Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.; 2016, 161. nr.; 2018, 157., 212. nr.; 2019, 119. nr.; 2022, 160. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, kur katrai no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.2.

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.3.

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):
13.1. selekcionārs;
13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).";

1.4.

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:
14.1. par vasarāju labībām, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1.martam;
14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam;
14.3. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam.";

1.5.

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.";

1.6.

izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.";

1.7.

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam nodrošina vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai.";

1.8.

izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:
19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:
19.1.1. sugu;
19.1.2. šķirni;
19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;
19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;
19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;
19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;
19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota.";

1.9.

izteikt 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk –kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitāti.";

1.10.

izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk par četriem atkārtojumiem, labībai ne mazāk kā seši atkārtojumi, t.sk. divi labību slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumos izvieto randomizēti.";

1.11.

papildināt ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula Nr. 2018/848) noteikumiem un jo īpaši 5. panta d), e), f) un g) punkta vispārīgajiem principiem un 12. pantā paredzētajiem augkopības noteikumiem un atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.
";

1.12.

papildināt ar 23.² punktu šādā redakcijā:

"23.² Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei arī bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes, regulas Nr. 2018/848 3.panta 19.punkta izpratnē, novērtē pēc vienādiem kritērijiem.
";

1.13.

papildināt ar 23.³ punktu šādā redakcijā:

"23.³ Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu labību šķirni pārbaudīt tikai piemērotībai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, tad šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.
";

1.14.

izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.";

1.15.

izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴ , 7.⁵ , 7.⁷, 7.⁸ pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas.";

1.16.

izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu, kā arī šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.";

1.17.

izteikt 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnīgi gājuši bojā, sastāda aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sastādīšanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.";

1.18.

izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīžu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 7.⁶ pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41.punktā minētajām laboratorijām.";

1.19.

izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴, 7.⁵, 7.⁶ , 7.⁷, 7.⁸ un 8.pielikums).";

1.20.

izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo:
47.1. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par attiecīgo sugu (izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus) – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
47.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";

1.21.

izteikt 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, iesniedzējs divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.";

1.22.

izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē:
49.1. šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu (izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus) visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
49.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu kukurūzai, sojai, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";

1.23.

izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.";

1.24.

papildināt ar 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Tām graudaugu šķirnēm, kuras pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz 2023.gada 1.jūlijam, novērtēšana notiek saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām.";

1.25.

izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām punktu šādā redakcijā:

"Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
60.1. Komisijas 2003.gada 6.oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;
60.2. Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīva (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm.";

1.26.

izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.27.

izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.28.

papildināt ar 7.⁷ pielikumu (3. pielikums);

1.29.

papildināt ar 7.⁸ pielikumu (4. pielikums);

1.30.

izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2023.gada 1.jūlijā

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1012 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1012 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2012. gada 24. jūlija

noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren, speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

1.1.8. izturība pret slimībām:

1.1.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.1.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.8. tilpummasa, g l^–1;

1.1.9. proteīna saturs, %;

1.1.10. lipekļa saturs, %;

1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.12. krišanas skaitlis, s*;

1.1.13. cietes saturs, %;

1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

1.2.8. izturība pret slimībām:

1.2.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.2.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.8. tilpummasa, g l^–1;

1.2.9. proteīna saturs, %;

1.2.10. krišanas skaitlis, s*;

1.2.11. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

1.3.8. izturība pret slimībām:

1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.8. tilpummasa, g l^–1;

1.3.9. proteīna saturs, %;

1.3.10. krišanas skaitlis, s*;

1.3.11. cietes saturs, %.

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

1.4.8. izturība pret slimībām:

1.4.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.4.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.4.9. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.4.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.4.9. proteīna saturs, %;

1.4.10. tilpummasa, g l^–1;

1.4.11. cietes saturs, %;

1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.13. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

1.5.1.7. izturība pret slimībām:

1.5.1.7.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.1.7.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.7. tilpummasa, g l^–1;

1.5.1.8. plēkšņainība, %;

1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.10. proteīna saturs, %;

1.5.1.11. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.2.8. produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes**;

1.5.2.9. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni **;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.7. sausnas saturs, %*;

1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3.veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha^–1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l^–1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

Piezīmes.

