11. panta otro daļu
1. Bīstamo vielu kvalificējošie daudzumi, kas noteikti šā pielikuma 1. tabulā, attiecas uz vielām, kas atbilst šajā tabulā norādītajām bīstamības kategorijām, kas noteiktas regulā Nr. 1272/2008.
2. Ja bīstamā viela atbilst šā pielikuma 1. tabulā norādītajai bīstamo vielu kategorijai un attiecīgā viela vai maisījums norādīts arī šā pielikuma 2. tabulā, piemēro 2. tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus.
Bīstamo vielu kategorijas
1. tabula
Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008 | Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu | ||
prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem | prasības, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem | ||
1. aile | 2. aile | 3. aile | |
"H" iedaļa. Bīstamība veselībai | |||
H1 |
Akūtā toksicitāte 1. kategorija, visi iedarbības ceļi | 5 | 20 |
H2 |
Akūtā toksicitāte: 2. kategorija, visi iedarbības ceļi; 3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot1 | 50 | 200 |
H3 |
Toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (STOT) – vienreizēja iedarbība STOT SE 1. kategorija | 50 | 200 |
"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība | |||
P1a |
Sprādzienbīstami materiāli2: nestabili sprādzienbīstami materiāli; sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji norādītajām 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupām; vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Komisijas 2008. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) A.14 metodi3 un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā | 10 | 50 |
P1b |
Sprādzienbīstami materiāli2 Sprāgstvielas, regulas Nr. 1272/2012 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji 1.4. apakšgrupa4 | 50 | 200 |
P2 |
Uzliesmojošas gāzes Uzliesmojošas gāzes, 1. vai 2. kategorija | 10 | 50 |
P3a |
Uzliesmojoši aerosoli5 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi | 150 (neto) | 500 (neto) |
P3b |
Uzliesmojoši aerosoli5 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, un to var dokumentāri pierādīt | 5 000 (neto) | 50 000 (neto) |
P4 |
Oksidējošas gāzes Oksidējošas gāzes, 1. kategorija | 50 | 200 |
P5a |
Uzliesmojoši šķidrumi 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi; 2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru; citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, ko uzglabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru6 | 10 | 50 |
P5b |
Uzliesmojoši šķidrumi 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku; citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku6 | 50 | 200 |
P5c |
Uzliesmojoši šķidrumi 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b kategorija | 5 000 | 50 000 |
P6a |
Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi A vai B veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai A vai B veida organiskie peroksīdi | 10 | 50 |
P6b |
Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi C, D, E vai F veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F veida organiskie peroksīdi | 50 | 200 |
P7 |
Pirofori šķidrumi un cietvielas: 1. kategorijas pirofori šķidrumi; 1. kategorijas piroforas cietvielas | 50 | 200 |
P8 |
Oksidējoši šķidrumi un cietvielas: 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi; 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas | 50 | 200 |
"E" iedaļa. Bīstamība videi | |||
E1 |
Ūdens videi bīstama viela, akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija | 100 | 200 |
E2 |
Ūdens videi bīstama viela, hroniskas toksicitātes 2. kategorija | 200 | 500 |
"O" iedaļa. Cita bīstamība | |||
O1 | Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014 | 100 | 500 |
O2 | Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija | 100 | 500 |
O3 | Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029 | 50 | 200 |
Piezīmes.
1. Bīstamās vielas, kas iekļautas akūtas toksicitātes 3. kategorijā H301 (toksisks, ja norīts), pieskaita pie H2 akūtas toksicitātes kategorijas, ja tās nav iespējams klasificēt kā akūti toksiskas iedarbībā caur ādu vai ieelpojot, tādēļ ka trūkst nepieciešamo datu par toksiskumu ieelpojot vai toksiskumu iedarbībā caur ādu.
2. Sprādzienbīstamo materiālu kategorijā ir ietverti arī sprādzienbīstami izstrādājumi atbilstoši regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. sadaļai. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, to ņem vērā. Ja nav zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, viss izstrādājums ir uzskatāms par sprādzienbīstamu izstrādājumu.
3. Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšana ir nepieciešama tikai tad, ja saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas (ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmata) 6. papildinājuma III daļā norādītajām procedūrām tiek konstatēts, ka vielai vai maisījumam ir iespējamas sprādzienbīstamas īpašības.
4. Ja 1.4. apakšgrupas sprāgstvielas izpako vai iepako atkārtoti, uz tām attiecas ieraksts P1a, ja vien bīstamība nav norādīta atbilstoši 1.4. apakšgrupai, kā paredzēts regulā Nr. 1272/2008.
5. Uzliesmojošus aerosolus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanai un klasificēšanai. Šajā normatīvajā aktā minētie īpaši viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši aerosoli atbilst attiecīgi regulas Nr. 1272/2008 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošiem aerosoliem.
6. Saskaņā ar regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.6.4.5. punktu šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 35 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ir iegūti negatīvi rezultāti ilgstošas degšanas pārbaudē (Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļa, L.2). Šis nosacījums neattiecas uz paaugstinātas temperatūras vai augsta spiediena gadījumiem.
Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām
2. tabula
Nr. p. k. | Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas | CAS numurs1 | Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu | |
prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem | prasības, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem | |||
1. aile | 2. aile | 3. aile | ||
1. |
Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties2, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: - no 15,75 masas %3 līdz 24,5 masas %4 no kompleksā mēslojuma, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs ir mazāks vai vienāds ar 0,4 % vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003) III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām; - mazāks vai vienāds ar 15,75 masas %5 no kompleksā mēslojuma, bet degošo vielu saturs nav ierobežots | – | 5 000 | 10 000 |
2. |
Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām: - tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums; - kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir: a) vairāk nekā 24,5 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %; b) vairāk nekā 15,75 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums; c) vairāk nekā 28 masas %6 no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 % | – | 1 250 | 5 000 |
3. |
Amonija nitrāts un maisījumi, kas satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: - no 24,5 masas % līdz 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu; - vairāk nekā 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu; - amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80 masas % no šī šķīduma | – | 350 | 2 500 |
4. |
Amonija nitrātu saturoši specifikācijai neatbilstoši ražojumi un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi, tai skaitā: - ražošanas gaitā izbrāķētas izejvielas, produkti, palīgmateriāli, starpprodukti vai izstrādājumi; - maisījumi, kuri satur amonija nitrātu, amonija nitrāts, kompleksais amonija nitrāta mēslojums un amonija nitrātu saturoši mēslošanas līdzekļi (kuros nav citu pamatsastāvdaļu), ja tos kā neatbilstošus šīs tabulas 2. un 3. punktā norādītajiem nosacījumiem lietotājs nogādā vai nosūta atpakaļ ražotājam, atdod pagaidu uzglabāšanai vai nodod utilizācijai, otrreizējai pārstrādei vai apstrādei, lai to turpmāka izmantošana būtu droša; - šīs tabulas 1. punkta pirmajā atkāpē un 2. punktā norādītie mēslošanas līdzekļi, kas neatbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām | – | 10 | 50 |
5. | Kompleksais kālija nitrāta mēslojums mikrogranulu un granulu veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam | – | 5 000 | 10 000 |
6. | Kompleksais kālija nitrāta mēslojums kristāliskā veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam | – | 1 250 | 5 000 |
7. | Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un tās sāļi | 1303-28-2 | 1 | 2 |
8. | Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un tās sāļi | 1327-53-3 | 0,1 | |
9. | Broms | 7726-95-6 | 20 | 100 |
10. | Hlors | 7782-50-5 | 10 | 25 |
11. | Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, trīsvērtīgā niķeļa disulfīds, divvērtīgā niķeļa trioksīds | – | 1 | |
