski pārveidotas līnijas izveidošanai, un dzīvnieki, kas izmantoti citās procedūrās (proti, nevis līnijas izveidošanai/uzturēšanai).

25. Fundamentālie pētījumi:

Onkoloģija

Kardiovaskulārā sistēma (asinsrite un limfrite)

Nervu sistēma

Elpošanas orgānu sistēma

Gastrointestinālā sistēma, arī aknas

Balsta un kustību aparāts

Imūnsistēma

Uroģenitālā/reproduktīvā sistēma

Maņu orgāni (āda, acis un ausis)

Endokrīnā sistēma / vielmaiņa

Ontoģenēzes bioloģija

Multisistēmiski pētījumi

Etoloģija / dzīvnieku uzvedība / dzīvnieku bioloģija

Citi fundamentālie pētījumi

25.1. Onkoloģija – šajā kategorijā atspoguļo visus pētījumus onkoloģijas jomā neatkarīgi no mērķsistēmas;

25.2. Nervu sistēma - šajā kategorijā cita starpā ietilpst neirozinātne, perifērā vai centrālā nervu sistēma, psiholoģija;

25.3. Balsta un kustību aparāts - šajā kategorijā cita starpā ietilpst stomatoloģija;

25.4. Maņu orgāni (āda, acis un ausis) - pētījumus par degunu iekļauj kategorijā "Elpošanas orgānu sistēma", un pētījumus par mēli iekļauj kategorijā "Gastrointestinālā sistēma, arī aknas";

25.5. Ontoģenēzes bioloģija - aptver pētījumus par organisma izmaiņām, sākot ar embrioģenēzi (ja to neveic reproduktīvās toksicitātes pētījuma ietvaros) un beidzot ar augšanu, novecošanu un nāvi; cita starpā te ietilpst šūnu diferenciācija, audu diferenciācija un organoģenēze;

25.6. Multisistēmiski pētījumi - šeit iekļauj tikai tos pētījumus, kuros primārais intereses objekts ir vairāk nekā viena sistēma, piemēram, dažas infekcijas slimības, un neiekļauj onkoloģiskos pētījumus;

25.7. Etoloģija / dzīvnieku uzvedība / dzīvnieku bioloģija - aptver gan par savvaļā dzīvojošiem, gan nebrīvē turētiem dzīvniekiem veiktus pētījumus, kuru galvenais mērķis ir iegūt vairāk zināšanu par attiecīgo sugu.

25.8. Citi fundamentālie pētījumi:

25.8.1. pētījumi, kas nav saistīti ar kādu no iepriekš minētajiem orgāniem vai sistēmām vai nav orgānam vai sistēmai specifiski;

25.8.2. pirms kategorijas "Citi" izmantošanas īpašu vērību pievērš tam, vai nav iespējams izmantot jebkādu citu iepriekš definēto kategoriju.

25.9. Piezīmē norāda:

25.9.1. dzīvniekus, kas izmantoti infekcijas ierosinātāju, vektoru (piem., posmkāju barošanās) un neoplazmu ražošanai un uzturēšanai, dzīvniekus, kas izmantoti cita bioloģiskā materiāla iegūšanai, un dzīvniekus, kas izmantoti antivielu ražošanai pētniecības nolūkā (izņemot hibridomas šūnu audzēšanu ar ascītu metodi monoklonālo antivielu ražošanā, jo tā ietilpst kategorijā "Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā (pa veidiem)"), ziņojumā atspoguļo attiecīgajās "Fundamentālo pētījumu" kategorijās;

25.9.2. tikai galveno mērķi, ja dzīvnieka izmantošanas nolūkam atbilst vairākas kategorijas.

26. Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi:

Cilvēka vēzis

Cilvēka infekcijas slimības

Cilvēka kardiovaskulārās sistēmas traucējumi

Cilvēka nervu sistēmas un garīgās veselības traucējumi

Cilvēka elpošanas sistēmas traucējumi

Cilvēka gastrointestinālās sistēmas traucējumi, arī aknu slimības

Cilvēka balsta un kustību sistēmas traucējumi

Cilvēka imūnsistēmas traucējumi

Cilvēka uroģenitālās/reproduktīvās sistēmas traucējumi

Cilvēka maņu orgānu (ādas, acu un ausu) slimības

Cilvēka endokrīnās sistēmas / vielmaiņas traucējumi

Citi cilvēka veselības traucējumi

Dzīvnieku slimības un veselības traucējumi

Dzīvnieku ēdināšana

Dzīvnieku labturība

Slimību diagnosticēšana

Augu slimības

Ar regulatīviem mērķiem nesaistīta toksikoloģija un ekotoksikoloģija

26.1. visus lietišķos pētījumus cilvēka vēža jomā atspoguļo kategorijā "Cilvēka vēzis" neatkarīgi no mērķsistēmas;

