Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-2677
Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu
Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 13. panta desmito daļu un 13.1 panta astoto daļu
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk – Nacionālais krājums) veidošanas, papildināšanas, uzskaites un saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām (turpmāk – priekšmets);
1.2.
kārtību, kādā priekšmetus var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts:
1.3.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārzini un tā pienākumus;
1.4.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu;
1.5.
kārtību, kādā veidojama un papildināma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma;
1.6.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļauto datu apstrādes kārtību;
1.7.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas lietotāju pārvaldību, lietotāju tiesības un atbildību.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
2.
Akreditētie muzeji (turpmāk - muzeji) un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir atbildīgi par šajos noteikumos noteikto apstākļu nodrošināšanu to uzskaitei, saglabāšanai un izmantošanai.
3.
Muzeja direktors (vadītājs) atbilstoši šiem noteikumiem nosaka iekšējo kārtību, kādā notiek muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošana, papildināšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana.
4.
Muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošanu, papildināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem vada darbinieks (turpmāk - krājuma glabātājs), kuru pilnvarojis muzeja direktors (vadītājs).
5.
Krājuma glabātājs nodrošina:
5.1.
muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti un saglabāšanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
5.2.
muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas saglabāšanu;
5.3.
to muzeja speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu, kuru darbs saistīts ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti un saglabāšanu.
6.
Dokumentāciju, kas saistīta ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem, saskaņo ar krājuma glabātāju. Krājuma glabātāja norādījumi par Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti, glabāšanu, konservāciju, restaurāciju un izmanto­šanu ir saistoši katram muzeja darbiniekam.
7.
Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba krājuma glabātāju, sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā ieraksta muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu vienību skaitu atbilstoši inventāra grāmatām, muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas sarakstu un raksturo muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus.
8.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaitē, glabāšanā, konservā­cijā, restaurācijā vai saglabāšanā iesaistīto darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba saskaņo ar krājuma glabātāju.
9.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus (kopumā vai krājuma atsevišķas daļas) nodod glabāšanā vienai vai vairākām civiltiesiski atbildīgajām personām.
10.
Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem civiltiesiski atbildīgo darbinieku, konstatē šī krājuma (vai tā atsevišķās daļas) uzskaites dokumentācijas esību un pēc šī krājuma (vai tā atsevišķās daļas) pārbaudes sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu.
11.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu izpēti nodrošina darbinieks, kuru muzeja direktors (vadītājs) pilnvarojis vadīt muzeja pētniecisko darbu. Par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu izpēti atbildīgais darbinieks piedalās arī muzeja krājuma darba politikas izstrādē.
12.
Muzeja direktora (vadītāja) pilnvarots darbinieks saimniecisko darbu veikšanai nodrošina šajos noteikumos noteiktos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu sanitārtehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošību un apsardzi, ugunsdzēsības signalizācijas darbību, kā arī telpu remonta veikšanu un uzraudzību, muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites, glabāšanas, konservācijas un restaurācijas dienesta materiāltehnisko apgādi. Visus darbus muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu saglabāšanas nodrošināšanai muzeja direktora (vadītāja) pilnvarotais darbinieks saimniecisko darbu veikšanai saskaņo ar krājuma glabātāju.
13.
(Svītrots)
14.
(Svītrots)
15.
(Svītrots)
16.
Ja muzejā ir struktūrvienība restaurācijas veikšanai, muzejā darbojas muzeja krājuma konservācijas un restaurācijas padome, kuru vada krājuma glabātājs vai muzeja direktora (vadītāja) pilnvarots darbinieks restaurācijas darbu veikšanai.
17.
Ja muzejā nav speciālistu restaurācijas veikšanai, pieaicina atestētus restauratorus.
18.
Muzeja krājuma komplektēšanas politiku un izpētes stratēģiju nosaka muzeja zinātniskā padome. Zinātniskās padomes funkcijas krājuma jautājumos var deleģēt muzeja krājuma komisijai.
19.
Nacionālā krājuma priekšmetus muzejā glabā vienkopus vai decentralizēti. Muzejs Nacionālā krājuma priekšmetus saskaņā ar līgumu var nodot glabāšanai citai institūcijai. Attiecīgā institūcija nodrošina muzeja priekšmetu glabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)
20.
Šajos noteikumos minēto iesniegumu izskatīšanas termiņu un kārtību nosaka administratīvo procesu reglamentējošie normatīvie akti.
II.Nacionālā krājuma veidošana un papildināšana
21.
Nacionālo krājumu veido fiziski un digitāli radīti priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, memoriāla vai zinātniska vērtība.
21.1
Eksponātēka ir muzeja priekšmets, kas izpētes rezultātā atzīts par objektu (ēku) ar kultūrvēsturisku nozīmi, ir iekļauts muzeja krājumā, atbilst muzejisko funkciju vai muzeja darbības atbalsta funkciju īstenošanai atbilstoši šādiem kritērijiem:
21.11.
tiek vai var tikt izmantots muzeja ekspozīcijas veidošanā;
21.12.
autentisks vai zinātniski pamatots atdarinājums;
21.13.
vēstures liecība par noteikta perioda arhitektūru, kultūru un dzīvesveidu;
21.14.
eksponēts in situ (sākotnējā celtniecības vietā) vai ex situ (pārvietots uz muzeju).
22.
Katra muzeja funkciju īstenošanu nodrošina pamatkrājums. Tā sagla­bāšanai un papildināšanai var veidot palīgkrājumu un apmaiņas krājumu.
23.
Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, māksli­nieciska, memoriāla un zinātniska vērtība un kuri atbilst muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai.
24.
Palīgkrājumā ir:
24.1.
muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja krājumā ir analogi attiecīgā priekšmeta eksemplāri;
24.2.
muzeja priekšmeti, kas izgatavoti pētnieciskām, kultūrizglītojošām vai ekspozīcijas vajadzībām;
24.3.
pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut pamatkrājumā;
24.4.
slikti saglabājušies muzeja priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut pamatkrājumā;
24.5.
muzeja priekšmeti no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem.
25.
Apmaiņas krājumā ir:
25.1.
muzeja priekšmeti, kas neatbilst muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai;
25.2.
apmaiņai iepirktie muzeja priekšmeti;
25.3.
dāvinājumi (ziedojumi) un novēlējumi, ja dāvinātājs (ziedotājs) vai novēlētājs piekrīt, ka muzeja priekšmetu izmanto apmaiņai;
25.4.
no publiskām un privātām institūcijām apmaiņai pieņemti muzeja priekšmeti;
25.5.
muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja pamatkrājumā vai palīgkrājumā ir analogi attiecīgā muzeja priekšmeta eksemplāri;
25.6.
muzeja priekšmeti, kas ieskaitīti no pamatkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas atzinumu, muzeja direktora (vadītāja) lēmumu un Kultūras ministrijas atļauju;
25.7.
muzeja priekšmeti, kas ieskaitīti no palīgkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas atzinumu un muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
26.
Muzejs papildina tā īpašumā vai valdījumā esošo Nacionālo krājumu atbilstoši muzeja misijai - tā darbības vispārīgiem mērķiem un tematikai, mērķ­auditorijai, noteiktam laikposmam un teritorijai, kas noteikta muzeja nolikumā (statūtos, reglamentā, līgumā), kā arī muzeja krājuma komplektēšanas politikai. Lēmumu par priekšmeta iekļaušanu muzeja īpašumā vai valdījumā esošajā Nacionālajā krājumā pieņem muzeja direktors (vadītājs), ņemot vērā muzeja krājuma komisijas atzinumu.
27.
Nacionālā krājuma papildināšanas veidi ir:
27.1.
dāvinājumi (ziedojumi) un pirkumi;
27.2.
pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām;
27.3.
muzejisko un muzeja priekšmetu maiņa;
27.4.
ekspedīcijas;
27.5.
izrakumi;
27.6.
novēlējumi un mantojumi;
27.7.
muzeja uzdevumā izgatavoti priekšmeti.
28.
Iesniegumu par privātas kolekcijas vai muzejiska priekšmeta (turp­māk- muzejisks priekšmets) iekļaušanu Nacionālajā krājumā izskata Kultūras ministrija. Pieņemot lēmumu, Kultūras ministrija ņem vērā šo noteikumu 21.punktā minētos Nacionālā krājuma veidošanas kritērijus un Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
III.Nacionālā krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no Nacionālā krājuma
29.
No muzeja īpašumā esošā Nacionālā krājuma var atsavināt:
29.1.
muzeja priekšmetu, kas saskaņā ar muzeja nolikumu (statūtiem, regla­mentu, līgumu) un krājuma komplektēšanas politiku neatbilst muzeja misijai;
29.2.
muzeja priekšmetus, ja muzejs tiek reorganizēts;
29.3.
atsevišķus muzeja priekšmetu eksemplārus, ja muzeja pamatkrājumā ir analogi eksemplāri;
29.4.
muzeja priekšmetu, ja muzejs nevar nodrošināt tā saglabāšanu.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
30.
Lai atsavinātu muzeja īpašumā esošā Nacionālā krājuma priekšmetu, attiecīgā muzeja direktors (vadītājs) iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu. Ja atsavinā­šanas pamatojums atbilst šo noteikumu 29.punktā minētajiem nosacījumiem, Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicē­šanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeju iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102; MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
31.
Muzejisku priekšmetu, kas ietilpst Nacionālajā krājumā, var atsavināt akreditētam muzejam vai citai Latvijas Republikā reģistrētai personai.
32.
