24-TA-210
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 3.pantu un likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
Gaujas Nacionālā parka (turpmāk – Nacionālais parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā ari pieļaujamās un aizliegtās darbības;
1.2.
meža apsaimniekošanas plāna saturu, tā izstrādes un apstiprināšanas kārtību;
1.3.
Nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.4.
Nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Nacionālā parka robežas un stingrā režīma zonas robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
3.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par Nacionālā parkā esošo Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu (turpmāk – īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes) atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
4.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, izmanto Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem Nacionālā parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz Nacionālo parku, īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām sugām, kā arī uz Nacionālā parka kā Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) (turpmāk – Natura 2000 teritorija) izveides un aizsardzības mērķiem.
5.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama darbībām Nacionālajā parkā, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu.
6.
Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja attiecīgo darbību veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
7.
Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
8.
Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes lietošanas veidiem gan šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām ainaviski vērtīgajām teritorijām, gan papildus noteikt ainaviskās teritorijas Nacionālā parka teritorijā.
2.Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā
9.
Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas:
9.1.
uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām;
9.2.
uz tādiem valsts nozīmes infrastruktūras objektiem, kuru būvniecībai vai pārbūvei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un atzinumā iekļāvis nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
10.
Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur to neatļauj šo noteikumu prasības, un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.
11.
Nacionālā parka teritorijā atļauta autoceļu, dzelzceļu, elektrisko tīklu, gāzesvadu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī atjaunošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Dabisko brauktuvju uzturēšana, tai skaitā nestspējas palielināšana, ir pieļaujama to dabā esošajā brauktuves novietojumā un platumā.
12.
Nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:
12.1.
ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;.
12.2.
kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
12.3.
ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus;
12.4.
izveidot jaunus dabas tūrisma un izziņas maršrutus (tai skaitā digitālus) ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem infrastruktūras objektiem.
13.
Nacionālā parka teritorijā aizliegts:
13.1.
meža zemēs un īpaši aizsargājamajos biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem). Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;
13.2.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā
institūcija;
institūcija;
13.3.
iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
13.4.
bojāt vai iznīcināt:
13.4.1.
īpaši aizsargājamos biotopus un sugu dzīvotnes, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
13.4.2.
ilggadīgos zālājus upju ielejās, kas attēloti šo noteikumu 3. pielikumā. Gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā, pieļaujama tā zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei, līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 hektāri;
13.5.
ierīkot atkritumu poligonus, atkritumu izkraušanas, šķirošanas un īslaicīgas uzglabāšanas vietas, kā arī meža zemēs ierīkot bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas (izņemot slēgtas kompostēšanas tvertnes mājsaimniecības vajadzībām, kas nodrošina komposta nenokļūšanu mežā). Aizliegums neattiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām un neitrālo zonu.
13.6.
izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (teritorija, kas ir speciāli labiekārtota un aprīkota ar stacionāriem pacēlājiem un paredzēta kalnu slēpošanai, snovbordam, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucieniem) un trases ārpus esošajām bāzēm, izņemot pilsētās un neitrālajā zonā. Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;
13.7.
uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu, izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
13.8.
zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot Nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti Nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei, un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
13.9.
bojāt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, kā arī izmantot tos neatbilstoši informācijas zīmēs un informācijas stendos norādītajiem mērķiem;
13.10.
dabiskās un mākslīgi veidotās dolomīta un smilšakmens alās (izņemot pagrabalas, kuras tiek saimnieciski izmantotas) kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, tai skaitā sveces, lāpas, cigaretes, kas rada dūmus vai siltumu;
13.11.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām), kā arī tos mehāniski bojāt;
13.12.
pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un cita veida pasākumu rīkošanai;
13.13.
pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, sniega motocikliem u.c.), velosipēdiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem, meža kvartālstigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), kā arī pa dabiskām ūdenstecēm, izņemot pārvietošanos, apstāšanos un stāvēšanu:
13.13.1.
pagalmos un stāvlaukumos;
13.13.3.
teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas darbiem;
13.13.4.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
13.14.
pārvietoties, apstāties un stāvēt, ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, sniega motocikliem u.c.) pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, izņemot pārvietošanos, apstāšanos un stāvēšanu teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
13.15.
