25-TA-879
Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu
Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma
32.1 panta septīto daļu, 39.3 panta ceturto daļu un 39.6 pantu
32.1 panta septīto daļu, 39.3 panta ceturto daļu un 39.6 pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (turpmāk - komercializējamas) ar valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finanšu līdzekļiem finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu (turpmāk – tiesības uz intelektuālo rezultātu);
1.2.
nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu;
1.3.
kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas potenciālu un īstenošanu;
1.4.
gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas;
1.5.
kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus;
1.6.
valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;
1.7.
nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamo riska līmeni (riska tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra riska toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais zaudējumu līmenis ir pārsniegts.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
gala saņēmējs – persona, kam valsts zinātniskā institūcija komercializācijas ietvaros piešķir valsts zinātniskajai institūcijai piederošas tiesības uz intelektuālo rezultātu;
2.2.
atbalsta saņēmējs – gala saņēmējs, kurš komercializācijas ietvaros saņem komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023.gada 13.decembra regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regulas (ES) 2023/2831) nosacījumiem;
2.3.
ieguldīšana pamatkapitālā – tiesību uz intelektuālo rezultātu nodošana pamatkapitāla apmaksai atbilstoši Komerclikuma 153. pantam zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punkta definīcijai, vai komersantam, kas izstrādā vai ievieš inovācijas;
2.4.
intelektuālā rezultāta radītājs – valsts zinātniskās institūcijas darbinieks, kurš ir zinātības un tehnoloģijas, vai izgudrojuma autors vai līdzautors;
2.5.
pārvaldnieks – valsts zinātniskās institūcijas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs vai valsts zinātniskās institūcijas dibināta vai līdzdibināta juridiska persona, kuras mērķis ir valsts zinātniskās institūcijas radīto zinātnisko rezultātu pārvaldība un ar komercializācijas procesiem saistītu saimniecisku un administratīvu darbību un pienākumu veikšanu, tiesību un saistību uzņemšanos;
2.6.
tirgus cena – cena, atlīdzība vai kompensācija valsts zinātniskajai institūcijai par tiesību uz intelektuālo rezultātu piešķiršanu, nodošanu vai atsavināšanu, kas atbilst cenai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 24. punktam;
2.7.
komercializācijas potenciāla izvērtējums – jaunas zinātības, jaunas tehnoloģijas vai jauna izgudrojuma komercializācijas potenciāla pirmreizējs izvērtējums, ko valsts zinātniskā institūcija veic, tiklīdz saņemta noteikumu 5. punktā noteiktā informācija;
2.8.
padziļināts komercializācijas potenciāla izvērtējums – tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai citu zinātniskās, radošās darbības vai pētniecības rezultātu visaptverošs komercializācijas potenciāla izvērtējums par to tehniskajām, praktiskajām un ekonomiskajām īpašībām;
2.9.
ieguldījumu stratēģija – Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmajā daļā noteiktā stratēģija ieguldījumu veikšanai jaunos vai esošos saimnieciskās darbības veicējos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju vai izgudrojumu pārnesi.
3.
Ja valsts zinātniskā institūcija veic komercializāciju ar pārvaldnieka palīdzību, noteikumu regulējums par valsts zinātnisko institūciju tiesībām un pienākumiem piemērojams arī pārvaldniekam.
II.Nosacījumi un kārtība, kādā intelektuālā rezultāta radītājs informē zinātnisko institūciju par jaunu intelektuālo rezultātu
4.
Intelektuālā rezultāta radītājs rakstveidā informē valsts zinātnisko institūciju par jauna intelektuālā rezultāta radīšanas faktu atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas noteiktajai kārtībai, kādā veicama šāda informēšana.
5.
