1. Pamatnostādnes nosaka minimālās prasības un kārtību, kādā tiek plānota kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktība valsts apdraudējuma gadījumā.
2. Atbilstoši nozares specifikai ir pieļaujamas atkāpes no atsevišķiem pamatnostādņu punktiem, par to atsevišķi rakstveidā vienojoties ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.
3. Darbības nepārtrauktības pasākumos valsts apdraudējuma gadījumā iekļauj:
3.1. pamatpakalpojumus un to minimālo apmēru, kas valsts apdraudējuma laikā jānodrošina vismaz noteiktajā līmenī;
3.2. kritisko personālu, kuram jānodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktība valsts apdraudējuma gadījumā, personāla pienākumus, kā arī personāla sagatavošanas pasākumus;
3.3. nepieciešamo nodrošinājumu (infrastruktūra, tehnoloģiskās iekārtas un materiāltehniskie līdzekļi, resursi un izejvielas, cits nodrošinājums);
3.4. rīcības algoritmus valsts apdraudējuma laikā.
4. Minimālās prasības attiecībā uz pamatpakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kas jānodrošina valsts apdraudējuma laikā, tiek noteiktas individuāli sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju un ietver šādu informāciju:
4.1. kritisko funkciju un procesu aprakstu;
4.2. pamatpakalpojumu uzskaitījumu un apjomu, kas jānodrošina noteiktajā līmenī;
4.3. maksimāli pieļaujamā pārtraukuma ilgumu pamatpakalpojumu sniegšanā, pēc kura nav iespējams turpināt attiecīgā pamatpakalpojuma sniegšanu;
4.4. kritisko funkciju atjaunošanai un turpināšanai nepieciešamo laiku un prioritātes.
5. Attiecībā uz pamatpakalpojumu nodrošināšanas personālu kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
5.1. izvērtē un nosaka nepieciešamo kritisko personālu, tostarp arī atbalsta personālu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un procesu norisi. Valsts apdraudējuma gadījumā izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā kritiskais personāls nav pakļauts mobilizācijai, bet tā pienākums ir turpināt strādāt. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka kritiskajam personālam aizliegumu uzteikt darba līgumu;
5.2. informē kritisko personālu par tā statusu un pienākumiem, nosakot to darba līgumā un amata aprakstā, ar atsevišķu iestādes izdotu rīkojumu (piemēram, par kritisko personālu) vai citādi, kā arī nodrošina kritiskā personāla apmācību vai sagatavošanu;
5.3. izstrādā kritiskā personāla aizvietošanas vai pastiprināšanas kārtību un procedūras, tostarp, ja daļa kritiskā personāla nav pieejama;
5.4. atbilstoši iespējām laikus pielāgo infrastruktūru un piešķir resursus, lai nodrošinātu darbu maiņās, personāla nakšņošanu vai ilgstošu uzturēšanos darba telpās;
5.5. nosaka saziņas un iekšējās komunikācijas veidu (tostarp izmantojamos sakaru līdzekļus) kritiskā personāla apziņošanai un informēšanai.
6. Attiecībā uz infrastruktūras nodrošinājumu paredz pāreju uz alternatīvām darba telpām (alternatīvo lokāciju), ja ikdienas darba telpas nav pieejamas. Šajā nolūkā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja iespējams, izvērtē konkrētā kritiskās infrastruktūras objekta specifiku un:
6.1. laikus apzina piemērotu infrastruktūru (alternatīvu lokāciju), kas atrodas ne mazāk kā 50 kilometru attālumā no esošās infrastruktūras un ir piemērota kritisko funkciju nodrošināšanai (nepieciešamais minimums – sakaru nodrošinājums, atbilstoši iespējām – alternatīvie energoapgādes risinājumi, ūdens pieejamība);
6.2. izstrādā kārtību, kādā uz alternatīvajām darba telpām tiek pārvietots (īslaicīgi vai ilglaicīgi) personāls un tehnoloģiskās iekārtas, laikus identificējot nepieciešamo transporta vienību skaitu un citu nodrošinājuma atbalstu (tostarp personāla izmitināšanai, izvietošanai);
6.3. identificē iespējas piesaistīt alternatīvajā lokācijā pieejamo personālu, iekārtas un materiāltehniskos līdzekļus, laikus definējot prasības.