meža zemēs ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
13.16.
uzturēt meža zemēs sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);
13.17.
piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs, izņemot no 1. decembra līdz 31. martam vietās, kur tas nepasliktina īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli un neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Nacionālā parka teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana;
13.18.
meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus;
13.19.
organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, bet stingrā režīma zonā - biežāk nekā vienu reizi kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi;
13.20.
pārvietot invazīvo sugu vēžus (signālvēzi Pacifastacus leniusculus un dzeloņvaigu vēzi Orconectes limosus) uz citu ūdenstilpi;
13.21.
lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, no 1. oktobra līdz 31. decembrim:
13.21.1.
makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;
13.21.2.
makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām;
13.21.3.
atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metru augšpus (pret straumi) un 100 metrus lejpus (pa straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;
13.22.
dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības);
13.23.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra;
13.24.
bojāt augošus kokus, izņemot, ja koku bojāšana saistīta ar:
13.24.1.
īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
13.24.2.
koku ciršanu un kokmateriālu transportēšanu;
13.24.3.
atpūtas, sporta un cita veida teritoriju, tai skaitā piedzīvojumu un atrakciju parku, ierīkošanu un uzturēšanu, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
13.25.
veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, kas garākas par 30 metriem, izņemot ja tiek izmantotas īpašumu robežstigas un meža kvartālstigas;
13.26.
veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi un šo noteikumu 15. punktā paredzētajos gadījumos) šādās vietās:
13.26.1.
valsts un pašvaldību valdījumā esošajās mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
13.26.1.1.
priedei un lapeglei – 140 gadu;
13.26.1.2.
eglei – 120 gadu;
13.26.1.3.
bērzam – 100 gadu;
13.26.1.4.
melnalksnim un apsei – 80 gadu;
13.26.2.
ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs ir vairāk par 40 procentiem un to vecums lielāks par 60 gadiem;
13.26.3.
dumbrāja un liekņas meža tipos;
13.26.4.
upju un ezeru palienēs;
13.26.5.
upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kā arī citās augsnes erozijas riskam pakļautās teritorijās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;
13.26.6.
īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi vai kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
13.27.
mežaudzēs cirst šādus augošus kokus (izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), nocirsto koku stumbrus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz:
13.27.1.
ozoliem – 50 centimetrus;
13.27.2.
priedēm – 65 centimetrus;
13.27.3.
eglēm un lapeglēm – 70 centimetrus, izņemot egļu ciršanu un izvākšanu, atstājot ne mazāk kā 10 šādus stāvošus kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
13.27.4.
ošiem, gobām un vīksnām – 60 centimetrus;
13.27.5.
liepām – 30 centimetrus;
13.27.6.
melnalkšņiem – 45 centimetrus;
13.27.7.
vītoliem – 60 centimetrus;
13.27.8.
bērziem – 60 centimetrus;
13.27.9.
apsēm – 65 centimetrus;
13.28.
mežaudzēs cirst sausus kokus, izņemot bīstamos kokus (nocirsto koku stumbrus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru;
13.29.
mežaudzēs izvākt kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetru;
13.30.
pārveidot dabisko ūdensteču un ūdenstilpju gultnes (tai skaitā paplašināt, tīrīt un padziļināt Gaujas atteku un vecupju gultnes) un krasta līniju, izņemot, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja šādos gadījumos:
13.30.1.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
13.30.2.
upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
13.31.
veikt darbības, kuras veicina eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu meža atjaunošanas un lauksaimniecības vajadzībām;
13.32.