26.2. visus lietišķos pētījumus cilvēka infekcijas slimību jomā atspoguļo kategorijā "Cilvēka infekcijas slimības" neatkarīgi no mērķsistēmas;

26.3. jebkādu dzīvnieku izmantošanu regulatīviem mērķiem (piem., regulatīvos kancerogenitātes pētījumos) neiekļauj kategorijā "Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi", bet gan kategorijā "Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā";

26.4. pētījumus par deguna slimībām iekļauj kategorijā "Cilvēka elpošanas sistēmas traucējumi", un pētījumus par mēles slimībām iekļauj kategorijā "Cilvēka gastrointestinālās sistēmas traucējumi, arī aknu slimības";

26.5. pirms kategorijas "Citi cilvēka veselības traucējumi" izmantošanas īpašu vērību pievērš tam, vai tās vietā nav iespējams izmantot jebkādu citu iepriekš definēto kategoriju.

26.6. "Slimību diagnosticēšana" cita starpā aptver dzīvniekus, ko izmanto slimību, piemēram, trakumsērgas vai botulisma, tiešā diagnosticēšanā, bet neattiecas uz dzīvniekiem, kas izmantoti regulatīviem mērķiem.

26.7. "Ar regulatīviem mērķiem nesaistīta toksikoloģija un ekotoksikoloģija" aptver arī pētniecisko toksikoloģiju un pētījumus ar mērķi sagatavoties regulatīvās dokumentācijas iesniegšanai vai izstrādāt metodi. Minētajā kategorijā neietilpst regulatīvās dokumentācijas iesniegšanai nepieciešami pētījumi (priekšizpēte, maksimālās panesamās devas (MTD) pētījumi). Neietilpst arī devu diapazona izpēte, ja tā notiek, lai izpildītu tiesību aktu prasības, jo tā ietilpst kategorijas "Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā" apakškategorijā "Citi iedarbīguma un panesamības testi".

26.8. "Dzīvnieku labturība" aptver šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktam atbilstošos pētījumus.

26.9. piezīmē norāda:

26.9.1. dzīvniekus, kas izmantoti infekcijas ierosinātāju, vektoru (piem., posmkāju barošanās) un neoplazmu ražošanai un uzturēšanai, dzīvniekus, kas izmantoti cita bioloģiskā materiāla iegūšanai, un dzīvniekus, kas izmantoti antivielu ražošanai praktiskās izpētes un lietišķo pētījumu mērķī (izņemot hibridomas šūnu audzēšanu ar ascītu metodi monoklonālu antivielu ražošanā, jo tā ietilpst kategorijā "Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā (pa veidiem)"), ziņojumā atspoguļo attiecīgajās "Praktiskās izpētes un lietišķo pētījumu" kategorijās;

26.9.2. ja dzīvnieka izmantošanas mērķim atbilst vairākas kategorijas, ziņo tikai par galveno mērķi.

27. Izmantošana regulatīviem mērķiem un rutīnveida ražošanā:

27.1. šajā kategorijā neietilpst iedarbīguma testi, ko veic jaunu zāļu izstrādes laikā, tie ziņojumā jāatspoguļo kategorijā "Praktiskā izpēte un lietišķie pētījumi";

27.2. kategorijā "Kvalitātes kontrole" ietilpst dzīvnieki, kas izmantoti galaprodukta un tā sastāvdaļu tīrības, stabilitātes, iedarbīguma, stipruma un citu kvalitātes kontroles parametru testēšanai, un jebkādas kontroles, kas ražošanas procesa laikā veiktas, lai būtu iespējama reģistrēšana, lai izpildītu jebkādas citas nacionālu vai starptautisku tiesību aktu prasības vai lai ievērotu atbilstību ražotāja noteiktajai politikai. Šajā kategorijā cita starpā ietilpst pirogenitātes testi;

27.3. citi iedarbīguma un panesamības testi - šajā kategorijā ietilpst biocīdu un pesticīdu iedarbīguma testēšana, kā arī dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu panesamības testēšana. Te ietilpst arī devu diapazona izpēte, ja tā notiek, lai izpildītu tiesību aktu prasības;