7. Attiecībā uz pamatpakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām (turpmāk – iekārtas) un materiāltehniskajiem līdzekļiem sadarbībā ar nozares ministriju:
7.1. uzskaita kritiski svarīgās iekārtas un materiāltehniskos līdzekļus;
7.2. apzina kritiski svarīgo iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu alternatīvas un aizvietošanas iespējas;
7.3. nodrošina darbības nepārtrauktību iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu zaudējuma vai nedarbošanās gadījumā;
7.4. paredz rīcību attiecībā uz iekārtu remontu, atjaunošanu, uzlabošanu vai alternatīvu izveidi (tostarp ārpakalpojumu nodrošinātāju aizvietošanu);
7.5. apzina piegāžu drošības ietekmi uz iekārtu darbības nepārtrauktību (atbalsta personāla pieejamība, rezerves detaļu pieejamība, remonts);
7.6. neizmanto tādu uzņēmumu ražotās tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.
8. Attiecībā uz pamatpakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu (ja attiecināms) darbības nepārtrauktības pasākumos nosaka:
8.1. nepieciešamā transporta pieejamību;
8.2. alternatīvas;
8.3. autovadītāju un speciālistu pieejamību un aizvietošanas iespējas;
8.4. nodrošinājumu ar degvielu.
9. Attiecībā uz pamatpakalpojuma sniegšanai nepieciešamo nodrošinājumu nosaka:
9.1. elektronisko sakaru un balss telefonijas iekārtas un to datubāzes (tostarp pieeju no alternatīvajām darba telpām, alternatīvās vai dublējošās sakaru un datu pārraides sistēmas);
9.2. elektroenerģijas apgādes iekārtas, alternatīvas un ārpakalpojumu ietekmi;
9.3. dabasgāzes un naftas produktu pieejamību (alternatīvas);
9.4. siltumapgādi (apkuri), ūdensapgādi, kanalizācijas pieejamību (alternatīvas);
9.5. loģistikas risinājumus un to alternatīvas (ja nav pieejams transports).
10. Informāciju par identificēto kritisko izejvielu un materiālu trūkumu, materiāltehnisko resursu nepieejamību un citām konstatētajām ievainojamībām kopā ar kritiskās infrastruktūras pašvērtējumu iesniedz attiecīgajai nozares ministrijai.
11. Attiecībā uz piegāžu drošību un noturību:
11.1. identificē vismaz pirmā līmeņa piegādātājus un to ģeogrāfisko izvietojumu, lai apzinātu ievainojamības starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu situācijās un laikus identificētu iespējamās alternatīvas;
11.2. nosaka piegāžu risku sadali (risinājumi, kas balstīti uz vairāku piegādātāju iesaisti), izvairoties no atkarības tikai no viena ārvalstu piegādātāja;
11.3. no piegāžu drošības un noturības viedokļa priekšroku dod vietējiem piegādātājiem un vietējiem ražotājiem, apstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;
11.4. neatbalsta tādu augsta riska piegādātāju iesaisti piegāžu ķēdēs, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, cilvēktiesību neievērošanu, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.
12. Attiecībā uz rīcības algoritmiem krīzes laikā:
12.1. paredz pamatpakalpojumu sniegšanu noteiktajā apjomā valsts apdraudējuma gadījumā;
12.2. paredz kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā sazināties ar personālu (nosaka saziņu un iekšējo komunikāciju, apziņošanu un informēšanu);
12.3. nosaka krīzes vadības komandas aktivizēšanas kārtību un darbību krīzes laikā, kā arī koordinācijas mehānismu ar nozares ministriju;
12.4. nosaka krīzes komunikācijas protokolu (iekšējo un ārējo);
12.5. nosaka procedūras elastīgai un operatīvai reaģēšanai uz incidentiem, īstenojot krīzes vadības procedūras un protokolus.
13. Uzņēmuma darbības prioritāte ir pamatpakalpojumu sniegšana noteiktā apmērā, novirzot tam visus pieejamos iekšējos kritiskās infrastruktūras resursus. Pamatpakalpojumu sniegšanas pārtraukuma gadījumā visi resursi jāvelta noteikto funkciju un darbības procesu atjaunošanai, pēc iespējas mazinot radītos zaudējumus, operatīvi īstenojot atjaunošanas scenārijus vai pārceļoties un turpinot darbību no alternatīvās lokācijas.
14. Darbības pārtraukšana ir pieļaujama tikai situācijās:
14.1. ja saņemta atļauja vai cits uzdevums no institūcijas, kas atbildīga par apdraudējuma pārvarēšanu;
14.2. ja tiek apdraudēta personāla dzīvība un šo apdraudējumu nav iespējams novērst, pat pārceļoties uz alternatīvo lokāciju.
15. Darbības nepārtrauktības pasākumos var noteikt arī nepieciešamo valsts un pašvaldību institūciju atbalstu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu valsts apdraudējuma gadījumā:
15.1. prioritāru nodrošinājumu ar energoresursiem, gāzi un naftas produktiem;
15.2. sakaru nodrošinājumu;
15.3. fizisko apsardzi;
15.4. loģistikas atbalstu;
15.5. citu atbalstu atbilstoši nozares ministrijas un Aizsardzības ministrijas sniegtajam izvērtējumam.