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.) ainaviski vērtīgās teritorijās, kas norādītas šo noteikumu 2. pielikumā;
13.33.
pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām dabiskām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, izņemot pārvietošanos:
13.33.1.
pārvietošanos Ungura ezerā ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda nepārsniedz 3,7 kW;
13.33.2.
teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, glābšanas un meklēšanas darbiem;
13.33.3.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;
13.34.
upēs un citās dabiskās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas;
13.35.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām, kā arī izņemot ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā ārpus šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajām ainaviski vērtīgajām teritorijām. Derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas plānus saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;
13.36.
bojāt vai iznīcināt vēsturiski izveidoto ceļu tīklu, alejas, parkus, vēsturiskos stādījumus, tiltus un hidrotehniskās būves, kā arī citus vēsturiskos infrastruktūras objektus un vēsturiskās ēkas (izņemot, ja tas nepieciešams cilvēku vai ceļu satiksmes drošībai un saņemts kompetentās institūcijas administratīvais akts, kas piešķir tiesības veikt minētās darbības);
13.37.
medīt izmantojot neselektīvus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus;
13.38.
lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju;
13.39.
medīt šādus medījamos dzīvniekus:
13.39.1.
medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius atļauts medīt, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem vai ganāmpulkiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
13.39.2.
vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;
13.39.3.
medījamos ūdensputnus dabiskās ūdenstilpēs.
14.
Nacionālā parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas aizliegts:
14.1.
izveidot jaunus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus), kā arī ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (piemēram, takas, gājēju ceļus, veloceļus, informācijas stendus, skatu torņus un platformas, atpūtas un telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus, piedzīvojumu un atrakciju parkus, golfa laukumus, publisko pasākumu vietas u.c.), izņemot neitrālo zonu. Šajā punktā noteiktajā kārtībā izveidotos un ierīkotos maršrutus (tai skaitā digitālos) un infrastruktūras objektus Dabas aizsardzības pārvalde reģistrē dabas datu pārvaldības sistēmā;
14.2.
ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku ganības īpaši aizsargājamo mežu un purvu biotopos, kā arī teritorijās, kurās atrodas publiski pieejami dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objekti;
14.3.
izgaismot iežu atsegumus un alas, uzstādot pastāvīgu mākslīgo apgaismojumu, izņemot pagrabalas, kas tiek saimnieciski izmantotas;
14.4.
uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus, kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos;
14.5.
veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti ar mērķi iegūt derīgos izrakteņus;
15.
Šo noteikumu 13.26.apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus šādos gadījumos:
15.1.
bīstamo koku ciršanai;
15.2.
meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai;
15.3.
ārkārtējās situācijās;
15.4.
pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas:
15.4.1.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī 3. pielikumā noteikto zālāju upju ielejās, aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, ja ir saņemts attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;
15.4.2.
palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai;
15.4.3.
infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;
15.4.4.
ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā;
15.4.5.
upju un ezeru, tai skaitā ezeru palieņu, apsaimniekošanai ar mērķi nodrošināt ūdensteču un ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu;
16.
Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu.
17.
Kaitēkļu invāzijas samazināšanai kaitēkļu invadētās egļu mežaudzēs var izvietot feromonu slazdus. Ja saglabājamo svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
18.
Nacionālā parka teritorijā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.
19.
Ja Nacionālā parka teritorijā galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.
20.
Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 5. pielikuma vietējo koku sugu uzskaitījumā (I. Vietējās sugas).
21.
Lai pēc iespējas saglabātu meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, kā arī lai nodrošinātu trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, Nacionālā parka teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, izņemot celmu novākšanu īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai.
3.Stingrā režīma zona
22.
Stingrā režīma zonā aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības:
22.1.
teritorijas aizsardzības režīma ievērošana un kontrole;
22.2.
ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;
22.3.
pārvietošanās pa dabas datu pārvaldības sistēmā norādītām publiski pieejamām takām un ceļiem, kā arī pārvietošanās medību ietvaros atbilstoši noteikumu 13.19. apakšpunkta nosacījumiem;
22.4.
nepieciešamo pasākumu īstenošana ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
22.5.
ceļu, būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī to atjaunošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
22.6.
bīstamo koku ciršana gar ceļiem (nocirsto stumbru saglabājot mežaudzē);
22.7.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
22.7.1.
monitoringa, zinātnisko pētījumu un meža inventarizācijas veikšanai;
22.7.2.
nemedījamo sugu dzīvnieku skaita regulēšanai, ja dzīvnieku populāciju blīvums stingrā režīma zonas teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju vai mainot dabisko procesu norisi, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos.
23.