Ja muzejs vai cita persona, kuras īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmets, vēlas to atsavināt un nodot muzejam, ar kuru ir panākta vienošanās par priekšmeta iegūšanu muzeja īpašumā, priekšmeta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona iesniedz iesniegumu Kultūras ministrijā, muzeja direktors (vadītājs) iesniedz arī muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu. Ja atsavināšana atbilst Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 1.punktā un šo noteikumu 29. un 31.punktā minētajiem nosacījumiem, Kultūras ministrija izskata iesniegumu, bet sludinājumu par atsavināšanu nepublicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pieņemot lēmumu, Kultūras ministrija ņem vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
33.
Lai Nacionālajā krājumā ietilpstošu muzejisku priekšmetu atsavinātu Latvijas Republikā reģistrētai personai, kas nav muzejs, attiecīgā muzejiskā priekšmeta īpašnieks iesniedz iesniegumu Kultūras ministrijā. Ja atsavināšana atbilst Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 1.punktā minētajam nosacījumam, Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par atsavināmo muzejisko priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzejisko priekšmetu. Iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
34.
Ja mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" neviens muzejs nepiesakās iegūt savā īpašumā atsavināmos Nacionālā krājuma priekšmetus, tad muzejs vai cita persona, kuras īpašumā ir attiecīgais Nacionālā krājuma priekšmets, vai īpašnieka pilnvarotais pārstāvis var šo noteikumu 35.punktā minētajā kārtībā vērsties Kultūras ministrijā priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma, ja izņemšana atbilst Muzeju likuma 13.panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
35.
Lai varētu izņemt priekšmetu no Nacionālā krājuma, muzeja direktors (vadītājs) iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu, bet citas personas, kuru īpašumā ir muzejisks priekšmets, kas iekļauts Nacionālajā krājumā, - iesniegumu. Iesniegtos dokumen­tus izskata Kultūras ministrija. Pieņemot lēmumu, Kultūras ministrija ņem vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu un, ja nepieciešams, ekspertu komisijas atzinumu.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
36.
No Nacionālā krājuma izņemto priekšmetu inventāra numurus aizliegts izmantot jauniegūtajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem.
IV.Nacionālā krājuma uzskaite
37.
Nacionālā krājuma uzskaite ietver Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju, Nacionālā krājuma priekšmetu aprakstus Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, Nacionālā krājuma priekšmetu klasificēšanu, uzskaites kartotēkas, datubāzes un glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu. Citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina vismaz obligāto Nacionālā krājuma priekšmetu apraksta ievadi Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā.
37.1
Nacionālā krājuma uzskaiti nodrošina papīra formā vai elektroniski, izmantojot Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu vai citu muzejā izveidotu informācijas sistēmu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
37.2
Digitāli radīto priekšmetu un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā ievadāmo pamatkrājumā, palīgkrājumā un apmaiņas krājumā iekļauto fizisko priekšmetu apraksti sastāv no metadatiem. Metadati šo noteikumu izpratnē ir strukturēta informācija par muzeja krājuma priekšmetiem.
38.
Pamatojoties uz muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju, veic to zinātnisko izpēti: detalizēta apraksta veidošanu (dabas objektiem, kuriem ir noteicēji, - atsauci uz noteicējiem), vizuālo fiksāciju, apraksta reģistrēšanu.
39.
Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju un zinātniskās izpētes materiālus pastāvīgi glabā muzejā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
40.
(Svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
41.
(Svītrots ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
42.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācija ietver šādus dokumentus:
42.1.
iegūšanas dokumenti:
42.1.1.
akts par priekšmeta pieņemšanu, lai noteiktu tā atbilstību muzeja pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem;
42.1.2.
muzeja krājuma komisijas atzinums un muzeja direktora (vadītāja) lēmums par priekšmeta iekļaušanu Nacionālajā krājumā;
42.1.3.
līgums vai līgums un akts kā līguma neatņemama sastāvdaļa vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts;
42.1.4.
sākotnējais (pagaidu) akts, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību). Sākotnējā aktā norāda priekšmeta veidu un skaitu. Pēc šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas apkopošanas sastāda aktu atbilstoši šo noteikumu 42.1.3. apakšpunktam par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā un aktu pievieno priekšmeta iegūšanas dokumentam;
42.2.
deponēšanas dokumenti:
42.2.1.
muzeja krājuma komisijas atzinums un muzeja direktora (vadītāja) lēmums par deponēšanu, kā arī izvešanu (deponēšanu) uz laiku no Latvijas Republikas;
42.2.2.
līgums un akts vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts, par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (ienākošo deponēšanu) un priekšmeta atdošanu;
42.2.3.
līgums un akts par priekšmeta izdošanu uz laiku (izejošo deponēšanu) un priekšmeta saņemšanu;
42.2.4.
Kultūras ministrijas rīkojums, ja priekšmeti tiek deponēti ārpus valsts robežām;
42.3.
atsavināšanas un izņemšanas dokumenti:
42.3.1.
muzeja krājuma komisijas atzinums un muzeja direktora (vadītāja) lēmums par priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma un atsavināšanu;
42.3.2.
Kultūras ministrijas lēmums par priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma un atsavināšanu;
42.3.3.
akts par priekšmetu, kas izņemts no muzeja krājuma un atsavināts;
42.4.
priekšmetu esības pārbaužu dokumenti:
42.4.1.
pārbaudāmo priekšmetu saraksts;
42.4.2.
neatrasto priekšmetu saraksts;
42.4.3.
muzeja krājuma komisijas atzinums un muzeja direktora (vadītāja) lēmums par priekšmetu esības pārbaužu rezultātiem;
42.5.
dokumenti par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai:
42.5.1.
muzeja krājuma komisijas atzinums un muzeja direktora (vadītāja) lēmums par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai;
42.5.2.
akts par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai;
42.6.
pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma inventāra grāmata;
42.7.
muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnāli.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
43.
Ja priekšmetu pieņem muzeja īpašumā vai valdījumā uz laiku, dokumentos norāda priekšmeta pieņemšanas mērķi, priekšmeta īpašnieka nosacījumus (ja tādi ir) un ar autortiesībām saistītos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
44.
Dokumentos par priekšmeta pieņemšanu vai izsniegšanu norāda:
44.1.
ieraksta kārtas numuru;
44.2.
muzeja priekšmeta nosaukumu, autoru un īsu aprakstu;
44.3.
materiālus un izmērus;
44.4.
skaitu;
44.5.
saglabātības pakāpi (ja muzeja priekšmets ir labi saglabājies, izdara atzīmi "laba"; ja muzeja priekšmets ir slikti saglabājies, norāda defektus);
44.6.
cenu (nopirktajiem muzeja priekšmetiem);
44.7.
vērtību (deponētajiem muzeja priekšmetiem);
44.8.
uzskaites apzīmējumu (šifru un inventāra numuru);
44.9.
piezīmes;
44.10.
īpašus noteikumus muzeja priekšmeta izmantošanā;
44.11.
muzeja priekšmeta izcelšanos, vēsturi, leģendu (ja tāda ir). Minēto informāciju var sniegt attiecīgā dokumenta pielikumā.
44.12.
digitāli radītu priekšmetu tehniskos metadatus.
44.1
Ja Nacionālajam krājumam dāvina (ziedo) priekšmetu un objektīvu iemeslu dēļ līgumā par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā nav iespējams iegūt priekšmeta īpašnieka parakstu, priekšmeta pieņemšanu apliecina muzeja direktora apstiprināts muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izraksts.
45.
Līgumu par muzeja priekšmetu izsniegšanu uz laiku (izejošai deponē­šanai) pēc iesnieguma saņemšanas saskaņo ar krājuma glabātāju un civiltiesiski atbildīgo personu par muzeja priekšmetiem (ja krājuma glabātājs nav civiltiesiski atbildīgā persona par izsniedzamiem priekšmetiem). Līgumā norāda deponēšanas mērķi, termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, kā arī priekšmeta saglabāšanas un drošības garantijas.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
46.
Deponējuma līgumam pievienoto pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta krājuma glabātājs un par krājumu civiltiesiski atbildīgā persona (ja krājuma glabātājs nav civiltiesiski atbildīgā persona par deponējamiem priekšme­tiem), kā arī priekšmeta ņēmējs.
47.
Katru priekšmeta uzskaites dokumenta veidu reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā vai reģistrā.
48.
Pamatojoties uz priekšmeta iegūšanas dokumentiem, muzeja priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms arī priekšmeta iegūšanas dokumentos. Priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā ne vēlāk kā mēnesi pēc tā pieņemšanas muzeja īpašumā. Pieņemot muzeja īpašumā liela apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību), priekšmetus ieraksta inventāra grāmatā gada laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks par 5000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā triju gadu laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā piecu gadu laikā.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)
48.1
Ja priekšmetu ierakstīšanai inventāra grāmatā izmanto Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu vai citu informācijas sistēmu vai inventāra grāmatas veido datordrukā, pēc katru simts krājuma priekšmetu reģistrēšanas priekšmetu sarakstu ar šo noteikumu 52. punktā minēto informāciju izdrukā un noformē kā inventāra grāmatu katra kalendāra gada beigās vai pēc tūkstoš krājuma priekšmetu reģistrēšanas.
49.
Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar muzeja krājuma komisijas atzinumu un muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu, ja muzejā tiek mainīta muzeja krājuma uzskaites kārtība, muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas pastāvīgi glabā muzeja arhīvā.
50.
(Svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