27.4. toksicitātes testi un citi drošuma testi (arī medicīnai un zobārstniecībai un veterinārajai medicīnai paredzēto zāļu un ierīču drošuma izvērtēšana):

27.4.1. te ietilpst pētījumi, kas par jebkādu produktu vai vielu veikti, lai noteiktu, vai šis produkts vai viela, kad to paredzētā veidā vai anormāli lieto vai ražo vai kad tas ir iespējams vai reāls vides piesārņotājs, nevar bīstami vai nevēlami ietekmēt cilvēkus vai dzīvniekus;

27.4.2. ja pētījumos iesaistīta māte un pēcnācējs, tad par māti ziņo gadījumos, kad tā tikusi pakļauta procedūrai, kurā ir pārsniegts sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma minimuma slieksnis. Par pēcnācējiem ziņo tad, ja tie ir procedūras neatņemama daļa, piemēram, pētījumos par reproduktīvajiem beigupunktiem.

27.5. Rutīnveida ražošana (pa veidiem):

27.5.1. te ietilpst monoklonālu antivielu un asins pagatavojumu ražošana ar pastāvošām metodēm. Šajā kategorijā neietilpst dzīvnieku imunizēšana, ja pēc tam tos paredzēts projekta ietvaros izmantot hibridomas ražošanā fundamentālo vai lietišķo pētījumu vai praktiskās izpētes nolūkā, jo to iekļauj attiecīgajā fundamentālo vai lietišķo pētījumu kategorijā;

27.5.2. dzīvnieku izmantošanu antivielu ražošanai komerciālos nolūkos, tostarp imunizēšanu, ja pēc tam tos paredzēts izmantot hibridomas ražošanā, atspoguļo kategorijās "Rutīnveida ražošana" / "Monoklonālu un poliklonālu antivielu ražošana (neizmantojot ascītu metodi)". Par jebkādu ascītu metodes izmantošanu monoklonālo antivielu ražošanā ziņo kategorijās "Rutīnveida ražošana" / "Monoklonālu antivielu ražošana tikai ar ascītu metodi".

28. Kvalitātes kontrole (arī partijas drošuma un stipruma testi)

Partijas drošuma testi

Pirogenitātes testi

Partijas stipruma testi

Citi kvalitātes kontroles pasākumi

Kategorijā "Partijas drošuma testi" neietilpst pirogenitātes testi, jo tos atspoguļo atsevišķi kategorijā "Pirogenitātes testi".

29. Toksicitātes testi un citi drošuma testi pa testu veidiem:

Akūtās (vienreizējas devas) toksicitātes testēšanas metodes (arī robežvērtības noteikšanas tests)

Ādas kairinājums/korozija

Ādas sensibilizācija

Acu kairinājums/korozija

Atkārtotas devas toksicitāte

Kancerogenitāte

Genotoksicitāte

Reproduktīvā toksicitāte

Ontoģenētiskā toksicitāte

Neirotoksicitāte

Kinētika (farmakokinētika, toksikokinētika, atliekvielu noārdīšanās)

Farmakodinamika (arī drošuma farmakoloģija)

Fototoksicitāte

Ekotoksicitāte

Pārtikas un barības drošuma testi

Drošums mērķdzīvniekiem

Kombinētie beigupunkti

Citi toksicitātes/drošuma testi

29.1.kategorijā "Atkārtotas devas toksicitāte" ietilpst arī imūntoksikoloģiskie pētījumi;

29.2. kategorijā "Reproduktīvā toksicitāte" cita starpā ietilpst paplašinātie vienas paaudzes reproduktīvās toksicitātes pētījumi, tostarp ontoģenētiskās neirotoksicitātes un imūntoksicitātes kohortas pētījumi;

29.3. kategorijā "Ontoģenētiskā toksicitāte" ietilpst arī ontoģētiskās neirotoksicitātes pētījumi. Paplašinātos vienas paaudzes reproduktīvās toksicitātes pētījumus, tostarp ontoģenētiskās neirotoksicitātes kohortas pētījumus, atspoguļo kategorijā "Reproduktīvā toksicitāte";