12. | Etilēnimīns | 151-56-4 | 10 | 20 |
13. | Fluors | 7782-41-4 | 10 | 20 |
14. | Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %) | 50-00-0 | 5 | 50 |
15. | Ūdeņradis | 1333-74-0 | 5 | 50 |
16. | Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze) | 7647-01-0 | 25 | 250 |
17. | Svina alkilsavienojumi | – | 5 | 50 |
18. | 1. vai 2. kategorijas sašķidrinātas uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze (sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā)) un dabasgāze7 | – | 50 | 200 |
19. | Acetilēns | 74-86-2 | 5 | 50 |
20. | Etilēnoksīds | 75-21-8 | 5 | 50 |
21. | Propilēnoksīds | 75-56-9 | 5 | 50 |
22. | Metanols | 67-56-1 | 500 | 5 000 |
23. | 4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā | 101-14-4 | 0,01 | |
24. | Metilizocianāts | 624-83-9 | 0,15 | |
25. | Skābeklis | 7782-44-7 | 200 | 2 000 |
26. |
2,4-toluoldiizocianāts 2,6-toluoldiizocianāts |
584-84-9 91-08-7 | 10 | 100 |
27. | Karbonildihlorīds (fosgēns) | 75-44-5 | 0,3 | 0,75 |
28. | Arsīns (arsēntrihidrīds) | 7784-42-1 | 0,2 | 1 |
29. | Fosfīns (ūdeņraža fosfīds) | 7803-51-2 | 0,2 | 1 |
30. | Sēra dihlorīds | 10545-99-0 | 1 | |
31. | Sēra trioksīds | 7446-11-9 | 15 | 75 |
32. | Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni8 | – | 0,001 | |
33. |
Kancerogēnas vielas vai maisījumi, kas satur vairāk nekā 5 masas % vienu vai vairākas šādas kancerogēnas vielas: - 4-aminobifenils un tā sāļi; - benztrihlorīds; - benzidīns un tā sāļi; - bis(hlormetil)ēteris; - hlormetilmetilēteris; - 1,2-dibrometāns; - dietilsulfāts; - dimetilsulfāts; - dimetilkarbamoilhlorīds; - 1,2-dibrom-3-hlorpropāns; - 1,2-dimetilhidrazīns; - dimetilnitrozamīns; - heksametilfosforskābes triamīds; - hidrazīns; - 2-naftilamīns un tā sāļi; - 4-nitrodifenils; - 1,3-propānsultons | – | 0,5 | 2 |
34. |
Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi: a) benzīni un ligroīni; b) petrolejas (ieskaitot reaktīvo dzinēju degviela); c) gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus); d) mazuts un citas smagās degvieleļļas; e) alternatīvi degvielas veidi, kuri kalpo tiem pašiem nolūkiem un kuriem ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā šī punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām vielām | – | 2 500 | 25 000 |
35. | Bezūdens amonjaks | 7664-41-7 | 50 | 200 |
36. | Bora trifluorīds | 7637-07-2 | 5 | 20 |
37. | Ūdeņraža sulfīds | 7783-06-4 | 5 | 20 |
38. | Piperidīns | 110-89-4 | 50 | 200 |
39. | Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns | 3030-47-5 | 50 | 200 |
40. | 3-(2-etilheksiloksi)propilamīns | 5397-31-9 | 50 | 200 |
41. | Nātrija hipohlorīta maisījumi9, kas klasificēti kā 1. kategorijas akūti toksiski ūdens organismiem [H400] un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora, un nav iekļauti citās šā pielikuma 1. tabulā minētajās bīstamības kategorijās | 200 | 500 | |
42. | Propilamīns10 | 107-10-8 | 500 | 2 000 |
43. | Terc-butilakrilāts10 | 1663-39-4 | 200 | 500 |
44. | 2-metilbut-3-butēnnitrils10 | 16529-56-9 | 500 | 2 000 |
45. | 3,5-dimetil-1,3,5,2H-tetrahidrotiadiazīn-2-tions (dazomets)10 | 533-74-4 | 100 | 200 |
46. | Metilakrilāts10 | 96-33-3 | 500 | 2 000 |
47. | 3-metilpiridīns10 | 108-99-6 | 500 | 2 000 |
48. | 1-brom-3-hlorpropāns10 | 109-70-6 | 500 | 2 000 |
Piezīmes.
1. Ķīmiskās vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service (CAS numurs) dots tikai kā norāde.
2. Amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekļu vai kompleksā mēslojuma spēju pašsadalīties nosaka ar ANO Notecējumu pārbaudi, kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 38.2. sadaļā.
3. Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.
4. Slāpekļa saturs 24,5 % (masas procentos) atbilst 70 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.
5. Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.
6. Slāpekļa saturs 28 % (masas procentos) atbilst 80 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.
7. Šajā sadaļā var iekļaut arī attīrītu biogāzi, ja tā apstrādāta saskaņā ar standartiem, kas tiek piemēroti attīrītas un uzlabotas biogāzes ieguvē, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.
8. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:
8.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) – 1;
8.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) – 1;
8.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;
8.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;
8.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;
8.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) – 0,01;
8.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) – 0,0003;
8.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) – 0,1;
8.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,3;
8.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,03;
8.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;
8.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;
8.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;
8.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;
8.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;
8.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;
8.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) – 0,0003.
Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šajā punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.
9. Ar nosacījumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts kā 1. kategorijas akūti toksisks ūdens organismiem [H400].
10. Ja šī bīstamā viela ir iekļauta P5a vai P5b kategorijā "Uzliesmojoši šķidrumi", piemēro mazāko kvalificējošo daudzumu.
3. Bīstamās vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008.
4. Maisījums, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par regulā Nr. 1272/2008 noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo maisījumu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu, ja regulā Nr. 1272/2008 šim maisījuma procentuālajam sastāvam nav norādīts cits bīstamības raksturojums.
5. Kvalificējošie daudzumi attiecas uz katru objektu.
6. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, šādā daudzumā:
6.1. ir 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai vairāk;
6.2. mazāk par 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā ir tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.
7. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Q kopējais = q1/Q1 + q2/Q2 + q3/Q3 + ... + qn/Qn , kur
Q kopējais – bīstamo vielu daudzuma kritērijs;
qi (q1, q2, q3 ... qn) – maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šā pielikuma 2. tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai vai šā pielikuma 1. tabulā norādītajai bīstamības kategorijai;
Qi (Q1, Q2, Q3 ... Qn) – attiecīgais šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādītais mazākais vai lielākais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības kategorijai;
n – attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu kategoriju skaits.
8. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības, tai skaitā:
8.1. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to un bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir mazāks par vienu, atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;
8.2. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, atbildīgā persona izstrādā drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.
9. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trīs reizes – atsevišķi novērtējot bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi.
10. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kuras ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā:
10.1. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1., 2. un 3. kategorijas (ieelpojot) akūtas toksicitātes vai 1. kategorijas STOT SE, kā arī bīstamām vielām, kas atbilst 1. tabulas "H" iedaļai (ieraksti H1 līdz H3);
10.2. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir sprāgstvielas, uzliesmojošas gāzes, uzliesmojoši aerosoli, oksidējošas gāzes, uzliesmojoši šķidrumi, pašreaģējošas vielas un maisījumi, organiskie peroksīdi, pirofori šķidrumi un cietvielas, oksidējoši šķidrumi un cietvielas, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulas "P" iedaļai (P1 līdz P8 ieraksts);
10.3. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1. kategorijas akūtas toksicitātes vai 1. vai 2. kategorijas hroniskas toksicitātes bīstamība ūdens videi, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulas "E" iedaļai (E1 un E2 ieraksts).
11. Bīstamās vielas, uz kurām neattiecas regula Nr. 1272/2008, tai skaitā atkritumiem, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties objektā un kurām ir ekvivalentas vai līdzīgas bīstamās īpašības, kas varētu izraisīt rūpniecisko avāriju, tiek iedalītas analogā kategorijā vai pielīdzinātas konkrētai bīstamai vielai vai bīstamo vielu grupai, kas iekļauta šā pielikuma 2. tabulā.
12. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības kategorijām vai bīstamo vielu grupām, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to kategoriju vai grupu, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.
1. Objekta īpašnieks, turētājs vai darbību veicēja organizācija, kas ir atbildīga par objektu:
1.1. nosaukums;
1.2. reģistrācijas numurs;
1.3. juridiskā adrese.
2. Objekts:
2.1. nosaukums;
2.2. atrašanās vieta:
2.2.1. pilna adrese;
2.2.2. koordinātas;
2.2.3. kadastra numurs zemes īpašumam, uz kura atrodas objekts.
3. Objekta īpašnieks vai kapitālsabiedrības (kuras īpašumā ir objekts) īpašnieki, kam pieder vismaz 5 % no kapitālsabiedrības pamatkapitāla:
3.1. ja objekta īpašnieks ir fiziska persona:
3.1.1. vārds, uzvārds un adrese vai elektroniskā pasta adrese;
3.1.2. firma un juridiskā adrese, ja fiziskā persona ir individuālais komersants;
3.2. ja zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:
3.2.1. firmas nosaukums;
3.2.2. juridiskā adrese.
4. Zemes īpašnieks:
4.1. ja zemes īpašnieks ir fiziska persona:
4.1.1. vārds, uzvārds un adrese vai elektroniskā pasta adrese;
4.1.2. firma un juridiskā adrese, ja zemes īpašnieks ir individuālais komersants;
4.2. ja zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:
4.2.1. firmas vai filiāles firmas nosaukums;
4.2.2. juridiskā adrese.
5. Atbildīgā persona:
5.1. ja atbildīgā persona ir fiziska persona:
5.1.1. amats;
5.1.2. vārds, uzvārds;
5.1.3. tālruņa numurs vai numuri;
5.1.4. elektroniskā pasta adrese;
5.2. ja atbildīgā persona ir juridiska persona:
5.2.1. firmas nosaukums;
5.2.2. juridiskā adrese;
5.2.3. tālruņa numurs;
5.2.4. elektroniskā pasta adrese;
5.2.5. prokūrista vai citas fiziskas personas vārds, uzvārds, kura ir pilnvarota pārstāvēt juridisko personu.
6. Ziņas par objekta pārvaldītāju, ja tā ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:
6.1. nosaukums;
6.2. reģistrācijas numurs komercreģistrā;
6.3. juridiskā adrese;
6.4. pārvaldītāja norīkotā fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt juridisko personu un ir atbildīga par objekta apsaimniekošanu un drošības nodrošināšanu:
6.4.1. amats;
6.4.2. vārds, uzvārds;
6.4.3. tālruņa numurs;
6.4.4. elektroniskā pasta adrese.
7. Informācija, kas nepieciešama, lai objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, identificētu bīstamās vielas, to klasifikāciju vai bīstamo vielu kategorijas:
7.1. bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu tirdzniecības nosaukumi un nosaukumi atbilstoši IUPAC nomenklatūrai;
7.2. to bīstamo ķīmisko vielu nosaukumi, kuras ir maisījuma sastāvā;
7.3. bīstamo ķīmisko vielu formulas vai struktūrformulas;
7.4. bīstamo ķīmisko vielu CAS numuri;
7.5. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķējums saskaņā ar regulā Nr. 1272/2008 noteikto globāli harmonizēto sistēmu;
7.6. konkrētu bīstamo vielu daudzumi:
7.6.1. maksimāli iespējamais daudzums (atbilstoši projekta datiem);
7.6.2. vidējais daudzums (atbilstoši inventarizācijas datiem, ja objekts ir nodots ekspluatācijā);
7.7. bīstamo vielu agregātstāvokļi;
7.8. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktie bīstamo vielu maksimālie daudzumi:
7.8.1. bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai;
7.8.2. bīstamības kategorijai saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;
7.9. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktie bīstamo vielu daudzuma kritēriji, novērtējot atsevišķi bīstamo vielu bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi;
7.10. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktā bīstamo vielu klātbūtne objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā.
8. Apraksts par objektā vai visās objekta iekārtās vai glabātavās, kas atrodas vienā teritorijā, veicamajām vai plānotajām darbībām.
9. Visu vienā teritorijā esošo objekta iekārtu vai objekta teritorijas un tuvākās apkārtnes apraksts, norādot faktorus, kas var izraisīt vai veicināt rūpnieciskas avārijas rašanos vai padarīt smagākas tās sekas, tai skaitā:
9.1. bīstamo vielu izvietojums;
9.2. bīstamo iekārtu izvietojums;
9.3. bīstamo iekārtu reģistrācija (vieta un datums);
9.4. citi rūpnieciskās avārijas riska avoti un to izvietojums objektā;
9.5. ārējie faktori, kas var izraisīt rūpniecisku avāriju vai padarīt smagākas tās sekas, to raksturs, izvietojums, iespējamā iedarbība un domino efekti, tai skaitā informācija par blakusesošām darbības vietām, uz kurām neattiecas šie noteikumi (ja šāda informācija ir pieejama);
9.6. potenciāli apdraudētās teritorijas un to shematisks attēlojums.
I. Informācija, kas iekļaujama rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā
1. Rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā apraksta atbildīgās personas vispārējos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, darbības principus un uzdevumus, lai nepārtraukti uzlabotu drošības pārvaldības sistēmas darbību, rūpniecisko avāriju risku kontroli un nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni šādu avāriju gadījumos, tai skaitā:
1.1. noteiktu darbinieku pienākumus un atbildību un nodrošinātu atbilstošu darbinieku kvalifikāciju un apmācību (īpaši drošības pārvaldības sistēmā un rūpniecisko avāriju likvidēšanā iesaistītajiem darbiniekiem);
1.2. nodrošinātu rūpnieciskās avārijas riska faktoru identificēšanu, to bīstamības noteikšanu un rūpniecisko avāriju iespējamo seku smaguma un to iespējamības novērtēšanu;
1.3. nodrošinātu tehnoloģiskā procesa drošību, tai skaitā trauksmes sistēmu un tehnoloģisko iekārtu apstādināšanas ierīču pieejamību, ņemot vērā paraugpraksi tehnoloģiskā procesa kontroles un vadības jomā, nolietoto tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar atbilstošām, modernākām un drošākām iekārtām un ierīcēm un objekta apziņošanu, kā arī laikus izstrādātu, pieņemtu un grozītu attiecīgās instrukcijas;
1.4. īstenotu cilvēkam un videi drošu tehnoloģisko iekārtu, glabātavu vai citu būvju plānošanu, projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, ja objektā paredzētas izmaiņas vai tiek plānots jauns objekts;
1.5. nodrošinātu avārijgatavības plānošanu un atbilstošus resursus šo plānu īstenošanai, kā arī laikus izstrādātu, pieņemtu, pārbaudītu (tai skaitā praktiskās mācībās) un grozītu attiecīgos rīcības plānus;
1.6. nodrošinātu sistemātisku objekta darbības, drošības pārvaldības (tai skaitā kļūdu reģistrēšanas) sistēmas un avārijgatavības uzraudzību, vērtējot, vai tās atbilst objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā norādītajiem īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, lietojot drošības prasību izpildes indikatorus;
1.7. veiktu sistemātisku rūpniecisko avāriju novēršanas politikas un drošības sistēmas auditu un dokumentētu pārskatīšanu, kuru veic objekta vadība, lai nodrošinātu šīs politikas un sistēmas piemērotību, efektivitāti un pilnveidošanu, ņemot vērā auditā un pārskatīšanā konstatēto, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.
