21-TA-839
Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3.1 panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
jūras krasta līnijas noteikšanas, aktualizēšanas un apstiprināšanas kārtību;
1.2.
jūras augstākās bangas robežas (turpmāk – augstākās bangas robeža) un tās buferjoslas noteikšanas, aktualizēšanas un apstiprināšanas kārtību;
1.3.
kārtību, kādā nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu.
2.
Jūras krasta līnija, augstākās bangas robeža un tās buferjosla pēc to apstiprināšanas tiek publicētas Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – ģeoportāls) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – LKS), kā arī Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā.
II.Jūras krasta līnijas noteikšana, aktualizēšana un apstiprināšana
3.
Jūras krasta līniju nosaka kamerāli LKS, par pamatu ņemot aktuālo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) metodoloģiju jūras krasta līnijas noteikšanai un izmantojot jaunākās attālināto novērojumu datu kopas.
4.
Jūras krasta līniju nosaka, aktualizē un apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ne retāk kā reizi piecos gados, un jūras krasta līnija tiek apstiprināta līdz ar augstākās bangas robežas apstiprināšanu.
III.Augstākās bangas robežas un tās buferjoslas noteikšana, aktualizēšana un apstiprināšana
5.
Augstākās bangas robežu nosaka kamerāli LKS ar precizitāti līdz vienam metram, par pamatu izmantojot:
5.1.
jūras piekrastes apvidus digitālā reljefa modeli ar horizontālo izšķirtspēju 1×1 m, kas iegūts, par pamatu ņemot lāzerskenēšanas (turpmāk – LiDAR) datus;
5.2.
aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par jūras piekrastes apvidū reģistrētajām būvēm, kas eksistē dabā, izņemot datus par īslaicīgas lietošanas būvēm un pagaidu būvēm;
5.3.
aktuālos ģeotelpiskos datus par 1,5, 2,0 un 2,5 metru augstumlīknēm Latvijas normālo augstumu sistēmā epohā 2000,5 (turpmāk – LAS 2000,5).
6.
Augstākās bangas robežu, kas apstiprināta šo noteikumu pielikumā, nosaka kā nepārtrauktu līniju ar ģeneralizācijas pakāpi 20 metri, un tā ir pirmā šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstošā līnija no jūras krasta līnijas.
8.
Jūras piekrastes applūstošajās teritorijās, kur augstākās bangas robežas noteikšanai 2,5 metru atzīme nav atbilstošs kritērijs, augstākās bangas robežu nosaka atbilstoši reljefa augstumam 1,5 vai 2,0 metri LAS 2000,5 šādos posmos LKS:
8.1.
Igaunija–Kuiviži – 1,5 metri posmā no x=414796; y=521346 līdz x=404312; y=520600;
8.2.
Salacgrīva–Šķīsteri – 1,5 metri posmā no x=401211; y=520645 līdz x=389703; y=521974;
8.3.
Jūrmala – 2,0 metri posmā no x=313575; y=476734 līdz x=314372; y=475466;
8.4.
Bērzciems–Roņrags – 2,0 metri posmā no x=344881; y=450226 līdz x=347418; y=450315;
8.5.
Mērsrags – 2,0 metri posmā no x=353297; y=448291 līdz x=358555; y=447162;
8.6.
Upesgrīva – 2,0 metri posmā no x=360135; y=441730 līdz x=360955 y=440977.
9.
Šajos noteikumos noteiktajās ostu teritorijās augstākās bangas robežu papildus šo noteikumu 7. un 8. punkta nosacījumiem nosaka pa hidrotehniskajām būvēm vai konstrukcijām:
9.1.
Engures osta;
9.2.
Kuivižu osta;
9.3.
Liepājas osta;
9.4.
Mērsraga osta;
9.5.
Pāvilostas osta;
9.6.
Rīgas osta;
9.7.
Rojas osta;
9.8.
Salacgrīvas osta;
9.9.
Skultes osta;
9.10.
Ventspils osta.
10.
Posmos, kurus šķērso upju grīvas, augstākās bangas robežu nosaka, savstarpēji savienojot pretējos upes krastos esošo pēdējo tuvāko un upes ūdenslīnijai tuvāko šajos noteikumos noteikto augstuma atzīmi kā taisnu līniju.