1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.

2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā."

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1012 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1012 Nr]

"3. pielikums

Ministru kabineta

2012. gada 24. jūlija

noteikumiem Nr. 518

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr. p. k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	Izmēģinājumu vietas
		konvencionālajā lauksaimniecībā		bioloģiskajā lauksaimniecībā
		vietu skaits	vietas	vietu skaits	vietas
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)	4	Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
2.	Rudzi	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs
					AREI Viļānu nodaļa
3.	Tritikāle	3	LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
4.	Mieži (ziemas forma)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)	4	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
			AREI Stendes pētniecības centrs		AREI Viļānu nodaļa
6.	Mieži (visas vasaras formas grupas)	4	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"		AREI Viļānu nodaļa
7.	Auzas, kailgraudu auzas	3	AREI Stendes pētniecības centrs	3	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"		AREI Viļānu nodaļa
8.	Kukurūza	2	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
10.	Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)	4	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"
12.	Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"

13.	Kartupeļi	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.	Sējas lini	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
19.	Sējas kaņepes	2	LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	LBTU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
21.	Soja	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"		LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1012 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1012 Nr]

"7.⁷ pielikums

Ministru kabineta

2012. gada 24. jūlija

noteikumiem Nr. 518

Labību šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni

1. Jaunu labību šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.

2. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājumi, kuros nelieto fungicīdus.

3. Pārējos agrotehniskos pasākumus veic saskaņā ar šo noteikumu 26.un 27.punktā noteikto.

4. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labību sugas vietu augsekā, atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.

5. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkādiem citiem izmēģinājumiem labību sējumos jābūt izolācijas joslai vismaz 6 m. Tā nepieciešama, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.

6. Izmēģinājuma lauciņa lielumu nosaka prasība, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindiņās un 1 m joslā katrā lauciņa galā.

7. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.

8. Šķirnēm, kas selekcionētas bioloģiskajai lauksaimniecībai, sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, ieskaitot standartšķirni, ja tas ir iespējams.

9. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru, atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām, pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

10. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu 3.pielikumā noteikto vietu atbildīgie darbinieki.

11. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietības vērtēšanu. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu (%) no visa lauciņa.

12. Citas slimības uzskaita:

12.1. Karoglapas plaušanas fāzē (lapu slimības)

12.2. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības)

13. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām:

13.1. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%);

Piemēram:

13.2. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu saskaņā ar formulu:

IP=Σn/a

IP − infekcijas pakāpe;

− infekcijas pakāpju summa;

a − apskatīto augu (vai augu daļu skaits).

Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)	Balles	Izturības vērtējums
līdz 1	9
2- 5	8
6- 10	7
11- 15	6
16- 25	5
26- 55	4
56- 75	3
76- 89	2
Vairāk par 90	1

14. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas:

14.1. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās;

14.2. piengatavības fāze vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās

14.3 stingri jāseko, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits: attiecīgi 17 karoglapas, 17 pirmās lapas un 16 otrās lapas; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas.

14.4. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas rezultātā. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.

15. Vērtējot lapu plankumainības, jāpievērš uzmanība simptomiem, to tipiskumam. Labībām (īpaši kviešiem, arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamie cēloņi var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.

16. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u.c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u.c.) nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos un aprēķina pēc formulas:

I=bx100/a

I − izplatība (%),

a − apskatīto augu (vai to daļu skaits),

b − bojāto augu (vai to daļu skaits)

Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm:

Augstākā slimības attīstības pakāpe (%)	Balles	Izturības vērtējums
Nav inficēto	9
1- 2	8
3- 5	7
6- 10	6
11- 15	5
16- 20	4
21- 25	3
26- 30	2
Vairāk	1

17. Vārpu slimības noteikšana:

17.1. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.-65.). Skaita 2 vietās lauciņā 1 m garā sējas rindiņā (kopā 2 m) saskaitot visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā;

17.2. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.-77.). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās vietās lauciņam pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi;

17.3. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.-89.). Skaita 2 vietās lauciņā 1 m garā sējas rindiņā (kopā 2 m) saskaitot visas vārpas un t.sk. ar 17.4. cieto melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita;

vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.-89.). Skaita un aprēķina kā cietajai melnplaukai.