Gaisa telpā virs stingrā režīma zonas aizliegts veikt lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kā arī zemāk par 300 metriem ar citiem gaisa kuģiem (arī gaisa baloniem un dirižabļiem), izņemot lidojumus:
23.1.
fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
23.2.
ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos, teritorijas uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, glābšanas un meklēšanas darbiem.
24.
Stingrā režīma zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
24.1.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
24.2.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
24.3.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
25.
Stingrā režīma zonā papildus šo noteikumu 13.39. apakšpunktā minētajam aizliegts medīt stirnas Capreolus capreolus, lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica.
4.Dabas lieguma zona
26.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
26.1.
veikt mežsaimniecisko darbību valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
26.1.1.
bīstamo koku ciršanu;
26.1.2.
koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai;
26.1.3.
kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
26.1.4.
meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu;
26.1.5.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
26.2.
cirst kokus galvenajā cirtē;
26.3.
cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
26.3.1.
priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
26.3.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;
26.3.3.
apšu audzēm – 30 gadu;
26.4.
nosusināt purvus, kā arī mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
26.5.
mainīt reljefu un veikt darbības, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
26.6.
lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, ja to platība ir lielāka par 2 hektāriem. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
26.7.
uzstādīt saules paneļus (iekārtas), izņemot pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību;
26.8.
būvēt hidrotehniskas būves uz dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot:
26.8.1.
ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās;
26.8.2.
pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas:
26.8.2.1.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
26.8.2.2.
upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
26.8.2.3.
lai novērstu teritoriju applūšanu;
26.8.2.4.
zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;
26.8.2.5.
dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;
26.9.
ierīkot purvos kultūraugu plantācijas (izņemot purva kultūraugu plantāciju ierīkošanu izstrādātos purvos);
26.10.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja:
26.10.1.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un būvniecībai;
26.10.2.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
26.10.3.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
26.10.4.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju;
26.10.5.
upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;
26.10.6.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;
26.10.7.
pilsētu un ciemu teritorijās;
26.10.8.
viensētu apbūvei lauksaimniecības zemēs.
26.11.
būvēt rūpnieciskās ražošanas ēkas un ar tām saistītotās infrastruktūras objektus;
26.12.
būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot pārbūvi un atjaunošanu);
26.13.
ierīkot zooloģiskos dārzus;
26.14.
ierīkot un paplašināt dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas (izņemot audzētavas pagalmos un dārzos);
26.15.
ierīkot autotrases, mototrases un kartinga trases;
26.16.
celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un piemājas teritorijām;
26.17.
rīkot ātrumsacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības;
26.18.
veikt lidojumus gaisa telpā (arī gaisa balonu un bezpilota gaisa kuģu lidojumus) zemāk par 120 metriem, izņemot:
26.18.1.
Lauku atbalsta dienesta veikto vizuālo apsekošanu;
26.18.2.
ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos, teritorijas uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, glābšanas un meklēšanas darbiem;
26.19.
15. marta līdz 31. martam un no 1. jūlija līdz 31. jūlijam organizēt dabā publiskus pasākumus vairāk kā 50 cilvēkiem bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas;
26.20.
no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam organizēt dabā publiskus pasākumus vairāk kā 50 cilvēkiem, izņemot:
26.20.1.
pilsētās un ciemos vai māju pagalmos;
26.20.3.
publiskiem pasākumiem paredzētās vietās;
26.20.4.
aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;
26.21.
atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot, ja nepieciešams veikt meža atjaunošanu pēc vienlaidus sanitārās cirtes. Šajā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi;
26.22.
atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā izveidotos maršrutos);
26.23.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
26.23.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
26.23.2.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
26.23.3.
koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai;
26.23.4.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
26.23.5.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
26.23.6.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
26.24.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai.
27.
Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz mežaudzes hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
28.
Dabas lieguma zonā, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai.
29.
Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
30.
Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms un termiņš šo bojāto koku izvākšanai.
31.
Ja dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai.
32.
Dabas lieguma zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē izlases veidā papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
33.
Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī putnu ligzdošanu un pulcēšanos migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonas liegumu, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
34.
