23-TA-168
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" (turpmāk – atbalsts).
2.
Atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115 ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk - regula 2021/2115).
3.
Atbalsta mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti un efektivitāti.
4.
Šo noteikumu izpratnē lauksaimniecības produkti ietver Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktus, mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (turpmāk – lauksaimniecības produkti).
5.
Pieteikšanās atbalstam, projektu iesniegumu un pārskatu vērtēšana, lēmuma pieņemšana, pārskata sniegšana un publiskā finansējuma saņemšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
6.
Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija pieņem lēmumu par šajos noteikumos paredzētā publiskā finansējuma sadali, ievērojot reģionalizācijas principu, ņemot vērā lauksaimniecības zemes platības saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem.
II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi
7.
Intervences īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija, izņemot valstspilsētas un pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās atbilstoši jaunākajiem valsts statistiskajiem novērojumiem.
8.
Atbalsta pretendents ir mazā lauku saimniecība – saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā. Projekta iesniegumā norādītā deklarētās dzīvesvietas adrese netiek mainīta visu projekta īstenošanas laiku.
9.
Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:
9.1.
gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas – ne vairāk kā 15 000 euro, ņemot vērā saistītās personas (tostarp vienu vienotu uzņēmumu);
9.2.
saimniecība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā pirms iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
9.3.
kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 100 hektāru;
9.4.
projekts ir saistīts ar šo noteikumu 4. punktā minēto nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanu, kā arī tūristu apmeklējumiem, piedāvājot savu saražoto produkciju.
10.
Intervencē atbalsta šādas aktivitātes:
10.1.
saimnieciskās darbības uzsākšana;
10.2.
esošās saimnieciskās darbības attīstība.
11.
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
11.1.
uzsācējs lauksaimniecībā neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes palielina vismaz par 10 procentiem no apstiprinātām attiecināmām izmaksām;
11.2.
esošajiem lauksaimniekiem salīdzinājumā ar pēdējo triju noslēgto gadu vidējo rādītāju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas jāpalielina vismaz viens no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
11.2.1.
neto apgrozījumu vai ražošanas resursu vai apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;
11.2.2.
ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
11.2.3.
citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
11.3.
veic ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanā, energoefektivitātes palielināšanā vai enerģijas lietderīgā izmantošanā, kā arī veic ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturību vai mazina lauksaimnieciskās darbības vai dzīvnieku postījumu risku u.c. ieguldījumus.
12.
Šo noteikumu 11. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un mērķus atbalsta pretendents norāda projekta iesniegumā.
13.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo saņemtā atbalsta apmēru.
14.
Šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz ceturtajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
15.
Atbalsta saņēmēja uzraudzības periods ir pieci gadi pēc to īstenošanas (izņemot projektus, kuri īstenoti gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumu ierīkošanā, - tiem uzraudzības periods ir septiņi gadi). Projekta uzraudzības periods tiek uzskaitīts, sākot no pirmā noslēgtā gada pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Šajā laikā tiek nodrošināta sasniegto rādītāju saglabāšana un Lauku atbalsta dienesta pārraudzība.
16.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku nodrošina projekta atbilstību intervences mērķim un neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
17.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
17.1.
papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
17.2.
tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai uzņēmumā esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
17.3.
tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski, maina ražošanas, vai tehnoloģiju raksturu;
17.4.
jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
18.
Šo noteikumu 10. punktā minēto aktivitāšu īstenošanu atbalsta saņēmējs uzsāk ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā.
19.
Šo noteikumu 18. punktā minētais nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs:
19.1.
Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā;
19.2.
ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;
19.3.
ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas.
20.
Atbalsta pretendents darījumdarbības plānā norādītos ieguldījumus veic bezskaidras naudas norēķinu veidā.
21.
Atbalsta pretendenti var īstenot kopprojektu, lai veidotu savstarpēju sadarbību kopēja projekta realizēšanā un sekmētu pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, kā arī lai sadarbotos kopīgas tehnikas iegādei, pirmapstrādei, produkcijas iepakošanai un virzībai tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:
21.1.
kopprojekta dalībnieki noslēdz attiecīgu līgumu vismaz ar septiņus gadus ilgu darbības termiņu. Līgumā paredz atbildības un izmaksu sadalījumu, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu, kā arī saņemtā atbalsta sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem. Notariāli apliecinātu kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem. Kopprojekta īstenošanā var izmantot darījumu kontu. Kopprojektā īstenotais ieguldījums nav izmantojams pakalpojuma sniegšanai citiem lauksaimniekiem;
21.2.
kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;
21.3.