51.
Priekšmetus, kas iegūti muzeja īpašumā un iekļauti pamatkrājumā, reģistrē pamatkrājuma inventāra grāmatā.
52.
Pamatkrājuma inventāra grāmatā norāda:
52.1.
inventāra numuru;
52.2.
ieraksta datumu;
52.3.
attiecīgā pieņemšanas dokumenta numuru un sastādīšanas datumu;
52.4.
muzeja priekšmeta agrāko inventāra numuru (ja tāds ir);
52.5.
muzeja priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu;
52.6.
muzeja priekšmetu skaitu;
52.7.
materiālu, no kā izgatavots muzeja priekšmets, un izmērus;
52.8.
muzeja priekšmeta saglabātības pakāpi;
52.9.
cenu (iepirktajiem muzeja priekšmetiem);
52.10.
nodaļu vai kolekciju, kurā muzeja priekšmets ieskaitīts;
52.11.
zinātniskā inventāra vai kolekcijas numuru (ja tāds ir);
52.11.1
digitāli radītu priekšmetu tehniskos metadatus;
52.12.
piezīmes (ziņas par muzeja priekšmeta izņemšanu no pamatkrā­juma - atbilstoša Kultūras ministrijas rīkojuma numurs un datums un muzeja direktora (vadītāja) rīkojuma numurs un datums, citas piezīmes).
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
53.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu. Rīkojumā nosaka pārbaudāmo muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu (turpmāk – pārbaudāmie priekšmeti) apjomu, pārbaudes laiku un komisijas sastāvu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
53.1
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai krājuma priekšmeti, kas ir muzeja īpašumā vai valdījumā, eksistē (ir atrodami), un pārbaudīt, vai muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vieta atbilst muzeja Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā norādītajai vietai. Veicot muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudi, muzejs:
53.11.
sagatavo pārbaudāmo priekšmetu sarakstu, paredzot tajā vietu informācijai par muzeja priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfiskais apzīmējums) un saglabātības stāvokli;
53.12.
salīdzina signējuma uzrakstu uz muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta ar ierakstiem muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā – inventāra grāmatā, uzskaites kartotēkā vai datubāzē. Ja Nacionālā krājuma priekšmeta inventāra numurs un priekšmeta apraksts atbilst uzskaites dokumentācijā norādītajam, pārbaudāmo priekšmetu sarakstā ieraksta muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfisko apzīmējumu);
53.13.
pārbaudāmo priekšmetu sarakstā norāda pārbaudē konstatētās nepilnības (muzeja Nacionālā krājuma priekšmetam nav inventāra numura vai viens un tas pats inventāra numurs konstatēts vairākiem muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem, vai uz viena muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atzīmēti vairāki uzskaites dokumentācijai neatbilstoši inventāra numuri, vai muzeja Nacionālā krājuma priekšmets neatbilst aprakstam muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā) un atdala attiecīgos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus no krātuves vai ekspozīcijas, novietojot tos atsevišķi;
53.14.
pārbauda visas muzeja Nacionālā krājuma kolekcijas vai visu muzeja Nacionālo krājumu, lai, salīdzinot pārbaudāmo priekšmetu sarakstā norādītās nepilnības un pārbaudes procesā atdalītos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus, konstatētu muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaitē pieļautās kļūdas un tās novērstu, izdarot attiecīgu atzīmi pārbaudāmo priekšmetu sarakstā – ierakstot muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfisko apzīmējumu);
53.15.
sastāda neatrasto muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu sarakstu. Minētajā sarakstā iekļauj tos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus, kuriem pēc visu muzeja Nacionālā krājuma kolekciju vai visa muzeja Nacionālā krājuma pārbaudes pabeigšanas un pēc muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites kļūdu novēršanas pārbaudāmo priekšmetu sarakstā nav norādīta atrašanās vieta.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
54.
Par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudes rezultā­tiem sastāda aktu. Minēto aktu paraksta komisijas locekļi.
55.
Ja pēc visu muzeja Nacionālā krājuma kolekciju vai visa muzeja Nacionālā krājuma pārbaudes tiek konstatēts, ka, pārbaudot iespējamās versijas, nav kāda no muzeja priekšmetiem, Kultūras ministrijai nosūta aktu par meklēšanas rezultātā neatrastajiem muzeja priekšmetiem. Aktā norāda muzeja Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā esošo informāciju par muzeja priekšmetu, iespējamos zuduma iemeslus un meklēšanas gaitā veiktos pasākumus.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
56.
Vienlaikus ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudi novērtē muzeja priekšmetu saglabātību. Ja konstatēti būtiski muzeja krājuma priekšmeta bojājumi, pieaicina restauratoru.
56.1
Muzeja krājumu vai tā atsevišķu daļu (kolekciju) esību pārbauda katru gadu. Pilnu krājuma esības pārbaudi muzejs nodrošina:
56.11.
reizi piecos gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 10 000 vienību;
56.12.
reizi septiņos gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 30 000 vienību;
56.13.
reizi 10 gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 50 000 vienību;
56.14.
reizi 20 gados, ja muzeja krājums ir lielāks par 50 000 vienībām, bet nepārsniedz 200 000 vienību. Ja krājuma apjoms pārsniedz 200 000 vienību, esības pārbaudi veic ne mazāk kā 15 000 vienībām gadā.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)
56.2
Digitāli radītu priekšmetu esību un saglabātību, tai skaitā tehnisko stāvokli, pārbauda gada laikā pēc iekļaušanas muzeja krājumā un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados.
57.
Nacionālā krājuma priekšmetus signē – uz priekšmeta vai signatūras, kuru piestiprina pie priekšmeta, uzraksta uzskaites apzīmējumu (šifru un inventāra numuru). Digitāli radīta priekšmeta signatūru iekļauj datnes nosaukumā un metadatos. Šifru saskaņo ar Kultūras ministriju.
58.
Signēšanai izmanto tikai tādus materiālus, kas nebojā priekšmetu (katra jauna materiāla izvēli saskaņo ar atestētu restauratoru). Aizliegts signē­šanai izmantot nepārbaudītas krāsas un lakas. Signatūras piestiprināšanai aizliegts izmantot naglas, metāla piespraudes, līmi un līdzīgus materiālus, kas var radīt priekšmeta bojājumu.
(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
59.
Signējuma uzrakstu vai signatūru uz priekšmeta novieto tā, lai tas ir skaidri salasāms, neaizsedz un nebojā nekāda veida informāciju par priekšmetu un priekšmeta eksponēšanas laikā nav redzams apmeklētājiem.
V.Nacionālā krājuma saglabāšana
60.
Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina Nacionālā krājuma aizsardzību, lai nepieļautu priekšmetu saglabātības pakāpes pasliktināšanos. Kultūras ministrija nodrošina muzejus ar metodiskajiem materiāliem par muzeja priekšmetu uzskaites, saglabāšanas, pārvietošanas un eksponēšanas nosacījumiem un paņēmieniem.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
61.
Muzeji nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas telpu, kā arī to apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu atbilstību Latvijas būvnormatīviem. Digitāli radītu priekšmetu glabāšanai tiek nodrošināta atbilstoša vide un tehnoloģiskie risinājumi to ilgstošai un drošai saglabāšanai, ievērojot aktuālās digitāli radītā kultūras mantojuma saglabāšanas vadlīnijas.
62.
Muzejs Nacionālā krājuma priekšmetus glabā atsevišķās telpās vai ēkās - krātuvēs. Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, to saglabāšanai nodrošina šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētos apstākļus.
63.
Skapjus, plauktus vai cita veida aprīkojumu, kā arī lielgabarīta priekšmetus izvieto krātuvēs, kurās ir ejas, kas nodrošina telpu ventilāciju, piekļūšanu priekšmetiem un to evakuāciju.
64.
Ir šādi krātuvju veidi:
64.1.
atklātās krātuves, kuras pieejamas apskatei muzeja darbinieka klāt­būtnē;
64.2.
slēgtās krātuves, kuras pieejamas apskatei tikai civiltiesiski atbil­dīgās personas klātbūtnē.
65.
Pastāvīgās muzeja personāla darba vietas ierīko ārpus krātuvēm.
66.
Pie krātuvēm iekārto šādas telpas:
66.1.
izolatoru, kurā ievieto un apstrādā priekšmetus, kas inficēti ar kaitēkļiem, sēnītēm vai citādi;
66.2.
telpu jauniegūto priekšmetu apstrādei;
66.3.
telpu muzeja apmeklētājiem, lai nodrošinātu iespēju strādāt ar priekšmetiem.
67.
Krātuvju un to inventāra tehnisko stāvokli pārbauda krājuma glabātājs un citas par krājumu civiltiesiski atbildīgās personas (ja tādas ir), ja nepie­ciešams, pieaicinot citus speciālistus.
68.
Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu un tā dokumentācijas saglabā­tības nodrošināšanai:
68.1.
muzeja ēkas un telpas aprīko ar signalizāciju, kas garantē diennakts apsardzi;
68.2.
vienu muzeja krātuvju un ekspozīcijas telpu atslēgu komplektu ar atbilstošiem apzīmējumiem glabā nodrošinātā vietā vai seifā, un tā izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka muzeja direktors (vadītājs). Otru atslēgu kom­plektu glabā pie krājuma glabātāja vai muzeja direktora (vadītāja);
68.3.
muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās izvietoto iekārtu atslēgas glabā pie civiltiesiski atbildīgās personas;
68.4.
muzeja krātuves un ekspozīcijas telpas nodrošina ar kontrol­zīmogiem, kontrolatslēgām vai elektronisko atslēgu sistēmu.
69.
Ārkārtas situācijā, ja nepārvaramas varas dēļ (ugunsgrēks, plūdi, vētras radītie bojājumi) var tikt vai tiek apdraudēti Nacionālā krājuma priekšmeti, muzeja krātuves bez civiltiesiski atbildīgās personas klātbūtnes var atvērt:
69.1.
komisija triju cilvēku sastāvā, piedaloties krājuma glabātājam vai muzeja direktoram (vadītājam). Komisija sastāda aktu par muzeja krātuves atvēršanu un vienu akta eksemplāru nodod civiltiesiski atbildīgajai personai;
69.2.
dežurējošais sargs vai cits muzeja darbinieks, ja komisiju nav iespējams izveidot. Attiecīgais darbinieks par muzeja krātuves atvēršanu neka­vējoties paziņo muzeja direktoram un krājuma glabātājam.
70.
Par ārkārtas situācijām nekavējoties informē Kultūras ministriju un institūciju, kuras padotībā ir muzejs.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
71.
Muzeja ēkas un telpas aprīko ar ugunsdzēsības signalizāciju.
72.
Muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās (vai līdzās tām) izvieto uguns­dzēsības aparātus un ugunsdzēsības piederumus. Ierīkojot ugunsdzēsības ierīces, izvēlas sistēmas, kas nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu saglabātību.
73.
Muzejā regulāri veic risku izvērtējumu un izstrādā plānu risku mazināšanai, kā arī rīcības plānu muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzībai apdraudējuma gadījumā. Rīcības plānā norāda par krājuma glābšanu atbildīgās personas (vārds, uzvārds, amats, tālruņa numurs, e-pasta adrese), kā arī iekļauj apziņošanas shēmu, instrukcijas tūlītējai rīcībai ar krājumu, prioritāri glābjamo krājuma vienību sarakstu un informāciju par to atrašanās vietu. Muzejam ir pienākums regulāri aktualizēt rīcības plānā ietverto informāciju un ne retāk kā reizi divos gados veikt darbinieku apmācības.
74.
Ja Nacionālā krājuma priekšmetam rodas apdraudējums, krājuma glabātājam ir tiesības vērsties tieši Kultūras ministrijā.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
75.
Nacionālā krājuma priekšmetu konservācijas un restaurācijas darbus veic atestēts restaurators vai viņa vadīta darba grupa. Digitāli radīto priekšmetu konservāciju un restaurāciju veic speciālisti, kuriem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes.
76.
Visus konservācijas un restaurācijas darbus dokumentē. Visiem restau­rējamiem Nacionālā krājuma priekšmetiem veic fotofiksāciju pirms restaurācijas, pēc restaurācijas un, ja nepieciešams, arī restaurācijas gaitā. Konservācijas un restaurācijas dokumentāciju glabā pastāvīgi.
77.
Informāciju par Nacionālā krājuma priekšmeta konservāciju un restaurāciju norāda Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā.
78.
(Svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
79.
Iekārtojot muzeja ekspozīciju, muzejs nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzību no putekļiem, mikroorganismiem un insektiem.
80.
Iekārtojot muzeja ekspozīciju, ievēro šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minētās prasības.
80.1
llgtermiņa saglabāšanas nolūkos muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veic fiziski radītu muzeja priekšmetu digitalizāciju. Digitalizācija šo noteikumu izpratnē ir priekšmetu aprakstu un digitālo kopiju iekļaušana Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā saskaņā ar muzeja izstrādāto digitalizācijas plānu.
80.2
Digitāli radītiem priekšmetiem ilgtermiņa saglabāšanas nolūkos muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veic rezerves kopiju izgatavošanu un nodrošina to glabāšanu vismaz divās ģeogrāfiski neatkarīgās vietās.
VI.Nacionālā krājuma izmantošana
81.
Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina Nacionālajā krājumā iekļauto priekšmetu pieejamību sabiedrībai to izmantošanai zinātnes, kultūras, estētiskās audzināšanas un izglītības jomā, kā arī valsts reprezentācijai.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
82.
Nacionālā krājuma priekšmetus izmanto, lai veiktu muzeja pētniecības darbu, veidotu ekspozīcijas un izstādes, izglītotu sabiedrību.
83.
(Svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 775)
84.
Ar eksponētajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem apmeklētāji un pētnieki var iepazīties izstādēs un pastāvīgajās ekspozīcijās muzeju noteiktajā darba laikā.
85.
Apmeklētāji un pētnieki var iepazīties ar neeksponētajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta pētījuma tēma un priekšmeta izmantošanas mērķis, ja ir saņemta ar krājuma glabātāju saskaņota muzeja direktora (vadītāja) atļauja.
86.
Nodrošinot Nacionālā krājuma izmantošanu, valsts, pašvaldību un autonomie muzeji apmeklētājiem un pētniekiem bez maksas sniedz šādus pakalpojumus:
86.1.
uzziņu materiāla (piemēram, kartotēkas, datubāzes, apraksti, rādītāji) pieejamība;
86.2.
iespēja iepazīties ar Nacionālā krājuma priekšmetiem.
86.3.
piekļuvi digitalizētiem un digitāli radītiem Nacionālā krājuma priekšmetiem apskatei digitālajā vidē (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā un citos digitālā mantojuma izplatīšanas resursos), ja vien nepastāv autortiesību, personas datu aizsardzības, ierobežotas pieejamības informācijas vai citi normatīvajos aktos noteikti ierobežojumi.
87.
Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, var atteikt iespēju iepazīties ar priekšmetu vai deponēt priekšmetu, ja:
87.1.
nav pabeigta attiecīgā priekšmeta uzskaite;
87.2.
tas ir slikti saglabājies;
87.3.
tas tiek eksponēts vai to tiek plānots eksponēt citā izstādē vai pastāvīgajā ekspozīcijā;
87.4.
tas ir izdots (deponēts) ārpus muzeja;
87.5.
tā izmantošanas mērķis neatbilst šo noteikumu 81.punktā minēta­jiem mērķiem;
87.6.
tas atrodas konservācijā vai restaurācijā;
87.7.
priekšmetam ir īpaši izmantošanas nosacījumi, kas fiksēti priekšmeta iegūšanas dokumentos;
87.8.
deponējuma ņēmējs nevar nodrošināt šo noteikumu 4. un 5.pieli­kumā minētos eksponēšanas un saglabāšanas apstākļus.
88.
Lai nodrošinātu Nacionālā krājuma saglabāšanu un izmantošanu, valsts, pašvaldību un autonomajiem muzejiem ir pienākums, bet citām personām, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir tiesības:
88.1.
noteikt kārtību, kādā apmeklētāji un pētnieki iepazīstas ar priekšmetiem;
88.2.
noteikt darbam izsniedzamo priekšmetu apjomu, to uzskaites un pārbaudes kārtību;
88.3.
uz laiku liegt priekšmeta izmantošanas tiesības, ja apmeklētājs, pētnieks vai deponējuma ņēmējs ir bojājis priekšmetu vai nevērīgi izturējies pret to, un tādēļ tas ir bojāts, vai ir pārkāpis līgumā paredzētos deponēšanas noteikumus;
88.4.
pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par priekšmeta bojāšanu.
89.
Nodrošinot Nacionālā krājuma izmantošanu, muzeji saskaņā ar cenrādi sniedz šādus pakalpojumus:
89.1.
izstāžu un ekspozīciju apmeklēšana;
89.2.
muzeja priekšmetu izdošana (deponēšana) neakreditētajiem muzejiem un citām institūcijām, izņemot gadījumus, kas saistīti ar valsts reprezentāciju;
89.3.
Nacionālā krājuma priekšmetu izmantošana, ja attiecīgie pakalpo­jumi pārsniedz šo noteikumu 86.punktā minēto pakalpojumu apjomu.
(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1102)
90.
Nacionālā krājuma priekšmetu var uz laiku izdot (deponēt) citam muzejam vai personai, ja deponēšanas mērķi atbilst šo noteikumu 81.punktā minētajiem nosacījumiem un muzejs vai persona apliecina, ka tiks nodrošināta Nacionālā krājuma priekšmetu drošība un saglabātība. Deponētos Nacionālā krājuma priekšmetus deponējuma ņēmējs apdrošina, izņemot gadījumus, ja deponējuma ņēmējs ir akreditēts muzejs, valsts un pašvaldības zinātnes, kultūras vai izglītības institūcija vai deponējuma termiņš nepārsniedz vienu kalendāra nedēļu un krājuma komisija atzīst, ka tiek deponēts tipveida priekšmets.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)
90.1
Apdrošināmo Nacionālā krājuma priekšmetu vērtību naudas izteiksmē nosaka saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)
90.2
Muzejs uz laiku bez maksas izdod (deponē) Nacionālā krājuma priekšmetu akreditētiem muzejiem un citām Latvijas un ārvalstu zinātnes, kultūras vai izglītības institūcijām, kuru pamatdarbība ir saistīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
91.
Lai saņemtu atļauju uz laiku izvest (deponēt) Nacionālā krājuma priekšmetu ārpus valsts robežām, attiecīgā priekšmeta īpašnieks vai viņa piln­varotais pārstāvis ne vēlāk kā divas nedēļas pirms priekšmeta izvešanas (deponēšanas) iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu, pievienojot tam šādus dokumentus:
91.1.
ielūguma vai sadarbības līguma kopiju;
91.2.
izvedamo priekšmetu sarakstu un attēlus;
91.3.
izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā galvojuma kopijas.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
92.
Divu nedēļu laikā pēc izvestā priekšmeta saņemšanas atpakaļ Nacionālā krājuma priekšmeta īpašnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis rakstiski informē par to Kultūras ministriju.
(Grozīts ar MK 08.12.2009. noteikumiem Nr.1409)
93.
Ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzejs ne retāk kā reizi gadā pārbauda deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus. Ja ilgāk par gadu deponēto muzeja krājuma priekšmetu skaits pārsniedz 15 000 vienību, muzejs piecu gadu laikā nodrošina pilnu deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esības un glabāšanas apstākļu pārbaudi. Pārbaudes rezultāti tiek dokumentēti. Izdevumus, kas nepieciešami pārbaudēm Latvijā, sedz deponējuma ņēmējs vai, pusēm savstarpēji vienojoties, deponētājs. Pārbaužu veikšanai ārzemēs muzejs deponējuma līgumā nosaka deponējuma ņēmēja pienākumu rakstiski apliecināt deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un saglabātību.
VII.Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma
(Nodaļa MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
94.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma (turpmāk  – sistēma) sastāv no:
94.1.
darba vides, kurā iekļauj šo noteikumu pielikumos noteiktos datus ar tiesībām muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, piekļūt saviem datiem to ievadei, labošanai vai dzēšanai (turpmāk – darba vide);
94.2.
sistēmas publiski pieejamā portāla tīmekļvietnes (www.nmkk.lv) (turpmāk – publiskā vide) šo noteikumu 1. pielikumā noteikto publiski pieejamo datu publicēšanai un elektronisko pakalpojumu sniegšanai.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
95.
Sistēmas pārzinis ir Kultūras informācijas sistēmu centrs (turpmāk – centrs). Centrs nodrošina:
95.1.
sistēmas darbību un uzturēšanu;
95.2.
sistēmas drošības pārvaldību;
95.3.
sistēmas lietotāju pārvaldību;
95.4.
sistēmas lietotāju apmācības.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
96.
Nacionālā krājuma priekšmetu apraksti, kā arī palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti, kas ievadāmi sistēmā, sastāv no šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem datiem. Datus, kas šo noteikumu 1. pielikumā norādīti kā obligāti, muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ievada sistēmā par visiem sistēmā iekļautajiem priekšmetiem. Datus, kas šo noteikumu 1. pielikumā norādīti kā ieteicami, muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ievada sistēmā obligāti, ja tādi ir zināmi. Muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir pienākums visiem sistēmā iekļautajiem priekšmetiem pievienot to digitālās kopijas.