Paziņojumā par jauna intelektuālā rezultāta radīšanu intelektuālā rezultāta radītājs iespēju robežās sniedz šādu informāciju:
5.1.
par jaunradīto intelektuālo rezultātu: īss apraksts, būtiskās īpašības, tehnoloģiju gatavības līmenis ar atbilstošu novērtējumu un pamatojumu šāda līmeņa piešķiršanai, attīstības iespējas, paredzamais vai iespējamais pielietojums, norāde, vai jaunradītais intelektuālais rezultāts radīts, izmantojot valsts zinātniskās institūcijas resursus vai tās uzdevumā;
5.2.
par tirgus situāciju un aizsargājamību: līdzīgu intelektuālo rezultātu esamība tirgū, jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības vērtējums, saistība ar iepriekš radītiem intelektuāliem rezultātiem, kā arī citām precēm vai pakalpojumiem, kas ir pieejami tirgū;
5.3.
par autorību un ieguldījumu: intelektuālā rezultāta radītāja ieguldījuma apraksts un procentuālā proporcija, izmantotie valsts zinātniskās institūcijas resursi (piemēram, laboratorijas, iekārtas, programmatūra, finansējuma avoti);
5.4.
cita informācija, kas nepieciešama jaunradītā intelektuālā rezultāta aizsargājamības un komercializācijas potenciāla un iespēju izvērtēšanai, tai skaitā par jaunradītā intelektuālā rezultāta lietošanā vai izmantošanā iespējami ieinteresētajām personām.
6.
Balstoties uz intelektuālā rezultāta radītāja sniegto informāciju, valsts zinātniskā institūcija veic komercializācijas potenciāla izvērtējumu un pieņem Zinātniskās darbības likuma 39.3 panta otrajā daļā minēto lēmumu.
7.
Valsts zinātniskā institūcija nosaka kārtību komercializācijas potenciāla izvērtējuma un padziļinātā komercializācijas potenciāla izvērtējuma izstrādei, apstiprināšanai un pārskatīšanai, kā arī komercializācijas īstenošanas lēmumu pieņemšanas un īstenošanas kārtību procesam, nosakot atbildīgās amatpersonas un institūcijas, dokumentācijas prasības un termiņus.
III.Intelektuālā rezultāta komercializācijas potenciāla izvērtējuma kritēriji un kārtība
8.
Komercializācijas potenciāla izvērtējumā valsts zinātniskā institūcija izvērtē jaunradītā intelektuālā rezultāta tehnoloģiskās gatavības līmeni, iespējamo pielietojumu, tirgus situāciju un atbilstību tirgus vajadzībām. Komercializācijas potenciāla izvērtējuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu lēmuma pieņemšanu par mantisko tiesību izmantošanu un turpmāku darba turpināšanu ar konkrēto intelektuālo rezultātu.
9.
Padziļinātajā komercializācijas potenciāla izvērtējumā ņem vērā:
9.1.
ekonomisko ietekmi – potenciālā tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā rezultāta, iespējamas tirgus pieprasījuma izmaiņas, kā arī finansiālo dzīvotspēju, tostarp – attīstības izmaksas, iespējamos ieņēmumus un peļņu, kā arī riskus un iespējamos finansiālos zaudējumus, kas var rasties no ieguldījumiem komercializācijā, tostarp no tirgus, tehnoloģiju, produktu vai īstenošanas riskiem, kā arī no darbībām vai bezdarbības, kas ietekmē komercializācijas rezultātu, nosaka pamatvērtību;
9.2.
inovācijas potenciālu, ko novērtē atbilstoši vismaz šādiem kritērijiem:
9.2.1.
tehnoloģiju gatavības līmenis – nosaka radītā intelektuālā rezultāta attīstības posmu no idejas līdz sekmīgai ekspluatācijai;
9.2.2.
inovācija – novērtē, vai tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas rezultātā tiks radīta jauna vai būtiski uzlabota prece vai pakalpojums;
9.2.3.
tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas spēja – tālākās attīstības vai izmantošanas potenciāls vai īstenošanas apgrūtinājumi;
9.3.
tiesību uz intelektuālo rezultātu īstenošanas stratēģiju – izgudrojuma aizsardzības un izmantošanas lietderība, intelektuālā īpašuma aizsardzības veids un apjoms.
10.
Atkārtotu padziļinātu komercializācijas potenciāla izvērtējumu var veikt, ja izgudrojuma objektam ir atklāta jauna īpašība, vai mainījies tehnoloģiskās gatavības līmenis, radušies jauni inovācijas potenciāla izvērtējuma aspekti, kā arī ja intelektuālā īpašuma rezultātu turpina komercializēt.
11.
