Noteikumu (grozījumu) projekts

22-TA-1476
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem"
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta 3.1 daļu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 43. nr.; 2013, 246. nr.; 2015, 155. nr.; 2016, 26. nr.; 2017, 51. nr.; 2018, 168. nr.; 2020, 165., 248. nr.; 2021, 181. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
izteikt 4.113. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.113. izglītības iestādē no zivs filejas vai liesas gaļas pagatavotus produktus, kas satur ne vairāk kā 0,4 g sāls uz 100 g produkta;"
1.2.
izteikt 4.114. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.114. piena saldējumu ar augļiem un ogām, kas iegūts tikai no piena vai piena produktiem, kam ražošanas procesā var būt pievienotas citas nepieciešamās sastāvdaļas (izņemot glikozes sīrupu, glikozes–fruktozes un fruktozes–glikozes sīrupu), ja tās daļēji vai pilnībā neaizvieto kādu no piena sastāvdaļām un satur ne vairāk kā 5 % piena tauku un ne vairāk kā 15 % pievienota cukura uz 100 g produkta.
 ";
1.3.
izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);
1.4.
izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);
1.5.
izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
2.
Noteikumi stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1476 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1476 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2012.gada 13.marta

noteikumiem Nr. 172


Uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem


1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas to izglītības iestāžu izglītojamiem, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā:

 

Vecums (gadi)

 

 

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā

 

 

(kcal)

 

 

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā

 

 

(kcal)

 

 

Olbaltumvielas

 

 

(g)

 

 

Tauki

 

 

(g)

 

 

Ogļhidrāti

 

 

(g)

 

1–2

 

760 (+/– 3 %)

 

 

720–800

 

 

18–30

 

 

24–36

 

 

81–120

 

3–6

 

1015 (+/– 3 %)

 

 

860–1170

 

 

22–44

 

 

29–52

 

 

97–176

 

2. Ēdināšanu izglītības iestādē organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm (brokastis, pusdienas un launags) tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi.

3. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas to izglītības iestāžu izglītojamiem, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzi):

 

Vecums (gadi)

 

 

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā

 

 

(kcal)

 

 

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā

 

 

(kcal)

 

 

Olbaltumvielas

 

 

(g)

 

 

Tauki

 

 

(g)

 

 

Ogļhidrāti

 

 

(g)

 

1–2

 

1020 (+/– 3 %)

 

 

960–1070

 

 

24–40

 

 

32–48

 

 

108–161

 

3–6

 

1355 (+/– 3 %)

 

 

1150–1560

 

 

29–59

 

 

38–69

 

 

129–234

 

4. Ēdināšanu izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzos), organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.

5. Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:

5.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, kartupeļi, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu u.c.), putraimi (miežu, griķu, rīsu, grūbu u.c.), makaroni un citi graudaugu produkti, t.sk. pilngraudu produkti);

5.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis);

5.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi). Zivis ēdienkartē iekļauj vismaz reizi nedēļā;

5.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts bez piedevām, paniņas).

6. Izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 5.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

6.1. vismaz 180 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti;

6.2. vismaz 150 g (neto) kartupeļu;

6.3. vismaz 780 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

6.4. vismaz 140 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

6.5. vismaz 250 g (neto) augļu vai ogu bērniem 1–2 gadu vecumā, vismaz 400 g (neto) augļu vai ogu bērniem 3–6 gadu vecumā. Vismaz 150 g (neto) augļu vai ogu nodrošina svaigā veidā*;

6.6. vismaz 500 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) bērniem 1–2 gadu vecumā, vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) bērniem 3–6 gadu vecumā. Vismaz 250 g (neto) dārzeņu nodrošina svaigā veidā*.

7. Izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 5.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

7.1. vismaz 225 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti;

7.2. vismaz 180 g (neto) kartupeļu;

7.3. vismaz 870 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

7.4. vismaz 150 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

7.5. vismaz 1250 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 1–2 gadu vecumā, vismaz 1750 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 3–6 gadu vecumā. Vismaz 450 g (neto) dārzeņu nodrošina svaigā veidā.

8. Šā pielikuma 6.1. un 7.1. apakšpunktā minēto lieso gaļu ieteicams iegādāties atdzesētā veidā.

9. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar pazeminātu ietekmi uz vidi, t.sk. produkti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Ietekmes uz vidi kritēriji ir noteikti  Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībai, noteiktajiem kritērijiem. 

10. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

10.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

10.2. mehāniski atdalītu gaļu;

10.3. produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;

10.4. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

10.5. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi.;

10.6. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

10.7. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

10.8. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns vai (un) aminoskābes;

10.9. margarīnu, izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus;

10.10. vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas;

10.11. buljona un zupu koncentrātus;

10.12. garšvielu maisījumus, kas satur sāli un cukuru;

10.13. sausos ķīseļa koncentrātus;

10.14. ātri pagatavojamās kartupeļu biezputras (pusfabrikātus).

11. Gaļas produktus un apstrādātus zvejniecības produktus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

11.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60 % zivju;

11.2. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

11.3. nesatur sojas pupas un to produktus;

11.4. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g apstrādāta zvejniecības produkta.

12. Šā pielikuma 10.4., 10.5. apakšpunktā un 11.punktā minētos pārtikas produktus uzturā iekļauj ne biežāk kā vienu reizi nedēļā.

14. Gaļu maltās gaļas izstrādājumiem ieteicams samalt izglītības iestādes ēdināšanas blokā. Ēdienu gatavošanā var iegādāties arī malto gaļu, ja tai ir pievienots ne vairāk kā 0,4g sāls uz 100g produkta un tā satur ne vairāk kā 20% tauku, un tādai maltai gaļai pievienotā sāls daudzumu ieskaita kopējā ēdieniem pievienotā sāls daudzumā.

15. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, gatavajam ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais pievienotā sāls daudzums ēdienā nepārsniedz 2 g dienā. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, gatavajam ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais pievienotā sāls daudzums ēdienā nepārsniedz 3 g dienā.

16. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā, ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 11 g dienā. Izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g dienā (neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem).

17. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:

17.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un zupu vai pamatēdienu un desertu, vai zupu un desertu;

17.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi);

17.3. dzērienam, kas tiek pasniegts  kopā ar ēdieniem, pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni.

18. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta enerģētiskās vērtības un uzturvielu normām atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.

19. Izglītības iestāde var nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Veģetāra ēdienkarte šo noteikumu izpratnē ir ēdienkarte, kurā nav iekļauta gaļa un zivis, kā arī to produkti. Ēdienkarti izstrādā atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām, un to atbilstību izvērtē un saskaņojumu sniedz uztura speciālists vai dietologs.

20. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas ēdienkarte, norādot ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes atbilstību šo noteikumu prasībām un tās izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā ir atbildīgs iestādes vadītājs.

Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par augļu, dārzeņu un piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs."

2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1476 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1476 Nr]

"2. pielikums

Ministru kabineta

2012.gada 13.marta

noteikumiem Nr. 172


Uztura normas vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem


1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas komplekso pusdienu ēdienkartei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības iestāžu, sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem:

Izglītojamie

Enerģētiskā vērtība

(kcal)

Olbaltumvielas

(g)

Tauki

(g)

Ogļhidrāti

(g)

1.–4. klašu izglītojamie

490–750

12–28

16–29

55–113

5.–9. klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3. kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs

700–960

18–36

23–37

79–144

10.–12. klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3. kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs

800–980

20–37

27–38

90–147

2. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu dienas normas to izglītības iestāžu izglītojamiem, kuras sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas izglītības iestāžu izglītojamiem:

 

Izglītojamie

 

 

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā

 

 

(kcal)

 

 

Enerģētiskā vērtība

 

 

(kcal)

 

 

Olbaltum-

 

 

vielas (g)

 

 

Tauki

 

 

(g)

 

 

Ogļhidrāti

 

 

(g)

 

1.–4. klašu izglītojamie

 

1770 (+/– 3 %)

 

 

1390–2140

 

 

35–80

 

 

46–83

 

 

156–321

 

5.–9. klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3. kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs

 

2380 (+/– 3 %)

 

 

2000–2750

 

 

50–103

 

 

67–107

 

 

225–413

 

10.–12. klašu izglītojamie vispārējās vidējās izglītības iestādēs, 1.–3. kursu izglītojamie profesionālās izglītības iestādēs

 

2530 (+/– 3 %)

 

 

2270–2790

 

 

57–105

 

 

76–109

 

 

255–419

 

3. Ēdināšanu izglītības iestādēs, kas sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas izglītības iestādēs organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā vai otrajās brokastīs 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas.