97.
Sistēmā tiek apstrādāti šādi personas dati:
97.1.
priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja vārds, uzvārds vai pseidonīms, dzimšanas gads, mēnesis un datums;
97.2.
ar priekšmeta vēsturi saistītas personas vārds un uzvārds;
97.3.
priekšmeta atsavinātāja (dāvinātāja (ziedotāja), pārdevēja) vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontaktinformācija;
97.4.
tās personas vārds, uzvārds, darba vieta, amats, e-pasts, tālruņa numurs, kurai tiek piešķirtas pieejas tiesības darba videi;
97.5.
publiskās vides lietotāja e-pasts, ja lietotājs izvēlas ievadīt sistēmā savu e-pastu;
97.6.
autentifikācijas rezultātā iegūtie personas dati, kurus sistēma saņem no lietotāja izvēlētā autentifikācijas pakalpojuma sniedzēja;
97.7.
elektroniskā pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods;
97.8.
lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtā interneta protokola (IP) adrese.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
98.
Priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, sakārtošanas, labošanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas un dzēšanas) mērķis ir priekšmeta apraksta izveide un aktualizēšana, informācijas meklēšana pētniecības un sabiedrības izglītošanas vajadzībām, kā arī autora tiesību nodrošināšana un autortiesību pārvaldība. Priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.
99.
Ar priekšmeta vēsturi saistītas personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, sakārtošanas, labošanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas un izpaušanas) mērķis ir memoriālās vēsturiskās piederības, vēsturiskā lietotāja un priekšmeta vēstures apraksta izveide pētniecības un sabiedrības izglītošanas vajadzībām. Ar priekšmeta vēsturi saistītas personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma ar priekšmeta vēsturi saistītas personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
100.
Priekšmeta atsavinātāja (dāvinātāja (ziedotāja), pārdevēja) personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas un izpaušanas) mērķis ir priekšmeta uzskaites nodrošināšana. Priekšmeta atsavinātāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā, ja sistēma tiek izmantota priekšmeta uzskaites dokumentēšanai. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma priekšmeta atsavinātāja personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.
101.
Darba vides lietotāju personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, labošanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas un bloķēšanas) mērķis ir sistēmas atbilstības nodrošināšana valsts institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju minimālajām drošības prasībām. Darba vides lietotāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr personai ir piešķirtas pieejas tiesības darba videi. Anulējot darba vides lietotāja pieejas tiesības, personas dati tiek dzēsti pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
102.
Publiskās vides lietotāja e-pasta adreses apstrādes (vākšanas, glabāšanas un izmantošanas) mērķis ir paroles atjaunošanas iespēju nodrošināšana, elektronisko pakalpojumu saņemšana un saziņa ar lietotāju pakalpojumu izpildes ātrākai un ērtākai nodrošināšanai. Lietotāja e-pasta adrese sistēmā tiek apstrādāta tik ilgi, kamēr lietotājs nedzēš savu lietotāja kontu publiskajā vidē.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
103.
Autentifikācijas rezultātā iegūto personas datu apstrādes – datu saņemšanas mērķis ir lietotāja piekļuves tiesību nodrošināšana sistēmai, izmantojot lietotāja izvēlēto autentifikācijas pakalpojumu. Autentifikācijas rezultātā iegūtie personas dati tiek dzēsti pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
104.
Elektroniskā pakalpojuma saņēmēja personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas un glabāšanas) mērķis ir elektroniskā pakalpojuma nodrošināšana. Elektroniskā pakalpojuma lietotāja personas dati tiek glabāti piecus gadus pēc elektroniskā pakalpojuma saņemšanas. Pēc minētā termiņa beigām elektroniskā pakalpojuma saņēmēja personas dati sistēmā tiek dzēsti.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
105.
Lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtās interneta protokola (IP) adreses apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas, dzēšanas un bloķēšanas) mērķis ir sistēmas atbilstības nodrošināšana valsts institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju minimālajām drošības prasībām. Lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtās interneta protokola (IP) adreses tiek dzēstas pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
106.
Muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, sistēmā ievadītos datus aktualizē (papildina, precizē vai dzēš) mēneša laikā pēc jaunas informācijas saņemšanas dienas.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
107.
Muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par muzeja akreditāciju vai privātas kolekcijas vai atsevišķu muzejisku priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā noslēdz ar centru līgumu par sistēmas lietošanu. Pēc minētā līguma noslēgšanas muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, tiek izveidots lietotāja konts darba vidē.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
108.
Līgumā par sistēmas lietošanu iekļauj:
108.1.
Nacionālā krājuma priekšmeta īpašnieka vai valdītāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu;
108.2.
darba vides lietošanas noteikumus;
108.3.
darba vides pieejas tiesību piešķiršanas, dzēšanas vai apturēšanas kārtību;
108.4.
sistēmas darbības traucējumu pieteikumu apstrādes kārtību.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
109.
Kultūras ministrija informē centru par jauniem muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par muzeja akreditāciju vai privātas kolekcijas vai atsevišķu muzejisku priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
110.
Ja tiek likvidēts vai reorganizēts muzejs, kura īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, Kultūras ministrija mēneša laikā informē centru par sistēmā nepieciešamajām izmaiņām.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
111.
Datus par Nacionālā krājuma priekšmetiem sistēmā ievada mēneša laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā, datus par to digitālajām kopijām sistēmā ievada triju mēnešu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja tiek saņemta liela apjoma Nacionālā krājuma priekšmetu grupa (vismaz 100 vienību), datus un digitālās kopijas ievada sistēmā gada laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto Nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks par 5000 vienībām, datus un digitālās kopijas ievada sistēmā triju gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto Nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, datus un digitālās kopijas ievada sistēmā piecu gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā.
112.
Ja Nacionālā krājuma priekšmets tiek izņemts no Nacionālā krājuma, tad muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir attiecīgais Nacionālā krājuma priekšmets, ir pienākums aktualizēt datus sistēmā mēneša laikā pēc Kultūras ministrijas lēmuma pieņemšanas par Nacionālā krājuma priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
113.
Centrs sistēmas publiski pieejamos datus atvērto datu veidā publicē Latvijas Atvērto datu portāla tīmekļvietnē (https://data.gov.lv). Sistēmas publiski pieejamie dati Latvijas Atvērto datu portālā tiek atjaunināti ne retāk kā reizi pusgadā.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
113.1
Centrs sistēmā publiski pieejamos datus un digitālo kopiju lietotājdatnes datu ilgtermiņa saglabāšanai un izplatīšanai nodod Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
114.
Pieejas tiesības darba videi tiek piešķirtas tā muzeja vai citas personas pilnvarotām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, pēc šo noteikumu 107. punktā minētā līguma noslēgšanas ar centru. Pēc līguma noslēgšanas pilnvarotai personai tiek piešķirtas administratora tiesības ar iespēju veidot jaunus darba vides lietotājus savas institūcijas ietvaros vai atbilstoši privātpersonas uzdevumam.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
115.
Pieejas tiesības publiskajai videi tiek piešķirtas tiešsaistes režīmā reģistrētiem un nereģistrētiem lietotājiem. Jebkura fiziska persona ir tiesīga kļūt par publiskās vides reģistrētu lietotāju, izveidojot savu lietotāja kontu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
116.
Sistēmas lietotājiem ir tiesības izmantot sistēmu atbilstoši sistēmas funkcionalitātei un pieejas tiesību apjomam. Reģistrētiem lietotājiem ir tiesības izmantot sistēmas paplašinātu publiskās vides funkcionalitāti un saņemt elektroniskos pakalpojumus.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
117.
Sistēmas lietotāji atbild par tiem piešķirto autentifikācijas datu drošību, nozaudēšanu, nedrošu glabāšanu, nesankcionētu izmantošanu, izpaušanu, kā arī par visām sekām, kas var rasties sakarā ar autentifikācijas datu nesankcionētu izmantošanu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
VIII.Noslēguma jautājumi
(Nodaļa MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
118.
Muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti un kuriem centrs līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piešķīris pieejas tiesības darba videi, ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas noslēgt ar centru līgumu par sistēmas lietošanu.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
119.
Priekšmeta apraksta obligātos datus par Nacionālā krājuma priekšmetiem, kuri bija muzeja īpašumā vai valdījumā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sistēmā ievada saskaņā ar muzeja izstrādātu digitalizācijas plānu, bet ne mazāk kā par 50 % no ikgadējās priekšmetu esības pārbaudēs apzinātajiem muzeja priekšmetiem.
(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 775 redakcijā)
1.
pielikums
Ministru kabineta
2006. gada 21. novembra
noteikumiem Nr.
956
Nacionālā krājuma priekšmetu, kā arī palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti

Nacionālā krājuma priekšmetu, kā arī palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu aprakstā aizpildāmie lauki ir norādīti ar "X".

Nr. p. k. Dati Obligāts Ieteicams Publiski pieejams
1. Identifikācija
1.1. muzeja, citas institūcijas nosaukums vai privātpersonas vārds, uzvārds X   X
1.2. adrese X   X
1.3. struktūrvienība   X X
1.4. uzskaites apzīmējums X1   X
1.5. kolekcija   X X
1.6. kolekcijas numurs X1   X
1.7. priekšmeta nosaukums X   X
1.8. krājuma veids X    
1.9. priekšmeta tips X   X
1.10. eksponēts X   X
1.11. personu ieraksti X   X
1.12. dzimtu/ģimeņu ieraksti   X X
1.13. institūciju ieraksti   X X
1.14. ziņas par autoru   X X
2. Ārējās pazīmes un saturs
2.1. virsraksts vai nosaukums   X X
2.2. citi priekšmeta nosaukumi   X X
2.3. priekšmeta apraksts X   X
2.4. materiāls   X X
2.5. autentiskums   X X
2.6. satura apraksts   X X
2.7. valoda   X X
2.8. saglabātības pakāpe   X X
2.9. topogrāfija   X  
3. Izgatavošana
3.1. izgatavošanas vieta   X X
3.2. izgatavošanas datums/gads   X X
3.3. izgatavošanas datējums   X X
3.4. aptuvens izgatavošanas datējums   X X
4. Skaits un vērtība
4.1. skaits   X X
4.2. eksemplāru skaits   X X
4.3. cena   X  
4.4. vērtība   X  
4.5. valūta (vērtībai)   X  
5. Iegūšana
5.1. iegūšanas veids   X X
5.2. iegūšanas metode   X X
5.3. iegūšanas datējums   X X
5.4. iegūšanas datums   X X
5.5. iegūšanas vieta   X X
6. Vēsture
6.1. iepriekšējais uzskaites apzīmējums(-i)   X X
6.2. priekšmeta vēsture   X X
6.3. priekšmeta lietošanas veids   X X
6.4. lietošanas vieta   X X
6.5. lietotājs   X X
6.6. memoriālā vēsturiskā piederība   X X
7. Mēri
7.1. garuma mērvienība   X X
7.2. garums   X X
7.3. platums   X X
7.4. augstums   X X
7.5. garums ar noformējumu   X X
7.6. platums ar noformējumu   X X
7.7. augstums ar noformējumu   X X
7.8. diametrs   X X
7.9. svara mērvienība   X X
7.10. svars   X X
7.11. citi izmēri   X X
8. Nosacījumi
8.1. izmantošanas nosacījumi   X X
8.2. lietošanas nosacījumi   X  
9. Audiovizuālie pielikumi
9.1. pielikuma datne X2   X3
9.2. nosaukums X   X
9.3. apraksts   X X
9.4. datnes tips X    
9.5. publicējama X    
9.6. datnes piekļuves tips X    
10. Autortiesības
10.1. autortiesību statuss X   X
10.2. noklusētais tiesību paziņojums X   X
10.3. noklusētais piekļuves paziņojums X   X
10.4. noklusētās piekļuves tiesības X   X
11. Dabas priekšmetu dati
11.1. stratigrāfija   X X
11.2. bioloģiskā sistemātika   X X
12. Iegūšanas dokumentu dati
12.1. līguma numurs   X  
12.2. akta numurs   X  
12.3. datums   X  
12.4. pieņēmēja vārds, uzvārds, amats   X  
12.5. iegūšanas avots   X  
12.5.1. atsavinātāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontaktinformācija   X  
12.5.2. iestāde   X  
12.5.3. amats   X  
12.5.4. iestādes adrese   X  
12.6. akta apstiprinātāja vārds, uzvārds, amats   X  
12.7. piezīmes   X  