29.4. kategorijā "Neirotoksicitāte" cita starpā ietilpst akūtās aizkavētās ietekmes pētījumi (piemēram, aizkavēta neirotoksicitāte pēc akūtas eksponētības fosfororganiskiem savienojumiem) un atkārtotas devas pētījumi neirotoksicitātes noteikšanas vajadzībām, bet neietilpst ontoģenētiskā neirotoksicitāte. Paplašinātos vienas paaudzes reproduktīvās toksicitātes pētījumus, tostarp ontoģenētiskās neirotoksicitātes kohortas pētījumus, atspoguļo kategorijā "Reproduktīvā toksicitāte";

29.5. ar kinētiku saprot farmakokinētiku, toksikokinētiku un atliekvielu noārdīšanos. Tomēr, ja toksikokinētikas pētījums tiek veikts regulatīviem mērķiem paredzētajā atkārtotas devas toksicitātes pētījumā, to ziņojumā atspoguļo kategorijā "Atkārtotas devas toksicitāte".

29.6. kategorijā "Pārtikas un barības drošuma testi" ietilpst arī dzeramā ūdens testēšana (tostarp testēšana attiecībā uz drošumu mērķdzīvniekiem);

29.7. kategorijā "Drošums mērķdzīvniekiem" ietilpst testi, ko veic, lai nodrošinātu, ka konkrētam dzīvniekam paredzēto produktu var droši lietot attiecīgajai sugai (izņemot partijas drošuma testus, ko aptver kvalitātes kontroles kategorija);

29.8. kategorijā "Kombinētie beigupunkti" cita starpā ietilpst kancerogenitātes un hroniskās toksicitātes kombinētie pētījumi, kā arī skrīninga pētījumi, kuros tiek kombinēta reproduktīvā toksicitāte un atkārtotas devas toksicitāte.

30. Akūtās toksicitātes testēšanas metodes:

LD50, LC50

Citas letālas metodes

Neletālas metodes

30.1. apakškategoriju izvēlas, pamatojoties uz izmantotās metodes veidu, nevis uz to, kādu smaguma pakāpi izjūt dzīvnieks šīs metodes izmantošanas rezultātā;

30.2. kategorijā "LD50, LC50" ietilpst tikai tās testēšanas metodes, kas paredz LD50 / LC50 aplēstos toksicitātes punktus, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas Nr. 203, 403 un 425.

30.3. kategorijā "Citas letālas metodes" ietilpst tās metodes, ar kurām vielas tiek iedalītas klasēs, proti, metodes, ar kurām noskaidro, kādā diapazonā būtu LD50 deva, piemēram, fiksētas devas metodes un akūtas toksicitātes klases metodes. Iespējams, ka zināms skaits dzīvnieku ies bojā, tomēr ne tik daudz kā tad, ja izmanto LD50 tipa metodes.

31. Atkārtotas devas toksicitāte:

28 dienas vai mazāk

29–90 dienas

vairāk nekā 90 dienas

32. Ekotoksicitāte:

Akūta toksicitāte (ekotoksicitāte)

Hroniska toksicitāte (ekotoksicitāte)

Reproduktīvā toksicitāte (ekotoksicitāte)

Endokrīnā iedarbība (ekotoksicitāte)

Bioakumulācija (ekotoksicitāte)

Cita ekotoksicitāte

32.1. "Ekotoksicitāte" attiecas uz toksicitāti saistībā ar ūdens un sauszemes vidi;

32.2. Ekotoksicitātes pētījumus, kuros apskata īslaicīgo toksicitāti, lai noteiktu LC/LD50, atspoguļo kategorijā "Akūta toksicitāte (ekotoksicitāte)";

32.3. Ekotoksicitātes pētījumus, kuros apskata ilglaicīgo toksicitāti, piemēram, testus dzīves cikla agrīnajā posmā vai visā dzīves cikla garumā, atspoguļo kategorijā "Hroniska toksicitāte (ekotoksicitāte)";

32.4. Ekotoksicitātes pētījumus, kuru primārais uzdevums ir novērtēt vielu iespējamo ietekmi uz endokrīno sistēmu un kuros apskata, piemēram, abinieku metamorfozi, attīstību un augšanu, zivju seksuālo attīstību un vairošanos, atspoguļo kategorijā "Endokrīnā iedarbība (ekotoksicitāte)".