II. Informācija, kas iekļaujama rūpniecisko avāriju novēršanas programmā
2. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā iekļauj:
2.1. objekta vispārēju raksturojumu, tai skaitā objekta nosaukumu un atrašanās vietas adresi, kā arī zemesgabala kadastrālo apzīmējumu;
2.2. objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentu;
2.3. objekta darba organizācija un vadības sistēmas, tai skaitā drošības pārvaldības sistēmas, aprakstu un kodolīgu raksturojumu;
2.4. informāciju par nepieciešamajiem un pieejamajiem resursiem un pasākumiem rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī avāriju seku likvidēšanai un ietekmes uz cilvēka veselību un vidi samazināšanai, kā arī vides atjaunošanai pēc rūpnieciskās avārijas;
2.5. dokumentāciju un izvērtējumus, kas liecinātu par atbilstošu rūpniecisko avāriju novēršanas politikas īstenošanu objektā.
3. Objekta vispārējā raksturojumā norāda:
3.1. īsu informāciju par objekta apkārtni, norādot teritorijas, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī iespējamos domino efektus ar citiem objektiem vai darbības vietām;
3.2. bīstamās vielas un to klasifikāciju saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008 vai sniedz apstiprinājumu, ka attiecībā uz bīstamajām vielām objektā nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar Valsts vides dienestam iesniegtajā iesniegumā norādīto;
3.3. objektā izmantotās bīstamās iekārtas un citas tehnoloģiskās iekārtas, būves un vietas, kur tiek veiktas darbības vai uzglabātas bīstamās vielas, un bīstamo vielu daudzumu tajās, kā arī galvenos tehnoloģiskos procesus, tehniskos paņēmienus un veicamās darbības.
4. Informācijā par drošības pārvaldības sistēmu un rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumiem un resursiem objektā raksturo:
4.1. drošības pārvaldības organizatorisko struktūru, darbinieku pienākumus un atbildību, paredzot citu komersantu iesaistīšanu un viņu darbinieku pienākumus un atbildību;
4.2. darbinieku izglītību, kvalifikāciju, apmācību un instruktāžu, īpaši norādot:
4.2.1. informāciju par atbildīgo darbinieku (speciālistu) izglītību un kvalifikāciju, ja normatīvie akti nosaka prasības par izglītību vai apmācību, piemēram, pirmās palīdzības sniegšanā, atbildīgajam par ugunsdrošību, darba aizsardzības speciālistam;
4.2.2. nevēlamu notikumu un rūpniecisko avāriju ierobežošanā un likvidēšanā iesaistāmajiem darbiniekiem veikto un paredzēto teorētisko un praktisko apmācību;
4.3. kārtību, kādā sistemātiski nosaka rūpnieciskās avārijas riska faktorus un iespējamos nevēlamos notikumus, kas var rasties normālas ekspluatācijas, tehniskās apkopes, atjaunošanas vai pārbūves gaitā, nekontrolētu tehnoloģisko procesu vai darbību gadījumos atkarībā no attiecīgo darbību specifikas vai apjoma, vai izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un ņemot vērā arī citu komersantu veicamās darbības;
4.4. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus objekta ekspluatācijas, tehniskās apkopes, atjaunošanas vai pārbūves laikā atbilstoši darbību specifikai un izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un daudzumam, tai skaitā pasākumus nolietoto tehnoloģisko iekārtu nomaiņai ar atbilstošām, modernākām un drošākām iekārtām un ierīcēm;
4.5. informāciju par tehnoloģisko procesu kontroli un drošību:
4.5.1. prasības tehnoloģisko procesu drošībai, tai skaitā instrukcijas par iekārtu un tehnoloģisko procesu ekspluatācijas drošību, iekārtu un tehnoloģisko procesu drošību tehniskās apkopes gaitā un darbības drošu pagaidu pārtraukšanu;
4.5.2. kontroliekārtu, mērinstrumentu, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes un citu brīdinājuma sistēmu, kā arī tehnoloģisko iekārtu apstādināšanas ierīču īsu raksturojumu;
4.6. kārtību, kādā plāno tehnoloģiskā procesa vai citas izmaiņas, piemēram, noliktavu vai iekārtu projektēšanu, kā arī informāciju par rūpniecisko avāriju riska faktoriem un šī riska samazināšanas pasākumiem, kas veicami būvdarbu laikā;
4.7. rūpnieciskās avārijas iespējamības un šādas avārijas seku apjoma un smaguma izvērtējumu;
4.8. kārtību, kādā dokumentē informāciju par kļūdām drošības sistēmā (tai skaitā par drošības vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, nevēlamiem notikumiem vai rūpnieciskām avārijām) un informē par tām valsts institūcijas;
4.9. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, precizē un pārbauda praksē (arī rīkojot mācības) plānus rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;
4.10. kārtību, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem glābšanas un avārijas dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;
4.11. preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, kas veicami nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos;
4.12. kārtību, kādā atbildīgā persona izmeklē un izvērtē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai rūpnieciskās avārijas, nodrošina avārijas rezultātā piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, kā arī veic uzlabojumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos;
4.13. pasākumus ārējo riska faktoru iespējamās nevēlamās ietekmes, tai skaitā domino efekta, samazināšanai;
4.14. iekārtas, materiālās rezerves un citus resursus, kas nepieciešami rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu izpildei;
4.15. veikto un paredzēto riska samazināšanas pasākumu (tai skaitā izvērtējot, vai tiek veikta tehnisko un organizatorisko kļūdu reģistrēšana, izmeklēšana un ziņošana par tām) un objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā šo atbilstību un efektivitāti sistemātiski izvērtē un veic nepieciešamos uzlabojumus;
4.16. kārtību, kādā sistemātiski izvērtē, precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.
5. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmai pievieno:
5.1. ilgtermiņa un īstermiņa rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plānu;
5.2. objekta plānu ar galveno tehnoloģisko būvju, bīstamo vielu, ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu, ārpus telpām uzstādīto trauksmes izziņošanas iekārtu un evakuācijas izeju izvietojumu;
5.3. rīkojumu sarakstu par drošības pārvaldības sistēmā iesaistīto darbinieku norīkošanu un norādes par iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka viņu pienākumus un atbildību, ja nepieciešams;
5.4. darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības programmas vai citu atbilstošu dokumentāciju;
5.5. informāciju par līgumiem ar citiem komersantiem, kas iesaistīti objekta drošības pārvaldības sistēmā;
5.6. tehnoloģisko procesu drošības, ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības instrukciju sarakstu;
5.7. attiecībā uz pārbūvējamām vai jaunbūvējamām iekārtām vai būvēm – to normatīvo aktu (tai skaitā standartu) un dokumentu sarakstu, uz kuriem pamatojoties projektētas un tiek būvētas šīs iekārtas vai būves;
5.8. rūpnieciskās avārijas (ar smagākajām sekām) iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības aprēķina (ar datorprogrammu) izdruku, ja nepieciešams;
5.9. aprēķinātās rūpnieciskās avārijas seku iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības attēlojumu uz kartes;
5.10. apziņošanas shēmu rūpniecisko avāriju gadījumiem;
5.11. plānus (to kopijas) rīcībām bīstamo vielu noplūdes, ugunsgrēka vai citu nevēlamu notikumu gadījumos;
5.12. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapu kopijas vismaz tām vielām, kurām veikts rūpnieciskās avārijas iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības aprēķins, ja šīs drošības datu lapas nav pievienotas iesniegumam;
5.13. to normatīvo aktu un informācijas avotu sarakstu, kas izmantoti, izstrādājot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.
1. Drošības pārskatā norāda informāciju, kuru atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam ietver rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, šajā pielikumā minēto informāciju, kā arī papildinformāciju, ja atbildīgā persona to uzskata par nepieciešamu.