šo noteikumu 11. punktā minētos rādītājus vai mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;
21.4.
kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī uzraudzības periodā ievēro attīstībai noteiktās prasības un saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā, saskaņā ar šiem noteikumiem.
III.Publiskā finansējuma veids un apmērs
22.
Maksimālo publiskā finansējuma apmēru un atbalsta intensitāti nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – katram kopprojekta dalībniekam) un atsevišķi katrai aktivitātei, ievērojot šādus nosacījumus:
22.1.
šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē - no 5 000 līdz 15 000 euro;
22.2.
šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē - līdz 30 000 euro, ieskaitot šo noteikumu 10.1. apakšpunktā saņemto publisko finansējumu;
23.
Atbalsta intensitāte ir 85 procenti no projekta attiecināmajiem izdevumiem, izņemot lauksaimniecības traktoru iegādei, kur atbalsta intensitāte ir 50 procenti, bet nepārsniedzot šo noteikumu 22. punktā minēto maksimālo publiskā finansējuma apmēru
IV.Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
24.
Attiecināmi ir atbalsta pretendenta ieguldījumi, kas veikti pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar projekta pieteikuma sagatavošanu.
25.
Intervences ietvaros ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:
25.1.
jaunas tehnikas un iekārtu, tās aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai;
25.2.
lietotas tehnikas un iekārtas, tās aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, kas nav vecāka par pieciem gadiem (tehnikas un iekārtas vecumam ir jābūt pierādāmam);
25.3.
pamatlīdzekļu iegādei, tostarp, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai;
25.4.
ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;
25.5.
preventīvu pasākumu īstenošana, lai samazinātu savvaļas dzīvnieku nodarīto kaitējumu vai samazinātu to nāvi (piemēram, žogi, atbaidīšanas ierīces utt.), kā arī šķirnes suņu iegāde aitkopības saimniecībām;
25.6.
investīcijas klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos;
25.7.
būvniecība un rekonstrukcija (tostarp elektroenerģijas pieslēguma izveide publiskajiem tīkliem), pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;
25.8.
zemes un ēku iegāde projekta īstenošanai līdz 10 procentiem no projekta kopējām attiecināmām izmaksām, neieskaitot vispārējās izmaksas;
25.9.
vispārējās izmaksas (tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi un tehniski ekonomiskie pamatojumi, kā arī patentu un licenču saņemšanas), kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu.
26.
Šo noteikumu 25.9. apakšpunktā minētās izmaksas tiek noteiktas un piemērotas atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajai un publicētajai vienotās likmes aprēķina metodikai
27.
Atbalstu par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir, piemērojot tehnikas un iekārtu katalogu, kuru ievieš saskaņā ar Zemkopības ministrija izstrādāto un publicēto tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmes metodiku.
28.
Šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.
29.
Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tiešā veidā saistīti ar attiecīgā pasākuma mērķa sasniegšanu.
30.
Projekta ietvaros attiecinamas investīcijas, kuras saistītas ar tūristu apmeklējumiem, piedāvājot savu saražoto produkciju, tomēr šādi ieguldījumi nepārsniedz 40% no projekta attiecināmajiem izdevumiem.
31.
Intervencē ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:
31.1.
procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;
31.2.
naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;
31.3.
tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;
31.4.
izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav rīkota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;
31.5.
esošo būvju uzturēšanas izmaksas;
31.6.
tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;
31.7.
atlīdzība personālam;
31.8.
nodokļi un nodevas (izņemot pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta);
31.9.
tādu transportlīdzekļu izmaksas, kas nav paredzēti specifisku darbu veikšanai;
31.10.
izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;
31.11.
citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulas 2021/2115 73. pantu;
31.12.
pamatlīdzekļu izmaksas tādu izejvielu ražošanai vai transportēšanai, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas, un rakšanas tehnikas (ekskavatoru) un celmu frēzes iegādes izmaksas.
32.
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai piemēro attiecināmo izdevumu samazinājumu aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafikā noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksām, kā arī izmaksām, kas pārsniedz vidējās izmaksas vai daļēji atbilst šo noteikumu prasībām.
33.
Ja projekta īstenošanas laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksu pieaugums pārsniedz piecus procentus salīdzinājumā ar ceturksni, kurā iesniegts projekta iesniegums, par attiecīgi pārsniegto procentu punktu apmēru pieļaujamas palielināt attiecināmās izmaksas, bet nepārsniedzot šo noteikumu 22. punktā noteikto projektam apstiprināto publiskā finansējuma summu un nemainot projekta mērķi.
V.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti
34.
Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
34.1.
projekta iesniegumu, kas ietver informāciju par atbalsta pretendentu (darbības apraksts, raksturojošie rādītāji, ražošanas ēkas un būves, tehnika un iekārtas, zeme un dzīvnieki) un par projektā paredzētājām investīcijām (sasniedzamie rādītāji, saimniecības attīstības mērķi, ražošanas plāns, projekta apraksts, projekta īstenošanas vieta, projekta īstenošanas nozare un citas ziņas), kā arī pavaddokumentus;
34.2.
finanšu informāciju par saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamiem rādītājiem. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīvs ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;
34.3.
atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
35.
Papildus projekta iesniegumam pievieno, ja nepieciešams:
35.1.
skiču projektu ar tajā atzīmētiem plānotajiem stādījumiem, ja projektā paredzēts ierīkot stādījumus;
35.2.
zemesgrāmatā reģistrēta ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības, ja projektā plānota jauna būvniecība:
35.2.1.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par jaunu būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu, ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu (turpmāk – stādījumi), par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās būves, ierīkot stādījumus;
35.2.2.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus.
35.3.
ar būvvaldi saskaņotus dokumentus atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu (dokumentāciju neiesniedz, ja tā ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā), ja darījumdarbības plānā plānota būvniecība vai būvmateriālu iegāde;
35.4.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedra statusu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par produkcijas apjoma realizāciju, ja atbalsta pretendents ir kooperatīvās sabiedrības biedrs;
35.5.
lauksaimniecības pakalpojumu atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības biedra statusu apliecinošu dokumentu, ja atbalsta pretendents ir šādas sabiedrības biedrs;
35.6.
dokumentus, kas apliecina cenu salīdzināšanas veikšanu.
36.
Lauku atbalsta dienests maksājumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
37.
Plānošanas periodā atbalsta pretendents šajos noteikumos minēto atbalstu var saņemt vairākas reizes, bet nepārsniedzot šo noteikumu 22. punktā minēto summu.
38.
Projekta iesniegumus sarindo pēc iegūto punktu skaita atbilstoši atlases kritērijiem (pielikums). Ja projektu atlasē iegūtais punktu skaits ir vienāds, rindošanā augstāk atrodas atbalsta pretendents, kuram ir izmaksāts mazāks publiskais finansējums saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 4.punktu. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan izmaksātā publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir mazākai saimniecībai pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
39.
Atbalsta saņēmējs, sākot ar trešo gadu pēc projekta īstenošanas, par pilno noslēgto gadu un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu mēneša laikā pēc gada ienākuma deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem par iepriekšējā kalendāra gadā, tajā ietverot informāciju par atbalsta saņēmēju, tostarp nodarbinātajiem, un sasniedzamo mērķu izpildes rādītājiem.
VI.Publiskā finansējuma pieprasīšanas papildu nosacījumi
40.
Atbalsta pretendents saskaņā ar šo noteikumu pielikumu augstāku projektu atlases punktu skaitu kritērijā par saimniecības dalību kooperatīvā var saņemt, ja tas iepriekšējā gadā nodrošinājis produkcijas realizāciju lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā, un tā veido vismaz 50 procentu no pretendenta gada neto apgrozījuma no lauksaimniecības produktu realizācijas.
41.
Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem ar visu kopprojekta dalībnieku apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina ar kopprojekta īstenošanu saistītās izmaksas.
42.
Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā, tostarp, ja:
42.1.
atbalsta pretendents nav sasniedzis projektā noteiktos rādītājus vai mērķus;
42.2.
atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu vai neveic saimniecisko darbību;
42.3.
ieguldījumi nav veikti, vai veikti tikai daļēji un neatbilst projektam;
42.4.
darījumdarbības plāna īstenošanas laikā un pabeigšanas brīdī atbalsta pretendents nenodrošina sākotnējo projektu atlases kritērijos (pielikums) iegūto punktu skaitu, un tas rada risku atbalsta saņemšanai.
43.
Ja atbalsta saņēmējs nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus pārmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pēc projekta īstenošanas nesasniedz šo noteikumu 11.1. . un 11.2. apakšpunktā minētos projekta iesniegumā norādītos rādītājus, atbalsta saņēmējs, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:
43.1.
pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu;
43.2.