Dabas lieguma zonā atļauta koku ciršana citā cirtē un ainavu cirtē īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai. Koku ciršanu citā cirtē un ainavu cirtē (izņemot elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos) veic saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, kas ir izstrādāts un apstiprināts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai .
35.
Dabas lieguma zonā aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu un nosakot lietošanas tiesības kopīpašumam), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem, izņemot:
35.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
35.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
35.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, par ko izdarāma atzīme zemesgrāmatā.
5.Dabas parka zona
36.
Dabas parka zonā aizliegts:
36.1.
būvēt rūpnieciskās ražošanas ēkas un ar tām saistītos infrastruktūras objektus;
36.2.
būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot šādus būvdarbus pilsētās vai pārbūvi un atjaunošanu);
36.3.
rīkot autosacensības, motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts un pašvaldības ceļiem;
36.4.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
36.4.1.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un būvniecībai;
36.4.2.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
36.4.3.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) būvniecībai esošās vai šajos noteikumos atļautās apbūves vajadzībām vai ugunsdrošības nodrošināšanai, ja nepastāv citas (ārpus dabas parka zonas) inženierbūvju ierīkošanas vai piekļuves iespējas, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai;
36.4.4.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
36.4.5.
lauksaimniecībā izmantojamo zemju (zālāju) atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju.
36.5.
atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot mežaudžu dabiskās atjaunošanās papildināšanu ar vietējo koku sugu stādiem un sējeņiem, iestājoties šo noteikumu 42. punktā noteiktajam gadījumam;
36.6.
atzarot augošus kokus mežaudzēs (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos);
36.7.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
36.7.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
36.7.2.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
36.7.3.
meža ugunsdrošības pasākumus;
36.7.4.
meža atjaunošanu;
36.7.5.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
36.7.6.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
36.7.7.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
36.8.
cirst kokus galvenajā cirtē pirms šo noteikumu 6. pielikumā minētā mežaudzes galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;
36.9.
cirst kokus kailcirtē;
36.10.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai;
37.
Dabas parka zonā mežaudzēs, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
38.
Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas parka zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot baltalkšņu mežaudzes):
38.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
38.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.
39.
Cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs sila, mētrāja un lāna meža tipos:
39.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, ja cirti veic trīs paņēmienos un pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;
39.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt, kad priedes paaugas koku skaits, rēķinot uz cirsmas hektāru, ir vismaz 1000 koku, kuru augstums ir vismaz viens metrs;
39.3.
cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī koksnes (sausi stāvoši koki, mirstoši koki, par četriem metriem augstāki koka stumbeņi, svaigi gāzti koki un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus) vismaz 20 kubikmetru, rēķinot uz cirsmas hektāru.
40.
Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
40.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas;
40.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas, un šajā cirtes paņēmienā nocērt atlikušo mežaudzes daļu.
41.
Dabas parka zonā, cērtot kokus galvenajā cirtē, cirsmu atzīmē dabā un sagatavo cirsmas skici atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
42.
Ja dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai.
43.
Dabas parka zonā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz izcērtamā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Kokus atļauts nocirst atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem izcērtamajiem kokiem.
44.
Dabas parka zonā aizliegts uzstādīt saules paneļus (iekārtas), izņemot pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību.
45.
Dabas parka zonā koku ciršanu galvenajā cirtē priežu audzēs un ainavu cirtē (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos) veic saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, kas ir izstrādāts un apstiprināts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.
46.
Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā, dalot kopīpašumu un nosakot lietošanas tiesības kopīpašumam), ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs, izņemot:
46.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
46.2.
zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;
46.3.
uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, par ko izdarāma atzīme īpašuma zemesgrāmatā;
46.4.
pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
6.Ainavu aizsardzības zona
47.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
47.2.
veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, kas noteikti šo noteikumu 2. pielikumā, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
47.3.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas uzstādīt saules paneļus (iekārtas) šo noteikumu 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē saules paneļu uzstādīšanas kārtību;
47.4.
cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos.
48.
Ainavu aizsardzības zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
48.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri;
48.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.
50.
Ja ainavu aizsardzības zonā, plānojot cirsmu galvenajā cirtē, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 48. punktā minētos ierobežojumus.
51.