2. Drošības pārskatā atbildīgā persona:
2.1. pamato objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;
2.2. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistīto infrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (tai skaitā būvju, aprīkojuma vai infrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālas ekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā);
2.3. norāda, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;
2.4. norāda ziņas par objekta civilās aizsardzības plānu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus rūpniecisko avāriju laikā;
2.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu būvju celšanu vai citu darbību sākšanu objekta apkārtnē;
2.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību;
2.7. norāda, vai objekts teritoriju plānojumos ir iezīmēts kā paaugstinātas bīstamības objekts un vai teritoriju plānojumos objektam ir noteikta aizsargjosla, teritorijas izmantošanas ierobežojumi vai citi riska samazināšanas pasākumi atbilstoši aizsargjoslas reglamentējošo normatīvo aktu un šo noteikumu VIII nodaļas prasībām.
3. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnes raksturojumu, norādot:
3.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu, atrašanās vietas adresi, kā arī zemes gabala kadastrālo apzīmējumu;
3.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (tai skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citus meteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijas bīstamību vai padarīt smagākas tās sekas);
3.3. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeni ūdenstecē), kā arī objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu;
3.4. informāciju par iepriekšējo objekta un tā apkārtnes teritorijas izmantošanu (tai skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiem objektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vai izgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);
3.5. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai autoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisīt domino efekta risku, rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;
3.6. informāciju par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija:
3.6.1. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem);
3.6.2. informāciju par apstādījumu teritorijām;
3.6.3. dzīvojamās un publiskās apbūves un publiskās ārtelpas teritorijām, norādot iedzīvotāju, nodarbināto un apmeklētāju blīvumu un skaitu, kā arī informāciju par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;
3.6.4. rūpnieciskās un tehniskās apbūves teritorijām, tai skaitā par objektiem un citām darbības vietām, kurās var izraisīties domino efekts;
3.6.5. prasības teritorijas izmantošanai saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.
4. Drošības pārskatam pievieno:
4.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, infrastruktūras un iekārtas;
4.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemes izmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdenstilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko un dzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums;
4.3. tehnoloģisko shēmu, kurā norādītas ierīces, kontroliekārtas un mērinstrumenti tehnoloģisko operāciju drošības nodrošināšanai un uzraudzībai;
4.4. objekta un galveno ražošanas, uzglabāšanas un citu tehnoloģisko iekārtu, cauruļvadu (līniju un manifoldu) fotogrāfijas;
4.5. to normatīvo aktu (tai skaitā standartu) un informācijas avotu sarakstu:
4.5.1. kas lietoti, izstrādājot drošības pārskatu, tai skaitā atsauces uz izmantoto programmatūru un kartogrāfisko materiālu;
4.5.2. uz kuriem pamatojoties projektētas un būvētas objekta tehnoloģiskās iekārtas un būves;
4.5.3. uz kuriem pamatojoties projektētas un būvētas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas novēršanai vai seku likvidēšanai;
4.6. objektā vai līdzīgos objektos notikušu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju aprakstu un analīzi, tai skaitā informāciju par kļūdām drošības pārvaldības sistēmā vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, ja šāda informācija ir pieejama;
4.7. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapu kopijas;
4.8. sabiedriskās apspriešanas protokolu, ja nepieciešams.
5. Objekta plānā norāda:
5.1. bīstamo vielu uzglabāšanas laukumus, nojumes, tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk – rezervuāri), norādot rezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starp sprādzienbīstamu, uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem;
5.2. tehnoloģiskās būves, līnijas, iekārtas un aprīkojuma (tai skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starp iekārtām vai to daļām, kurās var izraisīties negadījums, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās);
5.3. bīstamās iekārtas;
5.4. ārpus telpām izvietotās ugunsgrēka trauksmes ierīces;
5.5. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, ugunsdzēsības ūdensapgādes avotus (ugunsdzēsības hidrantus, ūdenskrātuves un citus ūdens ņemšanas avotus ar norādītiem piebraukšanas ceļiem pie tiem un ūdens ņemšanas vietām ugunsdzēsības automobiļiem);
5.6. citas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas seku ierobežošanai vai likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus, norobežotājvaļņus);
5.7. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā;
5.8. objekta administratīvās telpas;
5.9. bīstamo kravu pārvadājumiem paredzēto autocisternu un dzelzceļa cisternu pagaidu novietošanas laukumus un objektam piederošos dzelzceļa atzarojumus, dokus un izkraušanas piestātnes šī objekta apkalpošanai.
6. Drošības pārskatā sniedz to objekta iekārtu un darbību uzskaitījumu, kas varētu radīt rūpniecisko avāriju bīstamību un to teritoriju un zonu aprakstu, kurās varētu notikt avārijas. Informācijā par objektu un tajā esošajām iekārtām norāda:
6.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu, bīstamo vielu daudzumu noliktavās, ražošanas, uzglabāšanas vai citās tehnoloģiskajās iekārtās, cauruļvados (līnijās un manifoldos), autocisternās un dzelzceļa cisternās, kas atrodas vai var atrasties objekta teritorijā vai objektam piederošā dzelzceļa atzarojumā, dokos, izkraušanas piestātnēs šī objekta apkalpošanai, uz mola vai līdzīgās būvēs (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;
6.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;
6.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) un bīstamības analīzi;
6.4. objektu un tajā esošo tehnoloģisko iekārtu un būvju izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa;
6.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību;
6.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operāciju drošības uzraudzību visā ražošanas procesā;
6.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām, būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);
6.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un darbinieku kļūdas iespējamības analīzi;
6.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina drošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šo pasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi;
6.10. informāciju par tehnoloģisko iekārtu un palīgiekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopju biežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem aizsardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram, par aizsardzību no vibrācijas);
6.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, minot attiecīgas instrukcijas;
6.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi – enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmantot rūpnieciskās avārijas un enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā;
6.13. informāciju par būvēm un iekārtām, kuras paredzēts demontēt, un to nojaukšanas termiņiem, ja to demontāža vai nojaukšana saistīta ar rūpniecisko avāriju risku.
7. Drošības pārskatā norāda šādu informāciju par bīstamajām vielām:
7.1. tirdzniecības nosaukums un nosaukums saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas identifikators, piemēram, reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvajā žurnālā (CAS numurs), empīriskā formula un tīrības pakāpe, bet maisījumiem – to sastāvdaļas;
7.2. maksimālie un vidējie daudzumi objektā;
7.3. izvietojums objektā un daudzums tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī tas, vai viela ir izejviela, starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rasties nevēlamu notikumu rezultātā;
7.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvoklis normālos darba apstākļos un iespējamos avārijas apstākļos;
7.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējā iedarbība, kas var izraisīt nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;
7.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūra, degtspēja, sprādzienbīstamās koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas;
7.7. korozivitātes raksturojums (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem);
7.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojums, kā arī tiešas iedarbības draudi cilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos;
7.9. kaitīgā iedarbība, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jeb aizkavētā ietekme), un šādas iedarbības riska raksturojums cilvēkam vai videi;
7.10. ķīmiskās vielas vai maisījuma klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008.
8. Esošajiem objektiem vai objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā. Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk – bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kā sešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas. Objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus.
9. Drošības pārskatā norāda tehnoloģiskos, ugunsdrošības, darba drošības, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības, civilās aizsardzības un vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai novērstu kaitējumu, ko attiecīgās bīstamās vielas var radīt.