33. Tiesību aktu veids:

Tiesību akti par cilvēkiem paredzētām zālēm

Tiesību akti par veterinārām zālēm un to atliekām

Tiesību akti par medicīniskām ierīcēm

Tiesību akti par rūpnieciskām ķimikālijām

Tiesību akti par augu aizsardzības līdzekļiem

Tiesību akti par biocīdiem

Tiesību akti par pārtiku, arī par materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku

Tiesību akti par dzīvnieku barību, arī tiesību akti par drošumu mērķdzīvniekiem, darbiniekiem un videi

Tiesību akti par kosmētikas līdzekļiem

Citi tiesību akti

33.1. kategorijā "Tiesību aktu veids" neatspoguļo dzīvniekus, kuru izmantošana ietilpst kategorijā "Rutīnveida ražošana";

33.2. tiesību aktu veidu norāda atbilstīgi paredzētajai primārajai izmantošanai;

33.3. ūdens kvalitātes testēšanu (izņemot notekūdeņus) atspoguļo kategorijā "Tiesību akti par pārtiku". Notekūdeņu kvalitātes testēšanu atspoguļo kategorijā "Citi tiesību akti".

34. Tiesību aktu izcelsme:

Tiesību akti, kas apmierina Savienības prasības

Tiesību akti, kas apmierina tikai nacionālās prasības (Savienībā)

Tiesību akti, kas apmierina tikai prasības ārpus Savienības

34.1. kategorijā "Tiesību aktu izcelsme" neatspoguļo dzīvniekus, kuru izmantošana ietilpst kategorijā "Rutīnveida ražošana";

34.2. izmantošanu norāda atkarībā no reģiona, kuram testēšana paredzēta, nevis reģiona, kur testēšana tiek veikta;

34.3. ja nacionālie tiesību akti izriet no Savienības tiesību aktiem, izmantošanu atspoguļo kategorijā "Tiesību akti, kas apmierina Savienības prasības";

34.4. kategorija "Tiesību akti, kas apmierina Savienības prasības" aptver arī visas starptautiskās prasības, kuras vienlaikus apmierina arī Savienības prasības (piemēram, testēšana saskaņā ar Starptautiskās konferences par tehnisko prasību saskaņošanu cilvēkiem paredzēto farmaceitisko produktu reģistrācijai vadlīnijām, Starptautiskās konferences par tehnisko prasību saskaņošanu veterināro zāļu reģistrācijai vadlīnijām, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām, Eiropas farmakopejas monogrāfijas vadlīnijām);

34.5. ja testēšanu veic, lai apmierinātu vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktu prasības (šai valstij nav noteikti jābūt valstij, kurā notiek testēšana), un šī prasība neizriet no Savienības tiesību aktiem, izmantošanu atspoguļo kategorijā "Tiesību akti, kas apmierina tikai nacionālās prasības (Savienībā)";

34.6. kategoriju "Tiesību akti, kas apmierina prasības ārpus Savienības" izvēlas tad, ja nav līdzvērtīgas prasības veikt attiecīgo testu, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

35. Rutīnveida ražošana (pa veidiem):

Asins pagatavojumi

Monoklonālu antivielu ražošana tikai ar ascītu metodi

Monoklonālu un poliklonālu antivielu ražošana (neizmantojot ascītu metodi)

Citi produkti

35.1. kategorijā "Rutīnveida ražošana (pa veidiem)" ietilpst antivielu un asins pagatavojumu ražošana ar pastāvošām metodēm. Šajā kategorijā neietilpst dzīvnieku imunizēšana, jo pēc tam tos paredzēts projekta ietvaros izmantot hibridomas ražošanā fundamentālo vai lietišķo pētījumu nolūkā. Šādu imunizēšanu iekļauj attiecīgajā fundamentālo vai lietišķo pētījumu kategorijā;

35.2. par jebkādu ascītu metodes izmantošanu monoklonālo antivielu ražošanā ziņo kategorijā "Monoklonālu antivielu ražošana tikai ar ascītu metodi";

35.3. dzīvnieku izmantošanu antivielu ražošanai komerciālos nolūkos, tostarp imunizāciju, jo pēc tam tos paredzēts izmantot hibridomas ražošanā, atspoguļo kategorijā "Monoklonālu un poliklonālu antivielu ražošana (neizmantojot ascītu metodi)".

Ievadāmo statistikas datu kategoriju shēma

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Izmēģinājuma projekta netehniskais kopsavilkums

(Pielikums MK 05.10.2021. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

P7_08.10.2021.DOCX

pielikums

Ministru kabineta

2019. gada 8. janvāra

noteikumiem Nr.

Izmēģinājuma projekta retrospektīvā izvērtējuma apkopojums

(Pielikums MK 05.10.2021. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

P8_08.10.2021.DOCX