16. Darbības nepārtrauktības sistēmas testēšanu un pašvērtēšanu veic ne retāk kā reizi četros gados, organizējot mācības sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.
1. Vispārēja informācija par kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese).
2. Drošības pasākumu īstenotājs.
3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana un citi materiāltehniskie līdzekļi, kas nodrošina ārējā perimetra aizsardzību).
4. Iekļūšanas kontrole kritiskajā infrastruktūrā vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, noteiktais caurlaižu režīms darbiniekiem, apmeklētājiem, transportlīdzekļiem un kravām, personas identifikācijas dokumentu paraugi).
5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, piekļuves kontroles sistēmas darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem).
6. Apsardzes apraksts:
6.1. apsardzes veids (fiziskā, tehniskā vai kombinētā);
6.2. sadarbības un koordinācijas kārtība ar personu, kas atbildīga par kritiskās infrastruktūras noturību vai/un drošību;
6.3. fiziskās un tehniskās apsardzes uzdevumi, pienākumi, tiesības;
6.4. apsardzes tehniskās sistēmas, tostarp signalizācijas sistēmas un videonovērošanas sistēmas, un to shēmas;
6.5. rīcības algoritmi apdraudējuma un incidentu gadījumā, tostarp attālināti vadāmo ierīču draudu gadījumā.
7. Kritiskās infrastruktūras plānojums.
8. Rīcība apdraudējuma situācijās (sprādziens, bruņots uzbrukums, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana, attālināti vadāmo ierīču iekļūšana objekta teritorijā).
9. Kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgās informācijas un tehnoloģisko iekārtu uzskaitījums.
10. Personāla drošības prasības:
10.1. kritiskā personāla identifikācija un funkcijas (darbības nepārtrauktība valsts apdraudējuma gadījumā, personāls ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģiskajām iekārtām);
10.2. personāla drošības pārbaužu veikšanas kārtība;
10.3. ārpakalpojumu sniedzēju darbinieku drošības prasības;
10.4. personāla apmācību plāns drošības jautājumos.
11. Apsardzes tehnisko sistēmu uzturēšana un atjaunošana:
11.1. sistēmu regulārās pārbaudes un testēšanas kārtība;
11.2. tehnoloģiju atjaunošanas plāns vai kārtība;
11.3. sistēmu efektivitātes novērtēšanas kritēriji.
12. Drošības pasākumu plāna aktualizēšana:
12.1. plāna pēdējās pārskatīšanas datums;
12.2. izmaiņu ieviešanas plāns vai kārtība.
Šīs pamatnostādnes piemēro A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai.
1. Pamatnostādnes nosaka minimālās prasības un kārtību, kādā veic attālināti vadāmo ierīču radīto draudu novērtējumu kritiskajai infrastruktūrai un nosaka risku mazināšanai nepieciešamo pasākumu kopumu.
2. Atbilstoši nozares specifikai ir pieļaujamas atkāpes no atsevišķiem pamatnostādņu punktiem, par to atsevišķi rakstveidā vienojoties ar atbildīgo nozares ministriju un kompetento valsts drošības iestādi.
3. Veicot riska pašnovērtējumu un nepieciešamo drošības pasākumu kopuma plānošanu, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ievēro Ministru kabineta noteikto speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību un ņem vērā Satiksmes ministrijas oficiālajā tīmekļvietnē publicētās Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas ''Aizsardzība pret bezpilota lidaparātu sistēmām''.
4. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, veicot attālināti vadāmo ierīču radīto risku novērtējumu un risku mazināšanai nepieciešamo drošības pasākumu plānošanu, ņem vērā visa veida attālināti vadāmo ierīču – zemes, gaisa, ūdens – draudus.
5. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izklāsta vispārējos pasākumus, ar kuriem nodrošina aizsardzību pret attālināti vadāmām ierīcēm, šādu uzbrukumu atklāšanu, reaģēšanu uz tiem un atgūšanos no tiem.
6. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
6.1. identificē attālināti vadāmo ierīču apdraudētos objektus;
6.2. novērtē apdraudējuma līmeni un iespējamās sekas;
6.3. nosaka novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas pasākumu nodrošināšanas kārtību.
7. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka sadarbības kārtību ar kompetentajām iestādēm attālināti vadāmo ierīču apdraudējuma un incidentu gadījumu risināšanā.
8. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka personāla pienākumus un uzdevumus attālināti vadāmo ierīču apdraudējuma un incidentu gadījumu risināšanā, tostarp kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta darbinieku vai tā apsardzes komersanta apsardzes darbinieku uzdevumus, rīcības algoritmus un sadarbību ar personu, kas ir atbildīga par kritiskās infrastruktūras noturību un drošību.