10. Drošības pārskatā sniedz informāciju par veiktajiem skaitliskajiem riska novērtējumiem, kas satur detalizētus aprakstus par rūpniecisko avāriju riska scenārijiem un to iestāšanās varbūtību vai apstākļiem, kādos tās var notikt, pamato izvēlētos pieņēmumus un riska analīzes metodes, ievērojot identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, bīstamo vielu īpašības un daudzumus un tehnoloģiskā procesa apstākļus, kā arī pamato un analizē riska scenārijus, katram rūpnieciskās avārijas attīstības variantam (riska scenārijam) ņemot vērā:
10.1. iespējamos iekšējos un ārējos nevēlamo notikumu cēloņus, tai skaitā:
10.1.1. objekta iekārtas darbības (ekspluatācijas) radītus cēloņus;
10.1.2. ārējos tehnogēnos (antropogēna rakstura) cēloņus;
10.1.3. nevēlamas dabas parādības un dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces vai plūdus;
10.2. prognozēto bīstamās vielas noplūdes vietu un apjomu, kā arī aprēķināto noplūdes piesārņojuma koncentrāciju vai citu veidu kaitīgās iedarbības izplatību un bīstamību;
10.3. nevēlamu notikumu iestāšanās varbūtību, nosacījumus vai apstākļus;
10.4. laikposmu, kurā nevēlamais notikums var pārvērsties rūpnieciskā avārijā;
10.5. iekšējos un ārējos faktorus, kuri var veicināt vai aizkavēt nevēlamu notikumu attīstību;
10.6. iespējamo savstarpējo nevēlamo ietekmi starp bīstamajām vielām dažādās tehnoloģiskajās iekārtās vai būvēs (lokālos domino efektus);
10.7. plānotos riska samazināšanas pasākumus, tai skaitā pasākumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas straujas attīstības iespējamību.
11. Drošības pārskatā vienam no līdzīgu nevēlamu notikumu attīstības variantiem un katram atšķirīgu nevēlamu notikumu attīstības variantam, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, izvērtē avārijas iespējamās sekas un salīdzina tās ar šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī norāda:
11.1. iespējamo rūpnieciskās avārijas nevēlamo ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību vai vidi nelabvēlīgos notikumu attīstības un ārējo faktoru ietekmes apstākļos;
11.2. iespējamo rūpnieciskās avārijas nevēlamās iedarbības izplatības attālumu;
11.3. teritoriju, kuru ietekmēs rūpnieciskā avārija:
11.3.1. sniedzot apdraudēto dzīvojamo ēku apbūves teritoriju, mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko un citu iestāžu un būvju un transporta maģistrāļu ar intensīvu cilvēku vai transporta kustību, kā arī objektu, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un darbības vietu, kuros veic darbības ar bīstamajām vielām, shematisku attēlojumu uz kartes;
11.3.2. izmantojot aktuālākos Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datus, attēlo šā pielikuma 11.3.1. apakšpunktā minēto informāciju uz topogrāfiskās pamatnes vai ortofotokartes, ja par šādi attēlotas informācijas nepieciešamību ir norādījusi attiecīgā pašvaldība.
12. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības pārvaldības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā.
13. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību un avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, tai skaitā:
13.1. iekārtu un aprīkojuma tehniskos parametrus (it īpaši tām iekārtām un aprīkojumam, kuru izmanto objektu drošības garantēšanai), procesa vadības un iekārtu apstādināšanas sistēmas;
13.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un ierīces (piemēram, procesa kontroles sistēmu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtu, pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu);
13.3. automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzētas ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai vai aizsardzībai pret iespējamu sprādzienu, to tehniskos parametrus;
13.4. iekārtas un aprīkojums, kas samazina rūpnieciskās avārijas iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku smagumu (tai skaitā slēgvārstu, detektoru, ūdens izsmidzināšanas ierīču, ugunsgrēka dzēšanai lietotā ūdens savākšanas sistēmas, inerto gāzu, piemēram, slāpekļa lietošanu), kodolīgi raksturojot apstākļus, kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot;
13.5. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus, aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojums un pasākumi.
14. Drošības pārskatā sniedz kopsavilkumu par objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, iesaistāmajiem resursiem, plānotajiem un veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta civilās aizsardzības plānu, un raksturo objekta civilo aizsardzību:
14.1. norādot objekta civilās aizsardzības struktūru, norīkotos atbildīgos darbiniekus (piemēram, vides aizsardzības, darba aizsardzības, civilās aizsardzības jomā), darba organizāciju un darbinieku pienākumus normālas ekspluatācijas apstākļos un avāriju gadījumos, kā arī objekta civilās aizsardzības (operatīvo) vienību struktūru un pienākumus;
14.2. norādot svarīgākos pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu un rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;
14.3. aprakstot objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu un norādot objektā ierīkotās trauksmes izziņošanas ierīces un trauksmes signālus, kā arī objekta darbinieku un apdraudētajā zonā esošo cilvēku brīdināšanu par draudiem, informācijas sniegšanu par aizsardzības pasākumiem un evakuācijas kārtību;
14.4. aprakstot objektā un ārpus objekta iesaistāmos resursus un materiālās rezerves;
14.5. norādot sadarbības kārtību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem avārijas dienestiem.
15. Drošības pārskatā norāda:
15.1. juridiskās vai fiziskās personas, kas sagatavojušas šo pārskatu, un viņu kvalifikāciju;
15.2. kur un kad vai kādā veidā drošības pārskats pieejams sabiedrībai;
15.3. informāciju par to, kad un kādā veidā drošības pārskatā sniegtā informācija darīta zināma darbiniekiem;
15.4. kur tas tiek glabāts, ņemot vērā, ka drošības pārskatam kopā ar objekta civilās aizsardzības plānu jābūt viegli pieejamam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, citiem operatīvajiem un avārijas dienestiem un objekta civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā.
1. Objekta nosaukums un atrašanās vietas adrese, zemesgabala kadastrālais apzīmējums.
2. Informācija par objekta ģeogrāfisko izvietojumu un tā apkārtnes meteoroloģiskais, hidroloģiskais un klimatiskais raksturojums.
3. Ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (tai skaitā informācija par to iedzīvotāju, blakus esošo objektu, darbības vietu, organizāciju un iestāžu darbinieku skaitu, kurus var ietekmēt avārija komersanta objektā).
4. Informācija par objekta ārējiem apdraudējumiem un to iespējamām sekām (tai skaitā par citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas).
5. Objektā esošo ēku un būvju un tā darbības īss raksturojums, tai skaitā:
5.1. darba laiks, cilvēku skaits komersanta objektā (darba laikā un ārpus darba laika);
5.2. tehnoloģiskie procesi un iekārtas;
5.3. vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojumu raksturojums:
5.3.1. ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām);
5.3.2. kanalizācija;
5.3.3. elektroapgāde;
5.3.4. siltumapgāde;
5.3.5. ventilācija;
5.4. objekta apsardzības sistēma;
5.5. objekta iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un maksimālie objektā ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumi.
6. Īss kopsavilkums par iespējamo rūpniecisko avāriju attīstības variantiem un šādu avāriju seku smagumu un izplatību, kā arī seku izvērtējums sliktākajiem avāriju attīstības variantiem ar smagām sekām cilvēkiem un videi, tai skaitā ietekme uz teritoriju ārpus objekta.
7. Informācija par civilās aizsardzības organizāciju objektā un ziņas par atbildīgajiem darbiniekiem un viņu pienākumiem:
7.1. tās personas vārds un uzvārds, kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīga par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas;
7.2. tās personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kas ir atbildīga par sakariem ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām un dienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;
7.3. informācija par darbinieku pienākumiem civilās aizsardzības nodrošināšanai un rūpniecisko avāriju ierobežošanai un likvidēšanai objektā;
7.4. informācija par objekta ugunsdzēsības dienestu, civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām, pirmās palīdzības un citām operatīvajām avārijas vienībām, kas izveidotas objektā.
8. Informācija par darbinieku teorētiskajām un praktiskajām apmācībām rīcībai rūpniecisko avāriju gadījumos, civilās aizsardzības jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā, raksturojot:
8.1. kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība par pasākumiem, kurus paredzēts veikt nevēlama notikuma un rūpnieciskās avārijas gadījumā objekta teritorijā;
8.2. plānoto pasākumu (rīcību plānu) un resursu iesaistīšanas gatavības pārbaudes;
8.3. sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm šo mācību organizēšanā un veikšanā;
8.4. kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība par pasākumiem, kurus paredzēts veikt rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem.