Piemēri:

18. Šķirnes salīdzina pēc 2-3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību, salīdzinājumā ar standartšķirni, nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību."

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1012 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1012 Nr]

"7.⁸ pielikums

Ministru kabineta

2012. gada 24. jūlija

noteikumiem Nr. 518

Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Produktīvo stiebru skaita noteikšana:

1.1. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas, katrā atkārtojumā, divās vietās lauciņā, aptuveni 1 m no katra lauciņa gala, 0,1 m2 uzskaites platībā;

1.2. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus;

1.3. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem;

1.4. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.

2. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana:

2.1. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanā (25.- 29. AE) un stiebrošanas beigās (37.-39. AE), katrā atkārtojumā, divās lauciņa vietās, ne tuvāk par 1 metru no lauciņa galiem;

2.2. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Kā palīglīdzekli ieteicams izmantot 0.25 m2 kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts 4 kvadrātos 0.0625m2, un rāmītim ir regulējams augstums no zemes.

2.3. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni.

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-1012 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-1012 Nr]

"8. pielikums

Ministru kabineta

2012. gada 24. jūlija

noteikumiem Nr. 518

Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)	Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)	ļoti slikta >30	26- 30	slikta 21– 25	16– 20	vidēja 11– 15	6– 10	laba, 3- 5	1- 2	ļoti laba 0
Produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes*	<82.5	82.5-87.5	87.6-92.5	92.6-97.5	97.6-102.5	102.6-107.5	107.6-112.5	112.6-117.5	>117.5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*	<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g	ļoti zema	27,0−30,9	zema 31,0−34,9	35,0−38,9	vidēja 39,0−42,9	43,0−46,9	augsta 47,0−50,9	51,0−54,0	ļoti augsta > 54,0
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g	ļoti zema	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g	ļoti zema	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l^–1	ļoti zema	688−709	zema 710−719	720−729	vidēja 730−750	751−770	augsta 771−785	786−799	ļoti augsta > 799
Proteīna saturs, %	ļoti zems	9,0–9,6	zems 9,7−10,3	10,4–11,2	vidējs 11,3−11,9	12,0–13,0	augsts 13,1−14,0	14,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Lipekļa saturs, %	ļoti zems	15,0−18,0	zems 18,1−19,0	19,1−22	vidējs 22,1−23,0		augsts 23,1−25,0	25,1−29,0	ļoti augsts > 29,0
Cietes saturs, %	ļoti zems	65,0–65,6	zems 65,7−66,3	66,4–67,0	vidējs 67,1−67,7	67,8–68,4	augsts 68,5−69,1	69,2–70,0	ļoti augsts > 70
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)	ļoti blāva		blāva 15–16		vidēji zeltaina 17–18		zeltaina 19–20		ļoti spilgta zeltaina > 20
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)	ļoti zema	20–30	zema 30–40	40–50	vidēja 50–60	60–70	augsta 70–80	80–90	ļoti augsta > 90