Atbilstoši padziļinātās komercializācijas potenciāla izvērtējuma rezultātiem un ieguldījumu stratēģijai valsts zinātniskā institūcija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
11.1.
par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju;
11.2.
par atteikšanos no komercializācijas vai mantiskajām tiesībām uz intelektuālo rezultātu;
11.3.
komercializācijas veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu;
11.4.
tiesību uz intelektuālā rezultāta reģistrāciju un patentēšanu papildu teritorijās vai citus papildu aizsardzības pasākumus tiesībām, kas saistītas ar attiecīgo intelektuālo rezultātu;
11.5.
iespējamo komercializācijas plānu un iespējamo atlīdzības noteikšanas kārtību un apmēru, kas plānota intelektuālā rezultāta radītājam.
IV.Publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radīto tiesību uz intelektuālo īpašumu komercializācijas nosacījumi un kārtība
12.
Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības komercializēt tiesības uz intelektuālo rezultātu atbilstoši šiem noteikumiem, ja tiesības uz intelektuālo rezultātu radītas pētījuma rezultātā, par kuru ir saņemts publisks finansējums, un atbilstoši šo noteikumu III nodaļai ir veikts padziļināts komercializācijas potenciāla izvērtējums.
13.
Valsts zinātniskā institūcija, pieņemot lēmumu par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju izvēlas vienu no šādiem komercializācijas veidiem:
13.1.
lietojuma tiesību piešķiršana trešajām personām, tostarp, izņēmuma licenci vai vienkāršo licenci;
13.2.
tiesību atsavināšana;
13.3.
tiesību kopīga izmantošana, izveidojot kopuzņēmumu vai ieguldot pamatkapitālā.
14.
Ja valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumu par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializācijas īstenošanu, ieguldot tās pārvaldnieka vai gala saņēmēja pamatkapitālā, tā nodrošina ieguldījumu atbilstību ieguldījumu stratēģijai un atdeves noteikšanas principiem (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksas).
15.
Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesībām uz intelektuālo rezultātu komercializācijas, ja šo noteikumu 9. punktā noteiktie kritēriji neapstiprina ekonomisko lietderību vai pastāv citi ar valsts zinātniskās institūcijas ieguldījumu stratēģijas īstenošanu saistīti riski.
16.
Valsts zinātniskā institūcija, veicot tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju, veic publiskā finansējuma grāmatvedības uzskaites nodalīšanu.
17.
Valsts zinātniskā institūcija nodrošina šo noteikumu ietvaros noteikto procesu rakstisku lietvedību un informācijas uzglabāšanu 10 gadus no dienas, kad ir pieņemts šo noteikumu 13. vai 15. punkta kārtībā pieņemtais lēmums.
18.
Attiecībā uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā noteikto komercializācijas veidu, gadījumā, ja tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par atlīdzību, kas nav zemāka par atbilstoši šo noteikumu 24. punktam noteikto tirgus cenu, tas nav komercdarbības atbalsts.
19.
Attiecībā uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā noteikto komercializācijas veidu, ja tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācija tiek veikta par cenu, kas ir zemāka par šo noteikumu 24. punktā paredzētajā kārtībā noteikto tirgus cenu, šādu atbalstu valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
20.
Attiecībā uz šo noteikumu 13.3. apakšpunktā noteikto komercializācijas veidu, valsts zinātniskā institūcija, ņemot vērā padziļināto komercializācijas potenciāla izvērtējumu un ievērojot tās iekšējo kārtību tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju prasību nodrošināšanai, lemj par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, un ievēro šo noteikumu 40. punktā noteikto pieļaujamo risku līmeni. Ja valsts zinātniskā institūcija savā lēmumā par tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializāciju rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, tad šo noteikumu 13.3. apakšpunktā noteiktais ieguldījums nav komercdarbības atbalsts.
21.
Ja valsts zinātniskā institūcija šo noteikumu 20. punktā noteiktajā kārtībā nepierāda, ka tā rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, 13.3. apakšpunktā noteiktais ieguldījums ir komercdarbības atbalsts, ko valsts zinātniskā institūcija sniedz saskaņā ar šo noteikumu VIII. nodaļu.