9. Apraksts par pasākumiem, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā:
9.1. darbinieku brīdināšana par draudiem, informēšanu par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmāko informēšanu;
9.2. īss apraksts par darbinieku nepieciešamo darbību pēc brīdinājuma saņemšanas;
9.3. drošības pasākumi darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā.
10. Nevēlamu notikumu reģistrēšanas un ārējās brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojums, norādot:
10.1. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;
10.2. kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par nevēlamu notikumu, tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem vai rūpniecisko avāriju ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām;
10.3. informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama;
10.4. kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina objektā nodarbinātos, apakšuzņēmējus, apakšnomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus, apdraudētās darbības vietas un organizācijas.
11. Informācija par pasākumiem, kas:
11.1. nodrošina nevēlamu notikumu ierobežošanu un likvidēšanu, lai tie nepāraugtu rūpnieciskā avārijā, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – tās ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;
11.2. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā rūpnieciskās avārijas gadījumā;
11.3. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas;
11.4. nodrošina sabiedrības brīdināšanu un turpmāku savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām, sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā, kur nepieciešams;
11.5. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskās avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi.
12. Detalizēts šādu būtiskāko rūpnieciskās avārijas gadījumā nodrošināmo pasākumu apraksts (ja nepieciešams, pievienojot atbilstošus attēlus):
12.1. evakuācijas pasākumi;
12.2. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem;
12.3. sabiedriskās kārtības uzturēšana objektā un īpašuma apsardze;
12.4. alternatīvā enerģijas avota nodrošināšana;
12.5. preventīvie avārijas attīstību ierobežojošie pasākumi;
12.6. objekta darbības nodrošināšanas vai tās drošas pārtraukšanas pasākumi;
12.7. gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, tai skaitā ugunsdzēsības pasākumi;
12.8. pasākumi pēc rūpnieciskās avārijas, kas nepieciešami, lai novērstu, likvidētu vai būtiski samazinātu rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi.
13. Apraksts par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei, norādot arī iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļus un tehnoloģisko procesu, iekārtu vai objektu apstādināšanas kārtību.
14. Resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojums, norādot:
14.1. resursus, kas pieejami objektā:
14.1.1. trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums;
14.1.2. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums;
14.1.3. objekta ugunsdzēsības dienestu, civilās aizsardzības (operatīvām) vienību, pirmās palīdzības un citu operatīvo avārijas vienību materiāli tehniskais nodrošinājums;
14.1.4. individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība;
14.1.5. pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo materiālu saraksts un to izvietojums objektā;
14.1.6. inženiertehnika, transports, darbarīki, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi;
14.1.7. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuāri, aizsargvaļņi, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas un aprīkojums;
14.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā ir iespējams saņemt attiecīgos resursus.
15. Informācija par laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi avārijas dienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā.
16. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamības vai seku samazināšanai, kā arī informāciju kas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešama ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai.
17. Objekta civilās aizsardzības plānam pievieno:
17.1. karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīta objekta atrašanās vieta un objektā iespējamo avāriju seku nevēlamās ietekmes zonas ārpus objekta teritorijas;
17.2. objekta plānu, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, avārijas izejas un evakuācijas ceļi, ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avoti, bīstamo vielu uzglabāšanas vietas;
17.3. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas, ja minētās ķīmiskās vielas un maisījumi var atrasties objektā un var tikt iesaistīti rūpnieciskā avārijā;
17.4. apziņošanas shēmu (shēmas), paredzot apziņot:
17.4.1. darbiniekus;
17.4.2. atbildīgās iestādes;
17.4.3. sadarbības organizācijas;
17.4.4. komersantus, iestādes un organizācijas, kuras var apdraudēt rūpnieciskā avārija objektā;
17.5. rīcības plānus bīstamo vielu noplūžu gadījumiem un to savākšanai, kā arī ugunsgrēka un sprādziena gadījumiem;
17.6. vienošanos vai līgumu kopijas ar sadarbības organizācijām, ja atbildīgā persona paredzējusi rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai piesaistīt citu iestāžu, organizāciju vai komersantu resursus;
17.7. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu objekta glabātavas shēmu (karti), kuras kopiju izvieto arī objekta apsardzes telpā.
18. Izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:
18.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kā arī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu;
18.2. objekta darbinieku ieteikumus par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem pasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;
18.3. normatīvajos aktos par bīstamajām iekārtām, ugunsdrošību un darba un civilo aizsardzību noteiktās prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamu notikumu, negadījumu, avāriju vai katastrofu gadījumos.
19. Pārskatot objekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:
19.1. iegūto pieredzi un secinājumus;
19.2. objektā notikušās izmaiņas;
19.3. izmaiņas valsts institūciju, pašvaldību vai (objekta) avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;
19.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;
19.5. grozījumus normatīvajos aktos;
19.6. citus faktorus, kas var ietekmēt ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izpildi.
1. Amatpersona (vārds, uzvārds, amats):
1.1. kura pilnvarota sākt operatīvu rīcību un veikt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;
1.2. kura pilnvarota uzņemties vadību (atbildību par operatīvo rīcību) un koordinēt rīcības ārpus objekta teritorijas.
2. Trauksmes un apziņošanas sistēmas raksturojums:
2.1. kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldība un citas atbildīgās institūcijas saņem un sniedz brīdinājumu vai informāciju par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju;
2.2. trauksmes izziņošanas kārtība un avārijas vai avārijas (operatīvo) dienestu izsaukšanas kārtība;
2.3. objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas īss raksturojums;
2.4. sakaru un citu tehnisko līdzekļu īss raksturojums trauksmes un apziņošanas sistēmas darbības nodrošināšanai objektā un ārpus objekta, tai skaitā objektam tuvāko trauksmes sirēnu atrašanās vietas.
3. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai nepieciešamo un pieejamo resursu raksturojums, tai skaitā:
3.1. iesaistāmās iestādes, institūcijas, organizācijas un komersanti, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas un viņu tālruņu numuri;
3.2. materiāli tehniskie resursi – resursi neatliekamo reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai, individuālie aizsardzības līdzekļi (objekta darbiniekiem un iedzīvotājiem) un citi resursi.
4. Kārtība, kādā tiek koordinēti ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai pieejamie resursi.
5. Reaģēšanas un seku samazināšanas un likvidēšanas neatliekamo pasākumu īss apraksts, tai skaitā raksturojot pasākumus lielu rūpniecisko avāriju seku samazināšanas scenārijiem, kas norādīti objekta drošības pārskatā, ņemot vērā iespējamos domino efektus, arī tādus, kuri varētu nevēlami ietekmēt tikai vidi. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā raksturo pasākumus, kas:
5.1. nodrošina sabiedrības brīdināšanu un informācijas sniegšanu, tai skaitā rūpnieciskās avārijas gadījumā;
5.2. nodrošina rūpnieciskās avārijas ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu ārpus objekta teritorijas, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;
5.3. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas gadījumā.
6. Informācija par sadarbības un savstarpējās palīdzības sistēmu neatliekamo reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai, norādot:
6.1. kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, citas valsts institūcijas un pašvaldības sniedz objekta darbiniekiem palīdzību un atbalstu reaģēšanas un seku samazināšanas un likvidēšanas pasākumu veikšanai objekta teritorijā;
6.2. kārtību, kādā veicama rūpnieciskās avārijas bīstamības un seku ierobežošana un samazināšana ārpus objekta teritorijas;
6.3. kārtību, kādā sniedzama palīdzība neatliekamo seku ierobežošanas, samazināšanas un likvidēšanas pasākumu veikšanai ārpus objekta teritorijas, tai skaitā reaģējot uz lielām rūpnieciskām avārijām ar iespējamiem domino efektiem.