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
Rādītāji		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)		Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)		ļoti slikta >30	26- 30	slikta 21– 25	16– 20	vidēja 11– 15	6– 10	laba, 3- 5	1- 2	ļoti laba 0
Produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes*		<82.5	82.5-87.5	87.6-92.5	92.6-97.5	97.6-102.5	102.6-107.5	107.6-112.5	112.6-117.5	>117.5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*		<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**		ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	tetraploīdajiem rudziem	ļoti zema	30,0–33,9	zema 34,0−37,9	38,0−41,9	vidēja 42,0−45,9	46,0−50,9	augsta 51,0−54,9	55,0− 60,0	ļoti augsta > 60,0
1000 graudu masa, g	diploīdajiem rudziem	ļoti zema	25,0–28,9	zema 29,0−31,9	32,0−34,9	vidēja 35,0−37,9	38,0−40,9	augsta 41,0−43,9	44,0−46,0	ļoti augsta > 46,0
Tilpummasa, g l^–1		ļoti zema	600–620	zema 621−640	641–660	vidēja 661−680	681−700	augsta 701−720	721–730	ļoti augsta > 730
Proteīna saturs, %		ļoti zems	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %		ļoti zems	60,0–60,9	zems 61,0−61,9	62,0–62,9	vidējs 63,0−63,9	64,0–64,9	augsts 65,0−65,9	66,0	ļoti augsts > 66

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)	Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)	ļoti slikta >30	26- 30	slikta 21– 25	16– 20	vidēja 11– 15	6– 10	laba, 3- 5	1- 2	ļoti laba 0
Produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes*	<82.5	82.5-87.5	87.6-92.5	92.6-97.5	97.6-102.5	102.6-107.5	107.6-112.5	112.6-117.5	>117.5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*	<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema	31,0–33,9	zema 34,0−36,9	37,0–39,9	vidēja 40,0−43,9	44,0–46,9	augsta 47,0–50,9	51,0–54,0	ļoti augsta > 54
Tilpummasa, g l^–1	ļoti zema	650–660	zema 661−670	671–680	vidēja 681−690	691–700	augsta 701−730	731–750	ļoti augsta > 750
Proteīna saturs, %	ļoti zems	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %	ļoti zems	61,0–62,0	zems 62,1−63,0	63,1–64,0	vidējs 64,1−65,0	65,1–66,0	augsts 66,1−67,0	67,1–68,0	ļoti augsts > 68

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)	Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)	ļoti slikta >30	26- 30	slikta 21– 25	16– 20	vidēja 11– 15	6– 10	laba, 3- 5	1- 2	ļoti laba 0
Produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes*	<82.5	82.5-87.5	87.6-92.5	92.6-97.5	97.6-102.5	102.6-107.5	107.6-112.5	112.6-117.5	>117.5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*	<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema	34,1−36,0	zema 36,1−38,0	38,1−40,0	vidēja 40,1−42,0	42,1−45,0	augsta 45,1−48,0	48,1−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l^–1	ļoti zema	550–570	zema 571–590	591–600	vidēja 601−620	621−650	augsta 651−680	681–700	ļoti augsta > 700
Tilpummasa, g l^–1 (kailgraudu miežiem)	ļoti zema	650–670	zema 671–690	691–700	vidēja 701−720	721−750	augsta 751−780	781–800	ļoti augsta > 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai)	ļoti zems	8,1–9,0	zems 9,1–10,0	10,1−12,0	vidējs 12,1−13,0	13,1−14,0	augsts 14,1−15,0	15,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems	55,0−56,6	zems 56,7−58,3	58,4−60,1	vidējs 60,2−61,9	62,0−63,6	augsts 63,7−65,3	65,4−67,0	ļoti augsts > 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)	> 25,0	20,1–25,0	15,1–20,0	10,1–15,0	5,1–10,0	2,6–5,0	1,6–2,5	0,6–1,5	0–0,5
Proteīna saturs, % (iesala grupai)	ļoti slikts > 12,0		slikts 11,6–12,0		vidējs 11,1–11,5		labs 8,0–8,9 10,1–11,0		ļoti labs 9,0–10,0
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai)	79,1–81,0	81,1–83,0	83,1–85,0	85,1–87,0	87,1–89,0	89,1–91,0	91,1–93,0	93,1–95,0	> 95
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai)	ļoti zema	75,0−75,9	zema 76,0−76,9	77,0–77,9	vidēja 78,0−78,9	79–79,9	augsta 80–80,9	81−82	ļoti augsta > 82