22.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā uzraudzības nosacījumus un nodrošina, ka reizi sešos gados tiek veikta pārbaude par valsts zinātnisko institūciju rīcības atbilstību šo noteikumu 20. punktā noteiktā tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošanas prasībām, izvērtējot procedūru, dokumentācijas un pamatojuma esamību un pietiekamību.
23.
Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši tās ieguldījumu stratēģijai lemj par komercializācijai atvēlēto ikgadējo budžetu, vadoties no tās finansiālajām iespējām un cita publiska finansējuma pieejamību.
V.Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī atlīdzības noteikšanas kritērijus
24.
Attiecībā uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā noteikto komercializācijas veidu, lai komercializētu tiesības uz intelektuālo rezultātu dokumentāri pierāda tās tirgus cenu vienā no šādiem veidiem:
24.1.
neatkarīga eksperta vērtējums, ko sniedz persona ar atbilstošu pierādāmu pieredzi vai profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā zinātnes nozarē vai intelektuālā īpašuma, tehnoloģiju, izgudrojumu vai citu nemateriālo vērtību tirgus vērtības noteikšanā un tai nav interešu konflikts ar komercializācijā iesaistītajām pusēm;
24.2.
atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurencē balstīta pārdošanas procedūra, piemēram, atklāta sarunu procedūra vai publiska izsole, norādot tās organizēšanas veidu, sākumcenu, metodi un maksājumu nosacījumus, ievērojot, ka izsoles kārtību nosaka valsts zinātniskā institūcija;
24.3.
vienošanās par kompensāciju, kas atbilst nosacījumam, ka tā panākta godīgas konkurences apstākļos ar nesaistītu pusi, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, vienlaikus ņemot vērā valsts zinātniskās institūcijas likumīgos mērķus;
24.4.
saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšana, ko izmanto, ja sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības uz intelektuālo rezultātu – sadarbības nolīguma puses izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus no trešajām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
25.
Izvēlētais tirgus cenas noteikšanas veids pamatojams ar aprēķiniem vai pieņēmumiem, kas izriet no tirgus situācijas, tiesību uz intelektuālo rezultātu īpatnībām, informācijas konfidencialitātes ievērošanas, kā arī komercnoslēpuma glabāšanas un izpaušanas ierobežojumiem atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam, iekšējos noteikumos paredzot šo procedūru veikšanas kārtību un tās dokumentāciju. Lai noteiktu tirgus cenu, šo noteikumu 24. punktā noteiktos tirgus cenas noteikšanas veidus var kombinēt, ja pastāv tādi objektīvi apstākļi, kuru rezultātā ir iespējams noteikt tirgus cenu tikai kombinējot tirgus cenas noteikšanas veidus.
26.
Atlīdzība par tiesību uz intelektuālā rezultāta komercializāciju var būt:
26.1.
vienreizēja samaksa;
26.2.
periodiska samaksa (piemēram, ikgadēja maksa);
26.3.
procentu maksājumi no ieņēmumiem vai cita procentu maksājumu bāzes veida;
26.4.
kombinēti maksājumi;
26.5.
nemateriāla atlīdzība (piemēram, piekļuve datiem, līdzdalība pētniecībā), ja tas sniedz valsts zinātniskajai institūcijai pierādāmu saimniecisku labumu vai atbilst tās ieguldījumu stratēģijas mērķiem, ar nosacījumu, ka šādu atlīdzību novērtē finanšu izteiksmē, lai būtu iespējams konstatēt, ka darījums ir noticis atbilstoši tirgus cenai (šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos) vai rīkojoties kā tirgus ekonomikas dalībniekam (šo noteikumu 13.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā), izslēdzot iespēju par pastāvošu komercdarbības atbalstu gala saņēmējam.
27.
Valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu tiesības uz intelektuālo rezultātu nodot intelektuālā rezultāta autoriem vai citām fiziskām vai juridiskām personām lietošanā vai atsavināt bez atlīdzības, ja, pamatojoties uz valsts zinātniskās institūcijas ieguldījumu stratēģiju, tas neskar komercdarbības atbalsta nosacījumus, kā arī pamatojoties uz padziļinātu komercializācijas potenciāla izvērtējumu, kas konstatē, ka šo tiesību izmantošana nenodrošina komerciālu ieguvumu un pietiekamu ekonomisku atdevi. Valsts zinātniskā institūcija nosaka iekšējo kārtību, kādā atsavina bez atlīdzības tiesības uz intelektuālo rezultātu, ievērojot caurskatāmu, atklātu un nediskriminējošu procedūru.