Ja ainavu aizsardzības zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 48. punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, ja cirsmā paaugas (zem mežaudzes vainagu klāja ieaugušie valdošās koku sugas vai citas perspektīvas koku sugas pēcnācēji, kas spēj izveidot mežaudzi) koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.
52.
Ja ainavu aizsardzības zonā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.
53.
Ainavu aizsardzības zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.
54.
Ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (ja šo noteikumu 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
55.
Ainavu aizsardzības zonā koku ciršanu citā cirtē un ainavu cirtē (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un šo noteikumu 12.4. un 14.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotos maršrutos) veic saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, kas ir izstrādāts un apstiprināts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.
7.Neitrālā zona
56.
Neitrālajā zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
56.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri;
56.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.
58.
Ja neitrālajā zonā, plānojot kailcirti, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,1 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 56. punktā minētos ierobežojumus.
59.
Ja neitrālajā zonā galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos, tad pēdējo cirtes paņēmienu platībā, kas pārsniedz šo noteikumu 56. punktā minēto cirsmas platību, atļauts veikt, ja cirsmā paaugas koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.
60.
Ja neitrālajā zonā meža nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metru.
61.
Neitrālajā zonā par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte.
8.Dabas pieminekļi
63.
Nacionālā parka teritorijā ir šādi dabas pieminekļi:
63.1.
aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā:
63.1.1.
dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir seši kubikmetri un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);
63.1.2.
iežu atsegumi, kuru atseguma atklātā daļa ir pieci kvadrātmetri un vairāk, un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no iežu atseguma malas);
63.2.
aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
63.3.
aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;
63.4.
aizsargājamās alejas.
64.
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
64.1.
veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kuras dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā, estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
64.2.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
64.3.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:
64.3.1.
dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
64.3.2.
šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
64.3.3.
darbības aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu.
65.
Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:
65.1.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot;
65.2.
kāpt ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos objektos, ja tur nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, kā arī rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
65.3.
cirst kokus galvenajā cirtē;
65.4.
veikt pazemes būvju būvniecību.
66.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
66.1.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
66.2.
novietot lietas, kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
66.3.
iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot kapsētās un šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.
67.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.
68.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:
68.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
68.2.
koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
68.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
69.
Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
70.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā bīstamos kokus atļauts nocirst un novākt, ja nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (piemēram, apzāģēt zarus), pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas.
71.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā koku ciršana, izņemot šo noteikumu 70. punktā minētajā gadījumā, un dendroloģisko stādījumu atjaunošana atļauta saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu, ko rakstiski saskaņojusi Dabas aizsardzības pārvalde.
72.
Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā atļauta infrastruktūras un citu komunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve un atjaunošana, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
73.
Aizsargājamā alejā kokus atļauts nocirst (novākt) kokus, ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:
73.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
73.2.
koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiemnormatīviem aktiem;
73.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
74.
Aizsargājamo aleju atjauno ar tādas pašas koku sugas kokiem. Aizsargājamā alejā nocirsto (novākto) koku vietā stāda jaunus tādu pašu koku sugu kokus, izņemot, ja tie radītu bīstamības situāciju vai nav iespējama alejas koku atjaunošana šo noteikumu 73.3. apakšpunktā minētajos gadījumos.
9. Meža apsaimniekošanas plāna saturs, izstrādes un apstiprināšanas kārtība
9.1.Meža apsaimniekošanas plāna saturs un izstrādes vispārīgās prasības
75.
Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā koku ciršanai šādos gadījumos:
75.1.
galvenajai cirtei priežu audzēs dabas parka zonā;
75.2.
ainavu cirtei;
75.3.
īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai.
76.
Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā meža īpašumam vai zemes vienībai, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu, un dabas pieminekļu (turpmāk – dabas vērtības) inventarizācijas datiem. Meža apsaimniekošanas plāna izstrādē var izmantot dabas datu pārvaldības sistēmā pieejamos dabas vērtību datus, ja tie nav vecāki par 10 gadiem.
77.