Piezīmes.

1 Vismaz vienam no laukiem jābūt aizpildītam.

2 Pievienojami obligāti noteikumu 80.1 un 111. punktā paredzētajā kārtībā.

3 Publiski pieejami, ja muzeja priekšmets nav aizsargāts ar autortiesībām vai ir iegūta atļauja to publiskot un nepastāv aizliegums to publiskot sakarā ar personas datu aizsardzību, ierobežotas pieejamības informācijas esību vai citos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.
956
Prasības Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanai1

Nr.
p.k.

Materiāls

Temperatūra (°C)

Mitrums (%)

Apgaismojums un citi nosacījumi

maksimālā

minimālā

svārstības 24 stundās

relatīvais RH

RH sv

ārstības 24 stundās

1

2

3

4

5

6

7

8

1.

Papīrs:

1.1.

eļļas gleznojums un pastelis

20

16

1

50-55

3

75-150 lux, aizturot UV

1.2.

akvarelis, zīmējums un ogle

17

15

1

45-55

  

līdz 50 lux, glabāt tumsā, labi vēdināmā telpā, no putekļiem pasargātās mapēs vai iestiklotus2, ar attēlu uz augšu

2.

Gravīras, iespieddarbi

17

15

4

45-55

3

līdz 50lux, aizturot UV

3.

Dokumenti, rokraksti

20

16

3

40-50

3

līdz 50 lux

4.

Fotomateriāli:

4.1.

melnbaltās

fotogrāfijas

18

2

1

30-50

3

glabāt tumsā, labi vēdināmā telpā, no putekļiem pasargātās mapēs

4.2.

krāsu fotogrāfijas

2

0

  

30-40

  

-

4.3.

melnbaltie fotofilmu negatīvi:

4.3.1.

nitrocelulozes3

7

2

  

30-50

 

glabāt tumsā

4.3.2.

celulozes acetāta un poliestera

21

16

  

30-50

  

glabāt tumsā

4.4.

krāsu fotofilmu negatīvi un diapozitīvi

3

-18

  

20-30

    

4.5.

melnbaltie stikla plašu negatīvi, dagerotipi, ambrotipi, ferotipi

18

13

  

30-40

  

līdz 50 lux, glabāt tumsā

5.

Gleznas:

5.1.

uz audekla, eļļa

20

16

1

50-55

2

līdz 50-150 lux, aizturot UV

5.2.

tempera

20

16

1

45-50

2

līdz 50 lux

6.

Tekstilijas un tērpi

20

14

3

50-55

4

līdz 50 lux, labi vēdināmā, tīrā telpā, aizvērtos skapjos, atbilstošās atvilktnēs vai kastēs. Cepures- kārbās. Zīdu - nelocītu

7.

Paklāji un tapetes

20

14

3

55-60

4

līdz 50 lux, var tīt uz ruļļa, kura diametrs ir vismaz 20 cm

8.

Apgleznota āda

20

14

1

55-60

2

līdz 50 lux, aizturot UV

9.

Āda un pergaments

20

14

1

55-60

2

līdz 50 lux

10.

Ķīniešu laka

20

14

3

50-55

3

līdz 150 lux

11.

Kauls, ziloņkauls un perlamutrs

20

14

3

50-55

  

vismaz 75 lux, glabāt gaišā, labi vēdināmā telpā, stikla skapjos

12.

Koks:

12.1.

apgleznots

20

14

1

55-60

2

līdz 150 lux

12.2.

polihroms un kokskulptūra

20

14

1

55-60

1

līdz 150 lux

12.3.

nekrāsots koks un mēbeles

20

12

5

50-55

4

līdz 150 lux

12.4.

apgleznotas kārbas un rotaļlietas

20

14

5

50-55

4

līdz 150 lux

13.

Gumija, ebonīts un plastmasa

20

16

5

30-50

3

glabāt tumsā (līdz 50 lux), aizturot UV

14.

Acetāta kinofilmas, videolentes un audiolentes

12

-18

  

30

3

glabāt tumsā (līdz 50 lux)

15.

Metāls:

15.1.

dzelzs, varš un cinks

20

12

3

10-45

3

-

15.2.

svins

20

14

2

30-45

3

neglabāt ozolkoka mēbelēs. Vērtīgākos glabāt hermētiski noslēgtā stikla traukā

15.3.

alva, alvots un cinkots skārds

20

17

2

30-45

3

nelikt vienu uz otra, glabāt izolēti

16.

Akmens skulptūras

20

10

4

50-55

3

glabāt pārvalkos, lai pasargātu no putekļiem un UV

17.

Ģipša veidojumi

20

12

4

25-30

3

līdz 50 lux, glabāt pārvalkos, lai pasargātu no putekļiem un UV

18.

Keramika, fajanss un porcelāns

20

12

4

40-45

1

līdz 300 lux, aizturot UV. Porainu, neglazētu keramikas un porcelāna masu (biskvītu) glabā zem pieslīpēta kupola vai īpašos apvalkos

18.1.

keramika ar bojātu glazūru

20

15

4

40-45

1

līdz 300 lux, aizturot UV

19.

Krāsains stikls un dārgakmeņi

20

12

4

40-45

1

līdz 150 lux

20.

Dārgmetāli

20

12

4

30-45

5

sudrabs nedrīkst saskarties ar materiālu, kas satur sēru

21.

Arheoloģiskie materiāli:

21.1.

metāls:

            

21.1.1.

dzelzs

20

12

3

10-45

3

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.1.2.

alva, svins

25

18

2

30-45

3

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.2.

silikātmateriāli:

21.2.1.

antīkais stikls

20

18

2

20-25

1

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus, līdz 150 lux, aizturot UV

21.2.2.

keramika

20

16

2

40-45

2

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.3.

organiskie materiāli:

21.3.1.

tekstilijas, āda un koks

20

10

1

55-60

2

glabāt tumsā, labi vēdināmā telpā

21.3.2.

dzintars

18

10

2

30-50

3

glabāt tumsā

21.3.3.

kauls

20

10

2

40-55

3

150-200 lux, aizturot UV

22.

Zooloģiskie materiāli:

22.1.

putnu izbāžņi, ādas

25

15

  

45-55

 

līdz 50 lux

22.2.

zīdītājdzīvnieku izbāžņi, ādas

24

16

  

45-60

  

līdz 100 lux

22.3.

zivju izbāžņi

20

15

  

50-60

 

līdz 150 lux

22.4.

ligzdas

18

15

  

55-65

 

līdz 100 lux

22.5.

olas

18

15

  

45-55

  

līdz 50 lux

22.6.

slapjie preparāti

20

15

      

līdz 100 lux

22.7.

ragi, kauli

20

14

  

50-60

 

līdz 150 lux

22.8.

sausie zooloģiskie objekti

18

10

1

45-65

  

līdz 100 lux

23.

Entomoloģiskie materiāli

20

15

  

45-65

 

līdz 50 lux

24.

Botāniskie materiāli

25

15

  

50-60

 

līdz 50 lux

25.

Paleontoloģiskie materiāli

22

14

  

50-60

  

līdz 150 lux

26.

Ģeoloģiskie materiāli

22

5

  

35-60

 

līdz 200 lux

Piezīmes.

1

Neattiecas uz neapkurināmām telpām un āra novietnēm.

2

Nedrīkst lietot organisko stiklu. Stikls nedrīkst pieskarties attēlam. Darbs jāveic restauratoram. Ja iestiklotos materiālus glabā mapēs, vienā mapē ievieto tikai viena izmēra darbus ar starplikām, tos nesablīvējot.

3

Nitrocelulozes fotomateriāli ir pašuzliesmojoši, un informāciju no tiem vēlams dublēt uz citiem informācijas nesējiem.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.
956
Ieteicamie klimata režīmi glabātavās

1. A režīms: RH=15-40%; RH=3%; T=16°C; T=2°C.

Materiāli, kas glabājami A režīmā

obligāti

pieļaujams

Arheoloģiskais metāls, izrakumu materiālu paraugi, monētas un medaļas, ieroči, minerāli un cits ģeoloģiskais materiāls, antīkais stikls

Bojāta keramika un keramiskās būvdetaļas, akmens, dzintars, metāls

2. Īpašais režīms (A režīma variācija): RH = 25-40 %; T = 2-7 °C.

Materiāli, kas glabājami īpašajā režīmā, - melnbaltie nitrocelulozes fotonegatīvi, krāsu fotofilmu negatīvi un diapozitīvi, krāsu fotogrāfijas.

3. B režīms: RH=40-55 %; RH=3 %; T=18-19 °C; T=2°C.

Materiāli, kas glabājami B režīmā

obligāti

pieļaujams

Papīrs, gleznas, grafika, plastmasa, gumija, keramika, stikls, polihromais koks, mēbeles, mūzikas instrumenti, arheoloģiskais kauls, heterogēnais materiāls

Āda, akmens, grāmatu iesējumi, metāls, monētas, medaļas, tekstilijas, ikonas, arheoloģiskais materiāls- āda, tekstilijas, koks

4. C režīms: RH=50-65%; RH=3%; T=16°C; T=2°C.

Materiāli, kas glabājami C režīmā

obligāti

pieļaujams

Japānas lakas izstrādājumi, apgleznots kauls, pergaments, ikonas, arheoloģiskais materiāls - koks, tekstilijas un āda

Dzintars, āda, tekstilijas, polihromais koks, sintētiskie materiāli
4.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.
956
Prasības Nacionālā krājuma priekšmetu eksponēšanai1

Nr.
p.k.

Muzeja priekšmeti un materiāli

Temperatūra (°C)2

Relatīvais mitrums

Maksimālais apgaismojums

maksimālā

minimālā

rM (%)
min.-max.

stiprums
(lx)

UV
(mikrovati/lum)

1.

Papīrs, akvareļi, zīmējumi, tekstilijas, tērpi, paklāji, tapetes, spalvas, vasks, taureņi, izbāžņi, ziloņkauls, apgleznota āda un sintētiskie materiāli

20

15

50-55

50

75

2.