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)	Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)	ļoti slikta >30	26- 30	slikta 21– 25	16– 20	vidēja 11– 15	6– 10	laba, 3- 5	1- 2	ļoti laba 0
Produktīvo stiebru skaits uz m², % no standartšķirnes*	<82.5	82.5-87.5	87.6-92.5	92.6-97.5	97.6-102.5	102.6-107.5	107.6-112.5	112.6-117.5	>117.5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*	<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema	18,0−19,9	zema 20,0−22,9	23,0−25,9	vidēja 26,0−30,9	31,0−35,9	augsta 36,0−40,9	41,0−45,0	ļoti augsta > 45,0
Tilpummasa, g l^–1	ļoti zema	431–445	zema 446–460	461–475	vidēja 476−490	491–505	augsta 506−520	521–535	ļoti augsta > 535
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 35,0	33,0−35,0	augsta 30,0−32,9	26,0−29,9	vidēja 24,0−25,9	22,0−23,9	zema 20,0−21,9	18,0−19,9	ļoti zema
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)	ļoti augsta > 15,0	12,1–15,0	augsta 9,1–12,0	7,1–9,0	vidēja 5,1–7,0	3,1–5,0	zema 1,6–3,0	0,6–1,5	ļoti zema
Proteīna saturs, %	ļoti zems	8,0–9,0	zems 9,1−10,0	10,1–11,0	vidējs 11,1–12,0	12,1−13,0	augsts 13,1−15,0	15,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Tauku saturs, %	ļoti zems	3,5–4,0	zems 4,1–4,5	4,6–5,0	vidējs 5,1–5,5	5,6–6,0	augsts 6,1–6,5	6,6–7,0	ļoti augsts > 7,0
Kuļamība, % (kailgraudu auzām)	> 25,0	20,1–25,0	15,1–20,0	10,1–15,0	5,1–10,0	2,6–5,0	1,6–2,5	0,6–1,5	0–0,5

1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)	Ļoti slikta >90	76- 89	Slikta 56- 75	26- 55	vidēja 16- 25	11– 15	laba, 6- 10	2- 5	ļoti laba < 1
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*	<(-10.5)	(-10.5)-(-7.6)	(-7.5)-(-4.6)	(-4.5)-(-1.6)	(-1.5)-1.5	1.6-4.5	4.6-7.5	7.6-10.5	>10.5
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems	2,6–3,5	zems 3,6–4,5	4,6–5,5	vidējs 5,6–6,5	6,6–7,5	augsts 7,6–8,5	8,6–9,5	ļoti augsts > 9,5

1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
1000 riekstiņu masa, g	ļoti zema	20,0–21,0	zema 21,1−22,0	22,1–23,0	vidēja 23,1−24,0	24,1–25,0	augsta 25,1−27,0	27,1–30,0	ļoti augsta > 30,0
Tilpummasa, g l^–1	ļoti zema	501–520	zema 521−540	541–560	vidēja 561−580	581–600	augsta 601−620	620–650	ļoti augsta > 650
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 25,0	24,1–25,0	augsta 23,1−24,0	22,1–23,0	vidēja 21,1−22,0	20,1–21,0	zema 19,1−20,0	18,0–19,0	ļoti zema
Proteīna saturs, %	ļoti zems	10,0−11,0	zems 11,1−12,0	12,1−13,0	vidējs 13,1−14,0	14,1−15,0	augsts 15,1−16,0	16,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems	52,0–53,0	zems 53,1−54,0	54,1–55,0	vidējs 55,1−56,0	56,1–57,0	augsts 57,1–58,0	58,1–60,0	ļoti augsts > 60