11.
Līdz ar augstākās bangas robežu tiek noteikta tās buferjosla. Buferjoslu nosaka 20 metru platumā no augstākās bangas robežas uz iekšzemes pusi kā nepārtrauktu līniju, un tā ir jūras krasta erozijas paaugstināta riska zona.
12.
Augstākās bangas robeža tiek aktualizēta, tiklīdz pieejami jaunākie LiDAR dati visā jūras piekrastes teritorijā, bet ne retāk kā reizi 10 gados vai arī šo noteikumu 13. punktā noteiktajā gadījumā.
13.
Ja starp augstākās bangas robežas aktualizācijas periodiem kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jūras piekrastes teritorijas novērojumu stacijā konstatēts ekstremāls hidrometeoroloģisks notikums ar ūdens līmeņa kāpumu, kāds novērojams retāk nekā vienu reizi 50 gados (jeb ar 2 % atkārtošanās varbūtību), vai ir noticis ekstremāls hidrometeoroloģisks notikums ar ūdens līmeņa kāpumu, kas plašā teritorijā acīmredzami un ar paliekošu ietekmi mainījis vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, nepieciešams veikt augstākās bangas robežas ārkārtas aktualizāciju:
13.1.
visā Latvijas jūras piekrastes kopgarumā, izmantojot jaunākos jūras piekrastes LiDAR skenēšanas datus, kas iegūti pēc fiksētā hidrometeoroloģiskā notikuma;
13.2.
divu gadu laikā kopš novērotā hidrometeoroloģiskā notikuma dienas, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā.
14.
Aktualizējot augstākās bangas robežu, tā var tikt izmainīta tikai no augstākās bangas robežas uz iekšzemes pusi.
15.
Aktualizējot augstākās bangas robežu, aktualizē arī jūras krasta līniju.
16.
Augstākās bangas robežu un buferjoslu nosaka un aktualizē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
17.
Pēc augstākās bangas robežas un buferjoslas aktualizācijas tiek aktualizēts arī šo noteikumu pielikums.
IV.Iesaistīto institūciju kompetence
18.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram augstākās bangas robežas un tās buferjoslu noteikšanai šādu datu pieejamību:
18.1.
jaunākos LiDAR datus un no tiem izrietošo digitālā reljefa modeli ar horizontālo izšķirtspēju vismaz 1×1 m;
18.2.
ģeotelpiskos datus par 1,5, 2,0 un 2,5 metru augstumlīknēm LAS 2000,5 ar precizitāti līdz 1,5 metriem.
19.
Ja kādā no jūras piekrastes teritorijām nav pieejami aktuālie Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras LiDAR dati, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina minēto datu pieejamību augstākās bangas robežas un tās buferjoslas noteikšanai.
20.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs aktualizē šo noteikumu 13. punktā minētos datus par ekstremālu hidrometeoroloģisko notikumu.
V.Datu reģistrēšana un aktualizācija valsts informācijas sistēmās
21.
Aktuālos datus par jūras krasta līniju, augstākās bangas robežu un tās buferjoslu pēc to apstiprināšanas uztur un reģistrēšanu ģeoportālā nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Jūras krasta līnija, augstākās bangas robeža un tās buferjosla ģeoportālā tiek attēlota kopā ar aktuālajām ģeoportālā pieejamām ģeotelpisko datu kopām.
22.
Valsts zemes dienests publicē aktuālos datus par jūras krasta līniju, augstākās bangas robežu un tās buferjoslu Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā kā datu slāni, ko iespējams savietot ar kadastra kartes informāciju.
23.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina aktuālo jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un tās buferjoslas metadatu pieejamību.
24.
Jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un tās buferjoslas dati ģeoportālā pieejami bez maksas, izmantojot lejupielādes un skatīšanās pakalpes.
25.
Citas valsts informācijas sistēmas un lietotāji datus par jūras krasta līniju, augstākās bangas robežu un tās buferjoslu iegūst, izmantojot ģeoportāla pakalpes.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā
Ministru kabineta
[21-TA-839 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-839 Nr]
Augstākās bangas robeža un buferjosla