Dabas vērtību inventarizāciju veic biotopu grupu - meži un virsāji, purvi aizsardzības jomā sertificēts eksperts (turpmāk – eksperts), kas sagatavo atzinumu un kartoshēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu (turpmāk – atzinums). Atzinumā norāda dabas vērtību aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus pa meža nogabaliem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī norāda cirsmā saglabājamās dabiskam mežam raksturīgās struktūras.
78.
Dabas vērtību inventarizāciju veic no 1. maija līdz 1. oktobrim.
79.
Meža apsaimniekošanas pasākumus plāno pa meža nogabaliem, ievērojot eksperta atzinumā norādītos pasākumus dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai un normatīvajos aktos noteiktās prasības.
80.
Ja pēc dabas vērtību inventarizācijas nepieciešama meža nogabalu platības vai konfigurācijas maiņa meža inventarizācijas starpinventarizācijas periodā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju izdara grozījumus Meža valsts reģistrā vai veic atkārtotu meža inventarizāciju. Ja dabas vērtību teritorija ir mazāka par minimālo meža nogabala platību, kas izdalāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju, meža nogabalam pievieno attiecīgu atzīmi par dabas vērtību esību mežaudzē.
81.
Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs 10 gadus.
82.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka un savā tīmekļa vietnē publicē meža apsaimniekošanas plāna, tai skaitā meža apsaimniekošanas pasākumu un dabas vērtību inventarizācijas datu, sagatavošanas nosacījumus (klasifikatorus, struktūras, formātus).
9.2.Meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšana un grozīšana
83.
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegumu meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai un meža apsaimniekošanas plāna datus, kas sagatavoti atbilstoši šo noteikumu 82. punktam, meža inventarizācijas datus, eksperta atzinumu, kā arī citu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu.
84.
Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc šo noteikumu 83.punktā noteiktās informācijas saņemšanas, to izvērtē un pieņem lēmumu par:
84.1.
meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu un datu reģistrēšanu dabas datu pārvaldības sistēmā;
84.2.
nepieciešamību veikt dabas vērtību inventarizācijas datu pārbaudi dabā;
84.3.
atteikumu apstiprināt meža apsaimniekošanas plānu, ja:
84.3.1.
meža apsaimniekošanas plāna izstrāde un saturs neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā šo noteikumu 82.punktā noteiktajām prasībām.
84.3.2.
dabas vērtību inventarizācijas datos konstatēta neatbilstība situācijai dabā;
84.3.3.
meža apsaimniekošanas plānā ietvertajā informācijā konstatēta cita veida informācijas (piemēram, zemes vienības kadastra apzīmējuma, Nacionālā parka funkcionālās zonas) neatbilstība.
85.
Dabas aizsardzības pārvalde dabas vērtību inventarizācijas datus dabā pārbauda no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim.
86.
Ja nepieciešams veikt dabas vērtību inventarizācijas datu pārbaudi dabā, ievērojot šo noteikumu 85. punktā noteikto termiņu, iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt uz laiku, ilgāku par četriem mēnešiem no šo noteikumu 83. punktā noteiktās informācijas saņemšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 1.jūnijam.
87.
Meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt plānā paredzētos meža apsaimniekošanas pasākumus, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests.
88.
Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos meža apsaimniekošanas plāna grozījumus izvērtē, izņemot ja grozījumu ierosinātājs ir Dabas aizsardzības pārvalde, un pieņem lēmumu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu.
10.Noslēguma jautājumi
89.
Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar Gaujas Nacionālā parka likumu.
90.
Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apstiprinātie meža apsaimniekošanas plāni ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām, ciktāl tie nav pretrunā ar šajos noteikumos noteiktām prasībām.
91.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 12. maija noteikumus Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 78. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība
1. Informatīvā zīme Nacionālā parka robežas un stingrā režīma zonas apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Nacionālā parka ainaviski vērtīgās teritorijās
Piezīme.
Ainaviski vērtīgo teritoriju un skatu punktu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
3.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Ilggadīgie zālāji Gaujas un tās pieteku ielejās
Piezīme.
Gaujas un tās pieteku ilggadīgo zālāju robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
4.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Informācija par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem un izcērtamajiem kokiem
5.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
6.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-210 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-210 Nr]
Mežaudzes galvenās cirtes vecums Nacionālā parka dabas parka zonā