pagarināt periodu plānoto rādītāju sasniegšanai.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[23-TA-168 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-168 Nr]
Projektu atlases kritēriji intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās"
| Nr.p.k. | Kritēriju grupa |
Kritērijs | Punktu skaits kritērijā |
Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
| 1. | Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 | Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai plānoto ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu skiču projekts, vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu | 15 | 15 |
| 2. | Saimniecības nozare, kas tiek attīstīta projekta plāna ietvaros | Augļkopība, lopkopība, dārzeņkopība |
30 | 30 |
| Pārējās lauksaimniecības nozares | 10 | |||
| 3. | Iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP) uz 1 iedzīvotāju 2 |
līdz 10 000 |
15 | 15 |
10 000 – 15 000 |
10 | |||
15 000 – 20 000 |
5 | |||
Virs 20 000 |
0 | |||
| 4. | Publiskais finansējums 2014-2020 un pārejas periodā un 2023.–2027. gada plānošanas periodā 3 | Atbalsta pretendents nav saņēmis publisko finansējumu | 10 | 10 |
| Atbalsta pretendents ir saņēmis publisko finansējumu | 0 | |||
| 5. | Saimniecības kopējais apgrozījums 4 | Par katriem veseliem 1000 euro, kas ir zem 15 000 euro robežvērtības, – 1 punkts | Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam | 12 |
| 6. | Saimniecības dalība atbilstīgā kooperatīvā | Vismaz gadu ir attiecīgās nozares atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs un realizējis caur kooperatīvu 50% no realizētās produkcijas | 10 | 10 |
| Vismaz gadu ir attiecīgās nozares atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs | 3 | |||
| 7. | Kopprojekta īstenošana | Projekts tiek īstenots kā kopprojekts | 5 | 5 |
| Projekts netiek īstenots kā kopprojekts | 0 | |||
| 8. | Saimniecības esošā vai plānotā lauksaimniecības sistēma |
Bioloģiskā lauksaimniecība |
15 | 15 |
| Integrētās lauksaimniecības augļkopība, dārzkopība | 10 | |||
| Pārējie | 5 | |||
| 9. | Pieteiktā projekta attiecināmo izmaksu summas lielums projektu iesniegšanas kārtā | Līdz 15 000 euro |
10 | 10 |
15 000 – 30 000 euro |
5 | |||
| Vairāk par 30 000 euro | 0 | |||
| 10. | Īpašumā esošie resursi |
Īpašumā 50 % vai vairāk no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ha) |
10 | 10 |
| Īpašumā mazāk nekā 50 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ha) | 5 | |||
| Kopā 5 | 132 | |||
| Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 50 punkti | ||||
Piezīmes.
1 Kritēriju aprēķinā izmanto būvniecības attiecināmās izmaksas. Būvniecības attiecināmajās izmaksās tiek ietvertas stacionāro iekārtu izmaksas, ja tās tiek uzstādītas vienlaikus ar projekta attiecināmajās izmaksās iekļautiem attiecīgās būves būvdarbiem.
Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.
Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = B x (C/D), kur
A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;
C – projektā paredzētie būvniecības attiecināmie izdevumi (euro);
D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).
Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.
2 Atbalsta pretendenta projekta īstenošanas vietas (saimniecības faktiskā adrese) IKP uz 1 iedzīvotāju novados. Datus IKP uz 1 iedzīvotāju aprēķināšanai iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP), IKP uz 1 iedzīvotāju aprēķinā, izmantojot šādu formulu:
A = Bx1000/C, kur
A - IKP uz 1 iedzīvotāju;
B – IKP faktiskajā cenā (datu tabula: IKR060. Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība plānošanas reģionos, valstspilsētās un novados faktiskajās cenās (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), (tūkst. eiro)
C – iedzīvotāju skaits attiecīgajā novadā (datu tabula: RIG010. Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, novados, pilsētās, pagastos, ciemos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika)
3 Publiskais finansējums saņemts šādos Latvijas Lauku attīstības programmas 2014 – 2020.gada un pārejas perioda pasākumos un 2023.–2027. gada intervencēs:
1) LEADER (projekti, kuru mērķis bija lauksaimniecības produktu pārstrāde);
2) Ieguldījumi materiālajos aktīvos;
3) 2014 – 2020. gada un pārejas perioda apakšpasākumos "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” un 2023.–2027. gada intervencē “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”.
4 Kritēriju piemēro, ja saimniecības kopējais apgrozījums ir vismaz 3000 euro.
5 Kopprojektiem kritērijus aprēķina, ņemot vērā visus kopprojekta dalībnieku datus kopā. 4. punktā minētā kritērija punktus aprēķina katram kopprojekta dalībniekam atsevišķi, pēc tam tos summē un izdala ar kopprojekta dalībnieku skaitu. 10. punktā minētā kritērija punktus kopprojektam piemēro, ja tam atbilst visi kopprojekta dalībnieki. Finansējumu kopprojektam piešķir no tās saimniecību grupas finansējuma, kurai atbilst pēc apgrozījuma lielākais kopprojekta dalībnieks.