7. Laiks, kādā pēc informācijas saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citas avārijas seku ierobežošanā, samazināšanā un likvidēšanā iesaistītās institūcijas var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā. Laiku nosaka, ņemot vērā institūciju izvietojuma attālumu no objekta, šo institūciju tehnisko un organizatorisko nodrošinājumu un ceļu stāvokli.
8. Kārtība, kādā brīdināmi blakusesošie komersanti un organizācijas, uz kurām neattiecas šo noteikumu prasības, kā arī iedzīvotāji par draudiem un sniedzama informācija par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.
9. Kārtība, kādā veicami speciālie iedzīvotāju aizsardzības pasākumi, ja tādi nepieciešami, tai skaitā iedzīvotāju evakuācija, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana.
10. Kārtība, kādā informējami citu valstu attiecīgie dienesti rūpnieciskās avārijas gadījumā, ja iespējama avārijas pārrobežu iedarbība.
11. Kārtība, kādā veicama rūpnieciskās avārijas un tās ierobežošanas un likvidēšanas rezultātā radušos bīstamo atkritumu savākšana un nodošana uzglabāšanai vai pārstrādei, kā arī rūpnieciskās avārijas un tās ierobežošanas un likvidēšanas rezultātā izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi.
12. Izstrādājot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā notikumu attīstības radītās vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, objektu izvietojumu un ārējo tehnogēno (tai skaitā domino efekta, elektroapgādes padeves pārtraukumu) faktoru un dabas parādību un katastrofu iespējamo nevēlamo ietekmi.
13. Pārskatot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:
13.1. iegūto pieredzi un secinājumus;
13.2. objektā notikušās izmaiņas;
13.3. izmaiņas valsts institūciju, pašvaldību vai (objekta) avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;
13.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;
13.5. grozījumus normatīvajos aktos;
13.6. citus faktorus, kas var ietekmēt ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izpildi.
1. Atbildīgās personas par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, informatīvajā materiālā sabiedrībai iekļauj šādu informāciju:
1.1. par darbības vietu atbildīgais objekta īpašnieks vai turētājs un darbību veicēja organizācija (nosaukums);
1.2. atbildīgās personas vārds un uzvārds, kā arī citas ziņas par to, kur var iegūt papildinformāciju par attiecīgo objektu;
1.3. objekta pilna adrese;
1.4. apstiprinājums, ka objektam piemēro šos noteikumus, kā arī apstiprinājums, ka atbildīgā persona ir iesniegusi:
1.4.1. iesniegumu Valsts vides dienestā;
1.4.2. drošības pārskatu Vides pārraudzības valsts birojā, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts;
1.5. objekta vai iekārtu darbību izklāsts;
1.6. šādas ziņas par bīstamajām vielām, kas atrodas objektā un var izraisīt rūpniecisko avāriju:
1.6.1. vielu nosaukumi;
1.6.2. vielu piederība noteiktai bīstamības kategorijai saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008 vai noteiktai bīstamo vielu grupai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
1.6.3. vielu bīstamības raksturojuma skaidrojums, vienkāršiem vārdiem norādot to galvenās bīstamības īpašības, svarīgākos simptomus un sekas, ko izraisa vielas iedarbība;
1.7. informācija par to, kā brīdinās un informēs par rūpniecisko avāriju un kā jārīkojas un jāizturas iedzīvotājiem, kuri var tikt ietekmēti šādā avārijā.
2. Par objektiem, uz kuriem attiecas šo noteikumu 16. punkts, atbildīgās personas informatīvajā materiālā sabiedrībai papildus iekļauj arī šādu informāciju:
2.1. informāciju par rūpnieciskās avārijas bīstamību un riska faktoriem, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu un vidi;
2.2. kodolīgus (koncentrētus) aprakstus par rūpniecisko avāriju attīstības scenārijiem;
2.3. pārskatu par neatliekamajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju gadījumos objektā, kas veicami katra veida scenārija avārijas ierobežošanai, kontrolei un tās eskalācijas nepieļaušanai;
2.4. apstiprinājumu, ka objektā ir izveidota trauksmes un apziņošanas sistēma un noteikta kārtība, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem avārijas (operatīvajiem) dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamās avārijas seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;
2.5. apstiprinājumu, ka objektā ir nodrošināti nepieciešamie resursi, lai varētu rīkoties rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī īstenot preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;
2.6. aicinājumu avārijas gadījumā ievērot operatīvo dienestu rīkojumus, instrukcijas vai prasības;
2.7. norādi par to, ka informācija par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē;
2.8. norāde par to, vai iespējama rūpnieciskā avārija ar pārrobežu seku nevēlamo ietekmi, ja objekts atrodas citas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par rūpniecības avāriju pārrobežu iedarbību dalībvalsts teritorijas tuvumā.
1. Valsts vides dienests klasificē rūpniecisko avāriju kā lielu un sniedz informāciju Eiropas Komisijai par katru avāriju, kas notikusi objektā, uz kuru attiecas šie noteikumi, ja rūpnieciskā avārija atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1.1. ugunsgrēks, ko izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;
1.2. vienas vai vairāku bīstamo vielu eksplozija, ko izraisījušas vai kur iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;
1.3. vienas vai vairāku bīstamo vielu noplūde, ko izraisījušas vai kur iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;
1.4. rūpnieciskās avārijas rezultātā:
1.4.1. iestājusies personas nāve;
1.4.2. objektā cietušas vismaz sešas personas un tās hospitalizētas vismaz uz 24 stundām;
1.4.3. cietusi vismaz viena ar objektu nesaistīta persona, un tā hospitalizēta vismaz uz 24 stundām;
1.4.4. ārpus objekta bojātas un nav lietojamas dzīvojamās mājas;
1.4.5. notikusi personu evakuācija vai izolēšana uz laiku, kas pārsniedz divas stundas, ja, reizinot personu skaitu ar evakuācijas vai izolēšanas stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 500;
1.4.6. ilgāk par divām stundām ir bijusi pārtraukta dzeramā ūdens, elektrības vai gāzes padeve vai tālruņa pakalpojumu sniegšana, ja, reizinot to personu skaitu, kuras ietekmēja minētais pārtraukums, ar stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 1000;
1.5. rūpnieciska avārija, kas videi rada tiešu kaitējumu ar ilgstošām vai smagām sekām, piesārņojot vai citādi bojājot:
1.5.1. sauszemes ekosistēmas ne mazāk kā 0,5 hektāru platībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), mikroliegumos, dabas aizsardzības mērķiem noteiktās aizsargjoslās vai citās dabas teritorijās, kuru aizsardzība noteikta normatīvajos aktos;
1.5.2. plaši izplatītas sauszemes ekosistēmas, ieskaitot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ne mazāk kā 10 hektāru platībā;
1.5.3. saldūdens vidi upē vai kanālā ne mazāk kā 10 km garumā;
1.5.4. saldūdens vidi ezerā vai dīķī ne mazāk kā viena hektāra platībā;
1.5.5. saldūdens vidi upes deltā ne mazāk kā divu hektāru platībā;
1.5.6. jūras vidi piekrastē, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā ne mazāk kā divu hektāru platībā;
1.5.7. pazemes ūdeņus ne mazāk kā viena hektāra platībā;
1.6. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas radījusi šādu kaitējumu īpašumam:
1.6.1. zaudējumi objekta īpašumam ne mazāk kā divu miljonu euro apmērā;
1.6.2. zaudējumi īpašumam ārpus objekta ne mazāk kā 0,5 miljonu euro apmērā;
1.7. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas rada vai var radīt pārrobežu iedarbību.
2. Eiropas Komisijai sniedzama informācija arī par citu veidu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju, lai gan tie neatbilst iepriekš norādītajiem kritērijiem, ja pēc to izpētes un izvērtēšanas iegūta jauna tehniska rakstura informācija, kas var palīdzēt novērst citas rūpnieciskās avārijas vai samazināt to nevēlamās sekas.