Ministru kabineta noteikumi Nr. 559
Rīgā 2024. gada 20. augustā (prot. Nr. 32 37. §)
23-TA-459
Dabas lieguma "Augstroze" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
dabas lieguma "Augstroze" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
dabas liegumā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes, nodrošinātu teritorijai raksturīgo zālāju, purvu, ezeru un mežu kompleksa saglabāšanu un ar tiem saistīto Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzību.
3.
Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
3.1.
dabas lieguma zona;
3.2.
ainavu aizsardzības zona;
3.3.
neitrālā zona.
4.
Dabas lieguma platība ir 4007 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu un sezonas lieguma teritorijas shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
5.
Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām:
8.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Valsts vides dienests, vērtējot šādas darbības, vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu;
8.2.
kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus;
8.3.
kas tiek veiktas tādu projektu ietvaros, kuros Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris.
9.
Visā dabas lieguma teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.
II.Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā
10.
Šajos noteikumos minētie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem, ārkārtējām situācijām.
11.
Dabas lieguma teritorijā aizliegts:
11.1.
ierīkot atkritumu poligonus;
11.2.
bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
11.3.
audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
11.4.
izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
11.5.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
11.6.
bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, tai skaitā īpaši aizsargājamos zālāju biotopus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem), kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
11.7.
mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
11.8.
veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta ezeru krasta līnija;
11.9.
pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;
11.10.
ierīkot mākslīgus ūdensobjektus;
11.11.
pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, tai skaitā medību saimniecību uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu vai glābšanas un meklēšanas darbu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Minētajos gadījumos, kad atļauta pārvietošanās, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;
11.12.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanai;
11.13.
pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju, izņemot pārvietošanos apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī pārvietošanos Augstrozes Lielezerā ar laivām, kuru motora jauda nepārsniedz 3,7 kW;
11.14.
uzstādīt vēja elektrostacijas un citas būves, kuru augstākais punkts pārsniedz 20 metru augstumu, izņemot dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (skatu torņus);
11.15.
rīkot sacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, pārgājienu braucienus un cita veida aktīvās atpūtas un sporta braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot braucienus pa valsts un pašvaldību autoceļiem;
11.16.
cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamos kokus;
11.17.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
11.17.1.
izbūvēt jaunas inženierbūves (tai skaitā ceļus), kā arī atjaunot un pārbūvēt ceļus, ja tiek mainīts ceļa trases platums un novietojums;
11.17.2.
ierīkot un izveidot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
11.17.3.
ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmus un dārzus.
12.
Dabas lieguma teritorijā meža zemēs aizliegts:
12.1.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
12.2.
izvākt no meža kritalas un stāvošus sausos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā sausieņu mežos ir lielāks par 25 cm, slapjaiņu un purvainajos mežos – lielāks par 20 cm, ja šādu dimensiju kritalu un sauso koku kopējais apjoms ir mazāks par 20 m3, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru;
12.3.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
12.4.
iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. Savvaļas ogu iegūšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces.
13.
Dabas lieguma teritorijā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveida kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma teritorijas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egli, ja Valsts meža dienesta sanitārajā atzinumā kā bojājuma iemesls norādīts egļu astoņzobu mizgrauzis.
14.
Dabas lieguma teritorijā uz mežaudzēm, kuru šķērslaukums dabas stihiju (tai skaitā vējgāzes un vējlauzes), ugunsgrēku, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
15.
Dabas lieguma teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
III.Dabas lieguma zona
16.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.
17.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
17.1.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumiem un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
17.2.
būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, atjaunošanu un uzturēšanu (arī grāvju tīrīšanu un to krastu kopšanu), izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
17.2.1.
teritoriju applūšanas novēršanai ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanas novēršanai dabas liegumā;
17.2.2.
upju dabiskā tecējuma, kā arī ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
17.2.3.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai;
17.3.
medīt mežirbes un rubeņus;
17.4.
ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī ūdensputnu medību laikā atrasties teritorijā ar svinu saturošu munīciju;
17.5.
kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
17.6.
nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
17.7.
veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot:
17.7.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
17.7.2.
ūdens līmeņa pazemināšanu, nojaucot bebru (Castor fiber) veidotus aizsprostus bebru medību laikā;
17.8.
veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
17.8.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu un atjaunošanu;
17.8.2.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;
17.8.3.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
17.9.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
17.9.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
17.9.2.
bīstamo koku ciršanu un izvešanu;
17.9.3.
meža ugunsdrošības pasākumus;
17.9.4.
koku ciršanu un izvešanu kaitēkļu savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
17.9.5.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;
17.10.
veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs no 1. marta līdz 31. jūlijam.
18.
Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:
18.1.
cirst kokus galvenajā cirtē;
18.2.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
18.2.1.
priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
18.2.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, pārējo platlapju audzēm – 50 gadu;
18.2.3.
apšu audzēm – 30 gadu.
19.
Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā.
20.
Zosu medības atļautas no 1. līdz 31. oktobrim.
IV.Sezonas liegums
21.
Lai nodrošinātu netraucētu putnu, galvenokārt plēsīgo putnu un purva bridējputnu, ligzdošanu Madiešēnu purvā, no 1. februāra līdz 15. jūlijam noteikts sezonas liegums.
22.
Sezonas lieguma robežu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā. Sezonas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
23.
Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā dabas lieguma zonā noteiktie ierobežojumi.
24.
Sezonas lieguma teritorijā no 1. februāra līdz 15. jūlijam aizliegts uzturēties cilvēku grupām (vairāk par 10 cilvēkiem), izņemot gadījumus, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Atļauja uzturēties cilvēku grupām (līdz 10 cilvēkiem) neattiecas uz organizētiem publiskiem pasākumiem.
V.Ainavu aizsardzības zona
25.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un veicinātu teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos, vienlaikus pieļaujot ilgtspējīgu saimniecisko darbību.
26.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
26.1.
veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavas elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;
26.2.
veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti pašvaldības teritorijas plānojumā;
26.3.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem;
26.4.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
26.4.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
26.4.2.
bīstamo koku ciršanu un izvešanu;
26.4.3.
meža ugunsdrošības pasākumus;
26.4.4.
koku ciršanu un izvešanu kaitēkļu savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus ainavu aizsardzības zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
26.4.5.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas.
VI.Dabas pieminekļi
27.
Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem, vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas zonā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
28.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
28.1.
veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
28.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
28.3.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
28.4.
novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
28.5.
iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos.
29.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
30.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts atbilstošs kokkopja (arborista) rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
30.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
30.2.
koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
30.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas intereses (arī sociāla vai ekonomiska rakstura) vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
31.
Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
Ministru prezidente E. Siliņa
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
1.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 20. augusta
noteikumiem Nr.559
Dabas lieguma "Augstroze" funkcionālo zonu shēma
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 20. augusta
noteikumiem Nr.559
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
3.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 20. augusta
noteikumiem Nr.559
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)