28.
Ja tiesības uz intelektuālo rezultātu tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā, valsts zinātniskā institūcija slēdz bezatlīdzības lietošanas līgumu, kurā nosaka pienākumu gala saņēmējam, kas izmantos tiesības uz intelektuālo rezultātu bez atlīdzības, segt šo tiesību uzturēšanas izmaksas un citus saistītos izdevumus, kā arī paredzot papildu noteikumus par bezatlīdzības lietošanas pārtraukšanu tad, ja gala saņēmējs neievēro attiecīgā bezatlīdzības līguma noteikumus vai bezatlīdzības lietošanā nodotās tiesības uz intelektuālo rezultātu gala saņēmējam vairs nav nepieciešamas.
29.
Ja tiesības nodod šo noteikumu 27. un 28. punktā noteiktajā kārtībā, valsts zinātniskā institūcija novērtē, vai ir konstatējams komercdarbības atbalsts.
30.
Ja ir konstatējams komercdarbības atbalsts, tad komercializācijā iesaistītās puses ievēro ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītos nosacījumus saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.
VI.Intelektuālā rezultāta radītāja tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principi, nosacījumi un kārtība
31.
Intelektuālā rezultāta radītājam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību, ja tiesības uz intelektuālo rezultātu ir komercializētas un komercializācijas gaitā ir gūti neto ienākumi. Ja intelektuālā rezultāta radīšanā piedalījušies divi vai vairāki intelektuālā rezultāta radītāji, tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir katram atbilstoši intelektuālā rezultāta radītāja procentuālajam ieguldījumam.
32.
Atlīdzību par tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanu nosaka taisnīgā apmērā. Taisnīgas atlīdzības noteikšanā ievēro tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas materializējamo vērtību ekonomiskos ieguvumus, ievērojot vismaz vienu no šādiem principiem:
32.1.
pienācīguma princips – atlīdzības apmēru nosaka kā procentuālu daļu no komercializācijas gaitā gūtajiem neto ienākumiem, kas radušies no attiecīgo tiesību uz intelektuālo rezultātu izmantošanas, pēc ar šo tiesību uz intelektuālo rezultātu uzturēšanu, pārvaldību un komercializāciju saistīto tiešo izdevumu atskaitīšanas. Atlīdzības apmērs atbilst vienam vai vairākiem intelektuālā rezultāta radītāju faktiskajam radošajam, praktiskajam, tehniskajam zinātniskajam un citam nozīmīgam ieguldījumam intelektuālā rezultāta radīšanā;
32.2.
samērīguma princips – atlīdzību nosaka kā fiksētu summu, kas proporcionāla radītā rezultāta vērtībai un rezultāta radītāju ieguldījumam, nosakot atlīdzības kategoriju pēc ieguldītā darba vai citā taisnīgā veidā, kas ir proporcionāls radītā intelektuālā rezultāta faktiskajai vērtībai un intelektuālā rezultāta radītāja ieguldījumam. Atlīdzības apmēru saskaņo starp valsts zinātnisko institūciju un intelektuālā rezultāta radītāju, ņemot vērā novērtējuma kritērijus un vienošanos par taisnīgu atlīdzību.
33.
Nosakot atlīdzību, tiek ievēroti šādi nosacījumi:
33.1.
atlīdzību izmaksā ne retāk kā vienu reizi gadā, ja attiecīgajā gadā ir saņemti ienākumi no attiecīgās tiesības uz intelektuālo rezultātu, ja iekšējā kārtībā nav noteikts citādi;
33.2.
intelektuālā rezultāta radītājam ir tiesības saņemt atlīdzību arī gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, ja vien viņam pastāv tiesības uz attiecīgo intelektuālo rezultātu un tās nav nodotas trešajai pusei vai izslēgtas līgumā vai normatīvajos aktos;
33.3.
vienreizējā maksājumā.
34.
Šo noteikumu 31. punktā noteikto atlīdzību kā daļu no ienākumiem var izmaksāt, piemēram, autoratlīdzības veidā, vai novirzīt atbilstošā rezultāta radītājam turpmākai pētniecības grupas zinātniskajai darbībai.
35.
Valsts zinātniskā institūcija viena mēneša laikā pēc pirmo ienākumu (neto ienākumu) gūšanas no tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas:
35.1.
informē intelektuālā rezultāta radītāju par gūtajiem ienākumiem un plānoto atlīdzību;
35.2.
sagatavo un noslēdz atlīdzības līgumu ar intelektuālā rezultāta radītāju, ja tas nav jau ietverts iepriekš noslēgtos līgumos vai iekšējos noteikumos.
36.
Intelektuālā rezultāta radītājam ir tiesības pieprasīt valsts zinātniskajai institūcijai sniegt informāciju par šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētajiem gūtajiem ienākumiem. Tiesības iegūt informāciju par gūtajiem ienākumiem ir spēkā visā noslēgtā līguma darbības laikā.
37.
Valsts zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina iekšējo kārtību par šo noteikumu piemērošanu taisnīgas atlīdzības noteikšanā no tiesību uz intelektuālo rezultātu komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
38.
Strīdus par atlīdzības noteikšanu risina savstarpēji vienojoties vai civiltiesiskā kārtībā tiesā.
VII.Nosacījumi un kārtība valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai
39.
Ja valsts zinātniskā institūcija veic šo noteikumu 13.3. apakšpunktā noteiktos ieguldījumus pamatkapitālā, atbilstoši apstiprinātajai ieguldījumu stratēģijai, tā izstrādā arī riska tolerances politiku veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem ar kārtību un principiem, t.sk. kā tiek novērtēts un apzināts risks, aprēķināta noturība un noturības līmenis, kurā tostarp nosaka arī:
39.1.
riska tolerances līmeni;
39.2.
riska mērīšanas laika periodu;
39.3.
prasības riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai;
39.4.
rīcību gadījumos, kad noteiktais riska līmenis pārsniegts.
40.
Maksimālo pieļaujamo riska līmeni ieguldījumiem, kas noteikti šo noteikumu 13.3. apakšpunktā nosaka valsts zinātniskās institūcijas ieguldījumu stratēģijā, balstoties uz portfeļa pieeju un sasaistot to ar valsts zinātniskās institūcijas finanšu kapacitāti un ievērojot vismaz vienu no zemāk uzskaitītajiem principiem:
40.1.
vienam gala saņēmējam vai citām ar tā komercializācijas procesu saistītām darbībām pieļaujamais iespējamais zaudējums nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā komercializācijas ieguldījumu portfeļa vērtības vai nepārsniedz 15 procentus no inovāciju vai komercializācijas fonda aktīviem, ja šāds fonds ir izveidots;
40.2.
kopējais pieļaujamais zaudējumu līmenis komercializācijas ieguldījumu portfelī uz periodu, kas nepārsniedz 12 gadus, nepārsniedz 70 procentus no kopējās portfeļa vērtības, ja ieguldījumi veikti agrīnās stadijas vai pierādījuma (proof-of-concept) projektos ar augstu zinātnisko un tehnoloģisko risku;
40.3.
valsts zinātniskā institūcija drīkst noteikt riska toleranci viena gada ietvaros veicamajiem ieguldījumiem pamatkapitālā kā procentuālu attiecību pret:
40.3.1.
valsts zinātniskās institūcijas pēdējā noslēgtā gada pētniecības ieņēmumiem (piemēram, līdz 10 procentiem no gada pētniecības ienākumiem);
40.3.2.
valsts zinātniskās institūcijas gada budžeta pārpalikumu pēc pamatdarbības finansēšanas;
40.3.3.
atsevišķa inovāciju vai komercializācijas fonda aktīviem, ja šāds fonds ir izveidots.
41.
Riska tolerances politiku izstrādā valsts zinātniskās institūcijas vadītāja pārraudzībā un apstiprina tās augstākā lēmējinstitūcija. Šo politiku pārskata vismaz reizi piecos gados, ņemot vērā komercializācijas rezultātus un finanšu rādītājus.
42.