Neapgleznota āda, koks, polihroms koks, gleznas (uz auduma), ķīniešu laka, perlamutrs, ragi, apgleznots koks, apgleznotas kārbas (arī rotaļlietas) un gumija

20

14

50-55

1503

75

3.

Metāls:

3.1.

dzelzs, varš, cinks un sudrabs

20

2

mazāk par 45

-4

-

3.2.

alvots skārds, alva

20

17

mazāk par 45

-4

-

3.3.

arheoloģiskais metāls

20

10

10-45

-4

-

4.

Māla trauki, glazēta keramika, flīzītes, emalja un stikls

20

12

nemainīgs5

300

75

5.

Akmens veidojumi

20

2

-

-

-

6.

Dārgmetāli

-

-

-

-

-

7.

Dzintars

18

10

30-50

50

75

Piezīmes.

1

Neattiecas uz muzeja priekšmetiem, kas tiek eksponēti ārpus telpām.

2

Optimālā temperatūra 16-18°C. Vēlams, lai temperatūras svārstības 24 stundās nepārsniegtu organiskajiem materiāliem 1 °C un neorganiskajiem materiāliem 3 °C.

3

Pie apgleznotiem objektiem (piemēram, etnogrāfijā) apgaismojums var būt mazāks (atkarībā no pigmenta veida).

4

 Ja gaismas starojums neizdala siltumu.

5

Relatīvais mitrums 45-50% (arheoloģiskajam stiklam - 25%), un tā svārstības 24 stundās nedrīkst pārsniegt 2%.

5.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.
956
Pieļaujamais materiālu eksponēšanas ilgums noteiktā gaismas intensitātē

Nr.
p.k.

Materiāls

Ieteicamais apgaismojums (lux), aizturot UV

Maksimāli pieļaujamais apgaismojuma laiks (stundās)1

1.

Tekstilijas, tērpi

50

96000

2.

Akvarelis, iespieddarbi, zīmējumi

3.

Papīrs (arī tapetes, rokraksti)

4.

Fotogrāfijas

5.

Diapozitīvi

6.

Dabas materiāls (gandrīz viss)

50

96000

7.

Etnogrāfiskais materiāls (gandrīz viss)

8.

Minerāli (gaismas jutīgie materiāli, piemēram, sudraba tīrradņi, lipidolīti, auripigments, realgārs, ametists)

50-200

96000-384000

9.

Mēbeles (inkrustētas vai ar šķiedras pazīmēm)

100-200

192000-384000

10.

Plastmasas (īpaši bakelīts, ebonīts un polietilēns)

11.

Gleznas (eļļa un tempera)

200

384000

12.

Nekrāsota āda, koks, rags, kauls, ziloņkauls

13.

Lakas izstrādājumi

14.

Mēbeles

15.

Fotogrāfijas (melnbaltas)

16.

Metāli

300-4002

576000 un vairāk

17.

Akmens

18.

Stikls

19.

Keramika

20.

Ģeoloģiskais materiāls (izņemot dažus minerālus, kas minēti iepriekš)

Piezīmes.

1

Nav ieteicams nepārtraukts apgaismojums.

2

 Ierobežojumu nav. Minētais apgaismojums ir piemērotākais cilvēka acīm.

6.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.
956
Vadlīnijas Nacionālā krājuma priekšmetu vērtības noteikšanai naudas izteiksmē
(Pielikums MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1102 redakcijā)

1. Nacionālā krājuma priekšmetu vērtību naudas izteiksmē, kuriem ir iespējams konstatēt tirgus cenu (piemēram, antikvariātos, izsolēs), nosaka pēc to tirgus cenas.

2. Nacionālā krājuma priekšmetu (izņemot dabas objektu) vērtību naudas izteiksmē (V), kuriem nav iespējams konstatēt tirgus cenu (izņemot dabas objektus), nosaka pēc priekšmeta lietošanas jeb utilitārās vērtības un priekšmeta kultūrvēsturiskās vērtības:

2.1. priekšmeta lietošanas jeb utilitāro vērtību (U) naudas izteiksmē nosaka, salīdzinot priekšmetu ar analogu mūsdienās veidotu priekšmetu bez kultūrvēsturiskas vērtības;

2.2. priekšmeta (izņemot dabas objektu) kultūrvēsturisko vērtību nosaka atbilstoši šādiem parametriem:

2.2.1. vēsturiskā vērtība (P1) – muzeja priekšmeta saistība ar vēsturiskiem procesiem un notikumiem;

2.2.2. memoriālā vērtība (P2) – muzeja priekšmeta saistība ar izcilu personību vai īpašu vēsturisku notikumu;

2.2.3. autentiskā vērtība (P3) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc tā izplatības;

2.2.4. senuma vērtība (P4) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc tā rašanās laika;

2.2.5. materiāla vērtība (P5) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc materiāla, no kā tas veidots;

2.3. priekšmetu novērtē pēc šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajiem parametriem, nosakot tam atbilstošo koeficientu (K) no 1 līdz 5 (1.tabula);

2.4. priekšmeta vērtību naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V= U x (K P1 + K P2 + K P3 + K P4 + K P5), kur

V – vērtība naudas izteiksmē;

U – utilitārā vērtība;

P1, P2, P3, P4, P5 – parametri;

K – koeficients.

1.tabula

 

Nacionālā krājuma priekšmetu kultūrvēsturiskās vērtības parametri un koeficienti

Koeficients
K

Vēsturiskā vērtība
P1

Memoriālā vērtība
P2

Autentiskā vērtība
P3

Senuma vērtība
P4

Materiāla vērtība
P5

5

Tieša saistība ar vēsturiskiem procesiem, notikumiem

Tieša saistība ar personībām un/vai notikumiem

Unikāls, ļoti rets autordarbs

Līdz 19.gs.

Augstvērtīgi materiāli

3

Fragmentāra saistība ar vēsturiskiem procesiem, notikumiem

Pastarpināta saistība ar personībām un/vai notikumiem

Tipisks, sērijveida ražojums

19.–20.gs.

Dabiski materiāli

1

Nav konstatēta saistība ar vēsturiskiem procesiem, notikumiem

Nav zināma saistība ar personībām un/vai notikumiem

Atdarinājums, kopija, reprodukcija

Mūsdienu

Nenoturīgi, nepārbaudīti materiāli

3. Dabas objektu vērtību naudas izteiksmē (V), kuriem nav iespējams konstatēt tirgus cenu, nosaka pēc dabas objektu sākotnējās vērtības un dabaszinātniskās un kultūrvēsturiskās vērtības:

3.1. dabas objekta sākotnējo vērtību (S) nosaka, ņemot vērā tā sastopamību dabā, nepieciešamo kvalifikāciju un darba ieguldījumu dabas objekta apstrādei;

3.2. dabas objekta dabaszinātnisko un kultūrvēsturisko vērtību nosaka atbilstoši šādiem parametriem:

3.2.1. zinātniskā vērtība (P1) – par dabas objektu pieejamā zinātniskā informācija;

3.2.2. aizvietojamība (P2) – iespēja iegūt līdzvērtīgu dabas objektu;

3.2.3. kvalitāte (P3) – dabas objekta apstrādes līmenis, konservācijas vai restaurācijas nepieciešamība;

3.2.4. vēsturiskā un memoriālā vērtība (P4) – dabas objekta saistība ar vēsturiskiem procesiem vai notikumiem un izcilu personību;

3.2.5. aizsargājamie objekti (P5) – starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā dabas objekta aizsardzības pakāpe;

3.3. dabas objektu novērtē atbilstoši šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minētajiem parametriem, nosakot tam atbilstošo koeficientu (K) no 1 līdz 7 (2.tabula);

3.4. dabas objekta vērtību naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V= S x (K P1 + K P2 + K P3 + K P4 + K P5), kur

V – vērtība naudas izteiksmē;

S – sākotnējā vērtība;

P1, P2, P3, P4, P5 – parametri;

K – koeficients.

2.tabula

 

Dabas objektu dabaszinātniskās un kultūrvēsturiskās vērtības parametri un koeficienti

Koeficients
K

Zinātniskā vērtība
P1

Aizvietojamība
P2

Kvalitāte
P3

Vēsturiskā un memoriālā vērtība
P4

Aizsargājamie objekti
P5

7

Pilnīgi dati

Nav iespējama

Veikta apstrāde, nodrošinot līdzību dabiskajam izskatam

Saikne ar izciliem dabas zinātniekiem un/ vai biedrībām (18.gs.)

Eiropas Savienības direktīvu un starptautisko konvenciju pie­likumos iekļautās sugas

5

Ir būtiskākie dati

Iespēja apgrūtināta

Apstrāde, kas tuva dabiskajam izskatam

Saikne ar izciliem dabas zinātniekiem un/ vai biedrībām (19., 20.gs.)

Īpaši aizsargājams (saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”)

3

Dati daļēji, vispārīgi

Iespēja daļēji ierobežota

Nepieciešama konservācija

Saikne ar izciliem dabas zinātniekiem (21.gs.)

Aizsargājams (Latvijas Sarkanā grāmata)

1

Nav datu

Iespēja neierobežota

Nepieciešama restaurācija

Nav

Nav aizsargājams