1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Sausnas saturs, %	vai > 50	20,1–21,9 vai 48,1–50,0	22,0–23,9 vai 46,1–48,0	24,0–24,9 vai 43,1–46,0	25,0–25,9 vai 40,1–43,0	26,0–27,9 vai 38,1–40,0	28,0–29,9 vai 37,1–38,0	30,0–31,9 vai 35,1–37,0	32,0–35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)	ļoti zems	4,0–5,0	zems 5,1–6,0	6,1–7,0	vidējs 7,1–8,0	8,1–9,0	augsts 9,1–10,0	10,1–11,0	ļoti augsts > 11,0
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā	ļoti augsta > 50,0	47,1–50,0	augsta 44,1–47,0	42,1–44,0	vidēja 40,1–42,0	38,1–40,0	zema 36,1–38,0	34,0–36,0	ļoti zema
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā	ļoti augsta > 32,0	30,1–32,0	augsta 29,1–30,0	28,1–29,0	vidēja 27,1–28,0	26,1–27,0	zema 25,1–26,0	24,0–25,0	ļoti zema
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems	17,1–18,0	zems 18,1–19,0	19,1–20,0	vidējs 20,1–21,0	21,1–22,0	augsts 22,1–23,0	23,1–25,0	ļoti augsts > 25,0

2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems	22,1–23,0	zems 23,1–24,0	24,1–25,0	vidējs 25,1–27,0	27,1–29,0	augsts 29,1–31,0	31,1–32,0	ļoti augsts > 32,0

2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems	32,1–34,0	zems 34,1–36,0	36,1–38,0	vidējs 38,1–40,0	40,1–42,0	augsts 42,1–44,0	44,1–48,0	ļoti augsts > 48,0

2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems	4,0–6,0	zems 6,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–12,0	12,1–15,0	augsts 15,1–18,0	18,1–20,0	ļoti augsts > 20,0

2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
Rādītāji		1	2	3	4	5	6		7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)		ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115		augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	eļļas rutkiem	ļoti zems	8,0–9,0	zems 9,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–15,0	15,1–17,0	augsts 17,1–18,9		19,0–20,0	ļoti augsts > 20,0
Kopproteīna saturs sausnā, %	facēlijai	ļoti zems	5,0–7,0	zems 7,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–11,0	11,1–13,0	augsts 13,1–14,0		14,1–15,0	ļoti augsts > 15,0
Izturība pret veldri*		ļoti zema		zema		vidēja		augsta			ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %*	eļļas rutkiem	ļoti zems	1,28–1,44	zems 1,45–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,40	2,41–2,72	augsts 2,73–3,04		3,05–3,20	ļoti augsts > 3,20
Kopproteīna saturs sausnā, %*	facēlijai	ļoti zems	0,80–1,12	zems 1,13–1,28	1,29–1,60	vidējs 1,61–1,76	1,77–2,08	augsts 2,09–2,24		2,25–2,40	ļoti augsts > 2,40

2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems	10,0–14,0	zems 14,1–17,0	17,1–20,0	vidējs 20,1–22,0	22,1–25,0	augsts 25,1–27,0	27,1–30,0	ļoti augsts > 30

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Vidējais lūksnes garums, cm		60–64	65–68	69–72	73–76	77–80	81–84	85–88	> 88
Netilinātas šķiedras saturs, %		20–22	23–24	25–26	27–28	29–30	31–32	33–34	> 35
Augu garums, cm		70–72	73–75	76–78	79–81	82–84	85–87	88–90	> 90

3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Augu garums, cm		200–230	231–260	261–290	291–310	311–340	341–370	371–400	> 400
Netilinātas šķiedras saturs, %		30–32	33–34	35–36	37–38	39–40	41–42	43–44	> 45

3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems	9,0–10,0	zems 10,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–14,0	14,1–15,0	augsts 15,1–16,0	16,1–18,0	ļoti augsts > 18,0
Kopproteīna saturs sausnā, %*	ļoti zems	1,44–1,60	zems 1,61–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,24	2,25–2,40	augsts 2,41–2,56	2,57–2,88	ļoti augsts > 2,88
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zems	66–75	zems 76–85	86–95	vidējs 96–105	106–115	augsts 116–125	126–135	ļoti augsts > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
Rādītāji	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)		10,0–12,0	12,1–14,0	14,1–15,0	15,1–17,0	17,1–18,0	18,1–19,0	19,1–20,0	> 20,0
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Lakstu infekcijas ar sausplankumainību, %	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Piezīmes. 1. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto.