24-TA-3000
Grozījumi Imigrācijas likumā
Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49., 70.A, 115., 185.A nr.; 2023, 69.A, 116., 180.A nr.; 2024, 110., 128.A nr.; 2025, 76., 181., 198. nr.) šādus grozījumus:
1.
9. panta piektajā daļā:
papildināt 11. punktu pēc skaitļa un vārda "22. punktu" ar skaitļiem un vārdiem "23.1 panta otrās daļas 9. punktu vai 23.1 panta trešās daļas 21. punktu";
papildināt 19. punktu pēc skaitļa un vārda "25. punktu" ar vārdiem un skaitļiem "vai 23.1 panta trešās daļas 24. punktu".
2.
Izteikt 13. panta 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(22) Pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi ir tiesīga deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Ja pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu deleģē ārpakalpojumu sniedzējam, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus."
"(22) Pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi ir tiesīga deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Ja pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu deleģē ārpakalpojumu sniedzējam, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus."
3.
Papildināt 15.1 pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Lēmumu par atteikumu apstiprināt ielūgumu vai lēmumu par apstiprināta ielūguma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu nosaka Ministru kabinets."
"(11) Lēmumu par atteikumu apstiprināt ielūgumu vai lēmumu par apstiprināta ielūguma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu nosaka Ministru kabinets."
4.
Papildināt 22.1 pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Lēmumu par atteikumu apstiprināt izsaukumu vai lēmumu par apstiprināta izsaukuma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu nosaka Ministru kabinets."
"(11) Lēmumu par atteikumu apstiprināt izsaukumu vai lēmumu par apstiprināta izsaukuma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu nosaka Ministru kabinets."
5.
23. panta pirmajā daļā:
izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
"17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētā vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 350 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām vai administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 350 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,
b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,
d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētas vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novada, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagasta, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto vērtību, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 350 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 175 000 euro,
e) pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,
f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme,
g) ārzemnieks ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonis;";
"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētā vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 350 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām vai administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 350 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,
b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,
d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētas vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novada, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagasta, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto vērtību, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 350 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 175 000 euro,
e) pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,
f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme,
g) ārzemnieks ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonis;";
izslēgt 31. punktu.
6.
23.1 pantā:
izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
"6) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
izteikt trešās daļas 17. punktu šādā redakcijā:
"17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
"17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību;";
izslēgt trešās daļas 25. punktu;
izslēgt trešās daļas 28. punktu.
7.
Izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Šā panta pirmās daļas 7. punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību vai studiju laiku saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 10. vai 10.1 punktu, 23.1 panta otrās daļas 3. punktu vai 23.1 panta trešās daļas 11. vai 12. punktu, kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23. panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu."
"(3) Šā panta pirmās daļas 7. punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību vai studiju laiku saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 10. vai 10.1 punktu, 23.1 panta otrās daļas 3. punktu vai 23.1 panta trešās daļas 11. vai 12. punktu, kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23. panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu."
8.
Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:
"32. pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks var iesniegt:
1) pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī;
2) pārstāvniecībā, kas atrodas kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, ja ārzemniekam šajā valstī ir derīga uzturēšanās atļauja;
3) Pārvaldē, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai ir bērns, kurš dzimis Latvijas Republikas teritorijā. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz ārzemnieku, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai par kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas;
4) Pārvaldē, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas un dokumentus iesniedz elektroniski (parakstītus ar drošu elektronisko parakstu);
5) ārpakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts atbilstošs deleģēšanas līgums.
(2) Pārvalde ir tiesīga deleģēt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ārzemnieku iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt samērīgu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
(3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem iemesliem.
(4) Ja komersanta ietvaros pārcelta darbinieka nosūtīšana saistīta ar nodarbinātību vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru ārzemnieks nosūtīts, ir Latvijas Republika, un Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks nav īsāks par kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī paredzēto uzturēšanās laiku vai Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks pārsniedz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēto uzturēšanās laiku, viņš dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu."
"32. pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks var iesniegt:
1) pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī;
2) pārstāvniecībā, kas atrodas kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, ja ārzemniekam šajā valstī ir derīga uzturēšanās atļauja;
3) Pārvaldē, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai ir bērns, kurš dzimis Latvijas Republikas teritorijā. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz ārzemnieku, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai par kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas;
4) Pārvaldē, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas un dokumentus iesniedz elektroniski (parakstītus ar drošu elektronisko parakstu);
5) ārpakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts atbilstošs deleģēšanas līgums.
(2) Pārvalde ir tiesīga deleģēt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ārzemnieku iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt samērīgu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
(3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem iemesliem.
(4) Ja komersanta ietvaros pārcelta darbinieka nosūtīšana saistīta ar nodarbinātību vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru ārzemnieks nosūtīts, ir Latvijas Republika, un Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks nav īsāks par kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī paredzēto uzturēšanās laiku vai Latvijas Republikā paredzētais uzturēšanās laiks pārsniedz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs paredzēto uzturēšanās laiku, viņš dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu."
9.
33. pantā:
izteikt 1.2 daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Pēc ārzemnieka pieprasījuma uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.";
"Pēc ārzemnieka pieprasījuma uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ja Pārvalde, saņemot ārzemnieka iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, konstatē trūkumus, tā nosaka 14 dienu termiņu trūkumu novēršanai, par to rakstveidā informējot ārzemnieku. Pēc ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja lūguma termiņu trūkumu novēršanai var pagarināt. Ja Pārvaldes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti vai Pārvalde konstatē, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nav iesniegti šā likuma 32. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Pārvalde atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.";
"(21) Ja Pārvalde, saņemot ārzemnieka iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, konstatē trūkumus, tā nosaka 14 dienu termiņu trūkumu novēršanai, par to rakstveidā informējot ārzemnieku. Pēc ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja lūguma termiņu trūkumu novēršanai var pagarināt. Ja Pārvaldes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti vai Pārvalde konstatē, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nav iesniegti šā likuma 32. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Pārvalde atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.";
izslēgt trešo un ceturto daļu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, vai anulēšanu."
"(6) Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, vai anulēšanu."
10.
35. pantā:
izslēgt pirmās daļas 11. punkta otro teikumu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ārzemniekam izsniegto termiņuzturēšanās atļauju šā panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā neanulē, ja:
1) ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis Pārvaldei. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos apstākļos, šajā punktā noteiktie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem;
2) invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, nav darba līguma vai viņam noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;
3) ārzemnieks, kam izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, pieprasījis Eiropas Savienības zilo karti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī dalībvalsts lēmumu par Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi."
"(4) Ārzemniekam izsniegto termiņuzturēšanās atļauju šā panta pirmās daļas 11. punktā minētajā gadījumā neanulē, ja:
1) ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis Pārvaldei. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos apstākļos, šajā punktā noteiktie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem;
2) invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, nav darba līguma vai viņam noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;
3) ārzemnieks, kam izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, pieprasījis Eiropas Savienības zilo karti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī dalībvalsts lēmumu par Eiropas Savienības zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi."
11.
40. pantā:
izslēgt piekto daļu;
izteikt 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Ja ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā šā panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, viņam saglabā tiesības uz nodarbinātību tādā apjomā, kādā tās bija piešķirtas, izsniedzot to uzturēšanās atļauju, par kuru pieņemtais lēmums ir apstrīdēts vai pārsūdzēts. Šādā gadījumā informāciju par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību iekļauj lēmumā, ko ārzemnieks apstrīdējis vai pārsūdzējis, vai lēmumā par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu."
"(51) Ja ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā šā panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, viņam saglabā tiesības uz nodarbinātību tādā apjomā, kādā tās bija piešķirtas, izsniedzot to uzturēšanās atļauju, par kuru pieņemtais lēmums ir apstrīdēts vai pārsūdzēts. Šādā gadījumā informāciju par ārzemnieka tiesībām uz nodarbinātību iekļauj lēmumā, ko ārzemnieks apstrīdējis vai pārsūdzējis, vai lēmumā par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu."
12.
Papildināt pārejas noteikumus ar 75. punktu šādā redakcijā:
"75. Šā likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta nosacījumi par nekustamā īpašuma vērtību 350 000 euro apmērā vai par divu nekustamo īpašumu iegādi – katru 175 000 euro apmērā, kā arī nosacījums par to, ka ārzemniekam jābūt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonim, piemērojami pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, kas saņemti Pārvaldē, sākot no 2026. gada 1. aprīļa."
"75. Šā likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta nosacījumi par nekustamā īpašuma vērtību 350 000 euro apmērā vai par divu nekustamo īpašumu iegādi – katru 175 000 euro apmērā, kā arī nosacījums par to, ka ārzemniekam jābūt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonim, piemērojami pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, kas saņemti Pārvaldē, sākot no 2026. gada 1. aprīļa."
13.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. punktu šādā redakcijā:
"19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)."
"19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)."
Ministrs V. Uzvārds