4. 1.–4.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti.

5. 5.–12.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti. Izvēles ēdienkartē norāda ēdienu enerģētisko vērtību (kcal) un uzturvērtību.

6. Izglītojamo ēdienkartē katru dienu iekļauj:

6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, kartupeļi, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu u.c.), putraimi (miežu, griķu, rīsu, grūbu u.c.), makaroni un citi graudaugu produkti, t.sk. pilngraudu produkti);

6.2. dārzeņus, augļus vai ogas*, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis);

6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);

6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus* (piemēram, kefīrs, jogurts bez piedevām, paniņas).

7. Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā pusdienu ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 6. punktā minētos produktus šādā daudzumā:

7.1. vismaz 240 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti;

7.2. vismaz 225 g (neto) kartupeļu;

7.3. vismaz 700 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers)*;

7.4. vismaz 750 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā*.

8. To izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē, kuras sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6. punktā minētos produktus šādā daudzumā:

8.1. vismaz 550 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti;

8.2. vismaz 700 g (neto) kartupeļu;

8.3. vismaz 1750 g piena, kefīra vai jogurta, vai citu skābpiena produktu;

8.4. vismaz 420 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

8.5. vismaz 3500 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 700 g svaigā veidā.

8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minēto lieso gaļu ieteicams iegādāties atdzesētā veidā.

9. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar pazeminātu ietekmi uz vidi, t.sk. produkti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Ietekmes uz vidi kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībai, noteiktajiem kritērijiem.

10. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

10.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

10.2. mehāniski atdalītu gaļu;

10.3. produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;

10.4. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

10.5. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

10.6. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

10.7. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

10.8. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns vai (un) aminoskābes;

10.9. margarīnu, izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus;

10.10. vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas;

10.11. buljona un zupu koncentrātus;

10.12. garšvielu maisījumus, kas satur sāli un cukuru;

10.13. sausos ķīseļa koncentrātus;

10.14. ātri pagatavojamās kartupeļu biezputras (pusfabrikātus).

11. Gaļas produktus un apstrādātus zvejniecības produktus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

11.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60% zivju;

11.2. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

11.3. nesatur sojas pupas un to produktus;

11.4. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g apstrādāta zvejniecības produkta.

12. Šā pielikuma 10.4., 10.5. un 11.punktā minētos pārtikas produktu uzturā iekļauj ne biežāk kā vienu reizi nedēļā.

14. Gaļu maltās gaļas izstrādājumiem ieteicams samalt izglītības iestādes ēdināšanas blokā. Ēdienu gatavošanā var iegādāties arī malto gaļu, ja tai ir pievienots ne vairāk kā 0,4 g sāls uz 100 g produkta un tā satur ne vairāk kā 20% tauku, un tādai maltai gaļai pievienotā sāls daudzumu ieskaita kopējā ēdieniem pievienotā sāls daudzumā.

15. Samazina ēdienam pievienojamā sāls daudzumu, aizstājot to ar garšvielām un garšaugiem. Pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta. Kopējais pievienotā sāls daudzums ēdienā izglītības iestādēs, kas sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas izglītības iestādēs nepārsniedz 5 g dienā. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 10 g pusdienās, internātskolās – 25 g dienā (neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem).

16. Sastādot komplekso ēdienkarti, nodrošina, ka:

16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un zupu vai pamatēdienu un desertu, vai zupu un desertu;

16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi);

16.3. dzērienam, kas tiek pasniegts  kopā ar ēdieniem pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni.

16.1 Sastādot izvēles ēdienkarti, nodrošina, ka miltu konditorejas izstrādājumi tiek iekļauti ēdienreizēs ne agrāk kā plkst. 11.

17. Šā pielikuma 6., 10., 11., 12. un 15.punkts attiecas uz izglītības iestāžu komplekso pusdienu ēdienkarti un izvēles ēdienkarti.

17.1 Profesionālās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās pamata un vidējās izglītības programmas, arodizglītības programmas un tālākizglītības programmas, lai sagatavotu pārtikas produktu ražošanas nozares speciālistus, tai skaitā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nozares speciālistus, praktisko darbu un prakses laikā sagatavotos pārtikas produktus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ir atļauts izplatīt patērētājiem, kas nav attiecīgās izglītības iestādes izglītojamie, nodalot tos atsevišķā apkalpošanas plūsmā laikā vai telpā.

18. Ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija vai nepanesība), kuras dēļ nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta enerģētiskās vērtības un uzturvielu normām atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstiskiem norādījumiem.

18.Izglītības iestāde var nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Veģetāra ēdienkarte šo noteikumu izpratnē ir ēdienkarte, kurā nav iekļauta gaļa un zivis, kā arī to produkti. Ēdienkarti izstrādā atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām, un to atbilstību izvērtē un saskaņojumu sniedz uztura speciālists vai dietologs.

19. Izglītības iestādē apmeklētājiem pieejamā vietā tiek izvietota nedēļas komplekso pusdienu ēdienkarte un dienas izvēles ēdienkarte, norādot abās ēdienkartēs iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes atbilstību šo noteikumu prasībām un tās izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā ir atbildīgs iestādes vadītājs.

Piezīme. * Ieskaitot tos produktus, kas tiek nodrošināti atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta programmā "Skolas auglis"."

3.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1476 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-1476 Nr]

"3. pielikums

Ministru kabineta

2012.gada 13.marta

noteikumiem Nr. 172


Uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem


1. Enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas pamatdiētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem:

Vecums (gadi)

Vienas dienas vidējā enerģētiskā vērtība nedēļā

(kcal)

Enerģētiskās vērtības varietāte ikdienā

(kcal)

Olbaltum-

vielas (g)

Tauki

(g)

Ogļhidrāti

(g)

1–2

1020 (+/– 3 %)

960–1070

24–40

32–48

108–161

3–6

1355 (+/– 3 %)

1150–1560

29–59

38–61

129–234

7–10

1770 (+/– 3 %)

1390–2140

35–80

46–83

156–321

11–15

2330 (+/– 3 %)

1920–2750

48–103

64–107

216–413

16–18

2535 (+/– 3 %)

2270–2800

57–105

76–109

255–420

Pieaugušie (no 19 gadu vecuma)

2250 (+/– 10 %)

1700–2800

43–105

47–93

191–419

2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās zīdaiņiem līdz viena gada vecumam enerģētiskās vērtības normas nodrošina atbilstoši bērna ķermeņa svaram:

2.1.  0–3 mēnešus veciem bērniem – 97–116 kcal dienā uz bērna svara kilogramu;

2.2.  4–12 mēnešus veciem bērniem – 95–100 kcal dienā uz bērna svara kilogramu.

3. Ēdināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalīta fizioloģiski pareizi, brokastīs uzņemot 25–30 %, pusdienās 35 %, launagā 10–15 % un vakariņās 20–25 % no dienas normas. Zīdaiņiem pirmajos trijos mēnešos ēdināšanu organizē 6–8 reizes dienā; 4–5 mēnešu vecumā 5–6 reizes dienā, 6–12 mēnešu vecumā 4–5 reizes dienā, uzturu ēdienreizēs sadalot aptuveni vienādi, bet nepārsniedzot 200 ml porciju vienā reizē.

4. Ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, kuriem diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama diētas korekcija, nodrošina ārstējošā ārsta noteiktu diētu, ko sastādījis par diētu izstrādi atbildīgais speciālists, ietverot ēdienreižu biežumu, uzturvielu palielināšanu vai samazināšanu, ēdiena konsistenci, ēdiena gatavošanas tehnoloģijas un citus parametrus.

4.1 Ārstniecības iestāžu pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem vecumā no 18 gadiem var tikt nodrošināta veģetāra ēdienkarte pēc pieprasījuma un rakstveida iesnieguma. Ārstniecības iestāžu pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem vecumā līdz 18 gadiem var tikt nodrošināta veģetāra ēdienkarte, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums, kā arī to atbilstību veselīga uztura pamatprincipiem un uztura normām izvērtējis un saskaņojumu sniedzis uztura speciālists vai dietologs. Veģetāra ēdienkarte šo noteikumu izpratnē ir ēdienkarte, kurā nav iekļauta gaļa un zivis, kā arī to produkti. Ēdienkarti izstrādā atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām.

5. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem ārstējošais ārsts var noteikt papildu uzturu pie pamatdiētas, ja tas nepieciešams diagnozes vai veselības stāvokļa dēļ.

6. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu pamatdiētas ēdienkartē katru dienu iekļauj:

6.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, kartupeļi, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu u.c.), putraimi (miežu, griķu, rīsu, grūbu u.c.), makaroni un citi graudaugu produkti, t.sk. pilngraudu produkti);

6.2. dārzeņus, augļus vai ogas, tai skaitā svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis);

6.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi);

6.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus (piemēram, kefīrs, jogurts bez piedevām, paniņas).

7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 1–6 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6. punktā minētos produktus šādā daudzumā:

7.1. vismaz 315 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāru ēdienkarti;

7.2. vismaz 250 g (neto) kartupeļu;

7.3. vismaz 875 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;

7.4. vismaz 210 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

7.5. vismaz 1750 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 1-2 gadu vecumā, vismaz 2450 g dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu 3-6 gadu vecumā. Vismaz 450 g dārzeņu nodrošina svaigā veidā.

8. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 7 gadiem pamatdiētas ēdienkartē katru nedēļu (septiņas dienas) iekļauj šā pielikuma 6.punktā minētos produktus šādā daudzumā:

8.1. vismaz 600 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāru ēdienkarti;

8.2. vismaz 700 g (neto) kartupeļu;

8.3. vismaz 1750 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu;

8.4. vismaz 420 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

8.5. vismaz 3500 g (neto) dārzeņu un augļu vai ogu, tai skaitā vismaz 700 g svaigā veidā.

8.1 Šā pielikuma 7.1. un 8.1.apakšpunktā minēto lieso gaļu ieteicams iegādāties atdzesētā veidā.

9. Lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar pazeminātu ietekmi uz vidi, t.sk. produkti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Ietekmes uz vidi kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībai, noteiktajiem kritērijiem.

10. Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu, buljona un zupu koncentrātus, garšvielu maisījumus, kas satur sāli, un cukuru, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamās kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), no ģenētiski modificētām izejvielām ražotu augu eļļu.

11. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā neiekļauj:

11.1. fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;

11.2. mehāniski atdalītu gaļu;

11.3. produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;

11.4. majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot majonēzi, kurai pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

11.5. kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kuram pievienots ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g produkta un kuri satur ne vairāk kā 15 g ogļhidrātu uz 100 g produkta), ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

11.6. cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

11.7. miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;

11.8. bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns vai (un) aminoskābes.

12. Gaļas produktus un apstrādātus zvejniecības produktus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

12.1. satur vismaz 70 % gaļas vai 60 % zivju;

12.2. nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

12.3. nesatur sojas pupas un to produktus;

12.4. satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g apstrādātā zvejniecības produkta.

13. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu līdz 18 gadu vecumam uzturā šā pielikuma 11.4. un 11.5. apakšpunktā, un 12. punktā minētos pārtikas produktus iekļauj ne biežāk kā vienu reizi nedēļā.

13.1 Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības iestāžu pacientu vecumā no 18 gadiem uzturā neiekļauj mehāniski atdalītu gaļu un produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu.

14. Ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 0,4 g uz 100 g produkta un kopējais pievienotā sāls daudzums ēdienā nepārsniedz 5 g dienā, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 3 g dienā.

15. Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz:

15.1. ārstniecības iestādēs – 25 g dienā vai 8 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 15 g dienā;

15.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – 25 g dienā vai 8 g pusdienās, bērniem līdz 6 gadu vecumam – 15 g dienā, neieskaitot to cukura daudzumu, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.”

16. Sastādot ēdienkarti, nodrošina, ka:

16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un zupu vai pamatēdienu un desertu, vai zupu un desertu;

16.2. ēdieni nedēļas ēdienkartē neatkārtojas (izņemot ēdienu piedevas un maizi);

16.3. dzērienam, kas tiek pasniegts  kopā ar ēdieniem pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni.

17. Ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ārstniecības persona (dietologs, diētas māsa vai uztura speciālists) izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām, ņemot vērā veselīga uztura principus, un saskaņo to ar iestādes vadītāju. Ēdināšana iestādē tiek organizēta saskaņā ar ēdienkarti.

18. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem jānodrošina iespēja saņemt informāciju par ēdienkartē iekļauto ēdienu porcijas svaru, uzturvērtību un enerģētisko vērtību. Par ēdienkartes atbilstību šo noteikumu prasībām un tās izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā ir atbildīgs iestādes vadītājs."