Valsts zinātniskā institūcija nodrošina regulāru ieguldījumu portfeļa pieļaujamā zaudējuma līmeņa uzraudzību un nepieciešamības gadījumā piesaista finanšu vai inovāciju jomas ekspertus riska līmeņa izvērtējuma veikšanai. Riska līmeņa izvērtējumā ņem vērā zaudējumus, kas ir mantiski novērtējami, kā piemēram, finanšu samazinājuma apjoms, kas radies vai var rasties no tiesību uz intelektuālo rezultātu ieguldīšanas gala saņēmēja pamatkapitālā vai citām ar komercializācijas procesu saistītām darbībām. Iespējamais zaudējums ietver faktiskos zaudējumus, aktīvu samazinājumu, izdevumus vai maksājumus, kas radušies saistību neizpildes dēļ.
43.
Ja valsts zinātniskā institūcija konstatē, ka kalendārā gada ietvaros tā tuvojas šo noteikumu 40. punktā noteiktā riska tolerances līmeņa pārsniegumam, tā informē atbildīgās personas. Valsts zinātniskā institūcija par situāciju informē ministriju, kuras padotībā tā ir un lemj par potenciāli zaudējumus nesoša portfeļa pārskatīšanu.
44.
Ja konstatē, ka riska tolerances pieļaujamais līmenis ir pārsniegts, valsts zinātniskā institūcija:
44.1.
nekavējoties informē valsts zinātniskās institūcijas atbildīgās personas, dibinātāju un ministriju, kuras padotībā tā ir;
44.2.
izstrādā un īsteno rīcības plānu zaudējumu līmeņa samazināšanai (tai skaitā ieguldījumu atsavināšana, papildu nodrošinājuma iegūšana vai jaunu ieguldījumu apturēšana);
44.3.
neveic jaunus ieguldījumus līdz zaudējumu līmenis ir atgriezts pieļaujamajās robežās.
VIII.Ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi
45.
Šo noteikumu ietvaros komercdarbības atbalstu sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu (ES) 2023/2831 līdz 100 procentu apmēram. Šo noteikumu 19. punktā minēto de minimis atbalsta summu valsts zinātniskā institūcija aprēķina kā starpību starp tirgus cenu un piemēroto cenu. Šo noteikumu 21. punktā noteiktajā gadījumā viss šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētā ieguldījuma apmērs ir de minimis atbalsts.
46.
Valsts zinātniskā institūcija izvērtē atbalsta saņēmēja atbilstību Komisijas regulai (ES) 2023/2831 uz atbalsta piešķiršanas brīdi. Par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskatāms brīdis, kad valsts zinātniskā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu atbalsta saņēmējam.
47.
Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas regulas (ES) 2023/2831 5. panta 1. un 2. punktu, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas (ES) 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam.
48.
De minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu (ES) 2023/2831 atbalsta saņēmējam piešķir, ievērojot Komisijas regulas (ES) 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbību ierobežojumus. Ja atbalsta saņēmējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās Komisijas regulas (ES) 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai saskaņā ar Komisijas regulas (ES) 2023/2831 1. panta 2. punktu darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem.
49.
Piešķirot de minimis atbalstu, valsts zinātniskā institūcija pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas (ES) 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas (ES) 2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajam.
50.
Valsts zinātniskā institūcija šo noteikumu 46. punktā noteikto lēmumu pieņem, ievērojot Komisijas regulas (ES) 2023/2831 7. panta 3. punktā un 8. pantā noteikto darbības termiņu.
51.
Valsts zinātniskā institūcija veic komercdarbības atbalsta uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Valsts zinātniskā institūcija uzglabā visus ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītos datus 10 (desmit) gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību ir piešķirts pēdējais de minimis atbalsts.
52.
Atbalsta saņēmējs uzglabā visus ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītos datus 10 (desmit) gadus no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas.
53.
Ja ir pārkāpti Komisijas regulas (ES) 2023/2831 nosacījumi vai ir pārkāpti komercdarbības atbalstu izslēdzošie kritēriji, kas noteikti šo noteikumu 18. un 20. punktā, valsts zinātniskajai institūcijai attiecībā uz atbalsta saņēmēju ir pienākums nodrošināt nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds